Sagaidot Uzbekistānas prezidentu

Šodien, 7.aprīlī, sākas Uzbekistānas Republikas prezidenta Islama Karimova divu dienu valstsvizīte Latvijā.

Vizīti ievadīs svinīgā sagaidīšanas ceremonija Pils laukumā pie Rīgas pils. Pēc protokolārās fotografēšanās un parakstīšanās goda viesu grāmatā notiks abu valstu prezidentu un dzīvesbiedru saruna, kā arī prezidentu un delegāciju sarunas. Pēc tam tiks parakstīti četri starpvalstu dokumenti: Konsulārā konvencija; Readmisijas līgums; Vienošanās starp Uzbekistānas Republikas Ombudsmena institūciju un Latvijas Republikas Cilvēktiesību biroju; Līgums starp Taškentu un Rīgu. Paredzēta arī Latvijas un Uzbekistānas prezidentu kopēja preses konference, kam sekos ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa. Vizītes pirmo dienu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas vakariņas Melngalvju namā par godu Uzbekistānas prezidentam un Karimovas kundzei.
Rīt Uzbekistānas prezidentam būs tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidentu Induli Emsi un Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru. Vizītes laikā paredzēta arī pieminekļa atklāšana Uzbekistānas zinātniekam, astronomam Mirzo Ulugbekam Kronvalda parkā.

Latvijas Ārlietu ministrijas pozīcija

Latvijas Ārlietu ministrija vizītes sakarā uzsvērusi, ka Latvija divpusējās attiecības ar Uzbekistānas Republiku veido, ievērojot savas ārpolitiskās prioritātes – dalību ES un NATO. Šī dalība paplašinās un papildinās valsts ārpolitiskās darbības prioritāros virzienus ne tikai uz rietumiem, bet pakāpeniski arvien noteiktāk arī uz austrumiem. No Latvijas deklarēto ārpolitisko prioritāšu viedokļa priekšplānā izvirzīsies labu attiecību veidošana ne tikai ar kaimiņos esošajām, bet arī ar citām valstīm Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) telpā. Ņemot vērā Uzbekistānas ekonomisko potenciālu, Latvija uzskata šo valsti par vienu no galvenajiem sadarbības partneriem Centrālās Āzijas reģionā.
Uzbekistāna atbalsta Latvijas ārpolitisko kursu uz integrāciju Eiropas Savienībā un dalību NATO. Savukārt Latvija atbalsta Uzbekistānas kā demokrātiskas valsts attīstību, tās ciešāku integrāciju pasaules politiskajā un ekonomiskajā sistēmā, kā arī ir gatava nepieciešamības gadījumā dalīties savā reformu īstenošanas pieredzē.

Islams Karimovs dzimis 1938.gada 30.janvārī Samarkandā ierēdņa ģimenē. Studējis Centrālās Āzijas Politehniskajā institūtā, iegūstot inženiera tehniķa diplomu. Beidzis arī Taškentas Nacionālās ekonomikas institūtu. Publicējis virkni zinātnisku darbu, ir ekonomikas zinātņu doktors un daudzu ārvalstu universitāšu goda doktors.
Darba gaitas sācis Taškentas lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā. Pēc tam bijis dizaina inženieris Taškentas lidmašīnu būves rūpnīcā, tolaik pašā galvenajā PSRS kravas lidmašīnu būves uzņēmumā. 1966.gadā sācis strādāt Uzbekistānas Valsts plāna komitejā, no departamenta vadošā speciālista kļūstot par komitejas vicepriekšsēdētāju. 1983.gadā iecelts par Uzbekistānas finanšu ministru, 1986.gadā – par Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku un vienlaikus par Valsts plāna komitejas priekšsēdētāju. 1989.gadā ievēlēts par Uzbekistānas Komunistiskās partijas centrālkomitejas pirmo sekretāru. Daudz darījis Komunistiskās partijas pārveidošanā 1991.gada novembrī par Tautas demokrātisko partiju ar pilnīgi jaunu ideoloģiju un politiku. 1990.gada 24.martā Uzbekistānas Augstākās padomes sesijā ievēlēts par Uzbekistānas Republikas prezidentu. 1991.gada 29.decembrī ievēlēts par prezidentu vispārējās vēlēšanās.
Precējies. Prezidenta kundze Tatjana strādā pētniecības darbu Uzbekistānas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā. Prezidentam ir divas meitas un mazdēls.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas informācijas