Pilsonības pretendentu pieplūdums

Jau februārī bija rekordliels naturalizācijas iesniegumu skaits, taču martā šis rekords atkal labots. Proti, Naturalizācijas pārvaldes (NP) reģionālajās nodaļās saņemti 2048 naturalizācijas iesniegumi, un tas ir vislielākais mēnesī saņemto iesniegumu skaits deviņos pārvaldes darba gados. Šī pozitīvā tendence, vismaz Rīgā, izraisījusi rindas, kas savukārt pilsonības pretendentiem sagādā neērtības.
Salīdzinājumam – iepriekš lielākais iesniegumu skaits (1525) bija 1999.gada novembrī. Kraso iesniegumu skaita kāpumu bija izraisījusi “naturalizācijas logu” atcelšana Pilsonības likumā. Šogad pilsonības pretendentu pieplūdumu izraisījusi Latvijas gaidāmā iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pilsonības pretendentiem piedāvātā iespēja mācīties valsts valodu bezmaksas kursos, skaidro NP preses sekretāre Līga Lukšo, norādot, ka pašlaik pārvaldes rīcībā esošā finansējuma ietvaros valodas apmācības grupu komplektēšana beigusies. Palielinājusies arī iedzīvotāju interese iesniegt iesniegumus par Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.
Iedzīvotāju aktivitātes dēļ Rīgas reģionālajās nodaļās ir pat rindas. Cenšoties rast risinājumu, darbinieki sākuši ieviest iepriekšēja pieraksta sistēmu dokumentu iesniegšanai. Cilvēki arī spiesti gaidīt rindās, lai nokārtotu naturalizācijas pārbaudes NP Metodikas un eksaminācijas centrā.
Vakar, 6.aprīlī, NP priekšniece Eiženija Aldermane iepazīstināja tieslietu ministri Vinetu Muižnieci ar Rīgas Pārdaugavas reģionālās nodaļas un Metodikas un eksaminācijas centra saspringto darbu. Paužot NP viedokli, L.Lukšo norāda: lai normalizētu radušos situāciju, nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem, kas ļaus izveidot papildu darba vietas un radīs pretendentiem iespēju iegūt Latvijas pilsonību, nestāvot rindās uz dokumentu iesniegšanu un pārbaužu kārtošanu.

“LV” informācija