Ministru kabineta rīkojums Nr.198

Rīgā 2004.gada 2.aprīlī (prot. Nr.18, 4.§)

Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm

 

1. Pamatojoties uz Reģionālās attīstības likuma 14.panta pirmo daļu, apstiprināt Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk — pamatnostādnes).

2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir par pamatnostādņu īstenošanu atbildīgā institūcija.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai:

3.1. sākot ar 2005.gadu, katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā. Minētais pārskats vienlaikus ir informatīvs ziņojums par pamatnostādņu ieviešanu;

3.2. sadarbībā ar nozaru ministrijām izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā apstiprināšanai Ministru kabinetā vienotus kritērijus, pēc kuriem izvērtēt nozaru attīstības programmu ietekmi uz teritorijām.

4. Pamatojoties uz šī rīkojuma 3.2.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, nozaru ministrijām izstrādāt nozaru attīstības programmas, ņemot vērā visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, un novērtēt nozaru politikas ietekmi uz plānošanas reģionu teritorijām.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1996.gada 3.decembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.58, 30.§) “Latvijas Reģionālās attīstības politikas koncepcija”.

Ministru prezidents I.Emsis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

(Ministru kabineta

2004.gada 2.aprīļa rīkojums Nr.198)

Reģionālās politikas pamatnostādņu kopsavilkums

Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk — pamatnostādnes) nosaka valsts reģionālo politiku turpmākajiem 10 gadiem.

Pamatnostādnes ir nepieciešamas, jo, pieaugot valsts attīstības līmenim, palielinās atšķirība starp atsevišķu reģionu attīstības līmeņiem.

Pamatnostādņu izstrādes juridiskais pamats ir Reģionālās attīstības likums. Pamatnostādnēs ietverti reģionālās politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo reģionālās politikas prioritātes.

Reģionālās politikas plānošanas dokumenti tiek izstrādāti saskaņā ar pamatnostādnēs un Nacionālajā plānojumā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, nodrošinot to koordināciju. Nacionālo plānojumu izstrādā, izvērtējot valsts reģionālās attīstības plānošanas dokumentus. Pamatnostādnes un Valsts telpiskās attīstības perspektīva (Valsts ilgtspējīgas telpiskās attīstības pamatnostādnes), kas ir Nacionālā plānojuma sastāvdaļa, ir savstarpēji saskaņoti un papildinoši dokumenti.

Latvijas reģionālajā attīstībā ir šādas problēmas:

1) Latvijas un tās reģionu zema konkurētspēja salīdzinājumā ar pārējiem Eiropas Savienības reģioniem;

2) būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un to palielināšanās tendence starp plānošanas reģioniem;

3) būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un to palielināšanās tendence atsevišķos plānošanas reģionos;

4) vāji attīstīta un nekvalitatīva infrastruktūra, kas neveicina uzņēmējdarbību un nerada pievilcīgu dzīves vidi teritoriālajās vienībās;

5) zema Rīgas konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas galvaspilsētām.

Latvijas reģionālās attīstības problēmu iemesls ir šādas reģionālās politikas problēmas:

1) nozaru politikas veidošana un īstenošana notiek savstarpēji nekoordinēti un nav saskaņota ar plānošanas reģionu attīstības prioritātēm;

2) nav nodrošināta valsts un Eiropas Savienības reģionālās attīstības atbalsta instrumentu saskaņota darbība;

3) novadu veidošanās process ir pārāk lēns, tādēļ Latvijā ilgstoši saglabājas liels skaits ekonomiski un administratīvi vāju pašvaldību, kuras nespēj veikt visas savas funkcijas;

4) neliels pašvaldību vietējo atbalsta instrumentu klāsts.

Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir izvirzīti šādi mērķi:

1) Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas valstu līmenim;

2) Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo Eiropas Savienības reģionu vidū;

3) līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību;

4) līdzvērtīgu uzņēmējdarbības priekšnoteikumu radīšana visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību;

5) Rīgas starptautiskās konkurētspējas palielināšana.

Lai sasniegtu reģionālās politikas mērķus, pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni:

1) nodrošināt reģionālās attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu;

2) veidot un īstenot savstarpēji koordinētu nozaru politiku;

3) veidojot nozaru politiku, ņemt vērā visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un identificēt esošo un plānoto nozaru ietekmi uz teritoriju;

4) īstenot administratīvi teritoriālo reformu;

5) nodrošināt atbalsta instrumentu koordinētu lietošanu, lai sasniegtu reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus;

6) nodrošināt valsts atbalsta programmu un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma sadali starp plānošanas reģioniem atbilstoši to attīstības programmās noteiktajām prioritātēm;

7) noteikt valsts atbalsta instrumentu teritoriālo diferenciāciju un palielināt vietējo teritorijas attīstības atbalsta instrumentu klāstu;

8) izveidot sadarbības mehānismus reģionālās attīstības jomā un sniegt atbalstu reģionālā un vietējā līmeņa institūcijām, lai paaugstinātu to administratīvo spēju;

9) sakārtot valsts pārvaldes reģionālās struktūras atbilstoši plānošanas reģionu teritorijām un reģionālo pašvaldību teritorijām;

10) radīt priekšnoteikumus galvaspilsētas Rīgas starptautiskās nozīmes un konkurētspējas palielināšanai.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs noteiktos mērķus, tiks izmantoti šādi finansēšanas avoti:

1) reģionālais fonds;

2) valsts investīcijas saskaņā ar Valsts investīciju programmu;

3) Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi un valsts budžeta līdzfinansējums.

Lai īstenotu pamatnostādnes, paredzēts izstrādāt un īstenot Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam (plānā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiks iekļauts piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums), kā arī īstenot Valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai. Minēto programmu ir apstiprinājis Ministru kabinets, un tā ir iekļauta jauno politikas iniciatīvu sarakstā izskatīšanai 2005.gada valsts budžeta plānošanas laikā.

Reģionālā fonda līdzekļi no valsts budžeta laikposmam no 2005. līdz 2012.gadam ir 40 miljoni latu. Valsts investīciju programmas finansēšanai nepieciešamie līdzekļi no valsts budžeta laikposmam no 2005. līdz 2008.gadam ir 308,53 miljoni latu.

Publiskajam finansējumam paredzēta arī privātā finansējuma piesaiste. Reģionālās attīstības pasākumu finansēšanā atbilstoši kompetencei piedalās valsts un pašvaldības.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

Apstiprinātas ar Ministru kabineta

2004.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.198

Reģionālās politikas pamatnostādes

(informatīvā daļa)

Reģionālās politikas pamatnostādņu tekstā lietoto saīsinājumu skaidrojumi

1. FM — Finanšu ministrija

2. EM — Ekonomikas ministrija

3. ES — Eiropas Savienība

4. IKP— Iekšzemes kopprodukts

5. NAP — Nacionālais attīstības plāns

6. NRAP — Nacionālā reģionālās attīstības padome

7. NUTS — Teritoriālo vienību klasifikācijas sistēma statistikai

8. RAPLM — Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

9. SF — Struktūrfondi

Reģionālās politikas pamatnostādņu tekstā lietoto terminu skaidrojumi

1. Decentralizācija — kompetences nodošana no augstāka pārvaldes līmeņa uz zemāku pārvaldes līmeni.

2. Inovācija — process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jaunas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.1

3. Kohēzija — attīstība vai pasākumi, kas vērsti uz attīstības līdzsvarošanu, novēršot nevēlamas atšķirības starp dažādām teritoriālām vienībām.

4. Kopiena — iedzīvotāju vai valstu kopums, kurus vieno kopīgas intereses un kopīga teritorija.

5. Kredītgriesti — pieļaujamais maksimālais naudas līdzekļu aizdevuma apjoms.

6. Lauku teritorija — visa Latvijas teritorija, izņemot republikas nozīmes pilsētas un rajonu centrus.2

7. Plānošanas reģions — teritoriāla vienība, ko izveido vietējās pašvaldības reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai.3

8. Plānošanas reģionu attīstības atbalsta instrumenti — plānošanas reģionu pasākumi teritorijas attīstības veicināšanai.

9. Problēmteritorija — reģions, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un/ vai sociālās attīstības tendences.

10. Reģionālā attīstība — labvēlīgas pārmaiņas sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās.4

11. Reģionālā politika — valdības nostādnes un mērķtiecīga rīcība reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai.5

12. Valsts reģionālās attīstības atbalsta instrumenti — Nacionālās reģionālās attīstības padomes apstiprinātās valsts politikas programmas, kas ir tieši vai pastarpināti vērstas uz reģionālās attīstības mērķu sasniegšanu.

13. Vienotais programmdokuments — Eiropas Komisijas apstiprināts dokuments par struktūrfondu izmantošanu, kas ietver informāciju par rīcības stratēģiju un mērķiem struktūrfondu izmantošanā, nosaka prioritātes, no struktūrfondiem finansējamos pasākumus, kā arī struktūrfondu piešķirto finansējumu.6

14. Vietējie teritorijas attīstības atbalsta instrumenti — vietējās pašvaldības pasākumi teritorijas attīstības veicināšanai.

15. Sociālā atstumtība — mazāki materiālie resursi, kā arī nespēja efektīvi piedalīties ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. Tādejādi atsevišķiem indivīdiem vai cilvēku grupām tiek liegta pieeja tādām precēm, pakalpojumiem un darbībām, kas ir vitāli svarīgas personas attīstībai un nodrošina cilvēka pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.7

16. Solidaritāte — vienotība, kas pamatojas uz kopienas interesēm, mērķiem un standartiem un attīsta tos.

Ievads

Reģionālās politikas pamatnostādnes (turpmāk — pamatnostādnes) nosaka valsts reģionālo politiku turpmākajiem 10 gadiem.

Pamatnostādņu izstrādes nepieciešamību pamatā nosaka situācija, ka neskatoties uz valsts attīstības līmeņa pieaugumu, ir vērojama atsevišķu reģionu attīstības līmeņu atšķirību palielināšanās tendence.

Pamatnostādņu nepieciešamība ir juridiski reglamentēta — to izstrādi nosaka Reģionālās attīstības likums. Pamatnostādnēs ir ietverti reģionālās politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo reģionālās politikas prioritātes.

Politikas plānošanas dokumentus izstrādā saskaņā ar pamatnostādnēs un Nacionālajā plānojumā noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, tādā veidā nodrošinot šo dokumentu savstarpēju koordināciju (Pielikums Nr.1). Nacionālo plānojumu izstrādā, izvērtējot valsts reģionālās attīstības plānošanas dokumentus. Pamatnostādnes un Valsts telpiskās attīstības perspektīva (Valsts ilgtspējīgas telpiskās attīstības pamatnostādnes), kas ir Nacionālā plānojuma sastāvdaļa, ir savstarpēji saskaņoti un papildinoši dokumenti.8

1.Situācijas raksturojums

1.1. Reģionālās politikas normatīvā un institucionālā bāze

1996.gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepciju. Koncepcijā tika sniegts plašs reģionālās attīstības līdzekļu, jomu un pasākumu uzskaitījums, kas deva plašas iespējas uzskatīt dažādas valsts regulējošas un atbalsta iniciatīvas par reģionālās attīstības instrumentiem. Taču koncepcija neradīja skaidrību jautājumā par to, kas ir valsts atbalsts reģionālajai attīstībai: vai tas ir instruments, kas ir par reģionālo attīstību atbildīgās institūcijas pārziņā, vai arī valsts darbība, kas būtiski ietekmē teritoriālo vienību attīstību.9

1997.gada maijā tika pieņemts likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”, kura mērķis bija radīt iespējas īpaši atbalstāmo reģionu paātrinātai ekonomiskajai attīstībai un veicināt līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā. Balstoties uz šo likumu un citiem ar to saistītiem normatīviem aktiem, divus periodus (no 1998.gada vidus līdz 2001.gada vidum un no 2001.gada vidus līdz 2004.gada vidum) atsevišķām pašvaldībām tika piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, kas deva iespēju saņemt Reģionālā fonda līdzekļus.

Līdz ar Reģionālās attīstības likuma pieņemšanu 2002.gada 21.martā, likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” zaudēja spēku, bet saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu tiek turpināts atbalsts īpaši atbalstāmajām teritorijām, t.i. teritorijām, kurās saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences. 11.11.2003. MK apstiprināja noteikumus Nr.637 “Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas un atcelšanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā plānošanas reģionu attīstības padomes piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu.

1998.gada novembrī stājās spēkā “Teritorijas attīstības plānošanas likums”, kura mērķis bija nodrošināt teritorijas attīstības plānošanas sistēmas izveidošanu, kas veicina ilgtspējīgu attīstību valstī. Šajā jomā no 2002.gada jūnija ir stājies spēkā jauns likums “Teritorijas plānošanas likums”.

Šobrīd spēkā esošā Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Reģionālās attīstības likums paredz piecu plānošanas reģionu izveidi reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioni. Plānošanas reģionu teritorijas ir noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 25.marta noteikumos Nr.133 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”. Plānošanas reģiona lēmējinstitūcija ir plānošanas reģiona attīstības padome, un izpildinstitūcija ir plānošanas reģiona attīstības aģentūra.

Plānošanas reģioni

No 1996. līdz 2002.gadam reģionālās attīstības jautājumi bija vairāku valsts institūciju kompetencē, kuras īstenoja sadrumstalotu un savstarpēji nekoordinētu reģionālo politiku. Pētījumi rāda, ka reģionālās attīstības mērķu sasniegšanai mērķtiecīgi pielietoto valsts atbalsta instrumentu (Reģionālais fonds un nodokļu atlaides Īpaši atbalstāmo reģionu programmas ietvaros) klāsts bija šaurs un to apjoms — nepietiekošs.10 Nozīmīgs valsts atbalsts teritoriju attīstībai ir investīcijas Valsts investīciju programmas (Pielikums Nr.2) un atsevišķu nozaru attīstības programmu ietvaros. Taču šo programmu resursu sadalē līdz šim netika ņemti vērā reģionālās attīstības mērķi.

2003.gada februārī tika izveidota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas ir atbildīga par reģionālo politiku, telpisko plānošanu, pašvaldību attīstības jautājumiem un mājokļu politiku valstī.

2003.gada jūlijā tika izveidota koleģiāla konsultatīva institūcija — Nacionālā reģionālās attīstības padome, kura koordinē reģionālo attīstību un teritorijas plānošanu valstī.11 Nacionālo reģionālās attīstības padomi vada reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs, zemkopības ministrs, vides ministrs un plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētāji.

1.2. Latvijas reģionālā attīstība Eiropas Savienības kontekstā

Latvijas nacionālā reģionālā politika tiek veidota valsts teritoriju attīstības līmeņu izlīdzināšanai, ņemot vērā Eiropas Savienības reģionālās politikas pamatprincipus, kas nosaka vispārīgo ietvaru Kopienas reģionālās politikas veidošanai un īstenošanai.

Eiropas Savienības reģionālās politikas pamatā ir šādas vērtības: solidaritāte un kohēzija. Solidaritātes vērtība tiek izcelta, jo reģionālā politika ir vērsta uz to reģionu attīstības veicināšanu, kas pēc sociālekonomiskās attīstības rādītājiem atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Savukārt kohēzijas vērtības būtība ir veicināt Eiropas Kopienas līdzsvaroto attīstību.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma XVII sadaļas “Ekonomiskā un sociālā kohēzija” 158.pants paredz, ka Kopiena, lai veicinātu vispārējo harmonisku attīstību, izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisku un sociālu kohēziju. Kopiena jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazāk attīstīto reģionu vai salu, tostarp lauku apvidu, atpalicību.12

Lai savāktu un analizētu statistisko informāciju par reģioniem, atvieglotu un unificētu problēmreģionu noteikšanu un īstenotu reģionālo politiku, ES lieto teritoriālo vienību klasifikāciju (Nomenclature des unitēs territoriales statistiques, saīsināti NUTS).13

Eiropas Savienības reģionālā politika ir vērsta uz NUTS I un Latvijas teritoriālo vienību sadalījums atbilstoši NUTS klasifikācijai ir šāds:

NUTS I un NUTS II līmeņos ietver Latvijas valsti kopumā;

NUTS III līmenim atbilst pieci valsts statistikas reģioni — Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistikas reģioni.

Statistikas reģionu teritorijas neatbilst plānošanas reģionu teritorijām. Līdz 2003. gadam statistika tika apkopota un analizēta par statistikas reģionu teritorijām, bet kopš ir noteiktas plānošanas reģionu teritorijas nepieciešama statistikas analīze par plānošanas reģionu teritorijām.

2002.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standarta veido 35% no ES vidējā rādītāja. Latvijas rādītājs ir 1,9 reizes zemāks nekā Grieķijai, kam ir zemākais rādītājs starp ES valstīm (66% no ES vidējā), un 5,2 reizes zemāks nekā Luksemburgai (189% no ES vidējā), kam ir augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju starp ES valstīm. Šie dati liecina, ka Latvija kā vienots reģions (NUTS II līmenis) ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības valstu sociālekonomiskās attīstības līmeņa.

Ņemot vērā, ka Latvijā IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju zemāks par 75% no ES vidējā rādītāja, Latvija plānošanas periodam 2000.–2006.gadiem tika atzīta par ES reģionālās politikas 1.mērķa teritoriju. Ievērojamākā ES struktūrfondu līdzekļu daļa koncentrējas tieši uz 1.mērķa teritoriju attīstības veicināšanu.14

Ar mērķi mazināt pastāvošās attīstības līmeņa atšķirības starp Latvijas un Eiropas Savienības reģioniem un līdz ar to palielināt Latvijas un tās reģionu konkurētspēju ES reģionu vidū valsts saņems Struktūrfondu finansējumu atbilstoši ES reģionālās politikas definētajām prioritātēm un Latvijas sagatavotajā Vienotā programmdokumenta projektā iekļautajām nacionālajām prioritātēm. Tomēr atbildība par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu administrēšanu Latvijā ir sadalīta starp vairākām institūcijām15, līdz ar to var paredzēt koordinācijas trūkumu līdzekļu apguves procesā un reģionālās attīstības veicināšanā. Tāpat līdz šim nav nodrošināta sistēma dažādu — gan valsts, gan ES, reģionālās attīstības atbalsta instrumentu darbības koordinācijai. Reti kuram instrumentam atbalsta saņēmēja teritoriālā piederība (reģionam) un plānošanas reģiona attīstības prioritātes ir viens no atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Netiek sistemātiski apzināts un apkopots kopējais dažāda veida atbalsta apjoms (ne resursi, ne ieguvumi) plānošanas reģionos, un līdz ar to, piešķirot atbalstu, netiek ņemta vērā citu atbalsta instrumentu darbība attiecīgajā teritorijā.

1.3. Sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp plānošanas reģioniem

Latvijas plānošanas reģioni ir salīdzinoši viendabīgi pēc teritorijas platības, bet pastāv ievērojamas atšķirības starp Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju skaitu, kas veido 47% no valsts iedzīvotāju skaita, un pārējo plānošanas reģionu iedzīvotāju skaitu. Latvijā ir izveidojusies nevienmērīga apdzīvojuma struktūra ar izteiktu viena attīstības centra — Rīgas dominanti.

1.tabula. Plānošanas reģionu teritorija un iedzīvotāju skaits 2003.gada sākumā

	Teritorija		Iedzīvotāji
	platība, km2	īpatsvars, %	skaits	īpatsvars, %
Rīgas plānošanas reģions	10352,6	16,0	1098117	47,1
Kurzemes plānošanas reģions	13600,8	21,1	315555	13,5
Zemgales plānošanas reģions	10741,6	16,6	291326	12,5
Vidzemes plānošanas reģions	15346,5	23,8	251665	10,8
Latgales plānošanas reģions	14547,2	22,5	374817	16,1
LATVIJA	64588,7	100	2331480	100

Informācijas avots: Aprēķini veikti pēc CSP datiem

Starp plānošanas reģioniem pastāv būtiskas atšķirības rādītājos, kas raksturo teritoriju sociālekonomiskās attīstības līmeni.

2.tabula. Plānošanas reģionu teritorijas attīstību raksturojošie sociālekonomiskie rādītāji

Rādītāji	Rīgas plānošanas reģions	Kurzemes plānošanas reģions	Zemgales plānošanas reģions	Vidzemes plānošanas reģions	Latgales plānošanas reģions
Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2001.g., faktiskajās cenās, tūkstošos Ls*	3098396	623015	347227	297088	440249
IKP īpatsvars valstī 2001. g., %*	64,4	12,9	7,2	6,2	9,1
IKP uz vienu iedzīvotāju, 2001.g., faktiskajās cenās, Ls*	2790	1958	1188	1170	1158
Bezdarba līmenis, 2003.g.sāk., %**	3,9	6,9	6,6	6,2	11,9
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 iedzīvotāju, 2002.g., Ls **	127,2	83,1	76,1	70,3	55,8
Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, 2003.g. sāk.**	26,0	13,4	10,4	12,1	9,5
Nefinanšu investīcijas (bez individuālās būvniecības) uz 1 iedzīvotāju, 2002.g., Ls*	743	540	389	354	261

Informācijas avots: * Statistisko datu krājums “Latvijas reģioni skaitļos”, CSP, Rīga, 2003

**CSP dati (pēc tiem veiktie aprēķini)

Viens no pamatrādītājiem, kas raksturo valsts un tās reģionu ekonomiskās attīstības līmeni noteiktā laika periodā, ir IKP uz vienu iedzīvotāju. Vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju valstī 2001.gadā bija 2044 lati. Rīgas plānošanas reģionā tika radīti 64,4% no visas valsts iekšzemes kopprodukta, bet pārējos četros reģionos — 35,6%. Zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Latgales reģionā — 1158 lati, tas ir 1,7 reizes zemāks nekā valstī vidēji un 2,4 reizes zemāks nekā Rīgas reģionā.

Bezdarba līmenis Latgales reģionā ir visaugstākais valstī — 11,9% un tas ir 3 reizes augstāks nekā Rīgas plānošanas reģionā, kur situācija ir vislabvēlīgākā valstī. 2003. gada sākumā bezdarba līmenis valstī bija 6,3%.

1.4. Sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp pašvaldībām

Krasi atšķiras dzīves kvalitāte, ekonomiskās un sociālās infrastruktūras kvalitāte un kvantitāte dažās lielajās pilsētās un pārējā valsts daļā. Lauku teritorijās un mazajās pilsētās ir vērojama sociālā atstumtība, pieaug nabadzības risks16 un pazeminās cilvēkresursu potenciāls. Nepietiekami līdzsvarota un sabiedrībai pieejama satiksmes infrastruktūra Latvijas reģionos kavē investīciju piesaisti un modernu ekonomisko attīstību. Mazām pašvaldībām ir ierobežotas iespējas investīciju veikšanā un piesaistē (Pielikums Nr.3).

Valstī kopumā un reģionos lēni palielinās uzņēmumu skaits, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas. Inovāciju veicinošu struktūru — industriālo parku un tehnoloģisko centru — darbības apjoms ir šaurs. Lēni veidojas sadarbība starp uzņēmējiem, zinātnes un augstākās izglītības centriem. Pastāvīgi samazinās pētnieciskie resursi, līdz ar to zūd inovatīvu tautsaimniecības jomu un uzņēmumu rašanās iespējas. Gan valstij kopumā, gan atsevišķiem tās reģioniem ir zema konkurētspēja Baltijas jūras reģionā un globālā mērogā.

Analizējot situāciju pa mazāka mēroga teritoriālajām vienībām (pa rajoniem un republikas nozīmes pilsētām vai pa vietējām pašvaldībām), atšķirības starp rādītājiem, kas raksturo sociālekonomiskās attīstības līmeni, ir vēl ievērojamākas nekā starp plānošanas reģioniem. Piemēram, starp Latvijas administratīvi teritoriālajām vienībām augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2001.gadā bija Ventspilī (4674 lati), zemākais — Rēzeknes rajonā (504 lati), atšķirība starp šo teritoriju rādītājiem ir 9,2 reizes. Pilsētu grupā 2002.gadā lielākais iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 149,7 lati Ventspilī, bet mazākais — 27,4 lati Daugavpils rajona Subatē. Pagastu grupā vērojamas vēl krasākas atšķirības. Lielākais iedzīvotāju ienākumu nodokļa apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 175,0 lati Rīgas rajona Inčukalna pagastā, bet mazākais — 5 lati Ludzas rajona Lauderu pagastā. Šajā pašā grupā zemākais bezdarba līmenis 2002.gadā bija 1,6% Saldus rajona Gaiķu pagastā, bet augstākais — 33,5% Balvu rajona Baltinavas pagastā. Ievērojamas atšķirības starp teritorijām ir arī plānošanas reģionu ietvaros (skat. Pielikumu Nr.4). Tā, piemēram, Kurzemes plānošanas reģionā Ventspils IKP uz vienu iedzīvotāju (4674 lati) ir 4,7 reizes augstāks nekā Kuldīgas rajonā (978 lats) un 3,3 reizes augstāks nekā Ventspils rajonā (1378 lati).

1.5. Rīgas starptautiskā konkurētspēja

Rīgas, kā galvaspilsētas, starptautiskās konkurētspējas līmenis ir būtisks visas valsts attīstības veicināšanā. Rīgas starptautiskā konkurētspēja nosaka investīciju, kā arī tūristu piesaistes iespējas valstī, ko iespējams novirzīt uz visiem Latvijas reģioniem.

Pēc 1997.gada Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, Rīgā ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.17 Kredītreitinga aģentūra “Standard & Poors” 2003.gada 28.augustā, nosakot jaunu kredīta reitingu Rīgas pilsētai, pazemināja to no BBB/Positive/A-3 (noteikts 13.09.1999) uz BBB-/Stable/A-3. ESPON (European Spatial Planning and Observatory Network) 3.pētījuma vidusziņojumā, salīdzinot 64 funkcionālās pilsētzonas Eiropas Savienībā un kandidātvalstīs, Rīga atrodas 61 vietā (ziņojumā tika vērtētas funkcionālo pilsētzonu funkcijas: iedzīvotāju, transporta, tūrisma, rūpniecības, zināšanu, lēmumu pieņemšanas un administratīvā),18 atpaliekot arī no kaimiņvalstu galvaspilsētām Tallinas un Viļņas. Tas liecina par to, ka, lai arī Rīga pēc sociālekonomiskās attīstības rādītājiem ievērojami apsteidz citas Latvijas teritorijas, tā atpaliek no Eiropas valstu galvaspilsētām.

2. Latvijas reģionālās attīstības un politikas problēmas

Latvijas reģionālajā attīstībā pastāv šādas problēmas:

1. Latvijas un tās reģionu zema konkurētspēja pārējo ES reģionu vidū;

2. Būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un šo atšķirību palielināšanās tendence starp plānošanas reģioniem;

3. Būtiskas sociālekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības un šo atšķirību palielināšanās tendence atsevišķu plānošanas reģionu ietvaros.

4. Vāji attīstīta un nekvalitatīva infrastruktūra, t.sk. vāja uzņēmējdarbību veicinoša un pievilcīgu dzīves vidi veicinoša infrastruktūra teritoriālās vienībās.

5. Rīgas, kā galvaspilsētas, zema konkurētspēja salīdzinājumā ar citām Eiropas galvaspilsētām.

Reģionālās attīstības problēmu iemesls ir šādas reģionālās politikas problēmas:

1. Nozaru politiku veidošana un īstenošana notiek savstarpēji nekoordinēti un netiek saskaņotas ar plānošanas reģionu attīstības prioritātēm;

2. Nav nodrošināta valsts un ES reģionālās attīstības atbalsta instrumentu saskaņota darbība;

3. Līdz šim pārāk lēns novadu veidošanās process, kā rezultātā Latvijā ilgstoši pastāv liels skaits ekonomiski un administratīvi vāju pašvaldību, kas nespēj nodrošināt visu pašvaldību funkciju veikšanu;

4. Šauras pašvaldību vietējo atbalsta instrumentu klāsta iespējas

3. Latvijas reģionālās politikas principi

Reģionālās attīstības principus nosaka Reģionālās attīstības likums. Savukārt reģionālā politika balstās uz šādiem pamatprincipiem, kuri ir jāievēro, izstrādājot un īstenojot politikas plānošanas dokumentus, kas izriet no pamatnostādnēm vai skar reģionālās attīstības jomu:

1. Integrācijas princips — Latvijas reģionālā politika ir pārsektoriāla darbības sfēra, kas veidojama sadarbībā starp nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, rajona un vietējām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un par reģionālo politiku atbildīgo iestādi.

2. Inovācijas princips — atbalsts inovatīvām idejām un aktivitātēm.

3. Pašiniciatīvas princips — vietējā līmeņa iniciatīvu rašanās veicināšana un šo iniciatīvu atbalsts.

4. Teritorijas savstarpējās atkarības princips — teritorijas attīstība, ievērojot tās centra un perifērijas savstarpējo atkarību.

5. Koncentrācijas princips — reģionālās attīstības atbalstam novirzīto finansējumu koncentrē noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai.

6. Decentralizācijas princips — kompetences nodošana no augstāka pārvaldes līmeņa uz zemāku pārvaldes līmeni.

4. Latvijas reģionālās politikas mērķi

1. Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū.

2. Līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

3. Līdzvērtīgu uzņēmējdarbības priekšnoteikumu radīšana visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

4. Rīgas, kā galvaspilsētas, starptautiskās konkurētspējas palielināšana.

5. Latvijas reģionālās politikas rezultāti un to sasniegšanas rādītāji

Reģionālās politikas īstenošanai jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, līdzsvarota attīstība Latvijas plānošanas reģionos un atsevišķās teritorijās. Līdz ar to reģionālās politikas īstenošanai pamatā jābūt orientētai uz nelabvēlīgu atšķirību samazināšanu starp plānošanas reģioniem un atsevišķu plānošanas reģionu teritoriju ietvaros. Rezultātu sasniegšanas raksturojošie rādītāji ir noteikti pamatnostādņu darbības periodam — 10 gadiem.

Rezultāti	Sasniegšanas rādītāji
Latvijas	1) Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugums līdz 60% no ES
sociālekonomiskās	vidējā;
attīstības līmeņa	2) Nodarbinātības līmeņa pieaugums Latvijā līdz 100% no ES
tuvināšanās Eiropas	vidējā;
Savienības vidējam	3) Bezdarba līmeņa samazināšanās Latvijā līdz 90% no ES vidējā.
līmenim.
Plānošanas reģionu	Katra no šādiem rādītājiem uzlabošanās visos plānošanas reģionos,
sociālekonomiskās	pie kam vājāk attīstītos reģionos ar straujāku attīstības tempu:
attīstības līmeņa	1) IKP uz vienu iedzīvotāju;
paaugstināšanās.	2) bezdarba līmenis;
Atšķirību samazināšanās	3) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju;
starp plānošanas	4) uzņēmumu skaits uz 1000 iedz.;
reģionu teritoriju	5) investīciju apjoms;
attīstības līmeņiem.	6) teritorijas attīstības indekss.
Pašvaldību teritoriju	Katra no šādiem rādītājiem uzlabošanās plānošanas reģionā
sociālekonomiskās	ietilpstošajās administratīvajās vienībās:
attīstības līmeņa	1) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi;
paaugstināšanās.	2) uzņēmumu skaits uz 1000 iedz.;
Atšķirību samazināšanās	3) teritorijas attīstības indekss;
starp teritoriju attīstības
līmeni plānošanas
reģionu ietvaros
Rīgas, kā	Šādu Rīgas rādītāju uzlabošanās:
galvaspilsētas	1) IKP ne mazāk kā par 8,5% gadā19;
konkurētspējas	2) Ārvalstu investīciju apjoms ne mazāk kā par 12% gadā20.
faktoru attīstība	3) Starptautisku uzņēmumu un starptautisko organizāciju
	pārstāvniecību skaits;
	4) Tūristu skaits, kas pārnakšņo pilsētas reģistrētā viesnīcā/ viesu
	namā palielināšanās līdz 135%21;
	5) Nodrošināta transporta infrastruktūra, kas palielina Rīgas
	sasniedzamību starptautiskā mērogā.

6. Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai

Rīcības virziens	Izpildes rādītāji	Atbildīgā	Līdzatbildīgā
		institūcija	institūcija
1. Nodrošināt	Pieņemti un tiek
reģionālās attīstības	īstenoti šādi reģionālās
plānošanas	attīstības plānošanas
dokumentu izstrādi	dokumenti:
un īstenošanu.	1.1. Nacionālais	RAPLM	Par attiecīgajām nozarēm
	attīstības plāns		atbildīgās ministrijas, Latvijas
			Pašvaldību savienība, plānošanas
			reģionu attīstības padomes un
			aģentūras, sociālie partneri
	1.2. Nacionālais	RAPLM	Par attiecīgajām nozarēm
	plānojums		atbildīgās ministrijas, Latvijas
			Pašvaldību savienība, plānošanas
			reģionu attīstības padomes un
			aģentūras, sociālie partneri
	1.3. Eiropas Savienības	Par SF	Par attiecīgajām nozarēm
	struktūrfondu	atbildīgās	atbildīgās ministrijas
	plānošanas dokuments	institūcijas
	2007.–2013.gadam
	1.4. Nozaru attīstības	par	Latvijas Pašvaldību savienība,
	programmas	attiecīgajām	plānošanas reģionu attīstības
		nozarēm	padomes un aģentūras, sociālie
		atbildīgās	partneri
		ministrijas
	1.5. Plānošanas	plānošanas	RAPLM,
	reģionu, rajonu	reģionu	par attiecīgajām nozarēm
	pašvaldību un vietējo	attīstības	atbildīgās ministrijas, sociālie
	pašvaldību attīstības	padomes,	partneri
	programmas un	pašvaldības
	teritoriju plānojumi.
2. Veidot un īstenot	2.1. Nodrošināta	RAPLM	Par attiecīgajām nozarēm
savstarpēji koordinētu	reģionālās politikas		atbildīgās ministrijas, plānošanas
nozaru politiku.	plānošanas dokumentu		reģionu attīstības padomes un
	saskaņotība ar nozaru		aģentūras
	stratēģiskās plānošanas
	dokumentiem un ES
	programmdokumentiem;
	2.3. organizētas NRAP
	sēdes;
	2.4. NRAP regulāri
	iesniedz priekšlikumus
	reģionālās politikas
	plānošanas, likumdo-
	šanas un ES fondu
	apgūšanas darbības
	uzlabošanai MK;
	2.5. organizētas
	reģionu tikšanās ar
	nozaru ministrijām un
	iesniegti priekšlikumi
	NRAP sēdēm;
	2.6. organizētas
	tikšanās ar reģionu
	attīstības aģentūrām.
3. Veidojot nozaru	3.1. Nozaru attīstības	par	RAPLM
politiku, ievērot visas	programmas tiek	attiecīgajām
valsts teritorijas un	izstrādātas, ievērojot	nozarēm
atsevišķu tās daļu	visas valsts teritorijas	atbildīgās
īpatnības, un identificēt	un atsevišķu tās daļu	ministrijas
esošo un plānoto nozaru	īpatnības un iespējas
ietekmi uz teritoriju.
	3.2. Nozaru ministrijas	par	RAPLM
	izmanto izstrādātos un	attiecīgajām
	apstiprinātos kritērijus,	nozarēm
	lai veiktu nozaru	atbildīgās
	attīstības programmu	ministrijas
	ietekmes uz valsts
	teritorijām izvērtēšanu
4. Īstenot	Izveidotas šādas	RAPLM,	LPS
administratīvi	ekonomiski attīstīties	pašvaldības
teritoriālo reformu.	spējīgas adminis-
	tratīvās teritorijas:
	Vietējās pašvaldības —
	novadi;
	Reģionālās (apriņķu)
	pašvaldības
5. Nodrošināt	Atbalsta instrumenti	RAPLM, par	Plānošanas reģionu attīstības
koordinētu atbalsta	tiek pielietoti kā	nozarēm	padomes
instrumentu	savstarpēji saskaņoti	atbildīgās
pielietošanu reģionālās	un papildinoši līdzekļi	ministrijas
attīstības plānošanas	plānošanas
dokumentos noteikto	dokumentos noteikto
mērķu sasniegšanai.	mērķu sasniegšanai.
6. Nodrošināt valsts	Nodrošināta valsts	Par
atbalsta programmu	atbalsta programmu	attiecīgajām
un ES struktūrfondu	un ES struktūrfondu	nozarēm
finansējuma sadali	finansējuma	atbildīgās
starp plānošanas	teritoriālā sadale.	ministrijas,
reģioniem atbilstoši		RAPLM
plānošanas reģionu
attīstības programmās
noteiktajām prioritātēm.
7. Noteikt valsts	Apspriests, izstrādāts	FM	Par attiecīgajām nozarēm
atbalsta instrumentu	un pielietots šāds valsts		atbildīgās ministrijas,
teritoriālo diferen-	atbalsta teritoriālās		RAPLM
ciāciju un paplašināt	diferenciācijas
vietējo teritorijas	instruments:
attīstības atbalsta	7.1. diferencēts
instrumentu klāstu.	atalgojums publiskajā
	sektorā, veselības
	aprūpē, izglītībā.
	Apspriests, izstrādāts
	un pielietots šāds
	vietējais teritorijas
	attīstības instruments:
	7.2. Kredītgriestu
	paaugstināšana
	pašvaldībām ES
	projektu realizācijai.
8. Izveidot sadarbības	8.1. Reģionālajā	RAPLM,	Sociālie partneri
mehānismus reģio-	attīstībā ir iesaistītas	plānošanas
nālās attīstības jomā	dažādas valsts un	reģionu
un sniegt atbalstu	pašvaldību institūcijas,	attīstības
reģionālā un vietējā	NVO un privātā	padomes un
līmeņa institūcijām	sektora pārstāvji;	aģentūras
to kapacitātes	8.2. Izstrādātas un tiek
paaugstināšanai.	aktualizētas plāno-
	šanas reģionu attīs-
	tības programmas un
	teritoriju plānojumi;
	8.3. apmācīts profe-
	sionāls personāls
	darbam reģionālās
	attīstības jomā reģio-
	nālā līmeņa institūcijās;
	8.4. sagatavoto,
	atbalstīto un īstenoto
	projektu skaits
9. Sakārtot Valsts	Valsts pārvaldes	Valsts	Par attiecīgajām nozarēm
pārvaldes reģionālās	reģionālo struktūru	kanceleja,	atbildīgās ministrijas
struktūras:	izvietojums	RAPLM
9.1. atbilstoši	plānošanas reģionos
plānošanas reģionu	un novados.
teritorijām;
9.2. atbilstoši reģionālo
pašvaldību teritorijām.
10. Radīt	10.1. Īstenoti Rīgas	Rīgas	RAPLM, par attiecīgajām
priekšnoteikumus	pilsētas attīstības	pilsētas	nozarēm atbildīgās ministrijas
Rīgas, kā	programma un terito-	Dome
galvaspilsētas,	rijas plānojums,
starptautiskās	ievērojot Rīgas plāno-
nozīmes un	šanas reģiona attīstības
konkurētspējas	programmā un terito-
palielināšanai.	rijas plānojumā noteikto;
	10.2. ir sagatavoti un
	tiek realizēti kopēji
	starptautiski projekti ar
	Baltijas jūras reģiona
	valstīm, arī Kopienas
	iniciatīvas INTERREG
	ietvaros.

7.Turpmākā rīcība

Rīcība	Atbildīgā institūcija
1. Līdz 2005.gada 21.aprīlim Izstrādāt Nacionālo	RAPLM, par attiecīgajām
attīstības plānu 2007.–2013. gadam.	nozarēm atbildīgās ministrijas
2. Līdz 2004.gada 30.decembrim izstrādāt Telpiskās	RAPLM, par attiecīgajām
attīstības perspektīvu 20 gadu periodam.	nozarēm atbildīgās ministrijas
3. Izstrādāt ES struktūrfondu plānošanas dokumentu	Par attiecīgajām nozarēm
2007.–2013.gadam.	atbildīgās ministrijas
4. Apgūt ES struktūrfondu atbalsta līdzekļus un	Par SF atbildīgās institūcijas,
nodrošināt valsts līdzfinansējumu.	par attiecīgajām nozarēm
	atbildīgās ministrijas
5. Līdz 2005.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt	RAPLM, par attiecīgajām
apstiprināšanai Ministru kabinetā vienotus kritērijus	nozarēm atbildīgās ministrijas
nozaru attīstības programmu ietekmes uz teritorijām
izvērtēšanai.
6. Līdz 2005.gada 1.jūnijam NRAP apstiprināt nozares,	RAPLM
kuru attīstības programmas jāizvērtē atbilstoši šiem
kritērijiem.
7. Līdz 2005.gada 1.jūnijam izstrādāt ieteikumus	RAPLM
plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei un
kritērijus to izvērtēšanai.
8. Līdz 2004.gada 30.decembrim izstrādāt pašvaldību	pašvaldības
teritoriju plānojumus, paredzot mērķdotācijas no
valsts budžeta.
9. Līdz 2005.gada 21.aprīlim izstrādāt Rīgas reģiona un	Rīgas Dome, Rīgas
Rīgas pilsētas attīstības programmas un līdz	plānošanas reģiona attīstības
2004.gada 31.decembrim izstrādāt Rīgas reģiona un	padome
Rīgas pilsētas teritoriālos plānojumus.
10. Līdz 2005.gada 30.decembrim izstrādāt un apstiprināt	RAPLM
nepieciešamo likumdošanas bāzi novadu veidošanas
procesa īstenošanai.
11. Līdz 2004.gada 30.decembrim izstrādāt un	RAPLM
apstiprināt koncepciju par tieši vēlētu reģionālo
pašvaldību izveidi.
12. Līdz 2005.gada 30.decembrim izstrādāt un apstiprināt	RAPLM
nepieciešamo likumdošanas bāzi reģionālo pašvaldību
koncepcijas realizācijai.
13. Līdz 2006.gada oktobrim nodrošināt ministriju	Valsts kanceleja
reģionālo struktūrvienību darbību saskaņā ar jauno
administratīvi teritoriālo iedalījumu.
14. Līdz 2004.gada 15.aprīlim Reorganizēt bezpeļņas	RAPLM
organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“Reģionu attīstība” par Valsts Reģionālās attīstības
aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu valsts reģionālās
politikas īstenošanu.
15. Līdz 2005.gada 1.jūlijam izveidot reģionālās	RAPLM
politikas ieviešanas uzraudzības un novērtēšanas
sistēmu. Nodrošināt sistēmas darbību.
16. Īstenot Īpaši atbalstāmo teritoriju programmu.	RAPLM, plānošanas reģionu
	attīstības padomes un
	aģentūras
17. Nodrošināt plānošanas reģionu teritoriju saskaņošanu	EM, Centrālā statistikas
ar statistikas reģioniem, ievērojot 26.05.2003. Eiropas	pārvalde, RAPLM
Parlamenta un ES padomes regulu Nr.1059/2003
“On the establishment of common classification of
territorial units for statistics (NUTS)”.
18. Līdz 2005.gada martam izstrādāt analītisku pētījumu	RAPLM, FM
par pašvaldību finansēšanas sistēmu, kurā tiktu izvērtēta
esošās sistēmas efektivitāte un piedāvāti risinājumi
identificēto trūkumu novēršanai, un kas kalpotu par
pamatu pamatnostādņu 7.rīcības virziena īstenošanai.
19. Sekmēt vienotas izpratnes par reģionālo attīstību un	RAPLM
reģionālo politiku palielināšanos valsts pārvaldē un
sabiedrībā, īstenojot šādus pasākumus:
19.1. Katru gadu izstrādāt un izdot informatīvu ziņojumu
“Pārskats par reģionālo attīstību Latvijā”,
19.2. Regulāri organizēt seminārus par reģionālo politiku
un reģionālo attīstību valsts pārvaldes iestādēm,
pašvaldībām un sociālajiem partneriem.

8. Ietekmes uz budžetu novērtējums

Pamatnostādņu ietekme uz budžetu ir paredzama, ņemot vērā šādus pašreizējos un plānotos budžeta izdevumus reģionālās attīstības veicināšanai (vai atbalsta pasākumu īstenošanai):

3.tabula. Reģionālā fonda apjoms, milj.latu

Gads	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2011	2012
Kopējais	1,276	1,248	1,500	2,000	2,500	4,000	4,000	6,000	6,000	6,000	8,000
Reģionālā
fonda apjoms

4.tabula. Valsts investīciju programma (milj.latu) — valsts budžeta

plānotais finansējums

Gads	2005	2006	2007	2008
VIP	67,30*	73,45*	80,20*	87,58*

* — finansējuma apjoms norādīts atbilstoši MK noteikumu Nr.560 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība” 13.punktam, kas nosaka, ka Valsts investīciju programmas finansēšanai katru gadu tiek paredzēti līdzekļi no valsts pamatbudžeta ne mazāk kā 1% apmērā no IKP. Par pamatu ir ņemta Ekonomikas ministrijas veiktā IKP prognoze. Finansējuma apjoms var pieaugt pēc nepieciešamības ņemot vērā pieejamos līdzekļus valsts budžetā.

Eiropas Komisijas apstiprinātajā Vienotajā programmdokumentā ir paredzēts šāds finansējuma piešķīrums no ES Struktūrfondiem un Latvijas valsts budžeta:

5.tabula. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu plāns

2004–2006 gadam milj.latu^

Gads	2004	2005	2006	Kopā
ES	64,726	90,944	95,757	251,427
finansējums
Latvijas līdz-	21,129	29,687	31,258	82,073
finansējums

6.tabula. Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu plāns 2004–2006 gadam milj.latu^

Gads	2004	2005	2006	Kopā
ES	24,331	34,154	35,968	94,454
finansējums
Latvijas līdz-	7,742	10,867	11,444	30,053
finansējums

7.tabula. Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) finanšu plāns 2004–2006 gadam

milj.latu^

Gads	2004	2005	2006	Kopā
ES	16,373	22,983	24,204	63,560
finansējums
Latvijas līdz-	8,296	11,645	12,263	32,205
finansējums

8.tabula. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta(ZVFI) finanšu plāns 2004–2006 gadam milj.latu^

Gads	2004	2005	2006	Kopā
ES	4,269	5,992	6,311	16,572
finansējums
Latvijas līdz-	1,378	1,934	2,036	5,348
finansējums

9.tabula. Kohēzijas fonda finansējums 2004 – 2006 gadam milj.latu^

Gads	2004	2005	2006	Kopā
Maksimāli	150,773	124,419	137,971	413,163
Latvijai
pieejamais
finansējums
7.08% līmenī
Maksimāli	111,412	91,050	93,297	295,759
Latvijai
pieejamais
finansējums
5.07% līmenī

Avots: Reference Framework for Assistance from the Cohesion Fund for the period 2004–2006

10.tabula INTERREG IIIA finansējums 2004 – 2006 gadam milj.latu^

Gads	2004	2005	2006	Kopā
Pārrobežu	1,885	2,330	2,902	7,117
prioritāte
“Ziemeļi”
(LV-EE-RUS)
Pārrobežu	2,243	3,156	4,057	9,456
prioritāte
“Dienvidi”
(LV-LT-BEL)

Avots: Community Initiative concerning Transnational Co-operation on Spatial Planning and Regional Development, including two Cross-border Co-operation Priorities, Community initiative programme 2004–2006, Joint Programming Committee, European Commission

^— šajās tabulās summu pārrēķins latos veikts, izmantojot Latvijas bankas 14.01.2004. valūtas kursu (EUR 1 = LVL 0,681000).

Struktūrfondu finansējumu nākamajam programmēšanas periodam (2007–2013) nevar paredzēt, jo vēl nav izstrādāta jaunā finanšu perspektīva — Agenda 2007.

Reģionālās attīstības pasākumu īstenošanai valsts un pašvaldības plāno finansējumu savā budžetā atbilstoši savai kompetencei. Publiskais finansējums paredzēs arī privātā finansējuma piesaisti.

9. Atskaitīšanās un novērtēšanas kārtība

Reģionālās attīstības situācijas un reģionālās politikas īstenošanas novērtēšanai tiek izveidota reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēma. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija katru gadu sagatavo Pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kuru iesniedz izskatīšanai Nacionālajā reģionālās attīstības padomē un apstiprināšanai Ministru kabinetā.

1 Nacionālā inovāciju programma 2003.-2006.gadam, apstiprināta MK 01.04.2003. sēdē, Ekonomikas ministrijas mājas lapa, http://www.em.gov.lv .

2 likumprojekts “Likums par lauksaimniecību un lauku attīstību”

3 Reģionālās attīstības likums, 5.panta pirmā daļa.

4 Reģionālās attīstības likums, 1.panta pirmā daļa

5 Reģionālās attīstības likums, 1.panta otrā daļa

6 MK 02.09.2003. noteikumi Nr.500 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institūcionālo sistēmu”, 2.punkts

7 Labklājības ministrijas mājas lapa, http://www.lm.gov.lv

8 MK 2002.gada 26.novembra noteikumi Nr.515 “Nacionālā plānojuma noteikumi”

9 Vilka I., Ziņojums “Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu efektivitātes izvērtējums”, Rīga, 2003.g.augusts

10 Vilka I., Ziņojums “Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu efektivitātes izvērtējums”, Rīga, 2003.g.augusts; “Reģionu attīstība Latvijā”, VSIA “Reģionu attīstība”, 2003

Reģionu attīstība Latvijā 2003, VSIA “Reģionu attīstība”, Rīga, 2003

11 Likums “Reģionālās attīstības likums”, pieņemts 21.03.2002., 15.panta pirmā daļa

12 The Treaty establishing the European Community, Article XVII “Economic and Social Cohesion”

13 Regulation (EC) No 1059/2003 of the European Parliament and of the Council of 26 May 2003 on the establishment of a common classification of territorial units for statistics (NUTS)

14 Council Regulation (EC) No 1260/1999 of 21 June 1999 laying down general provisions on the Structural Funds

15 MK 02.09.2003. noteikumi Nr.500 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas institucionālo sistēmu”

16 Sociālie procesi Latvijā 2003, CSP, Rīga, 2003

17 http://lnweb18.worldbank.org/eca/eca.nsf

18 ESPON Project 1.1.1, The Role, Specific Situation and Potentials of Urban Areas as Nodes in a Polycentric Development (2002-04)

19 SIA “Konsorts” pētījums Rīgas Domes Pilsētas attīstības programmas apakšprojekta ietvaros “Vispārējā Rīgas ekonomiskā attīstība”, 2003

20 Rīga. Ekonomiskais profils, Rīgas Dome, 2003

21 Par bāzi izmantoti dati par ārzemju iebraucēju Latvijā skaita pieaugumu 2003.gadā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

Pielikums Nr.1

Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai)

Politikas plānošanas dokumentu sasaistes shēma

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

Pielikums Nr.2

Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai)

VIP piešķirto investīciju, kam iespējams identificēt teritoriālo piederību, apjoms laika periodā 1998.-2002.gadam un rajonu teritorijas attīstības indekss

Avots: Vilka I., ziņojums “Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu efektivitātes izvērtējums”, Rīga, 2003

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

Pielikums Nr.3

Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai)

Teritorijas attīstības indeksa un iedzīvotāju skaita kopsakarība

Latvijas pagastos 2001.gadā

Avots: Latvijas Statistikas institūta (LSI) aprēķini

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

Pielikums Nr.4

Reģionālās politikas pamatnostādnēm (informatīvajai daļai)

IKP uz vienu iedzīvotāju plānošanas reģionos, republikas nozīmes pilsētās un rajonos

Avots: Statistisko datu krājums “Latvijas reģioni skaitļos”, CSP, Rīga, 2003

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs