Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.529

Rīgā 2004.gada 2.aprīlī

Par “Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma” apstiprināšanu

1. Pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 4.punktu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.panta otro daļu, apstiprinu “Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos “Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma” publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātos “Metodiskos norādījumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma” piemērot 2004.gada un turpmāko taksācijas periodu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai no nerezidentu ienākuma.

Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora v.i. N.Jezdakova

 

Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma

Izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.panta otro daļu un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.panta 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību no nerezidentu ienākuma (turpmāk — norādījumi) nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un ieturēšanas, kā arī apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību no nerezidentu gūtā ienākuma Latvijā.

2. Norādījumi paredzēti nodokļa maksātājiem — nerezidentiem, nodokļa ieturētājiem (darba devējiem un ienākuma izmaksātājiem), kā arī nodokļu administrācijas darbiniekiem, lai atvieglotu nodokļa būtības izpratni un nodokli reglamentējošo normatīvo aktu lietošanu praktiskajā darbā.

3. Norādījumi sastādīti saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk — Likums) normām, šajā likumā noteiktajiem Ministru kabineta noteikumiem. Norādījumos ir lietotas atsauces uz iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju (apstiprināta ar Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumiem Nr.460 “Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju”), kā arī uz citiem Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

II. Nerezidenta statuss Latvijā

4. Iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — nodoklis) maksā arī tās fiziskās personas, kuras atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” ir ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvušas ienākumus Latvijā (Likuma 2.panta 2.punkts).

5. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ārvalstu fizisko personu uzskata par iekšzemes nodokļu maksātāju (rezidentu), ja:

5.1. šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

5.2. šī persona uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā;

5.3. šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.

6. Skaidrojot norādījumu 5.1.apakšpunktu, dzīvesvieta (domicils) atbilstoši Civillikumam ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīvesvietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.

7. Skaidrojot norādījumu 5.2.apakšpunktu, Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (angļu val. — Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)) rekomendē 183 dienu perioda aprēķināšanai piemērot fiziskās klātbūtnes testu. Pēc šīs metodes 183 dienas nosaka, pamatojoties uz fiziskās personas fizisko klātbūtni attiecīgajā valstī taksācijas gadā vai periodā, kā arī šī metode sniedz pilnīgāku priekšstatu par attiecīgās personas saistību ar valsti, kurā tā uz laiku uzturas (strādā).

8. Nosakot 183 dienu periodu, tajā iekļauj:

8.1. daļējas klātbūtnes dienas (mazāk nekā 24 stundas);

8.2. iebraukšanas dienu uzskata par pilnu dienu;

8.3. izbraukšanas dienu uzskata par pilnu dienu;

8.4. sestdienas un svētdienas, kuras šī persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

8.5. valsts svētku brīvdienas, kuras šī persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

8.6. atvaļinājumus, ko šī persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā):

8.6.1. tieši pirms darbības uzsākšanas šajā valstī;

8.6.2. darbības laikā šajā valstī;

8.6.3. tieši pēc darbības izbeigšanās šajā valstī;

8.7. īsi periodi (ne vairāk kā trīs dienas), kurus persona pavada valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

8.8. slimības periods, izņemot tādus gadījumus, kad šī persona slimības dēļ nevar izbraukt no valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

8.9. periodi, kuros šī persona atrodas valstī, kurā tā uz laiku uzturas (strādā) šādu iemeslu dēļ:

8.9.1. ģimenes locekļu nāves vai slimības gadījumā;

8.9.2. pārtraukumi streiku vai lokautu gadījumā;

8.9.3. pārtraukumi nesavlaicīgas piegādes gadījumos.

9. Aprēķinot 183 dienu periodu, tajā neiekļauj:

9.1. laika periodus, kuros minētā persona šķērso šo valsti tranzītā (pārvietojas starp diviem punktiem ārpus šīs valsts) un neatrodas šīs valsts teritorijā vairāk nekā 24 stundas;

9.2. atvaļinājumu, ko šī persona pavada ārpus valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā);

9.3. īsus periodus (ne vairāk kā trīs dienas), kurus persona pavada ārpus valsts, kurā tā uz laiku uzturas (strādā).

1.piemērs

O.Loks ir Somijas rezidents, kurš janvārī ierodas Latvijā uz 15 dienām atpūsties. Uzņēmumam “A”, kas ir Latvijas rezidents, ir nepieciešams augsti kvalificēts speciālists, lai Latvijā realizētu noteiktu projektu. Uzņēmums “A” noslēdz ar O.Loku darba līgumu uz 150 dienām, un maija beigās O.Loks ierodas Latvijā uzsākt darbu. Pēc 168 dienām O.Loks nolemj aizbraukt no Latvijas. Ceļā uz lidostu viņš iekļūst nelaimes gadījumā un tiek nogādāts slimnīcā, kur pavada 10 dienas. Pēc tam O.Loks aizbrauc, ilgāk neuzturoties Latvijā.

Nosakot O.Loka uzturēšanās laiku Latvijā, vērā tiek ņemtas 15 atvaļinājuma dienas un 168 darba un uzturēšanās dienas Latvijā, savukārt 10 dienas, kas pavadītas slimnīcā, netiek ņemtas vērā. Kopējais O.Loka uzturēšanās ilgums Latvijā ir 183 dienas, un viņš atbilstoši nodokļu likumdošanai tiek uzskatīts par Latvijas rezidentu.

2.piemērs

Fiziskā persona — rezidents dodas uz ārvalstīm un noslēdz tur darba līgumu uz trīs gadiem ar ārvalstu uzņēmējsabiedrību. Darbs pārsvarā tiek veikts dažādās ārvalstīs, un Latvijā šī fiziskā persona taksācijas gadā uzturas mazāk par 40 dienām. Personas ģimene paliek Latvijā.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta otrā daļa nosaka kritērijus, pēc kādiem nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par Latvijas rezidentu. Ievērojot šos kritērijus, fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

Tādējādi fiziskā persona, kas pirms izbraukšanas no Latvijas tika uzskatīta par rezidentu, Latvijas nodokļu administrācijai apliecina un pierāda, ka pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un tai ir izveidojušās ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus), un tikai tad šī fiziskā persona, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta trešās daļas 2.punktu, netiks atzīta par Latvijas rezidentu taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, un par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem ienākuma nodokli maksās ārvalstīs.

Ja fiziskā persona minēto nespēj apliecināt un pierādīt, tad tā tiek uzskatīta par Latvijas rezidentu un par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) teritoriālajā iestādē iesniedzot gada ienākuma deklarāciju.

Attiecīgi šajā piemērā fakts, ka persona uz ārvalstīm dodas tikai algota darba nolūkā, par ko saņem atlīdzību, nemaina šīs personas rezidences statusu.

10. Ārvalstu fiziskā persona, uzturoties Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā un ievērojot divu valstu iekšējo nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu normas, var tikt uzskatīta par rezidentu abās valstīs. Piemēram, fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Šveicē, ierodas Latvijā, lai pusotru gadu strādātu algotu darbu Latvijas uzņēmējsabiedrībā. Tā kā šī persona Latvijā ierodas vienīgi ar nodomu strādāt algotu darbu un pastāvīgā dzīvesvieta (arī ģimene) tai paliek Šveicē, tad Šveices nodokļu administrācija šo fizisko personu turpinās uzskatīt par Šveices rezidentu. Savukārt Latvijas nodokļu administrācija, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas, ar 183. dienu šo pašu personu sāks uzskatīt arī par Latvijas rezidentu. Tādējādi šajā situācijā fizisko personu uzskatīs par rezidentu gan Šveicē, gan arī Latvijā, un attiecīgi šai personai būs pienākums abās valstīs maksāt ienākuma nodokli par visā pasaulē gūto ienākumu.

Lai šādu situāciju novērstu, starpvalstu noslēgtajās konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk — nodokļu konvencijas) ir iekļauti noteikumi, kas izšķir, par kuras valsts rezidentu ir uzskatāma konkrētā fiziskā persona (parasti nodokļu konvencijas 4.pants “Rezidence”).

Ievērojot konkrētas nodokļu konvencijas normas, ir iespējama situācija, kurā ārvalstu fiziskā persona netiek uzskatīta par Latvijas rezidentu, pat ja tās uzturēšanās ilgums Latvijā pārsniedz 182 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, ar nosacījumu, ka personai Latvijā nav pastāvīgās dzīvesvietas.

III. Ar nodokli apliekamie ienākumu veidi

11. Likuma 3.panta trešā daļa nosaka fiziskās personas — nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu. Nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido:

1.tabula

Nr.	Ienākuma veids	Maksāšanas
p.k.		kārtība
1	2	3
1.	Ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts darba
	devēja — rezidenta labā ārpus Latvijas Republikas	izmaksas brīdī
2.	Ienākums no algota darba, kas veikts Latvijas Republikā tāda
	darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav
	pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā	deklarējot
3.	Ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas rezidentu
	vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā
	vai ārpus tās	izmaksas brīdī
4.	Ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās
	darbības Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu
	saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris vai cita juridiskā
	vai fiziskā persona	izmaksas brīdī
5.	Ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā
	reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē	izmaksas brīdī
6.	Ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas uzņēmējsabiedrības
	padomē vai valdē, ja šāds ienākums saņemts no citas
	uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas rezidents	deklarējot
7.	Ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības	deklarējot līgum-
		sabiedrības
		peļņu
8.	Ienākums likvidācijas kvotas veidā no Latvijas Republikā
	reģistrētas uzņēmējsabiedrības likvidācijas — tādā apmērā,
	kādā tas pārsniedz izmaksājamo dividendi	izmaksas brīdī
9.	Ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma	deklarējot /
	izmantošanas	izmaksas brīdī
10.	Ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma	deklarējot /
	atsavināšanas	izmaksas brīdī
11.	Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā	izmaksas brīdī
12.	Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī
	zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no
	lauksaimnieciskās ražošanas	deklarējot
13.	Dividendes	izmaksas brīdī
14.	Procentu ienākums	izmaksas brīdī
15.	Samaksa par intelektuālo īpašumu:
15.1.	autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas
	darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu
	radīšanu	izmaksas brīdī
15.2.	maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem	izmaksas brīdī
16.	Apdrošināšanas atlīdzības, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un
	negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs
	noslēdzis darba devējs vai cits apdrošinājuma ņēmējs —
	juridiskā persona, izmaksātas, pienākot apdrošināšanas līgumā
	paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot to pirms termiņa	izmaksas brīdī
17.	Pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem	izmaksas brīdī
18.	Ienākums no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas	izmaksas brīdī

12. Ievērojot norādījumu 11.punktu, fiziskās personas — nerezidenta Latvijā apliekamo ienākumu veido nerezidenta taksācijas periodā (kalendāra gadā) Latvijā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

13. Ja fiziskā persona — nerezidents Latvijā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šī ienākuma tā izmaksas brīdī nodokli nav iespējams ieturēt, tad nerezidenta saņemtā kopējā ienākuma vērtību (A) veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē (B) un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības. Vērtību noteikšanai izmanto šādas formulas:

A = B + 25 % A
jeb
A = B / 0,75

3.piemērs

S.Reinprehts ir Austrijas rezidents un pēc profesijas ir kvalificēts arhitekts. S.Reinprehts noslēdz līgumu ar Latvijas uzņēmējsabiedrību par konsultāciju sniegšanu konkrēta celtniecības projekta īstenošanas gaitā Latvijā. Līgumā tiek noteikts, ka atlīdzību par nerezidenta sniegtajiem pakalpojumiem veido tikai kompensācijas par ceļa izdevumiem (lidmašīnas biļetes Vīne–Rīga–Vīne) Ls 400 un viesnīcas izdevumiem Ls 500 nerezidenta uzturēšanās laikā Latvijā, kamēr līguma ietvaros tiek sniegtas konsultācijas. Latvijas uzņēmējsabiedrība uzrādītos rēķinus apmaksā, pārskaitot naudu tieši aviosabiedrībai un uzņēmējsabiedrībai, kas sniedz viesnīcas pakalpojumus.

Viens no fiziskās personas — nerezidenta ar nodokli apliekamajiem ienākumiem ir arī ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas rezidentu labā Latvijā vai ārpus tās. Apmaksājot nerezidenta ceļa un viesnīcas izdevumus, šīs summas veido nerezidenta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, jo nerezidenta apliekamais ienākums ir Latvijā gūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Nosakot fiziskās personas — nerezidenta gūto ienākumu (labumu), minētajai ienākuma (labuma) vērtībai var paredzēt papildu naudas (nodokļa) summu Ls 300 (Ls 133,33 ceļa izdevumiem un Ls 166,67 viesnīcas izdevumiem). Tādējādi nerezidenta gūtā kopējā ienākuma summa, kuru var iekļaut uzņēmējsabiedrības izdevumos, ir Ls 1200. Atskaitot (ieturot) no šīs kopējās ienākuma summas iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 procentu apmērā — Ls 300, tiek iegūta fiziskās personas — nerezidenta gūtā ienākuma (labuma) neto vērtība Ls 900.

14. Jāņem vērā, ka Likuma un Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 2.1punkta normas attiecībā uz nerezidenta ienākumu naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu veidā ir piemērojamas tikai tad, ja fiziskā persona — nerezidents veic tādas darbības un gūst ienākumu, kas minēts Likuma 3.panta trešajā daļā. Tādējādi, ja fiziskā persona — nerezidents nesniedz pakalpojumus Latvijas uzņēmējsabiedrībai un neveic citas darbības, kas veidotu ar nodokli apliekamu ienākumu saskaņā ar Likuma 3.panta trešo daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokli no summām, kuras veido Latvijas uzņēmējsabiedrības izdevumi, kompensējot, piemēram, viesnīcas izdevumus nerezidentam, nerēķina.

15. Nosakot fiziskās personas — nerezidenta mēneša apliekamo ienākumu, kas balstās uz darba tiesiskajām attiecībām, no tā atskaita nomaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu summas un saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no nerezidenta mēneša bruto darba samaksas.

16. Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas Likumā atskaitīšanai atļautās summas (attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumā ietverto darba samaksas elementu kopums — amatalga (mēnešalga), samaksa par papildu darbu (darbu apvienošana, uz laiku prombūtnē esoša darbinieka pienākumu izpilde), samaksa par virsstundu darbu, samaksa par darbu svētku dienās un brīvdienās, samaksa par nakts darbu, kā arī izmaksas materiālajai stimulēšanai (prēmijas par darba kvalitatīvu izpildi, prēmijas par gada rezultātiem un citas prēmijas) un citi darba koplīgumā paredzēto izmaksu veidi. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.

17. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā Ls 180 gadā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

17.1. darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem;

17.2. darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;

17.3. dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

17.4. darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

4.piemērs

Darba devējam 2004.gada 1.februārī nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

2003.gadā darba devējs darbinieka labā veica šādus maksājumus:

2.tabula

Nr.	Maksājuma	Summa	Līguma	Vai maksājumu apliek	Apliekamais
p.k.	veids	(Ls)	darbības	ar algas nodokli?	ienākums
			termiņš		(Ls)
1	2	3	4	5	6
Darbinieka bruto darba samaksa 2003.gadā bija 3000 latu
1.	Dzīvības	50	trīs gadi	apliek, jo saskaņā ar Likuma	50
	apdrošināšanas			8.panta piektās daļas 1.punktu
	(ar līdzekļu uzkrāšanu)			šāda līguma darbības
	prēmija			termiņš nedrīkst būt īsāks
				par pieciem gadiem
2.	Iemaksas privātajā	320	—	apliek to iemaksu daļu, kura	320 – (3000 x 10 %)
	pensiju fondā			kopā ar dzīvības apdrošinā-	= 20
				šanas (ar līdzekļu uzkrāšanu)	(darba devēja
				prēmiju maksājumiem	veiktās iemaksas
				pārsniedz 10 % no darbinieka	privātajā pensiju
				bruto darba samaksas	fondā — 10 % no
					darbinieka bruto
					darba samaksas)
3.	Veselības	250	viens	apliek to prēmijas daļu, kura	250 – 180 = 70
	apdrošināšanas		gads	pārsniedz mazāko no diviem	(darba devēja
	prēmija			skaitļiem — 10 % no bruto	iemaksātā veselības
				darba samaksas vai Ls 180	apdrošināšanas
					prēmija — Ls 180)
Darbinieka bruto samaksa 2003.gadā bija 1000 latu
4.	Dzīvības	130	divi gadi	apliek to prēmijas daļu,	130 – ( 1000 x
	apdrošināšanas			kura pārsniedz mazāko no	10 %) = 30
	(bez līdzekļu			diviem skaitļiem — 10 % no	(darba devēja
	uzkrāšanas)			bruto darba samaksas vai	iemaksātā dzīvības
	prēmija			Ls 180	apdrošināšanas
					prēmija — 10 % no
					bruto darba samaksas)
Darbinieka bruto darba samaksa 2003.gadā bija 10 000 latu
5.	Iemaksa privātajā	800	—	neapliek, jo saskaņā ar	(800 + 500) –
	pensiju fondā			Likuma 8.panta piekto daļu	(10 000 x
				iemaksa privātajā pensiju	10 %) = 300
				fondā drīkst sastādīt 10 % no	(dzīvības
				bruto darba samaksas	apdrošināšanas
	––––––––––––	prēmijas un
	Dzīvības	500	pieci	apliek to prēmijas daļu, kura	pensiju fonda
	apdrošināšanas		gadi	kopā ar iemaksām privātajā	iemaksas
	(ar līdzekļu			pensiju fondā pārsniedz 10 %	summa — 10 %
	uzkrāšanu)			no darbinieka bruto darba	no bruto darba
	prēmija			samaksas	samaksas)

18. Nosakot darbinieka — nerezidenta ar algas nodokli apliekamo ienākumu, neņem vērā Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumu Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” normas. Tādējādi ar algas nodokli apliek darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam — nerezidentam neatkarīgi no tā, vai to kopējā vērtība taksācijas gadā pārsniedz vai nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru.

19. Fiziskās personas — nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido ienākums no profesionālās darbības, kas veikta rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijā vai ārpus tās, no kura nodokli 25 procentu apmērā ietur izmaksas brīdī. Atbilstoši Likuma 11.panta 1.2daļai profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām. Likuma norma sniedz arī uzskaitījumu, kāda darbība ir uzskatāma par profesionālo darbību, proti, tā ir arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.

5.piemērs

Latvijas uzņēmējsabiedrība noslēdz līgumu ar ārvalstu advokātu biroju par Latvijas uzņēmējsabiedrības juridisko interešu pārstāvību tiesā. Cita veida pakalpojumus ārvalstu advokātu birojs Latvijas uzņēmējsabiedrībai nesniedz. Par sniegtajiem pakalpojumiem juridiskais birojs saņem atlīdzību no Latvijas uzņēmējsabiedrības.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtā daļa nosaka nerezidentu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, un viens no šādiem ienākumu veidiem ir atlīdzība par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 12.2punkts skaidro likuma 3.panta sestajā daļā iekļautā termina “vadības un konsultatīvie pakalpojumi” daļu attiecībā uz konsultatīvajiem pakalpojumiem. Tā kā ārvalstu advokātu biroju sniegto pakalpojumu būtība nav sniegt konsultācijas Latvijas uzņēmējsabiedrībai, tad šie pakalpojumi nav kvalificējami kā konsultatīvie pakalpojumi, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību. Ievērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un minēto Ministru kabineta noteikumu normas, uzņēmumu ienākuma nodokli 10 procentu apmērā atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtās daļas 2.punktam neietur no maksājumiem ārvalstu advokātu birojiem par Latvijas uzņēmējsabiedrības juridisko interešu pārstāvību tiesā.

Tomēr atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.panta trešās daļas 2.punktam fizisko personu — nerezidentu ienākums no profesionālās darbības (t.sk. advokātu darbības), kas veikta Latvijas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijā vai ārpus tās, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas brīdī, piemērojot nodokļa 25 procentu likmi.

Ja fiziskās personas — ārvalstu advokāti savas profesionālās darbības veikšanai ir apvienojušies, izveidojot biroju, kas ārvalstīs netiek uzskatīts par atsevišķu ienākuma nodokļa maksātāju (darbības veikšanai netiek izveidota atsevišķa juridiskā persona ārvalstīs, kas maksā ienākuma nodokli no kopējā visu advokātu gūtā ienākuma), un tādējādi par savu gūto ienākumu katrs advokāts ienākuma nodokli savā rezidences valstī maksā personīgi, piemērojamas ir likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas.

20. Nodokli pēc 25 procentu likmes izmaksas brīdī ietur no atlīdzības par nerezidentu — mākslinieku, sportistu vai treneru — profesionālo darbību Latvijā. Nodokli ietur arī tādā situācijā, ja rezidents atlīdzību izmaksā nerezidentam — juridiskajai personai, kura nodrošina ar mākslinieku vai sportistu klātbūtni vai arī pārstāv tos.

21. Fiziskās personas — nerezidenta ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē tiek aplikts ar nodokli pēc 25 procentu likmes izmaksas brīdī, ja šo ienākumu izmaksā Latvijā reģistrēta uzņēmējsabiedrība.

22. Ja ienākumu no pienākumu pildīšanas Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē nerezidents saņem no citas uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas rezidents, tad par šādi gūtiem ienākumiem nodokļa maksājumus 25 procentu apmērā veic rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

6.piemērs

Ārvalstu uzņēmējsabiedrībai pieder 95 procenti kapitāla un balsošanas tiesību Latvijā reģistrētā uzņēmējsabiedrībā. Valdes locekļa amatu Latvijas uzņēmējsabiedrībā ieņem fiziskā persona — nerezidents, kuram vienlaikus pastāv darba tiesiskās attiecības ar ārvalstu uzņēmējsabiedrību un kurš tiek nosūtīts uz Latvijas uzņēmējsabiedrību, lai pildītu pienākumus. Šādā veidā ārvalstu uzņēmējsabiedrība nodrošina Latvijas uzņēmējsabiedrības vadību un kontroli. Fiziskā persona — nerezidents no Latvijas uzņēmējsabiedrības par valdes locekļa pienākumu pildīšanu nekādu atlīdzību nesaņem, bet par šo veikto darbu saņem atalgojumu no ārvalstu uzņēmējsabiedrības.

Šāds fiziskās personas — nerezidenta gūtais ienākums tiek kvalificēts kā ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas uzņēmējsabiedrības valdē, kas saņemts no citas uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas rezidents, un nodokli 25 procentu apmērā nerezidents maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

23. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, izmaksājot dividendes fiziskajām personām — nerezidentiem, no šī nerezidenta ienākuma ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 10 procentu likmes (likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktā likme) ienākuma (dividenžu) izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

24. Līgumsabiedrība aprēķina nodokli 25 procentu apmērā no fiziskās personas — nerezidenta gūtajiem ienākumiem no līgumsabiedrības, kas sevī ietver līgumsabiedrības dalībniekam — nerezidentam pienākošos taksācijas perioda peļņas daļu pēc taksācijas perioda sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, un ieturēto nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc līgumsabiedrības deklarācijas iesniegšanas, kas VID teritoriālajā iestādē pēc savas atrašanās vietas iesniedzama ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Līgumsabiedrība aizpilda deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un dalībniekam pienākošos peļņas lielumu atbilstoši VID noteiktajam veidlapas paraugam, kas pievienots VID Metodisko norādījumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību (apstiprināti ar Valsts ieņēmumu dienesta 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.152 “Par Metodiskajiem norādījumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”) 14.pielikumā.

25. Fiziskās personas — nerezidenta gūtie procentu ienākumi tiek aplikti procentu izmaksas brīdī, piemērojot nodokļa 25 procentu likmi, izņemot procentu ienākumus no noguldījumiem un depozītiem Latvijā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, procentu ienākumus no valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmēm, valsts iekšējā aizņēmuma vidēja un ilgtermiņa obligācijām, kā arī ienākumus no hipotekārajām ķīlu zīmēm. Turklāt netiek izvērtēts, vai fiziskā persona — nerezidents ir ar procentu izmaksātāju (uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestādi, organizāciju, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgo pārstāvniecību) saistīta persona vai tāda nav.

26. Fiziskās personas — nerezidenta, kas atrodas, ir izveidots vai nodibināts (t.sk. arī, ja personai ir pastāvīgā dzīvesvieta) kādā no Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” minētajām beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, procentu ienākums no noguldījumiem un depozītiem Latvijā reģistrētās kredītiestādēs ir apliekams izmaksas brīdī ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc piecu procentu likmes, jo:

26.1. likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtās daļas normas ir piemērojamas gadījumos, ja fiziskās personas — nerezidenta Latvijā gūtais ienākums neveido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu;

26.2. uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu (no 2004.gada) likmes izmaksas brīdī neietur no Latvijā reģistrētu kredītiestāžu izmaksātajiem procentiem par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem, ja šie procenti tiek izmaksāti atbilstoši kredītiestādes noteiktajai vispārējai likmei par depozītnoguldījumiem un norēķinu kontu atlikumiem;

26.3. ievērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta ceturto daļu, šāds darījums tiek uzskatīts par darījumu ar saistītu uzņēmumu vai ar uzņēmumu saistītu personu un tādējādi piemēro minētā likuma 3.panta ceturtās daļas 3.punktu.

27. Fiziskās personas — nerezidenta ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas ir apliekams ar nodokli pēc divu procentu likmes izmaksas brīdī no izmaksātās atlīdzības apmēra, ja šo ienākumu izmaksā Latvijā reģistrēti uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, kā arī fiziskās personas — Latvijas rezidenti, kuri veic saimniecisko darbību. Nodoklis no šāda ienākuma tiek ieturēts neatkarīgi no tā, cik ilgu laika periodu nekustamais īpašums bijis nerezidenta īpašumā.

28. Ja fiziskā persona — nerezidents ienākumu gūst, atsavinot Latvijā esošu nekustamo īpašumu fiziskām personām — Latvijas rezidentiem, kuri neveic saimniecisko darbību, vai nerezidentiem, nodokli 25 procentu apmērā nerezidents — ienākuma guvējs maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Šāds ienākums tiek aplikts ar nodokli neatkarīgi no tā, cik ilgu laika periodu nekustamais īpašums bijis nerezidenta īpašumā. Apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek noteikts kā starpība starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai izmantojama šāda tabula.

3.tabula

Nr.	Īpašumtiesību	Nekustamā īpašuma iegādes vērtība
p.k.	iegūšanas veids
1	2	3
1.	Nopērkot	īpašuma cena + izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, piemēram, valsts nodevas par darījuma noformēšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā; komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi
2.	Uzceļot	visi izdevumi līdz būves pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanai (arhitektu pakalpojumu apmaksa, celtniecības materiālu iegādes izdevumi, samaksa celtniekiem u.c.) + izdevumi par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā un citi atbilstoši izdevumi
3.	Denacionalizējot	par iegādes vērtību tiek uzskatīta īpašuma pārdošanas cena (tas nozīmē, ka faktiski neveidojas ar nodokli apliekams ienākums)
4.	Mantojot	iegādes vērtība ir mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtība, izņemot gadījumu, kad tiek mantots iepriekš denacionalizēts īpašums, jo par šāda īpašuma iegādes vērtību tiek uzskatīta minētā īpašuma pārdošanas cena (neveidojas ar nodokli apliekams ienākums)
5.	Saņemot dāvinājumu	dāvinājuma iegādes vērtība ir dāvinājuma līgumā uzrādītā konkrētā īpašuma vērtība

29. Ar nodokli pēc 25 procentu likmes apliek nerezidenta gūto ienākumu no tāda kustamā īpašuma izmantošanas, kas atrodas vai, šķērsojot Latvijas robežu, ir ievests valstī un kas ir iznomāts rezidentiem un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām to saimnieciskās darbības veikšanai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs. Ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas neveido nerezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu, ja minētais kustamais īpašums tiek iznomāts un izmantots saimnieciskajā darbībā tikai un vienīgi ārpus Latvijas.

30. Fiziskās personas — nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas. Ja nerezidents veic šādu saimniecisko darbību (nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu), tas reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs un par gūtajiem ienākumiem veic nodokļa maksājumus rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli apliekamais ienākums tiek aprēķināts kā ieņēmumu no nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Ja nerezidents veic šādu saimniecisko darbību un pirms saimnieciskās darbības ieņēmumu saņemšanas izmaksātājam nevar apliecināt, ka ir reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, t.i., par nerezidenta ienākumiem no nekustamā īpašuma izmantošanas netiek veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi rezumējošā kārtībā, tad izmaksātājs izmaksas brīdī ietur nodokli pēc 25 procentu likmes (Likuma 17.panta desmitās daļas 7.punkts).

31. Samaksa par intelektuālo īpašumu ir nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijā. Attiecīgi samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums, ko nerezidents saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi. Autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošo nodokļu konvenciju noteikumus.

32. Nerezidentu — fizisko personu ienākums no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu tiek aplikts ar nodokli pēc 25 procentu likmes ienākuma izmaksas brīdī. Minēto nodokļa likmi piemēro ienākumam, no kura var tikt atskaitītas Likuma 10.pantā noteiktās attaisnoto izdevumu normas, kas būtu saistītas ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu. Nerezidentam — fiziskajai personai ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu šādā apmērā:

4.tabula

Nr.	Autordarbs, par kuru izmaksā honorāru (autoratlīdzību)	Izdevumu
p.k.		norma (%)
1	2	3
1.	par mūzikas darbu (operas, baleti, operetes, mūzika citiem skatuves
	darbiem, kamerdarbi, simfoniskie, vokāli simfoniskie un kora
	darbi, darbi pūtējorķestrim) radīšanu un publicēšanu	40
2.	par skulptūru, monumentāli dekoratīvās glezniecības, dekoratīvi
	lietišķās un noformētājas mākslas, stājglezniecības, teātra dekorāciju
	mākslas un dažādas tehnikas grafikas darbu radīšanu
3.	par māksliniecisku grafiku un fotodarbu radīšanu iespiešanai un
	izstādēm, kā arī datorgrafiku un videodarbu radīšanu	30
4.	par atklājumu, izgudrojumu un rūpniecības paraugu radīšanu (no
	honorāra par to izmantošanu pirmajos divos gados)
5.	par citiem mūzikas darbiem	25
6.	par arhitektūras darbu radīšanu	20
7.	par dizaina projektu radīšanu
8.	par citu šajā noteikumu punktā neminētu darbu radīšanu	15

33. No maksājumiem par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem, kas nav minēti norādījumu 32.punktā, nodokli izmaksas brīdī ietur pēc 15 procentu likmes (likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktā likme). Attiecībā uz pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem Likums neparedz attaisnoto izdevumu normas, kuras varētu atskaitīt no šāda ienākuma pirms nodokļa ieturēšanas.

34. Nodokļu konvenciju normas parasti nosaka samazinātu nodokļa likmi autoratlīdzību ienākumam, taču šī likme piemērojama autoratlīdzības kopapjomam (bruto apjomam). Tādējādi gadījumos, kad tiek piemēroti konvenciju noteikumi, šādas Likumā noteiktās attaisnoto izdevumu normas autoratlīdzību ienākumam nav piemērojamas.

35. Fiziskās personas — nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijā ir pensija, kas izmaksāta saskaņā ar Latvijas likumiem, no kuras nodokli ietur izmaksas brīdī 25 procentu apmērā. Tādējādi nerezidentiem, kuriem pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, izmaksāto pensiju izmaksas brīdī ar nodokli neapliek, jo neapliekamais minimums ir noteikts šīs pensijas apmērā.

36. Nerezidentiem, kuriem piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir Ls 1200 gadā. Nerezidentam šajā gadījumā ir saistošas Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 58., 59. un 60.punkta normas.

37. Nerezidenta gūtais ienākums no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas ir apliekams ar nodokli ienākuma izmaksas brīdī, piemērojot nodokļa 25 procentu likmi. Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma — ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas.

38. Nodokli neatkarīgi no jebkuriem Likuma noteikumiem ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti — nodokļa maksātāji vai nerezidenti, kuri saskaņā ar Likumu obligāti iesniedz nodokļa deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā. Nodokli izmaksas brīdī neietur no maksājumiem par preču piegādēm, ja minētās preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces.

39. VID teritoriālā iestāde var atļaut neieturēt nodokli, ja nodokļa maksātājs VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas pirms maksājumu izdarīšanas iesniedz iesniegumu–pieprasījumu nepiemērot norādījumu 38.punktā noteikto kārtību attiecībā uz viņa veicamajiem maksājumiem minētajām personām. Iesnieguma–pieprasījuma veidlapas paraugs pievienots norādījumu 1.pielikumā. VID teritoriālā iestāde izskata maksātāja iesniegumu–pieprasījumu un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas sniedz maksātājam rakstisku atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju. VID teritoriālā iestāde piešķirto atļauju anulē, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta informācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā nodokļa maksātājam piemēro 25 procentu nodokļa likmi un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.

40. Norādījumu 38.un 39.punktā minētās kārtības piemērošanu skaidro Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92., 93. un 94.punkts.

41. Likuma9.panta “Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi” normas nav attiecināmas uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu. Kā izņēmumu var minēt nerezidenta gūto procentu ienākumu, jo šādam ienākuma veidam atsauce uz Likuma 9.panta piemērošanu ir norādīta jau Likuma 3.panta trešās daļas 11.punktā. Attiecīgi fizisko personu — nerezidentu ar nodokli apliekamie ienākumi Latvijā ir tikai Likuma 3.panta trešajā daļā konkrēti uzskaitītie ienākuma veidi. Pārējie ienākumu veidi, kas nav minēti šā panta daļā, nerezidentiem ar nodokli Latvijā nav apliekami.

42. Izvērtējot nodokļa maksāšanas kārtību no atsevišķiem nerezidentu ienākuma veidiem, var secināt, piemēram, lai gan nerezidenta ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijā ir ar nodokli apliekams ienākums, tomēr, iznomājot šādu kustamo īpašumu Latvijā citam nerezidentam, iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksā, jo nerezidents — ienākuma izmaksātājs saskaņā ar Likumu nodokli izmaksas brīdī neietur un turklāt Likumā nav noteikta prasība nerezidentam — ienākuma guvējam šādu ienākumu deklarēt.

IV. Nodokļa maksāšanas kārtība

43. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, izmaksājot fiziskajai personai — nerezidentam norādījumu 11.punktā iekļautās tabulas 1., 3., 4., 5., 8., 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17. un 18.rindā minētos ienākumus, ietur nodokli ienākuma izmaksas brīdī un to iemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

44. Ja maksājumi ir saistīti ar rezidenta veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, tad fiziskā persona — rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, ietur ienākuma nodokli ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, izmaksājot nerezidentam:

44.1. ienākumu no algota darba;

44.2. ienākumu no profesionālās darbības, kas veikta rezidenta labā Latvijā vai ārpus tās;

44.3. ienākumu no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā vai fiziskā persona;

44.4. ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas;

44.5. ienākumu no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijā;

44.6. ienākumu no augoša meža pārdošanas un kokmateriālu pārdošanas;

44.7. procentu ienākumu;

44.8. atlīdzību par intelektuālo īpašumu.

45. Norādījumu 43. un 44.punktā minētajos gadījumos nodokli ietur izmaksas brīdī. Izmaksas brīdis ir brīdis, kad iekšzemes uzņēmuma grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora (nerezidenta) saistības. Tas var būt brīdis, kad reāli tiek izmaksāti norādījumu 43. un 44.punktā minētie nerezidentu ienākumi, vai arī brīdis, kad tiek izdarīts iekšzemes uzņēmuma kreditora (nerezidenta) saistību samazinājums, veicot savstarpējo norēķinu ieskaitu iekšzemes uzņēmuma grāmatvedības reģistros. Vispārējā gadījumā tieši ar samaksu izbeidz vai samazina uzņēmuma saistības pret citām personām (maksājumu saņēmējiem), bet saistības var tikt izbeigtas arī ar savstarpējo norēķinu ieskaitu.

46. Fiziskā persona — nerezidents līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim gada ienākumu deklarāciju iesniedz VID teritoriālajai iestādei:

46.1. pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas — par:

46.1.1. ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas;

46.1.2. ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas;

46.1.3. personīgās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas;

46.2. pēc paša nerezidenta izvēles — par:

46.2.1. ienākumu no algota darba, kas veikts Latvijā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā;

46.2.2. ienākumu no pienākumu pildīšanas Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē, ja šāds ienākums tiek saņemts no citas uzņēmējsabiedrības, kas nav Latvijas rezidents;

46.3. pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas — pārējos gadījumos.

47. Fiziskā persona — nerezidents gada ienākumu deklarāciju iesniedz pirms izbraukšanas no Latvijas tādos gadījumos, kad nerezidents Latvijā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, un, pārtraucot minētā ienākuma gūšanu, šīs personas atgriešanās Latvijā vairs nav paredzama pirms taksācijas gada beigām.

48. Fiziskā persona — nerezidents, kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.

7.piemērs

Fiziskajai personai — nerezidentam Latvijā pieder nekustamais īpašums — viena ēka, kas tika nopirkta 2000.gadā no fiziskas personas — Latvijas rezidenta. 2004.gada 3.martā sev piederošo nekustamo īpašumu nerezidents pārdod fiziskajai personai — Latvijas rezidentam, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs. Arī pats nerezidents nekustamo īpašumu saimnieciskajā darbībā nav izmantojis. Cits īpašums nerezidentam Latvijā nepieder, un tas negūst arī cita veida ienākumus Latvijā. Atlīdzību pilnā apmērā nerezidents saņem 2004.gada 10.aprīlī.

Ievērojot Likuma 19.panta 5.2daļu, nerezidents šajā situācijā deklarāciju iesniedz 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas, negaidot taksācijas gada beigas.

49. Fiziskajai personai — nerezidentam, iegūstot rezidenta statusu, nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir galīgais nodoklis.

8.piemērs

Fiziskajai personai — nerezidentam, saņemot dividendes no Latvijas uzņēmējsabiedrības, no šo dividenžu summas izmaksas brīdī ir ticis ieturēts nodoklis 10 procentu apmērā. Nerezidentam uzturoties Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, šī persona nodokļu likumu izpratnē tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar to datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā. Tādējādi šī fiziskā persona jau kā dividenžu saņēmējs nodokļu likumos varētu tikt uzskatīta par rezidentu, un vispārējā gadījumā (pieņemot, ka dividenžu izmaksātājs nav tāda uzņēmējsabiedrība, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis vai kura izmanto likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” vai likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” paredzētos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus) fiziskajām personām — rezidentiem izmaksātās dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas.

Tā kā nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir uzskatāms kā galīgais nodoklis, tad minētajai fiziskajai personai nav tiesību uz budžetā iemaksātā nodokļa atmaksu.

V. Attaisnotie izdevumi, nodokļa atvieglojumi un gada neapliekamais minimums

50. No nerezidentu gada apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt šādus attaisnotos izdevumus:

50.1. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”;

50.2. summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumu, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

50.3. zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru);

50.4. no gada apliekamā ienākuma apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitītas saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļa uzkrāšanu), nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic pati fiziskā persona, tad tās tiek atskaitītas no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju;

50.5. apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot Likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumus veic pati fiziskā persona, tad tie tiek atskaitīti no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju.

51. Norādījumu 50.4. un 50.5.apakšpunkta piemērošanu skaidro VID Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, kas apstiprināti ar VID 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 “Par “Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” apstiprināšanu”, otrās daļas 9.nodaļa “Apdrošināšanas prēmijas un iemaksas privātajos pensiju fondos”.

52. Nerezidentam nav tiesību uz Likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek izmaksāta pensija, kas piešķirta saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (skatīt norādījumu 35. un 36.punktu).

53. Nerezidenta ar nodokli apliekamajam ienākumam netiek piemērots gada neapliekamais minimums.

VI. Nodokļa likmes

54. Fiziskās personas — nerezidenta ienākumus apliek ar nodokli pēc 25 procentu likmes, izņemot:

54.1. dividendes, kurām piemēro nodokļa 10 procentu likmi;

54.2. maksājumus par atsevišķiem intelektuālā īpašuma veidiem, no kuriem nodoklis tiek ieturēts pēc 15 procentu likmes;

54.3. ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šī ienākuma izmaksātājs ir Latvijas uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, iestāde, organizācija, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība vai fiziskā persona — rezidents, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, kad piemērojamā nodokļa likme ir divi procenti no izmaksātās atlīdzības apmēra.

VII. Starptautisko līgumu piemērošana

55. Apliekot ar nodokli nerezidentu gūto ienākumu Latvijā, ievēro spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem noteikumi.

56. Ja nodokļu konvencijā ir paredzēti citādi nosacījumi nekā Likumā, spēkā ir nodokļu konvencijas nosacījumi. Ja nodokļu konvencija nosaka likmes, kas ir augstākas par Likumā noteiktajām likmēm, piemēro Likumā noteiktās likmes. Ja konvencijā noteiktās likmes ir zemākas par Likumā noteiktajām likmēm vai tajā ir noteikti atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli, konvencijas noteikumus piemēro Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” noteiktajā kārtībā.

9.piemērs

Lai organizētu reklāmas pasākumus otrā valstī, Latvijas uzņēmējsabiedrība algotā darbā pieņem otras valsts rezidentus, kas darbus veic tikai otrā valstī un Latvijas uzņēmējsabiedrības vadībā. Darba algas Latvijas uzņēmējsabiedrība pārskaita uz šo darbinieku norādītajiem banku kontiem.

Viens no fizisko personu — nerezidentu ar nodokli apliekamajiem ienākumiem ir ienākums no algota darba, kas veikts Latvijas darba devēja labā ārpus Latvijas, un tādējādi Latvijas uzņēmējsabiedrībai saskaņā ar Likuma 17.panta divpadsmito daļu nodokli pēc 25 procentu likmes no šāda ienākuma ietur izmaksas brīdī un iemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

Situāciju var ietekmēt apstāklis, ja Latvijas uzņēmējsabiedrība ir pieņēmusi darbā tādas valsts rezidentus, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju.

Ievērojot konvencijas normas, ja Latvijas uzņēmējsabiedrības darbinieki, kas ir otras valsts rezidenti, saskaņā ar noslēgto darba līgumu algotu darbu veic tikai otrā valstī, tad šāda veida ienākums (darba alga) ar ienākuma nodokli tiks aplikts tikai darbinieku rezidences valstī.

Lai piemērotu konvencijā noteiktos nodokļu atvieglojumus, otras valsts rezidenti (darbinieki) pirms ienākuma (darba algas) saņemšanas iesniedz Latvijas uzņēmējsabiedrībai aizpildītu un otras valsts nodokļu administrācijas apstiprinātu noteikta parauga rezidences apliecību-iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” (noteikumu 1.pielikums).

57. Tabulā ietverta vispārīga informācija par rezidences apliecību-iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai, kas noteikta Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 1.pielikumā.

5.tabula

Konvencijās	1) nerezidents — ienākumu saņēmējs pirms maksājumu izdarīšanas
noteikto nodokļu	izmaksātājam (Latvijas rezidentam) iesniedz aizpildītu rezidenta
atvieglojumu	apliecību — iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai
piemērošana	2) izmaksātājs no nerezidenta saņemtās atvieglojumu apliecības
	eksemplārus iesniedz VID teritoriālajā iestādē pēc reģistrācijas
	vietas (dzīvesvietas)
	3) VID teritoriālā iestāde izskata saņemto atvieglojumu apliecību
	un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no saņemšanas to apstiprina vai sniedz
	rakstisku motivētu atteikumu to apstiprināt
	4) pēc VID apstiprinātās atvieglojumu apliecības saņemšanas
	izmaksātājs nodokļus no maksājumiem nerezidentam var ieturēt
	saskaņā ar konvenciju
Atvieglojuma	pieci gadi no tās apstiprināšanas dienas, ja vien VID un otras
apliecības	līgumslēdzējas valsts kompetentā iestāde informācijas apmaiņas
derīguma termiņš	gaitā nav noskaidrojušas, ka izsniegtās apliecības derīguma termiņš
	ir īsāks.
Atvieglojuma	četri eksemplāri:
apliecības	viens maksājumu saņēmējam (bez VID apstiprinājuma);
eksemplāri	viens paliek VID (ar VID apstiprinājumu);
	viens izmaksātājam — Latvijas rezidentam (ar VID apstiprinājumu);
	vienu izmaksātājs pievieno pie ienākuma nodokļa deklarācijas un
	iesniedz VID (ar VID apstiprinājumu).

58. Gadījumos, ja nodokļu konvencijā paredzētie nodokļu atvieglojumi nav tikuši piemēroti un iedzīvotāju ienākuma nodoklis no maksājumiem nerezidentam ir ieturēts saskaņā ar Likumu, tad nerezidentam ir tiesības atgūt pārmaksāto nodokļa summu trīs gadu laikā, iesniedzot VID aizpildītu rezidenta apliecību-iesniegumu nodokļu atmaksāšanai (norādījumu 56.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu 2.pielikums).

VIII. Pārskati un paziņojumi

59. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, kā arī fiziskās personas — rezidenti, kuri veic saimniecisko darbību vai kā darba devēji nodarbina uz darba līguma pamata nerezidentu, izmaksājot nerezidentam ienākumus, kuri minēti norādījumu 43. un 44.punktā, aizpilda “Pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā”, kas noteikts Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumu Nr.166 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem” 3.pielikumā.

60. Pārskatā uzrāda faktiskos datus par izmaksātiem ienākumiem, ko nerezidents saņēmis arī natūrā vai pakalpojumu veidā par darbu vai cita veida darbību taksācijas gadā, kā arī ieturēto nodokli. Ienākuma izmaksātājs pārskatā sniedz pilnīgu un precīzu informāciju par ienākuma izmaksātāju, nerezidentiem — ienākuma guvējiem, nerezidentu gūto ienākumu un samaksāto ienākuma nodokli Latvijā, obligāti aizpildot katru pārskatā norādīto aili.

61. Aizpildot norādījumu 59.punktā minēto pārskatu, tā otrajā daļā “Nerezidentu (ienākuma saņēmēju) gūtie ienākumi un samaksātais nodoklis” attiecīgajās ailēs obligāti norāda:

61.1. nerezidenta vārdu, uzvārdu;

61.2. rezidences valsti;

61.3. personu apliecinošu dokumentu (pasi, identifikācijas karti), tā numuru un izdošanas datumu;

61.4. nerezidenta adresi savā rezidences valstī, precīzā secībā norādot — ielu, numuru, pilsētu vai apdzīvotu vietu, pasta indeksu;

61.5. gūtā ienākuma veidu;

61.6. ienākuma summu (aprēķinātā ienākuma kopējo summu) latos (Ls). Ja ienākums tiek izmaksāts ārvalstu valūtā, summu norāda latos (Ls) pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa ienākuma izmaksas dienā;

61.7. ienākuma izmaksas datumu, piemēram, “21.04.2004”, ja ienākums izmaksāts 2004.gada 21.aprīlī;

61.8. Likumā noteikto nodokļa likmi. Ja nerezidents — fiziskā persona ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju, un ir izpildītas prasības, ko paredz Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”, attiecīgajā ailē norāda nodokļa likmi saskaņā ar konkrēto nodokļu konvenciju;

61.9. samaksāto nodokļa summu latos (Ls).

10.piemērs

Piemērs par pārskata otrās daļas “Nerezidentu (ienākuma saņēmēju) gūtie ienākumi un samaksātais nodoklis/ Non-resident (recipient of income), income derived and income tax paid” aizpildīšanu

Piemērs par pārskata otrās daļas “Nerezidentu (ienākuma saņēmēju) gūtie ienākumi un samaksātais nodoklis/ Non-resident (recipient of income), income derived and income tax paid” aizpildīšanu

62. Pārskatu iesniedz VID teritoriālajā iestādē pēc darba devēja (ienākuma izmaksātāja) reģistrācijas vietas vai atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam. Pārskatu VID teritoriālajā iestādē iesniedz arī gadījumā, ja saskaņā ar nodokļu konvenciju nerezidenta ienākumam ir piemērots atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas (maksāšanas).

63. Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, iestāde, organizācija un ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgā pārstāvniecība, kas izmaksā nerezidentam ienākumus, kuri ir saistīti ar tā saimniecisko darbību, vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet no kuriem saskaņā ar Likuma normām nodokli izmaksas brīdī neietur, nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas “Paziņojumu par personai izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, neieturot izmaksas vietā nodokli”, kas noteikts Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumu Nr.166 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem” 4.pielikumā.

64. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, kā arī fiziskās personas — rezidenti, kuri veic saimniecisko darbību vai kā darba devēji nodarbina uz darba līguma pamata nerezidentu, izmaksājot taksācijas gadā nerezidentam ienākumus, kuri minēti norādījumu 43. un 44.punktā, aizpilda “Apliecinājumu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas Republikā” (turpmāk — apliecinājums) un to izsniedz nerezidentam — ienākuma guvējam. Apliecinājuma veidlapas forma ir noteikta Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 2.pielikumā.

65. Ienākuma izmaksātājs apliecinājumā sniedz pilnīgu un precīzu informāciju par nerezidentu — ienākuma guvēju, ienākuma izmaksātāju, nerezidenta gūto ienākumu un samaksāto ienākuma nodokli Latvijā, obligāti aizpildot katru apliecinājumā norādīto ailīti, izņemot apliecinājuma piekto daļu, kuru aizpilda VID teritoriālā iestāde.

66. Apliecinājumā uzrāda faktiskos datus par izmaksātiem ienākumiem, kas saņemti arī natūrā vai pakalpojumu veidā par darbu vai cita veida darbību taksācijas gadā, kā arī ieturēto nodokli. Aizpildot apliecinājumu, tā trešajā daļā “Gūtie ienākumi un samaksātais ienākuma nodoklis” attiecīgajās ailēs norāda:

66.1. gūtā ienākuma veidu;

66.2. ienākuma summu (aprēķinātā ienākuma kopējo summu) latos (Ls). Ja ienākums tiek izmaksāts ārvalstu valūtā, summu norāda latos (Ls) pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa ienākuma izmaksas dienā;

66.3. ienākuma izmaksas datumu, piemēram, “21.04.2004.”, ja ienākums izmaksāts 2004.gada 21.aprīlī;

66.4. Likumā noteikto nodokļa likmi. Ja nerezidents — fiziskā persona ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu (konvenciju) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un ir izpildītas prasības, ko paredz Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”, attiecīgajā ailē norāda nodokļa likmi saskaņā ar konkrēto nodokļu līgumu;

66.5. samaksāto nodokļa summu latos (Ls).

67. Ja nepieciešams, apliecinājumu apstiprina VID teritoriālā iestāde, iepriekš pārbaudot apliecinājumā sniegto informāciju un aizpildot apliecinājuma piekto daļu.

68. Lai apliecinātu taksācijas gadā Latvijā gūtos ienākumus un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, apliecinājuma veidlapas formu var izmantot arī tās fiziskās personas — nerezidenti, kas iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Šajā gadījumā apliecinājumu aizpilda nerezidents — ienākuma guvējs, sniedzot pilnīgu un precīzu apliecinājuma pirmajā un trešajā daļā norādīto informāciju. Apliecinājuma otrā un ceturtā daļa netiek aizpildīta, savukārt piekto daļu aizpilda VID teritoriālā iestāde, iepriekš pārbaudot apliecinājumā sniegto informāciju.

1.pielikums