Iekšlietu sistēmas rūpju lokā – narkotiku un terorisma apkarošana
Ēriks Jēkabsons Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. |
Ar aizliegumiem un sodiem vien kūlas
dedzināšanas sērgu Latvijā nevar izskaust, uzskata iekšlietu
ministrs Ēriks Jēkabsons, kurš vakar, 7.aprīlī, ar
žurnālistu
starpniecību vēršoties pie iedzīvotājiem, aicināja sabiedrību
nededzināt savu zemi.
Ministrs, izklāstot Iekšlietu
ministrijas (IeM) ieceri veidot reklāmas klipu, kura vadmotīvs ir
minētais aicinājums un mērķis ieaudzināt izpratni par kūlas
dedzināšanas kaitīgumu, pauda pateicību aktierim Eduardam Pāvulam
un dziedātājai Ievai Akurāterei, kuri piekrituši filmēties klipā,
turklāt bez atlīdzības.
Savā pirmajā preses konferencē pēc stāšanās amatā iekšlietu
ministrs informēja par IeM darba prioritātēm, valdības
deklarācijā noteikto uzdevumu izpildi. Ieskicējot savu skatījumu
par IeM nākotnes vīziju, Ē.Jēkabsons uzsvēra, cik būtiski
mainījusies Latvijas vieta pasaulē – esam NATO un pavisam drīz
kļūsim par Eiropas Savienības dalībvalsti. Viņaprāt, valstij
kļūstot par tiltu starp rietumiem un austrumiem, arī iekšlietu
sistēmai jāiet kopsolī ar jaunajām vēsmām. Uzņemoties kolektīvo
atbildību, Latvija varēs likt lietā savu unikālo pieredzi,
piemēram, padziļināto izpratni par Krievijas situāciju un
tiesībsargājošo iestāžu praktiskā darba pieredzi cīņā ar
Krievijas organizētās noziedzības ietekmi.
Valdības deklarācijas iekšlietu sadaļā izvirzīts mērķis panākt,
lai policija kalpotu sabiedrībai. Iekšlietu sistēmai no
represīvas iestādes jāpārtop par servisa iestādi. Iekšlietu
ministrs vakar īpaši akcentēja šīs pamatnostādnes iedzīvināšanu
IeM darbā. To uzsvēra arī IeM valsts sekretārs Juris Rekšņa,
skaidrojot, ka kopumā ministrija turpina pie iepriekšējām
valdībām iesāktos darbus, tikai “salikti citi akcenti”.
Izvērtējot aktuālākās problēmas, Ē.Jēkabsons uzsvēra līdzekļu
trūkumu un pauda apņēmību censties panākt IeM budžeta pieaugumu:
“Situācija atalgojuma ziņā ir diezgan katastrofāla. Paldies tiem
iekšlietu sistēmas profesionāļiem, kuri, par spīti zemajam
atalgojumam un citiem izdevīgākiem darba piedāvājumiem no
privātstruktūrām, palikuši un strādā.”
Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka tiesībsargājošo iestāžu
dienaskārtībā ir cīņa gan ar moderno mēri – narkotiku izplatību,
gan kontrabandas apkarošana. Runājot par pirmo, Ē.Jēkabsons
atzina, ka šobrīd konsultējoties ar speciālistiem un uzklausot
viņu vērtējumus, vai narkodīleriem nepieciešami vēl bargāki sodi
vai arī prasmīgāk jāizmanto jau šobrīd likumdošanā noteiktais
sodu mehānisms. Savukārt kontrabandas apjomi liecina par to, ka
tas nenotiek bez valsts amatpersonu atbalsta. “Manā kompetencē ir
veicināt kontrabandas izskaušanu,” uzsvēra iekšlietu
ministrs.
Papildinot ministra teikto par iekšlietu sistēmas prioritātēm,
IeM valsts sekretārs Juris Rekšņa norādīja, ka iepriekš policijai
bijusi viena darba prioritāte – narkotiku apkarošana, bet
patlaban izvirzītas divas vienlīdz svarīgas prioritātes – cīņa ar
narkotikām un terorismu. Ē.Jēkabsons, pieminot atziņu, ka
terorisms var skart jebkuru valsti, uzsvēra, ka cīņā pret to nav
lielu vai mazu valstu. Tāpēc arī Latvijai jādod sava artava cīņā
pret terorismu un jāattīsta starptautiskā sadarbība, kas savukārt
veicina informācijas apmaiņu starp tiesībsargājošām iestādēm.
Kopumā ar Drošības policijas darbu ministrs ir apmierināts, tomēr
ikvienas institūcijas darba kvalitāti vienmēr var
efektivizēt.
Ministrs arī informēja par savu oficiālo vizīti ASV, kur viņš no
26.marta līdz 4.aprīlim tikās ar vairākām augstām amatpersonām.
Tik augsta līmeņa Latvijas iekšlieta ministra vizīte ASV notikusi
pirmo reizi. ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, kurš arī
piedalījās preses konferencē, uzsvēra, ka šī augstā līmeņa
tikšanās norāda, cik svarīgi ir stiprināt divpusējo sadarbību,
lai veiksmīgi cīnītos pret starptautisko terorismu un organizēto
noziedzību.
Iekšlietu ministrs, piemēram, ticies ar Federālās izmeklēšanas
biroja (FIB) direktoru Robertu Milleru, kurš izteicis atbalstu
Latvijai un tās tiesībsargājošām iestādēm cīņā ar naudas
atmazgāšanu, kontrabandu, korupciju, terorismu, nelegālo
narkotisko vielu apriti, kā arī atbalstījis divpusējās sadarbības
aktīvu attīstīšanu tiesībsargājošā jomā. FIB ir ieinteresēts
sadarboties ar Latviju cīņā ar Krievijas organizēto noziedzību,
ņemot vērā mūsu tiesībsargājošo iestāžu praktiskā darba pieredzi,
apkarojot Krievijas organizētās noziedzības grupējumu ietekmi
Latvijā. Ē.Jēkabsons norādīja, ka vizīte devusi praktisku
rezultātu, piemēram, iekšlietu sistēma saņems materiāltehnisko
palīdzību no ASV. “Tas sekmēs mūsu darba kvalitāti, tātad
ieguvēja būs starptautiskā sabiedrība,” rezumēja iekšlietu
ministrs, uzsverot, ka nedrīkstam būt tikai saņēmēji, bet jābūt
arī devējiem.
Ilze Apine, “LV”