Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Rīgas un Latvijas arhibīskaps Jānis Vanags 2004.gada Lieldienās

Miers ar jums!
Mēģinot kaut ko sacīt lielākam ļaužu pulkam, vienmēr ir grūti atrast uzrunu. Kā lai mūs nosauc vienā vārdā, ja esam tik dažādi? Varētu teikt „cilvēki“, jo mēs visi tādi esam. Vēl kaut ko tikpat aptverošu pat grūti iedomāties. Taču Lieldienas pasaka priekšā.
Līdz Lieldienām nonākam cauri Klusajai nedēļai, pieminot mūsu Kunga krusta ceļu. Ko Kristus dara ceļā uz soda vietu un kapu? Ja skatās uz acīm redzamo, viņš nes krustu, cieš un iet bojā. Ko Jēzus pats varētu par to sacīt, ir izlasāms Jāņa atklāsmes grāmatā: “Redzi, es visu daru jaunu!” Visu – pasauli, debesis, cilvēkus, viņu attiecības ar Dievu un citam ar citu – visu es daru jaunu! Kristus Golgātas ceļā nevis vienkārši nes krustu, bet rada jaunu pasauli. Tā piedzimst, Kristum iznākot no kapa Lieldienu rītā, Jaunās pasaules zīmes ir piedošana un cerība.
Vecajā pasaulē baušļi bija akmenī iekalti likumi. Tie bija akmeņos, ar kuriem nomētāja pārkāpējus. Tie bija akmenī, ko uzvēla Jēzus kapam. Tie bija akmens uz sirds katram, kas nespēja būt pilnīgs. Jēzus radītajā jaunajā pasaulē akmens ir novelts. Viņš nav nācis tiesāt par grēkiem un mest akmeni uz grēcinieku, bet atnest attaisnošanu, mieru un cerību. Jānis Zeltamute par to saka: „No kapa atspīdēja piedošana.“ Pie Augšāmceltā Kristus mēs varam doties bez bailēm un ar paļāvību, no sevis pašiem kā no dzīviem akmeņiem uzceļot viņam svētnīcu.
Vecajā pasaulē bija rakstīts: “Tev nebūs nepatiesu liecību dot.” Jēzus iet daudz tālāk par to. Viņš godībā pie Tēva labās rokas ne vien nedod par mums nepatiesu liecību, bet mūs, vainīgos un taisnīgi apsūdzamos, aizstāv Dieva priekšā, paslēpdams no viņa dusmām zem savas taisnības drēbēm. Pie viņa esam patvērumā un drošībā.
Jauna pasaule ir ienākusi vecās vidū, pasaule, kurā Dievs ir klāt saviem ļaudīm, pasaule, kurā ir viss, lai dvēsele būtu laimīga. Reiz tā atnāks un visu pārņems, lai Kristus būtu viss visā. Taču arī tagad tā priekš mums ir tepat. Kad Jēzus saka: “Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un iztvīkuši, es jūs gribu atvieglināt”, viņš aicina mūs kļūt par viņa augšāmcelšanās dalībniekiem. Tā vietā, lai liktu mums ar pūlēm un piespiešanos meklēt sevī motivāciju un spēku kļūt labākiem, palīdzēt līdzcilvēkiem un visu citu, ko pavēl priekštats par ētisku cilvēku, Viņš aicina tiekties pēc Viņa tuvuma, dzīvot jaunajā pasaulē, kuru Viņš priekš mums radīja ar savu krustu un augšāmcelšanos. Viņš aicina atvērties un ļaut, lai Svētais Gars kā augli mūsu dzīvē izaudzē mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību un pieticību. Viņš aicina savā Baznīcā, ko ar savu dzīvību ir atpircis mūžīgai dzīvībai.
Kā lai atrod uzrunu lielai sanāksmei, vārdus, kas derētu pilnīgi visiem? Sveicinot jūs Lieldienās, varu sacīt: “Kristus mīlētie un aicinātie”, jo tie mēs katrs esam. Nav neviena, kam Viņš gribētu paiet garām, kam nav domāta Viņa augšāmcelšanās. Un ja arī dzīvē kopā ar Kristu ir jānes krusts, tad mēs zinām, ka priekšā ir uzvara un jauna pasaule.
Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies!
Sirsnīgi sveicu Lieldienās mūsu Baznīcas mācītājus, darbiniekus un Dieva lūdzējus, kā arī visus, kam atskanējis mūsu Kunga vārds. Lai jums Dieva svētība, cilvēciska laime un prieka pilna ticība.