Gatavojas iespējamās inflācijas ierobežošanai

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Tautsaimniecības padomes loceklis Uldis Osis Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmūts Ancāns Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Pēc nesenās refinansēšanas procentu likmes paaugstināšanas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku (LB), citām institūcijām un dažādu nozaru ekspertiem veic situācijas monitoringu, lai konstatētu, cik lielā mērā šis lēmums ietekmēs inflācijas pieaugumu.

Arī piektdien, 2.aprīlī, notikušajā Tautsaimniecības padomes sēdē viens no galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem bija pasākumi, kas veicami iespējamās inflācijas ierobežošanai, “Latvijas Vēstnesi” informēja Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes sekretariāta vadītāja palīdze Zane Saulīte. Sēdes dalībnieki sprieda arī par to, kā LB noteiktā refinansēšanas procentu likmes paaugstināšana varētu ietekmēt tautsaimniecību.
Pasaulē inflācijas pieaugums parasti vērojams gada pirmajos mēnešos, un izņēmums nav arī Latvija. Atlikušajos mēnešos inflācijas līmenis pazeminās un gada vidējā inflācija izlīdzinās. Tāpēc ir svarīgi šim procesam sekot līdzi un to analizēt, lai tas nekļūtu nekontrolējams. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns informēja, kādi pasākumi būtu veicami iespējamās inflācijas ierobežošanai un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Kā uzsvēra ministrs, jau tagad ir skaidrs, ka inflācijas pieauguma laikā nedrīkst paaugstināt administratīvi regulējamās cenas, tāpat jāpilnveido inflācijas seku kompensēšanas pasākumi, lai samazinātu sociālo spriedzi, kā arī jāveido konkurences veicināšanas politika kā viens no nepamatoto inflāciju ierobežojošiem faktoriem. Tomēr, lai nebremzētu tautsaimniecības attīstību, būtu rūpīgi jāizvērtē, cik lielā mērā nepieciešami fiskālās un monetārās politikas pasākumi, kas vērsti uz pieprasījuma ierobežošanu, norādīja J.Lujāns.
Tautsaimniecības padomes loceklis ekonomists Uldis Osis uzskata, ka ekonomiskās politikas instrumenti īstermiņā ir Latvijas Bankas rezervju politika, refinansēšanas likme, atklātā tirgus operācijas, valsts un pašvaldību izdevumu samazināšana un budžeta deficīta ierobežošana. Runājot par ekonomiskās politikas instrumentiem ilgtermiņā, U.Osis minēja konkurences veicināšanu un regulējamo cenu izlīdzināšanu, īpaši uzsverot nepieciešamību pakāpeniski veikt paredzamās tarifu izmaiņas. Ekonomists arī norādīja uz papildu problēmu, proti, valsts atbalsta un Eiropas Savienības līdzfinansējuma prioritāte jāsaskaņo ar ekonomiskās politikas prioritāti – ekonomiskās attīstības tempu, cenu stabilitātes un nodarbinātības nodrošināšanu.
Stāstot par Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas procentu likmes paaugstināšanas iemesliem un ietekmi uz tautsaimniecību, Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Helmūts Ancāns skaidroja, ka refinansēšanas procentu likme par 0,5 procentiem paaugstināta tādēļ, lai veicinātu vien-mērīgu un ilgtspējīgu mūsu valsts tautsaimniecības attīstību, laikus ierobežotu esošo makroekonomisko risku palielināšanos un nepieļautu jaunu risku veidošanos.
“Latvijas Vēstnesis” jau rakstīja, ka Latvijas Bankas padome šā gada 11.martā nolēma refinansēšanas procentu likmi paaugstināt no 3 līdz 3,5 procentiem.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv