Pārtikas kvalitāte – ierocis cīņā par patērētāju

Kas ar manu biznesu notiks pēc 1.maija? Vai mana prece izturēs Eiropas līmeņa konkurenci? Vai ES struktūru uzceltās administratīvās barjeras neaizšķērsos ceļu uz komerciāliem panākumiem? Šādi jautājumi, šķiet, nodarbina vairumu Latvijas uzņēmēju. Izņēmums nav arī pārtikas ražotāji. Tāpēc ražotājam, kurš grib apgūt jaunu tirgu, nākas pielāgoties šiem standartiem. ES struktūras ir izveidojušas pilnīgi eksaktu kvalitātes standartu un kritēriju sistēmu, kuras prasības jāievēro pilnīgi visiem Eiropas ražotājiem. Sava gatavība prasības izpildīt būs jāapliecina arī mūsu valsts pārtikas uzņēmumiem.
Vakar Rīgas Kongresu namā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) rīkoja semināru, kas bija veltīts tēmai “Pārtikas nekaitīguma nodrošināšana Latvijā – ES dalībvalstī”. Semināra mērķis bija ES kvalitātes prasību izskaidrošana, sadarbība ar Eiropas institūcijām informācijas nodrošināšanā un kvalitātes standartu ieviešanā – šajā nolūkā kopā ar Eiropas pārtikas un dzērienu konfederāciju izstrādāta “Biznesa atbalsta programma 2004”. Programma tiek realizēta jau kopš pērnā gada jūlija, un uz tās ietvaros notiekošajām bezmaksas konsultācijām jau pieteikušies 22 uzņēmumi.
Seminārā līdz šim paveikto rezumējot un par nākotni domājot, LPUF prezidents, akciju sabiedrības “Rīgas piena kombināts” ģenerāldirektors Jānis Skvarnovičs teica: “Uzņēmējiem jāsaprot, ka ES pārtikas drošuma prasību izpilde ir vajadzīga viņiem pašiem – ja viņi vēlas strādāt pārtikas tirgū. Līdz šim esam dzīvojuši ilūziju pasaulē, domādami, ka kāds labais onkulis visu izdarīs mūsu vietā. Manuprāt, esam kļūdījušies, prasot valsts atbalstu visam. Jārēķinās ar reālo situāciju un jādomā, kā izmantot tās iespējas, ko saņemsim, iestājoties ES.”
J.Skvarnovičs arī norādīja uz neiepriecinošo faktu, ka tikai nedaudz vairāk nekā puse no Latvijas pārtikas rūpniecības uzņēmumiem ir oficiāli atzīti kā ES prasībām atbilstoši. Likumdošanas un izpildvaras līmenī vēl daudz darāmā – jāpieņem 39 Ministru kabineta noteikumi, četri likumi un četru pašreizējo likumu grozījumi. J.Skvarnovičs arī bilda, ka valstij jāatbalsta savi uzņēmēji, proti, jāpastiprina no citām ES valstīm ievedamo preču kontrole: “Tas jādara tikpat uzcītīgi, kā citās valstīs un vietējā tirgū tiek pārbaudīti Latvijas uzņēmēji. Visiem šajā tirgū jāstrādā pēc vieniem nosacījumiem.” Viņš arī atzina, ka jaunajos apstākļos neizbēgams būs dažu uzņēmumu gals, un pauda cerību, ka tas neradīs zaudējumus piegādātājiem – zemniekiem. “Eiropas Savienībā pārtikas drošība būs galvenais ierocis cīņā par patērētāju un tirgu. Latvijas uzņēmumiem jābeidz baidīties no pārtikas drošuma prasībām un jāiemācās šo ieroci izmantot savā labā. Tas ir mūsu uzdevums – svarīgāks par, paldies Dievam, jau beigušos sāls izpirkšanas bumu. Jāatrota piedurknes un jāstrādā tālāk,” optimistiski sacīja LPUF prezidents.
Arī Eiropas pārtikas un dzērienu konfederācijas un “Biznesa atbalsta programmas 2004” vadītājs Džordžio Boseti Karkano iedrošināja mūsu pārtikas ražotājus, norādot, ka nervozitāte šajā attīstības stadijā ir dabiska. “Taču pēc 1.maija dzīve turpināsies parastajās sliedēs. Eiropas ražotāji saprot jūsu sarežģīto situāciju, taču uzskatām, ka faktiski jūs jau esat Eiropas Savienībā,” teica Dž. B. Karkano.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv