Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa sēdē

Turpinājums. Sākums – “LV” Nr.55, 07.04.2004.

Izskatīts jautājums “Par to ostu un dzelzceļu robežas muitas kontroles punktu iespējamo nodrošinājumu ar svariem, caur kuriem notiek pārtikas kravu plūsma”.
Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) saskaņā ar valsts investīciju programmas “Muitas posteņi uz robežām” īstenošanas plānu 2003.–2006.gadam piešķirtā finansējuma ietvaros uzdots nodrošināt to ostu un dzelzceļu robežas muitas kontroles punktu aprīkošanu ar svariem, caur kuriem notiek pārtikas kravu plūsma.
Nolemts izdarīt Ministru kabineta 2003.gada 20.maija sēdes protokollēmumā “Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas””” grozījumu un svītrot 2.punktā vārdus “kā arī priekšlikumus par kravu nokraušanas un noformēšanas normatīvu ievērošanu”.
Pieņemts rīkojums “Par policijas darbinieku piedalīšanos Eiropas Savienības policijas misijā “Proxima””.

Ministru kabinets nolēma, pamatojoties uz likumu “Par policiju”, nosūtīt dalībai Eiropas Savienības policijas misijā “Proxima” bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā šādus policijas darbiniekus: policijas majoru Vladimiru Bobrovski un policijas kapteini Lailu Vaivodi.
Pieņemti noteikumi “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par kopējā robežkontroles punkta Valka 2 – Valga 1 lietošanas un apsaimniekošanas noteikumiem”.
Noteikumi izstrādāti, lai izpildītu 1994.gada 13.janvāra likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” prasības attiecībā uz līgumu spēkā stāšanos. Likuma prasības attiecas uz tādiem jautājumiem kā starptautisko līgumu noslēgšanas kārtība, tai skaitā personu un institūciju kompetence un veicamās darbības. Lai līgumslēdzēju pušu parakstītie līgumi stātos spēkā, tie ir jāapstiprina ar Ministru kabineta noteikumiem.
1999.gada 5.martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par zemes lietošanas tiesību nodošanu, kas apstiprināts ar Saeimas pieņemtu likumu (spēkā no 1999.gada 22.jūnija). Līguma 2.pants paredz papildu vienošanās noslēgšanu par kopējā robežkontroles punkta Valka 2 – Valga 1 (turpmāk – Robežkontroles punkts) celtniecības un apsaimniekošanas nosacījumiem, kur no Latvijas Republikas puses atbildīgā institūcija ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija, no Igaunijas Republikas puses – Igaunijas Republikas Finanšu ministrija, un ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināmais līgums izpildīs minētā panta noteikumus.
Ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināmais līgums veidos līgumtiesisko pamatu robežkontroles punkta lietošanai un apsaimniekošanai, kas nepieciešams, arī lai izpildītu 1999.gada 5.martā noslēgtā Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma par zemes lietošanas tiesību nodošanu noteikumus, kas paredz papildu vienošanās noslēgšanu par robežkontroles punkta celtniecības un apsaimniekošanas nosacījumiem, kur no Latvijas Republikas puses atbildīgā institūcija ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija, no Igaunijas Republikas puses – Igaunijas Republikas Finanšu ministrija.
Līgums paredz robežkontroles punkta un zemes gabala, uz kura tas atrodas, definīciju, kā arī sniedz minēto objektu aprakstu; paredz kompetences sadali starp līgumslēdzējām pusēm saistībā ar nepieciešamajām veicamajām darbībām attiecībā uz robežkontroles punkta kustamo un nekustamo mantu, gan zemes gabalu, uz kura atrodas robežkontroles punkts; nosaka līgumslēdzēju pušu saistības attiecībā uz izmaksu segšanu, maksājumu veikšanu, kas saistīti ar robežkontroles punkta apsaimniekošanu, kā arī līgumslēdzēju pušu tiesības un saistības attiecībā gan uz savas robežkontroles punkta daļas, gan kopējās lietošanas objektu apsaimniekošanu un lietošanu; ietver pušu atbildības nosacījumus; paredz īpašumtiesību regulējumu pēc līguma izbeigšanās.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu”.
Saskaņā ar Sporta likumu Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Nacionālo sporta padomi. Par Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāju apstiprināts Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, par Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja vietnieku – izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
Par Latvijas Nacionālās sporta padomes locekļiem apstiprināti: V. Baltiņš – Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents; A. Baštiks – īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās; A. Bērziņš – Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidents; E. Fogelis – Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs; U. Grāvītis – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors; E. Jēkabsons – iekšlietu ministrs; A. Kalniņš – Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents; I. Meluškāns – Latvijas Pašvaldību sporta padomes priekšsēdētājs; R. Muciņš – veselības ministrs; V. Nagobads – Latvijas Paraolimpiskās komitejas prezidents; A. Slakteris – aizsardzības ministrs; O. Spurdziņš – finanšu ministrs; D. Staķe – labklājības ministre; D. Zaļupe – Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padomes prezidente.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Sabiedrības drošības nodrošināšanai bīstamo kravu pārvadāšanas laikā kā pa dzelzceļu, tā arī pa autoceļiem mūsu valstī ir izstrādāti vairāki normatīvie akti, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība un tā ir adekvāta nodarījumam. Ir izdoti noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo kravu pārvadājumu jomā, saskaņā ar kuriem no 2002.gada 1. janvāra uzņēmumos, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadāšanu vai ar to iekraušanu un izkraušanu, jānorīko drošības konsultanti. Par šo noteikumu normu neievērošanu Latvijas Administratīvajā pārkāpumu kodeksā šobrīd nav tiesiskā regulējuma.
Atbildības pastiprināšanai par bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz sodīt juridisku personu ar naudas sodu par drošības padomnieku nenorīkošanu uzņēmumā, kas saistīts ar bīstamo kravu pārvadājumiem kā pa autoceļiem, tā arī pa dzelzceļu un šo kravu iekraušanu vai izkraušanu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā “.
Kredītiestāžu likuma noteikumi šobrīd neparedz, ka kredītiestādēm ir pienākums atturēties no klienta informēšanas tādos gadījumos, kad tiek sniegtas ziņas kompetentajām iestādēm par klientu kontiem un darījumiem krimināllietas ietvaros, savukārt tieši šāda prasība izriet no Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās Protokola, kuru pieņēmusi Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu (Konvencijas Protokols).
Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās Protokols paredz, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka bankas attiecīgajam klientam vai citām trešajām personām netiek izpausts, ka informācija par bankas darījumiem, veiktajām operācijām tiesiskās sadarbības rezultātā krimināllietās ir sniegta citai dalībvalstij. Likumprojekts ir izstrādāts, ievērojot likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 14.pantu, kas tieši nosaka bankām pienākumu neizpaust to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir tikušas sniegtas Kontroles dienestam.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 187 pilsonības pretendenti, t.sk. 15 viņu nepilngadīgie bērni.
Pieņemti noteikumi “Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka, ka turpmāk pirms nolietota transportlīdzekļa norakstīšanas nepieciešams saņemt likvidācijas sertifikātu, kuru izsniedz nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums. Pēc sertifikāta izsniegšanas direkcija noraksta nolietoto transportlīdzekli.
Noteikumi nosaka: likvidācijas sertifikāta veidlapas paraugu; likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtību; gadījumus, kad likvidācijas sertifikāts nav nepieciešams.
Noteikumi izstrādāti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvai 2000/53/EC par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Pieņemti noteikumi “Transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus”.
Saeima 2004.gada februārī pieņēma “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu”, kurš stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā. Minētais likums tiek ieviests saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.
Likuma 5. pantā noteikts, ka transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli, kurus piedāvā tirgū, nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus, izņemot sastāvdaļas un materiālus, kas paredzēti izmantošanai transportlīdzekļos, kas ražoti pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī Ministru kabineta noteiktās sastāvdaļas un materiālus. Līdz ar to ierobežojumi, kurus noteiks noteikumu projekts, attieksies tikai uz jauniem transportlīdzekļiem, kuru būvētāji jau būs ņēmuši vērā ierobežojumus smago metālu saturam transportlīdzekļa materiālos un sastāvdaļās.
Pieņēemti noteikumi “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem”.

Noteikumu mērķis ir transportlīdzekļu atkritumu rašanās profilakse, kā arī transportlīdzekļu otrreizējas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas veicināšana tā, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu.
Noteikumi nosaka: vides aizsardzības prasības, kas jāievēro apstrādes uzņēmumam; termiņus un apjomu, kādā ražotāji, izplatītāji, nolietoto transportlīdzekļu savākšanas un apstrādes uzņēmumi, kā arī transportlīdzekļu apdrošināšanas uzņēmumi nodrošina nolietotu transportlīdzekļu (izņemot speciālos transportlīdzekļus — ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas, katafalkus, motorizētus furgonus vai bruņumašīnas), to detaļu un materiālu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi; nolietotu transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un materiālu otrreizējas izmantošanas, reģenerācijas un pārstrādes plānā iekļaujamo obligāto informāciju; informāciju, kādu nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums iekļauj pārskatā par iepriekšējo kalendāro gadu.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā veterinārmedicīniskās aprūpes uzņēmumi un personas, kas nodarbojas ar veterinārmedicīnisko praksi, iegādājas, uzglabā un izlieto zāles”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā veterinārmedicīniskās iestādes vadītājs vai atbildīgā amatpersona (atbildīgais veterinārārsts), vai praktizējošs veterinārārsts iegādājas zāles no farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, uzglabā iepirktās zāles un izmanto tās, ņemot vērā arī prasības, ja ārstēti tiek produktīvie dzīvnieki. Uzskaites sistēmas uzturēšanas prasības (zāles iepērkot un izlietojot) atrisinātu šādas problēmas: būtu pārredzama zāļu aprite veterinārmedicīniskajās iestādēs un veterinārārstu privātpraksēs, līdz ar to samērā precīzi varētu noteikt patērēto zāļu daudzumu, biežāk izmantotās zāļu grupas.
Tiks uzlabota pārtikas aprites uzraudzība – antibiotisko un aizliegto vielu daudzuma noteikšana produktīvo dzīvnieku izcelsmes produktos (piens, gaļa u.c.), jo veterinārārstam ir jāveic ievadīto zāļu uzskaite, kā arī jānosaka zāļu izdalīšanās laika periods, kura laikā aizliegts realizēt dzīvnieku izcelsmes produkciju; kā arī veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes vadītājam vai veterinārārstam būs vieglāk izsekot zāļu apritei un ārstēto dzīvnieku skaitam.
Pieņemti noteikumi “Latvijā atļautās barības piedevas, olbaltumvielas, kas iegūtas no baktērijām, raugiem (izņemot raugus, kuri kultivēti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes substrātiem), aļģēm un zemākajām sēnēm, aminoskābju fermentācijas blakusprodukti, aminoskābes, aminoskābju sāļi un aminoskābju analogi, to reģistrēšanas un aprites kārtība”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likumu. Noteikumu galvenais uzdevums ir noteikt Latvijā atļautās barības piedevas un olbaltumvielas, kas iegūtas no baktērijām, raugiem (izņemot raugus, kuri kultivēti uz augu vai dzīvnieku izcelsmes substrātiem), aļģēm un zemākajām sēnēm, aminoskābju fermentācijas blakusproduktus, aminoskābes, aminoskābju sāļus un aminoskābju analogus (bioproteīni).
Latvijā atļauto barības piedevu saraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1970.gada 23.novembra direktīvu 70/524/EEC par piedevām dzīvnieku barībā un Komisijas 2002.gada 31.decembrī publicēto atļauto barības piedevu sarakstu.
Latvijā atļauto bioproteīnu saraksts ir veidots, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1982.gada 30.jūnija direktīvu 82/471/EEC par dažiem dzīvnieku barībā izmantojamiem produktiem.
Stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem, tiks noteiktas dzīvnieku barībā atļautās piedevas un bioproteīni, kā arī to aprites kārtība, kas ir noteikta Eiropas Savienības normatīvajos dokumentos: Eiropas Padomes 1970.gada 23.novembra direktīvā 70/524/EEC par piedevām dzīvnieku barībā un Padomes 1982.gada 30.jūnija direktīvā 82/471/EEC par dažiem dzīvnieku barībā izmantojamiem produktiem.
Izskatīts informatīvais ziņojums “Informācija par naturalizācijas procesu un tā sekmēšanas iespējām”.
Ministru kabinets nolēma atbalstīt papildu septiņu štata vietu izveidošanu Naturalizācijas pārvaldē naturalizācijas procesa sekmēšanai.
Finanšu ministrijai 2004.gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uzdots piešķirt Tieslietu ministrijai 20 880 latu Naturalizācijas pārvaldes darbības nodrošināšanai.
Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, paredzot Naturalizācijas pārvaldes darbības nodrošināšanai nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus. Pēc likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” stāšanās spēkā Tieslietu ministrijai uzdots piešķirto finansējumu 20 880 latu apmērā atmaksāt Finanšu ministrijas budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” kontā.
Likumprojektā “Par valsts budžetu 2005.gadam” paredzēts Tieslietu ministrijai piešķirt papildu līdzekļus Naturalizācijas pārvaldes darbības nodrošināšanai 31 320 latu apmērā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””.
Likumprojektā noteikts, ka par tiem vieglajiem automobiļiem un motocikliem, kuri ir ievesti izlaišanai brīvam apgrozījumam Latvijas Republikā no ārvalstīm līdz 2004.gada 30.aprīlim, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijā tiks reģistrēti pēc 2004.gada 1.maija, vieglo automobiļu un motociklu nodoklis nebūs jāmaksā, ja par minētajiem transportlīdzekļiem būs samaksāts akcīzes nodoklis saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.
Pieņemti noteikumi “Piena un piena produktu aprites noteikumi”.
Higiēnas prasības piena un piena produktu apritei ir noteiktas 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.491 “Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi”. Lai arī šie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, tajos tomēr nav iestrādātas visas nepieciešamās normas, lai saskaņotu Latvijas normatīvos aktus ar atbilstošajām ES direktīvām. Bez tam noteikumu Nr.491 izstrādes un saskaņošanas gaitā ieviesušās atsevišķas neprecizitātes, kā arī atsevišķas noteikumu normas var tikt dažādi interpretētas.
Lai precizētu Ministru noteikumos Nr.491 noteiktās prasības piena un piena produktu apritei, padarot tās vieglāk uztveramas lietotājiem un precīzāk ieviešot Eiropas Savienības direktīvu 92/46/EEC un 89/362/EEC prasības, piemēram, prasības dzīvnieku novietnei, produktu iepakošanai, paredzēts ieviest normas, kas paredz iespēju nelielas jaudas piena pārstrādes uzņēmumus atbrīvot no atsevišķu prasību ievērošanas, kā arī normas, kas atļauj izmantot sliktākas kvalitātes pienu tādu sieru ražošanai, kuri tiek ilgstoši nogatavināti.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments