Ārzemju presē

Vācu “Tagesspiegel” atgādina: “Pirmajos gados pēc aukstā kara beigām daudzi domāja, ka NATO neizdzīvos. Taču alianse joprojām ir atraktīva. Vakar tai pievienojās septiņas jaunas valstis no bijušā Austrumu bloka – un tas nemaz nebija tik sāpīgi: ne Amerikai, kas pirmās NATO paplašināšanas laikā uztraucās par NATO militārajām triecienspējām, ne arī Krievijai, kas gadiem ilgi draudēja ar jaunu konfrontāciju.”

•

Krievijas “Pravda” vaicā: “Kāpēc Krievija sāka reaģēt uz NATO paplašināšanos tikai dažas dienas pirms oficiālās jaunu valstu uzņemšanas? Galvenā problēma Krievijas un NATO attiecībās nebūt nav alianses pakāpeniskā paplašināšanās uz austrumiem... Krievijai nav skaidras un konkrētas stratēģijas attiecībā uz NATO paplašināšanos. Pašlaik Krievija vienīgi spēj pateikt dažas dežūrfrāzes par “Krievijas apdraudējumu” un vairāk arī neko. Krievija nav spējusi izstrādāt taktiku un ilgākā laika posmā censties aizstāvēt savas intereses.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune” spriež: “Likās, ka beidzot 20.gadsimta kļūdas būs izlabotas un atjaunosies taisnība – tiks paplašinātas ES un NATO. Tomēr mēs nezinām, ko nesīs nākotne. Jaunās dalībvalstis abās organizācijās ienāk ar savām vērtībām un priekšstatiem. Kad pievienošanās eiforija būs zudusi, mēs saskarsimies ar daudzām problēmām. Arvien grūtāk būs panākt vienotību. Formālā Eiropas vienotība ir atjaunota; tagad “uz āru” nāks pretrunas. Pietiek jau ar jauno ES dalībvalstu atbalstu Buša karam Irākā.”

•

Krievijas “Gazeta” raksta: “Jauno dalībvalstu uzņemšana NATO dod iespēju ASV īstenot plaša mēroga bruņoto spēku pārdislokāciju. Plāns, ko sagatavojis Pentagons, paredz, ka apmēram 35 tūkstošus ASV militāro personu varētu pārcelt no Vācijas uz Rumāniju, Bulgāriju un Baltijas valstīm. Līdz ar to pirmo reizi vēsturē NATO spēki atradīsies pie pašas Krievijas robežas.”

•

Vācu “Nürnberger Nachrichten” raksta: “Paplašināšana zināmā mērā patiešām pielika punktu aukstajam karam. Taču vai tā tiešām novērsīs turpmāko konfrontāciju? Pašreiz tā varētu būt. Taču, kad prezidents Putins, tāpat kā viņa biedri no slepenā dienesta, neskaidri norāda uz nodomu restaurēt zaudēto impēriju un atriebties, viņš domā ilgtermiņa kategorijās. Viņi meklē sadarbību ar mērķi modernizēties. Taču viņi tiecas arī atgūt “spēku”, kas izraisa bailes.”

•

Bet Krievijas “Komsomoļskaja pravda” vērtē: “Pēc NATO paplašināšanās Maskavas dialogs ar Baltijas valstīm kļūs vienkāršāks un pragmatiskāks, vairs nebūs politisko zemtekstu. Cik stabila iekšēji būs NATO pēc “mākslīgās uzpūšanas”, rādīs laiks. Grūtākais NATO vēl ir priekšā. Jaunās dalībvalstis nestāvēs klusu. Vēsture pierādījusi, ka šīs valstis ir paklausīgas, līdz sasniedz savu mērķi, bet pēc tam sāk ķildoties un izvirzīt savas prasības. Vašingtonai arvien grūtāk kļūs “dresēt” NATO dalībvalstis.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem