Balonu gāzes tirdzniecībajoprojām nav droša

Gāzes sprādziens aizvadītajā nedēļā Brocēnos, kur daļēji sagruva daudzdzīvokļu ēka un dzīvību zaudēja trīs cilvēki, liek atkal palūkoties uz gāzes tirgu kopumā. Izrādās, kopš pērnvasar notikušās vērienīgās eksplozijas gāzes balonu apmaiņas punktā Rīgā, Maskavas ielā, pēc kuras atbildīgās institūcijas apņēmās beidzot sakārtot gāzes tirdzniecības nozari, nekas daudz nav mainījies.

Pērn Rīgā, eksplodējot no šā gāzes balona izplūdušai gāzei, savainojumus guva trīs cilvēki, arī pusotru gadu vecs bērns Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Gāze sadzīviskām vajadzībām iedzīvotāju mājokļos nonāk divos veidos: tā tiek piegādāta centralizēti pa gāzes vadiem, kā arī balonos, kurus cilvēki iegādājas, uzpilda vai apmaina. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti kaut cik vērā ņemamu kontroli nodrošina vienīgi centralizētās piegādes klientiem, kur par gāzes plūsmu līdz ievadam mājoklī atbild piegādātājs. Tālāk par visu atbildīgs lietotājs, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aivars Mednis. Vecā, padomju laikos iegājusies prakse, kad par gāzes lietošanas tehniskajām niansēm arī mājokļos rūpējās kvalificēts speciālists, vairs nav spēkā. Normatīvajos aktos noteikts, ka lietotājs pilnībā atbildīgs par savu gāzes saimniecību – viņam jāparūpējas gan par tās ievilkšanu, gan, piemēram, jāveic tīkla pārbaude. Taču tas, cik bieži un kā tas jādara, nav pateikts, atzīst A.Mednis.

Apritē nedroši baloni

Visbēdīgākajā un, jāteic, bīstamākajā situācijā ir balonu gāzes lietotāji, kādi bija arī minētās mājas Brocēnos iedzīvotāji. Pašreizējā prakse daudzos gadījumos nenodrošina gandrīz neko. Latvijā šobrīd ir ap 60 uzņēmumu, kuri izņēmuši licences gāzes tirdzniecībai. Tiem ir tiesības arī slēgt līgumus par gāzes piegādi rajonos, taču vienotas, efektīvas kontroles sistēmas pār šo biznesu nav. Tādējādi nereti balonu gāzes lietotājs ne tikai ar balonu rīkojas vienīgi pēc savas saprašanas, bet arī nezina neko ne par gāzes izcelsmi, ne balona tehnisko stāvokli. Taču vienīgais uzņēmums, kuram ir tehniskās iespējas balonus pārbaudīt un kurš darbojas valsts mērogā, ir SIA “Latvijas propāna gāze”. Saņemot balonus apmaiņā, uzņēmums tos gan pārbauda, gan kontrolē derīguma termiņus un vajadzības gadījumā izņem no aprites. Diemžēl tas nozīmē arī lielākus tēriņus un preces cenu. Tādēļ, kā skaidro A.Mednis, iedzīvotāji labprātāk izvēlas par dažiem latiem lētāku, taču arī nedrošāku preci. Sevišķi nesakārtota šī joma līdz šim bijusi valsts austrumu pierobežā, kur apritē ir nezināmas izcelsmes un kvalitātes gāze, kā arī tādi paši baloni, kas nākuši no Krievijas. Vēl pērn lēsa, ka tas veido pat 80% no vietējā apgrozījuma.
Pārkāpumi līdz šim atklāti arī balonu apmaiņas punktos, kā tas tika konstatēts jau minētajā Maskavas ielas gadījumā, kur SIA “Birgita” tirdzniecības vietā notika uzņēmuma darbības licencē neparedzēta nelikumīga balonu uzpildīšana, kas bija arī sprādziena un piecu cilvēku nāves iemesls. Konstatēta arī pilnīgi nelikumīga, pagrīdes balonu gāzes tirdzniecība, par kuras apmēriem grūti spriest.
Pēc traģiskā gāzes sprādziena pērnā gada 22.jūlijā Maskavas ielas apmaiņas punktā, kas likteņa ironijas labad atrodas iepretim VUGD centrālajai pārvaldei, ugunsdzēsēji uz pārrunām aicināja visu gāzes tirdzniecību pārraugošo institūciju – Sadzīves pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Valsts energoinspekcijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Vides valsts inspekcijas, a/s “Latvijas gāze” un Latvijas šķidrinātās naftas gāzes asociācijas – pārstāvjus, lai izstrādātu turpmāko rīcības stratēģiju nepilnību novēršanai. Līdz šim grozījumi izdarīti gāzes transportēšanas noteikumos, taču divas visbūtiskākās problēmas – gāzes iekārtu lietošanas drošības noteikumi un balonu pārbaudes joma – palikušas bez vērā ņemamiem pozitīviem risinājumiem, atzīst A. Mednis. Pa vecam palikusi arī gausā kārtība, kādā SPRK – institūcija, kura tiesīga anulēt gāzes tirdzniecības uzņēmumu darbības licences, – izskata VUGD iesniegtos ziņojumus par pārkāpumiem balonu apmaiņas punktos.

Radikāli uzlabojumi
nav gaidāmi

Ar balonu gāzes tirdzniecības problēmām pēc sprādziena SIA “Birgita” apmaiņas punktā sāka nodarboties Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē izveidota darba grupa. EM Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma atzīst: darba grupa secinājusi, ka no tiesiskā regulējuma viedokļa lielas izmaiņas šajā jomā pašlaik nav izdarāmas, drīzāk uzsvars jāliekot uz gāzi tirgojošo uzņēmumu kontroles pastiprināšanu. Savukārt gāzes saimniecības atbilstību drošības prasībām iedzīvotāju mājokļos saskaņā ar tirgus ekonomikas realitātēm varētu nodrošināt nekustamo īpašumu apdrošinātāju nosacījumi, skaidro U. Sarma.
Tāpat uz stingrāku kontroli kā līdzekli arī balonu gāzes tirdzniecības uzņēmumu sakārtošanai norāda SPRK Gāzes nodaļas vadītājs Jānis Eisaks. Viņš arī atzina, ka līdz nelaimes gadījumam Maskavas ielā arī ugunsdzēsēji nav pievērsuši pietiekami uzmanības balonu tirdzniecības punktiem, kuriem pašlaik izvirzītas stingrākas drošības prasības. Tomēr J.Eisaks nevarēja minēt nevienu konkrētu balonu apmaiņas punkta darbības licences anulēšanas gadījumu kopš eksplozijas Maskavas ielā. Tiesa, pārkāpumi – galvenokārt ugunsdrošības attālumu neievērošana un balonu uzglabāšana tiešā saules iedarbībā – ir konstatēta. Attiecībā uz ilgo lietu izskatīšanu par VUGD atklātajiem pārkāpumiem J.Eisaks atzīst: “Procedūra tiešām ir smagnēja. No lēmuma par licences anulēšanu līdz apmaiņas punkta darbības pārtraukšanai tas vēl pusgadu var nodarboties ar balonu tirdzniecību.”
Pārredzamā nākotnē lielas izmaiņas gāzes tirdzniecības nozares pārraudzībā un kontrolē nav gaidāmas – atbildīgo institūciju plānos šobrīd radikālu un efektīvu pasākumu īstenošana nav manāma. Toties ir diezgan skaidrs, ka kārtējā lielāka nelaime ir vien laika jautājums – VUGD izsaukumus par mājokļos izplūdušu gāzi saņem katru otro

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv