Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 31. marta un 1.aprīļa ārkārtas sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Segliņš
(Tautas partijas frakcija):

Es kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs atzīmēšu otrajā lasījumā pieņemto Kriminālprocesa likumprojektu, kas ir ļoti sarežģīts, apjomīgs un nozīmīgs. Juridiskā komisija pie šī likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam ir strādājusi sešus mēnešus– tika iesniegti 839 priekšlikumi, uzklausīti gan tiesu varas, gan prokuratūras, gan arī dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Šo sešu mēnešu laikā likumprojekts tika sagatavots otrajam lasījumam, un es ceru, ka līdz rudenim tas tiks pieņemts arī trešajā lasījumā. Manuprāt, šis ir viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kas tiek izskatīts šīs Saeimas laikā. Kā būtiskāko Kriminālprocesa likumā minēšu to, ka kriminālprocess, mūsuprāt, ir padarīts dinamiskāks un “vieglāks” apsūdzības pusei, tādējādi lietas tiesās varēs izskatīt krietni ātrāk, nekā tas bija līdz šim.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kamēr mēs Saeimā strādājam pie Latvijas likumdošanas uzlabošanas un pilnveidošanas, valdībā notiek lietas, kas mums kā valstiski domājošai partijai nav saprotamas. Šonedēļ mēs sekojām līdzi tam, kas notiek ļoti būtiskā un svarīgā lietā, par ko Latvijā runā jau ilgāku laiku– pasaules hokeja čempionāta organizēšanā. Un te jāsecina, ka valdības līmenī lēmumi atkal tika pieņemti draugu pulkā. Ministru prezidenta Emša kunga padomnieks Silenieks skaidri un gaiši pateica: “Labāk lai tas ir Koziols, kas ir Šlesera draugs, nekā Lipmans, kurš nav Šlesera draugs un kuram visapkārt draugu vairs nav.” Tātad šobrīd šādā veidā visaugstākajā līmenī Latvijas valdība pieņem valsts prestižam, visai Latvijas tautai, tai skaitā hokeja līdzjutējiem, tik būtiskus un svarīgus lēmumus. Tas mums ļoti sāp, tāpēc par to nedrīkst nerunāt. Par to ir jārunā pilnā balsī, lai visi dzird un redz, kas šobrīd notiek Latvijas valdībā.
Nākamā lieta, par ko gribu runāt, ir ļoti aktīvā un intensīvā valsts amatpersonu nomaiņa. Ko mēs redzam? Vakar par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts visai odiozais Kārlis Leiškalns, bet pirms tam par premjera padomnieku Panteļējeva kungs. Manuprāt, tas skaidri liecina, ka Latvijā ļoti ātrā tempā atgriežas atpakaļ vecie laiki, ar ko tauta nekad nav bijusi īsti apmierināta.
Bet kas šajā nedēļā bija patīkams? Neapšaubāmi, ka pēc ilgiem pūliņiem tā ir oficiālā Latvijas uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē. Tāpēc varu teikt, ka Latvijas valsts nekad nav bijusi tik stipra un pasargāta kā šobrīd. Mēs esam zem NATO “lietussarga”. Varam brīvi strādāt, nebaidoties, ka kāds mūsu darba augļus sagrābs, pārdalīs vai aizvedīs kaut kur prom, un šis lēmums mūsu valsts stabilitātei un ekonomikai ilgtermiņā ir ļoti, ļoti svarīgs. Pēc šī lēmuma ārvalstu investīciju naudas plūsma Latvijas valstī noteikti būs daudz lielāka, un mēs varēsim mierīgi strādāt, nedomājot par kādu spēku tīkojumiem no malas.

V.Agešins

(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Tautas saskaņas partija apsveic visus ar šodien otrajā lasījumā pieņemto Kriminālprocesa likumprojektu. Mēs zinām, ka šī likumprojekta pieņemšanu prokurori, tiesneši un citi iekšlietu sistēmas darbinieki gaida jau sen. Saistībā ar šo likumprojektu Tautas saskaņas partijai ir sava pozīcija. Mēs uzskatām: lai mazinātu noziedzību, valstij jāapkaro šīs parādības sociālie cēloņi– nabadzība un sociālā atstumtība, tādējādi netiktu pieļauta lieku cilvēku rašanās. Tomēr noziedzību, mūsuprāt, iespējams mazināt tikai tad, kad iedzīvotāji varēs uzticēties iekšlietu, tiesu un prokuratūras iestādēm. Šo iestāžu darbā jālikvidē formālisms, lietu izmeklēšanas un izskatīšanas procesuālo termiņu pārkāpumi, kā arī korupcija. Lai tiesu un iekšlietu sistēma spētu efektīvi aizstāvēt cilvēku ekonomiskās un sociālās tiesības, šīs struktūras jāsakārto, to darbam radot pienācīgus materiālos apstākļus. Tāpēc ir nepieciešams:
pirmkārt, daļa no valsts aizsardzībai plānotā līdzekļu pieauguma jāizmanto iekšlietu, prokuratūras un tiesu iestāžu sakārtošanai un darba uzlabošanai;
otrkārt, jāizveido efektīva robežkontrole nelegālās imigrācijas, kontrabandas un narkotiku tirdzniecības apkarošanai;
treškārt, jāīsteno valsts un Eiropas Savienības finansētās programmas narkomānijas un alkoholisma ierobežošanai;
ceturtkārt, jāizveido profesionāli nacionālie bruņotie spēki, pilnīgi atsakoties no obligātā militārā dienesta.
Nobeigumā vēlos pateikt, ka skaistiem vārdiem nav nozīmes, jo visu izšķir rīcība.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas uzmanības lokā pašreiz ir likumdošanas akti, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Likumdošanas aktu pieņemšana Saeimā, kā arī noteikumu izstrādāšana un pieņemšana Ministru kabinetā noris sekmīgi. Šīs atbildīgās valsts institūcijas strādā pastiprinātā režīmā, tāpēc ir pilnīga pārliecība, ka līdz 1.maijam mūsu valdība godam sagatavosies iestājai Eiropas Savienībā– likumdošanas akti tiks pieņemti, un neviena tautsaimniecības sfēra netiks apdraudēta.
Vēl gribu pateikt, ka ir sperts neliels, uzsveru, neliels solis uz priekšu pensionāru labā. Kaut arī tā tomēr ir neliela summa– nedaudz vairāk par diviem latiem, bet solījums par pensiju indeksāciju tomēr tiek pildīts. Valdība ir apņēmības pilna šo procesu turpināt, tāpēc nākamā pensiju indeksācija būs rudenī, kad atkal pensijas kaut nedaudz, bet tiks palielinātas. Jāpiekrīt, ka šī summa pašlaik tomēr ir nepietiekama– mēs katrs izjūtam dzīves dārdzību un cenu kāpumu savā maciņā, tomēr valdība ir apņēmības pilna spert soli pretī pensionāriem un sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem un veikt šo pensiju indeksāciju.
Runājot par visus satraucošo sfēru– pasaules hokeja čempionātu, jāsaka, ka valdība darīs visu iespējamo, lai šis svarīgais pasākums mūsu valstī notiktu. Bet tajā pašā laikā arī jāsaprot, ka dažādu avantūristisku soļu rezultātā nedrīkst pakļauties lētiem populistiskiem trikiem un garantēt milzu summas, kas tāpat tiktu ņemtas no cienījamo nodokļu maksātāju kabatām. Tāpēc valdība jebkurā gadījumā līdz pēdējam brīdim uzturēs jautājumu par to, ka pasaules hokeja čempionāts mūsu valstij ir nepieciešams, bet tajā pašā laikā skaidri un gaiši pasaka, ka visā šajā procesā īstie vainīgie ir “Multihalle” un Latvijas Hokeja federācija ar Lipmaņa kungu priekšgalā, kuras mūsu valsti, godīgi sakot, ir nostādījušas šajā bezizejas situācijā. Valdība ir gatava strādāt tālāk šī jautājuma risināšanā, bet vēlreiz saku, ka mēs neielaidīsimies avantūrās un nedosim lētus un populistiskus solījumus.

S.Fjodorovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeimā otrajā lasījumā pieņēma Kriminālprocesa likumprojektu, kas jau vairākus gadus tika mainīts un grozīts. Arī šodien, izskatot likumprojektu, dažas normas bija strīdīgas un neprecīzas. Akceptētais likumprojekts, varbūt kā neviens cits, tomēr ir vērsts pret konkrētu cilvēku, un var gadīties, ka tas kaut kādā ziņā var mainīt cilvēka likteni un viņa dzīvi. Tāpēc mūsu frakcija nopietni strādās pie šī likumprojekta, sagatavojot savus priekšlikumus trešajam lasījumam, lai mainītu dažas strīdīgas normas un lai likumprojekts būtu tādā līmenī kā citās Eiropas valstīs.
Un vēl. Saeima šodien steidzamības kārtā turpināja strādāt ar likumprojektiem, kuri, ievērojot Eiropas Savienības prasības, jāpieņem līdz 1.maijam. Gribu piebilst, ka šis darbs bija jāizdara iepriekšējai valdībai, bet tas netika izdarīts, un tagad Emša kunga valdība un Sa

eima ir spiestas steidzami pieņemt nepieciešamos likumprojektus. Tāpēc ir radies iespaids, ka var tikt pasliktināta pieņemto likumu kvalitāte. Bet tomēr negribētos, lai tā būtu.
Un nobeigumā, runājot par otrajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par policiju”” un “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, atzīmēšu, ka valsts turpina diskrimināciju pret nepilsoņiem. No vienas puses, it kā tiek dota iespēja integrēties sabiedrībā, bet no otras– dažiem cilvēkiem nav iespējams realizēt savas prasmes, iemaņas un tiesības, jo to liedz likums. Tas ir tieši tāpat kā liegts balsot pašvaldību vēlēšanās un strādāt noteiktos valsts amatos.

V.Buzajevs

(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Pirmais likumprojekts, kas šodien tika nodots izskatīšanai komisijās, bija likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, kas paredz izveidot vēl vienu– Bērnu un ģimenes lietu ministriju, tādējādi atkal tiks izveidotas jaunas ierēdņu štata vietas. Un tas viss par to naudu, ko varētu izlietot bērnu pabalstiem. Apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija kopā ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un partijas “Jaunais laiks” frakcijām balsoja “pret”. Ja šīs frakcijas pārvarētu savu rusofobiju un sadarbotos ar krievu deputātiem, cerības pieņemt šādus pretvalstiskus lēmumus būtu pavisam niecīgas.
Valdošais vairākums šo Saeimas sēdi pasludināja par ārkārtas sēdi, kaut gan pēc tā nebija nekādas vajadzības. Tas tika darīts ar nolūku, lai neļautu sēdes darba kārtībā iekļaut mūsu sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Kādēļ? Mēs to darījām saskaņā ar Valsts prezidentes vēlmi, jo pirms grozījumu Izglītības likumā izsludināšanas Valsts prezidente vēl 10.februārī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai, kurā pievērsta uzmanība, citēju, “atsevišķām Izglītības likuma normām, kas ir labojamas iespējami ātrā laikā”. Un tālāk: “Likums ir netaisnīgs un nepamatots pret tām privātajām izglītības iestādēm, kuru izglītības programmas tika īstenotas mazākumtautību valodā. Tas diskriminē privātās izglītības iestādes un pārkāpj principu, saskaņā ar kuru valsts un pašvaldību finansējuma daļa seko līdzi skolēniem, kā arī likums pārkāpj izglītības iestādes patstāvību izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. Tajā skaitā mācību priekšmeti, kuri apgūstami valsts valodā, ir brīva izvēle.” Tas ir Valsts prezidentes viedoklis.
Un vēl. Pēdējā mēneša laikā liela sabiedrības daļa un arī Latvijas lielāko pilsētu pašvaldību vadītāji izsaka savu satraukumu par to, ka skolas nav gatavas izglītības reformai. Pēdējā gada laikā Latvijas mazākumtautību sabiedriskās organizācijas, skolēni, viņu vecāki un pedagogi vairākkārt ir izteikuši savu nepatiku pret mazākumtautību vidusskolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Diskusijās visbiežāk tika izteikts priekšlikums par nepieciešamību sākt izglītības reformas moratoriju, kas dotu laiku konsultācijām ar mazākumtautību pārstāvjiem ilglaicīga kompromisa panākšanai. Tāpēc mūsu sagatavotie grozījumi Izglītības likumā paredz līdz 2007.gadam izglītības reformai pasludināt moratoriju. Tas mazinātu spriedzi sabiedrībā, novērstu iespējamo skolu streiku, kas būtu garantija tam, ka mācības mazākumtautību skolās netiktu pārtrauktas. Jau šosestdien Jelgavas iedzīvotājiem būs lieliska iespēja novērot pilsētas ielās skolēnu kolonnu baltos krekliņos ar uzrakstu “Rokas nost no mūsu skolām!”.

A.Seile

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Apsveicu visus šodien 1.aprīlī– smieklu dienā. Un acīmredzot arī tāpēc Buzajeva kungs ierunājās par iespējamo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK turpmāko sadarbību ar PCTVL un pārējām krievu sabiedrību pārstāvošajām frakcijām. Es uzskatu, ka tas bija labs joks.
Bet, runājot tālāk par šo smieklu dienu, man liekas, ka ir vēl divi priekšlikumi, kurus varētu izskatīt tieši 1.aprīlī. Viens no tiem ir par nepieciešamību izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju saistībā ar hokeja halles celtniecību. Un tad arī visus “lipmaņus” un “šleserus” tā kārtīgi papurināt par to, kāds tad īsti bija nolūks, lai hokeja halles celtniecība, manuprāt, tiktu apzināti bremzēta.
Otrs priekšlikums, par ko šodien runāšu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, kaut gan smiekli faktiski par to nemaz nenāk, ir tas, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pēdējās dienās ārkārtīgi aktīvi ziņo par mežu iepirkšanu valsts īpašumā šai akciju sabiedrības pārstāvniecībai. Bet tā taču ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kura jāieskaita valsts budžetā, nevis jāizmanto jaunu zemju pirkšanai, kas nonāk šīs akciju sabiedrības pārvaldīšanā. Tas tiešām būtu, manuprāt, izmeklēšanas cienīgs jautājums.
Bet, ja runājam nopietni, tad smiekli nemaz nenāk, jo 1.maijs ir tuvu. Tāpēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ļoti centīgi strādā pie jau iesāktajiem likumprojektiem, veicinot to ātrāku turpmāko virzību jau tad, kad vēl strādājām pozīcijā. Šajā ziņā mums nav atšķirīgas nostādnes, jo likumprojekti, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 1.maijā, ir steidzīgi jāpieņem.
Gribu izteikt atzinību Saeimai, ka steidzamības kārtā pieņemtajā Būvniecības likumā tomēr tika saglabātas sertificēta arhitekta tiesības tāpat kā līdz šim, lai gan Ekonomikas ministrija bija ierosinājusi šīs tiesības atņemt.
Protams, ka ļoti nozīmīgs ir arī Lauksaimniecības un lauku attīstības likumprojekts, kuru galīgajā lasījumā skatīsim nākamnedēļ.
Ir viena problēma, par ko gribu runāt īpaši. Tas ir Valsts prezidentes Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atpakaļ nodotais likums “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas un citas valsts pilsonības””. Mēs joprojām paliekam pie sava iepriekšējā viedokļa par to, ka nevar garantēt Latvijas nepilsoņa statusu tiem cilvēkiem, kuri šeit ir nepilsoņi, bet daudzus gadus pastāvīgi dzīvo, piemēram, Eiropas Savienības valstīs. Latvija jau vienmēr saņems pārmetumus par to, ka mums ir pārāk daudz nepilsoņu, bet kuri var būt jau sen dzīvo kādā citā valstī.

V.Stepaņenko
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Vēlos informēt, ka šodien Saeima ir spērusi milzīgu soli uz Latvijas likumdošanas sakārtošanu. Un proti, kā jau kolēģi sacīja, šodien otrajā lasījumā tika pieņemts Kriminālprocesa likumprojekts. Kā minēja deputāts Fjodorovs, darbs pie likumprojekta bija apstājies vairāku gadu garumā, tomēr tas nenozīmē, ka padarītais nav kvalitatīvs. Uzsākot darbu pie Kriminālprocesa likumprojekta, Saeimā tika izveidota speciāla apakškomisija, uz kuru tika aicināti kriminālprocesa speciālisti– prokurori, advokāti un citi, ar kuru līdzdalību tad arī tapa šis jaunais likumprojekts. Arī Latvijas Pirmā partija aktīvi piedalījās likumprojekta tapšanā, un daļa no šodien izskatītajiem 839 priekšlikumiem ir mūsu partijas deputātu sagatavoti.

Saeimas preses dienests