Latvija ir vienīgā Ziemeļeiropas pārstāve Uzbekistānā
Igors Apokins, Latvijas vēstnieks Uzbekistānā, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”
– Kā jūs raksturotu Latvijas un
Uzbekistānas divpusējās attiecības?
– Latvijai un
Uzbekistānai jau sākotnēji izveidojušās labas politiskās
attiecības. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas abas valstis
ieguva neatkarību un 1992. gadā nodibināja diplomātiskās
attiecības. Pēc Uzbekistānas datiem, Latvija ir ceturtais
lielākais šīs valsts ārējās tirdzniecības partneris Eiropā.
Pašreiz izstrādes stadijā ir astoņi dažādi Latvijas un
Uzbekistānas uzņēmēju kopīgi projekti. Pēc brīvas valūtas
konvertācijas pasludināšanas Uzbekstānā pērn 15. oktobrī
pieaugusi Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar uzbeku
kolēģiem. Salīdzinot ar 2002.gadu, pērn tirdzniecības apgrozījums
starp Latviju un Uzbekistānu ir pieaudzis divas reizes. Latvija
ir viena no galvenajām Uzbekistānas partnerēm kokvilnas tranzītam
uz Eiropu (caur Rīgas un Ventspils ostām). Kokvilnas tranzīts
aizņem vairāk nekā 90 procentus no abu valstu tirdzniecības
apgrozījuma.
– Kā, jūsuprāt, abu valstu ekonomiskās attiecības iespaidos
Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā (ES)?
–
Latvija ir vienīgā Ziemeļeiropas pārstāve Uzbekistānā un gandrīz
vienīgā Centrālāzijas reģionā, tas uzliek papildu atbildību mūsu
valsts darbībai šajā reģionā. Pēc 1. maija, kad Latvija kļūs par
pilntiesīgu ES dalībvalsti, Latvijas un Uzbekistānas attiecības
pāraugs jaunā līmenī –Latvija uzstāsies kā Eiropas Savienības
pārstāve, Uzbekistāna – kā viena no Centrālāzijas vadošajām
valstīm. Protams, pēc iestāšanās ES Latvijai nāksies pārskatīt
tranzīttarifu politiku, tas vieš bažas uzbeku kokvilnas ražotājos
un eksportētājos. Latvijas un Uzbekistānas starpvaldību
komisijai, kas darbojas kopš 1997.gada, būs jāveic apjomīgs
darbs, lai sakārtotu daudzus abu valstu uzņēmējus interesējošus
jautājumus.
– Kā jūs raksturotu nesenos satraucošos notikumus Taškentā,
kur lielu aktivitāti parādīja islama teroristi? Kā ir ar
Latviojas vēstniecības un personāla drošību?
–
Situācija Taškentā pagaidām ir normalizējusies, tomēr visā
pilsētā jūtami pastiprināti drošības pasākumi. Visas ārvalstu
vēstniecības, tai skaitā arī Latvijas vēstniecība, tiek
pastiprināti apsargātas. Ņemot vērā vispārējo situāciju pasaulē
un diplomātiskā dienesta specifiku, es un pārējie vēstniecības
darbinieki nejūtamies vairāk apdraudēti kā citās valstīs, kur
notikuši teroristu uzbrukumi. Līdz šim teroristu uzbrukumi
Taškentā bijuši vērsti pret milicijas darbiniekiem, ne
mierīgajiem iedzīvotājiem un ārvalstu diplomātiem.
Kamēr nav pabeigta šo traģisko notikumu izmeklēšana un paziņoti
oficiālie rezultāti, grūti pateikt, kas stāv aiz spridzinātājiem.
Vienīgā oficiālā versija, pie kuras turas Uzbekistānas valsts
varas pārstāvji, ir Centrālāzijas reģionālās islāmistu kustības
“Hizb ut-Tahir” un varbūt arī “Al Qaeda” dalībnieku aktivitātes
Uzbekistānā.