Ārzemju presē

Austrijas “Die Presse” informē: ““Patiesībā 2.aprīlis iezīmē krievu diplomātu sakāvi,” laikrakstam sacīja kāds augsta ranga diplomāts no Baltijas. “Par spīti Maskavas intensīvajiem centieniem, nav izdevies aizkavēt mūsu valstu iestāšanos NATO.” Taču baltieši nešaubās, ka Maskavas spiediens būs jūtams arī pēc iestāšanās ES un NATO. “Maskavai ir vajadzīgs laiks, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Krieviem ar to būs grūti tikt galā, galvenokārt psiholoģiski.””

•

“Associated Press Newswires” pievēršas izglītības reformai Latvijā. Krievi šo reformu uztver kā atriebību par padomju okupācijas gadiem. Krievi neesot gatavi reformai. Maijā gaidāmas masveida demonstrācijas. Latvijas eksperti uzskata, ka reforma skar arī drošības jautājumu, – visai situācijai piemīt destabilizējošs spēks. Intervēti daži Rīgas 46.vidusskolas skolēni. Skolēni izsakās, ka atbalsta Latvijas iestāšanos ES, jo tad varēšot vieglāk aizbraukt no valsts. Raksts noslēdzas ar kādas piecpadsmitgadīgas krievu skolnieces teikto: “Reforma ir uzbrukums krievu valodai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es gribu aizbraukt.”

•

Vācu “Frankfurter Allgemeine Zeitung” atgādina: “Latvijai deviņdesmito gadu vidū pārmeta, ka tā īpaši asi nosoda staļinisma noziegumus, turpretī notikušo ebreju nogalināšanu vācu okupācijas laikā izmeklē īpaši gausi. Taču apgalvojums, ka Latvijā antisemītisms ir bijusi spēcīga masu kustība, ir nepareizs. Nopietnā izmeklēšanā tika konstatēts, ka latvieši ir piedalījušies 300 – 1500, nevis 110 000 ebreju nogalināšanā. Vēsturnieku komisijas, kas kopš deviņdesmito gadu beigām nodarbojas ne tikai ar šādām detaļām vien, darbs Latvijā ir novedis pie tā, ka holokausts Latvijā ir labāk izpētīts nekā jebkurā citā “revizionistiskā” Eiropas valstī.”

•

Krievijas “Nezavisimaja Gazeta” atzīst: “Krievijas diplomātiskās darbības attiecībā uz NATO paplašināšanos ir ļoti novēlotas. Tas pats attiecināms uz Krievijas ārpolitiku kopumā. Krievija diplomātiskā līmenī gandrīz neko nav darījusi, lai pretotos ASV un NATO “ienākšanai” postpadomju telpā. Jāpievērš uzmanība arī tam, ka NVS valstu attieksme pret Krieviju ir mainījusies. Arvien vairāk šo valstu savus skatienus vērš uz Rietumiem.”

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune” atgādina: “Jau pirms vienpadsmit gadiem Krievija izteica vēlēšanos iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Galvenās pretrunas pastāv starp ES un Krieviju un skar Krievijas dabasgāzes resursus. Ja Krievija ratificētu Kioto protokolus, tas varētu palīdzēt tai ievērojami drīzāk noslēgt sarunas par iestāšanos PTO.”

•

Krievijas “Gazeta.ru” pieļauj: “Maskavas un Londonas attiecības tuvākajā laikā var nopietni pasliktināties. Britu politiķi uzsvēruši, ka politiskais režīms Krievijā izraisa pamatotas bažas. Putina režīmu nevarot nosaukt par demokrātisku. Ar šiem izteikumiem briti ir pievienojušies lielākajai daļai pārējo ES dalībvalstu, kas nu jau kādu laiku īsteno jauna “dzelzs priekškara” veidošanas politiku attiecībā uz Krieviju.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv