Iestāšanās NATO pielīdzināma neatkarības atgūšanai

Normans Penke Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Einars Semanis Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Normans Penke, Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā

– Kā, jūsu vērojumos, Krievijā uztverta Latvijas iestāšanās NATO?

– Kaut gan par šo NATO paplašināšanās kārtu bija zināms jau sen, pārsteidza, kā Krievijā tika uztverta mūsu pievienošanās aliansei. Neraugoties uz oficiālo pārstāvju izteikumiem par Krievijas “negatīvo, bet mierīgo attieksmi” pret šo procesu, politisko aprindu reakcija, maigi sakot, bija emocionāli nenosvērta. Tāda, it kā pa nakti Krievijas durvju priekšā būtu nolaidušies smagi bruņoti citplanētieši ar ļauniem nodomiem. Tika pieņemti asi formulēti paziņojumi, medijos nepārtraukti uzstājās politiķi, eksperti, militāro aprindu pārstāvji, kas centās apšaubīt gan NATO lomu un nozīmi, gan arī tikko pievienojušos valstu militārās iespējas. Nupat piedalījos kādā Krievijas televīzijas pārraidē “NATO – pie mūsu durvīm”. Krievijas sabiedrības attieksmi ilustrē tas, ka 79 procenti no studijā sēdošajiem skatītājiem un dalībniekiem turpina uzskatīt NATO par ienaidnieku.
Neizraisa izbrīnu, ka vissāpīgāk Krievijā tiek uztverta tieši Baltijas valstu dalība NATO, īpaši fakts, ka uzreiz pēc pievienošanās Latvijas gaisa telpu sāka sargāt Beļģijas kara lidmašīnas. Acīmredzot Krievijā grūti saprast, ka Baltijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas un vēlēšanās savas debesis aizsargāt ir gluži normāla jebkuras valsts vēlme un rūpe. Toties Krievija pieprasa, lai Baltijas valstis un Slovēnija atzītu par sev saistošu tā saukto adaptēto līgumu par parastā bruņojuma ierobežošanu Eiropā. Tas šķiet dīvaini – šis līgums nemaz nav spēkā, jo Krievija pati nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz karaspēka izvešanu no Moldovas un Gruzijas.
– Vai un kā, jūsuprāt, Latvijas jaunais – NATO dalībvalsts – statuss iespaidos mūsu valsts un Krievijas divpusējās attiecības?
– Domāju, ka mūsu dalībai NATO ilgtermiņā būs pozitīvs iespaids uz Latvijas un Krievijas attiecību attīstību. Ar iestāju NATO Latvija ir pievienojusies stabilitātes un drošības zonai, kas atrodas no Krievijas uz rietumiem. Krievija atzīst, ka minētais reģions ir visdrošākais, un mūsu dalība Ziemeļatlantijas aliansē šo drošību ir tikai stiprinājusi. Radīsies arī papildu iespējas sadarbībai jaunās jomās, jo Latvija būs pilntiesīga arī NATO un Krievijas padomes dalībniece.
Gribas cerēt, ka šī sadarbība NATO un Krievijas daudzpusējo mehānismu ietvaros veicinās arī konstruktīva divpusējā dialoga attīstību mūsu starpā. Nav šaubu, ka, pieaugot Latvijas nozīmei starptautiski saistībā ar dalību NATO, tiks ieviesta papildu stabilitāte mūsu attiecībās ar kaimiņvalsti.
– Kā jūs vērtējat šo faktu no Latvijas ārpolitisko interešu viedokļa?
– Mūsu iestāšanās NATO ir notikums, kas nozīmības ziņā iziet tālu ārpus ārpolitikas jomas un, manuprāt, kopā ar iestāšanos ES pielīdzināms neatkarības atgūšanai. Dažreiz Krievijā izskan apgalvojums, ka līdz ar NATO un ES paplašināšanos tiekot radītas jaunas dalījuma līnijas Eiropā, būvēts jauns “dzelzs priekškars”. Tieši otrādi – pašreiz notiekošais ir vislabākais pierādījums, ka pagājušā gadsimta vidū novilktās un tautām daudz ciešanu nesušās dalījuma līnijas izzūd neatgriezeniski.
Līdz ar Latvijas dalību NATO ir pieaugušas iespējas ietekmēt gan mūsu intereses skarošu, gan arī, nebaidos teikt, globāla rakstura lēmumu pieņemšanu starptautiskajā arēnā.Taču mēs nevaram būt tikai drošības patērētāji, arvien vairāk jābūt gataviem sniegt savu ieguldījumu drošības radīšanai un stiprināšanai vietās, kur tas ir nepieciešams. Tagad un, paredzams, arī nākotnē mūsu valstī laiku pa laikam atskanēs balsis, kas teiks, ka NATO izmaksā Latvijai pārāk dārgi un neitralitāte būtu labāka. Šeit vajadzētu saprast, ka NATO piedāvātā kolektīvā drošība galu galā ir lētāka un efektīvāka nekā pseidoneitralitāte. Ceru, ka esam mācījušies no neatkarības zaudēšanas 1940.gadā.

Iveta Šulca,
Latvijas vēstniece Čehijas Republikā

– Kā Latvijas jauno – NATO dalībvalsts – statusu vērtē Čehijā?

– Čehijas aizsardzības ministrs Miroslavs Kostelka, šogad janvārī apmeklējot Latviju, uzsvēra, ka Latvijas pievienošanās NATO ir nozīmīgs drošības garants. NATO galotņu tikšanās laikā Prāgā 2002.gada novembrī augstās amatpersonas, atbalstot lēmumu par septiņu jaunu Eiropas valstu uzņemšanu aliansē, daudzas reizes atkārtoja, ka paplašināšanās nozīmē pilnīgi pārvarēt aukstā kara dalījumu. Gan Čehija, gan Latvija ir pārdzīvojušas “dzelzs priekškara” laikmetu. Čehiju var uzskatīt par vienu no aktīvākajiem Latvijas un citu Baltijas valstu

Iveta Šulca Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Rolands Lappuķe Foto: Juris Krūmiņš

politiskajiem un militārajiem sabiedrotajiem gan ceļā uz dalību NATO, gan perspektīvajā sadarbībā aliansē. Bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels bija pirmais starptautiski pazīstamais politiķis, kurš jau 1997.gadā publiski aicināja uzņemt Baltijas valstis NATO.
Kopš 1992.gada starp Latviju un Čehiju notiek plaša un aktīva militārā sadarbība. Čehija palīdz Latvijai ar tehnisko militāro nodrošinājumu. Čehijas Militārajā akadēmijā studē septiņi Latvijas virsnieki.
Pēc Čehijas piecu gadu dalības NATO Čehijai ir vairāk pieredzes, tā ir atzīta un cienījama sabiedrotā. Latvija varbūt pat ir izdevīgā situācijā, jo ir gatavi piemēri un arī kļūdas, no kurām varam mācīties. Dalība NATO, piemēram, veicināja armijas profesionalizāciju, specializāciju bioloģisko un ķīmisko un kodolieroču atklāšanā.
– Kāda, jūsuprāt, šodien būtu Latvija, ja deviņdesmito gadu vidū nebūtu pieņemta Latvijas ārpolitiskās attīstības koncepcija?
– Valstu attīstība, dzīves līmenis aiz Latvijas austrumu robežas ļauj nojaust atbildi uz jautājumu. Koncepcija visus šos gadus ir devusi vadlīnijas jeb bijusi “bākuguns”, lai Latvija nekad vairs neatgrieztos aiz “dzelzs priekškara”.

Einars Semanis,
Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā

– Vai un kā Latvijas pievienošanās pasaules spēcīgākajai militārajai savienībai varētu iespaidot Latvijas un Ķīnas attiecības?

– Jau līdz šim ĶTR vadība vienmēr vispārējā plānā ir atbalstījusi Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un nav nekādā veidā signalizējusi, ka Latvijas iestāšanās NATO varētu bremzēt Latvijas un Ķīnas attiecības. Tās ir stabilas un konstruktīvas. Politiskais un diplomātiskais dialogs ir dinamisks un rezultatīvs. Par to liecina gaidāmā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Ķīnā. Starp citu, notiek dialogs starp abu valstu aizsardzības resoriem. Rīgā ir akreditēts Ķīnas militārais atašejs. Veidojas sadarbība starp mūsu valstu drošības politikas ekspertiem. Ķīnas Ārpolitikas institūta vadība un eksperti viesojās Tālava Jundža vadītajā Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko studiju centrā. Es domāju, ka Latvijas iestāšanās NATO, kas nostiprina mūsu valsts drošību ilgtermiņā, atrisina daudzus Latvijas grūtās pagātnes mantojuma jautājumus un rada labvēlīgu starptautisku vidi Latvijas sociāli ekonomiskajai izaugsmei Eiropas tautu saimē. Tas, neapšaubāmi, ir labvēlīgs faktors, lai attiecībās ar lielo Ķīnu Latvija uzstātos kā nopietna, stabila un nobriedusi partnere.
Arī šeit, Pekinā, mēs esam aktīvi iekļauti Eiropas un Ķīnas stratēģiskās partnerības daudzpusīgā īstenošanā. Tas dod jaunas iespējas, izpratni, pieredzi, gandarījumu un optimismu. Taču tas prasīs arī nopietnu zināšanu apguvi, jaunu sakaru un komunikācijas kanālu veidošanu un savas nišas atrašanu plašajā un izvērstajā Eiropas Savienības ārpolitikā. Bet viens jau tagad ir skaidrs – Latvijas atpazīstamība jau kā ES valsts kvalitātē ir ļoti pieaugusi. Tas dod plašas iespējas politiskajās, ekonomiskajās un kultūras attiecībās ar citām pasaules zemēm.

Rolands Lappuķe,
Latvijas vēstnieks Francijas Republikā

– Kā, jūsuprāt, Latvijas jaunais – NATO dalībvalsts – statuss iespaidos Latvijas un Francijas attiecības?

– Pirmkārt, tāpat, kā ES gadījumā, mēs kļūstam par “kluba” biedriem. Līdz ar to tiek panāktas augstākas uzticības attiecības. Tiek arī sagaidīta augstākas atbildības attieksme. Kopš 1993.gada 13.septembra, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti pieteica Baltijas valstu kandidatūras NATO, esam strādājuši, lai panāktu dalībvalsts statusu, par spīti Krievijas toreiz izraisītajai pretestībai un pat draudiem par iespējamo pretreakciju attiecībā uz šo mūsu izvēli. Ar gandarījumu un lepnumu šodien varam konstatēt, ka taisnība bija mūsu pusē. Otrkārt, no drošības viedokļa nekas cits labāks nevarēja notikt.
No citas puses, viss šajā pasaulē mainās. Šobrīd, piemēram, ir jācīnās pret nevalstisku ienaidnieku – terorismu. Līdz ar to visi drošības apstākļi mainās un NATO loma arī. Ir jāredz, kā tiks izmantotas līdzšinējās drošības struktūras jaunajā pasaulē. Latvijai būs jāuzņemas līdzatbildība.
– Ko vēlaties vēl pateikt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem?
– Lai gan šādi izteicieni nav īpaši iecienīti, vēlos pateikt, ka nereti esmu lepns par mūsu valsts padarīto.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv