Ministru kabineta noteikumi Nr.237

Rīgā 2004.gada 6.aprīlī (prot. Nr.19 4.§)

Noteikumi par dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un barības nekaitīguma prasībām

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likuma 22.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtās vielas un barības sastāvdaļu, premiksu, barības piedevu, barības un citu ēdināšanā izmantojamu produktu (turpmāk — barība) nekaitīguma prasības.

2. Noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

II. Barībā aizliegtās vielas

3. Dzīvnieku ēdināšanā un barības ražošanā ir aizliegts izmantot:

3.1. ar miecvielām apstrādātas ādas un to apstrādes atkritumus;

3.2. sēklas, citus augu pavairošanas materiālus un to pārstrādes blakusproduktus, kas pēc novākšanas apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem;

3.3. koksni, zāģu skaidas un citus no koksnes iegūtus materiālus, kas apstrādāti ar koksnes aizsardzības līdzekļiem;

3.4. iepakojumu vai tā daļas, ko izmanto pārtikas rūpniecībā;

3.5. mājas (istabas) dzīvniekus, atrakciju dzīvniekus (zooloģiskā dārza un cirka dzīvniekus), eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamus dzīvniekus;

3.6. savvaļas dzīvniekus, ja pastāv aizdomas par to inficēšanos ar slimībām, ko iespējams pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem;

3.7. specifiskā riska materiālu, kas noteikts normatīvajos aktos par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilaksi un apkarošanu;

3.8. visas dzīvnieka ķermeņa daļas, ieskaitot jēlādas un ādas:

3.8.1. ja pastāv aizdomas, ka dzīvnieks ir inficējies ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju vai tā saslimšana ir oficiāli apstiprināta;

3.8.2. ja dzīvnieks nokauts, pamatojoties uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas apkarošanas programmu;

3.8.3. ja nav izņemts specifiskā riska materiāls;

3.9. dzīvnieku izcelsmes produktus:

3.9.1. kas iegūti no dzīvniekiem, kuru ārstēšanā nav ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi zāļu lietošanā dzīvniekiem;

3.9.2. kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos konstatēts paaugstināts maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzums;

3.10. jebkuru dzīvnieku valsts izcelsmes materiālu, ko savāc, attīrot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmuma vai kautuves notekūdeņus;

3.11. pārtikas atkritumus no starptautisko līniju transportlīdzekļiem;

3.12. kūtsmēslus un dzīvnieku gremošanas trakta saturu;

3.13. dzīvnieku izcelsmes produktus, kas ievesti Latvijā un kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām prasībām;

3.14. nobeigušos dzīvniekus un dzīvniekus, kuri nokauti, pamatojoties uz infekcijas slimību profilakses un apkarošanas programmu.

4. Dzīvniekus aizliegts ēdināt ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem. Zivis (izņemot audzētavās audzētas zivis) atļauts ēdināt ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas zivīm.

5. Atgremotāju ēdināšanā aizliegts izmantot dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, izņemot:

5.1. pienu, piena produktus un jaunpienu;

5.2. olas un olu produktus;

5.3. želatīnu, kas paredzēts barības piedevu pārklāšanai un nav iegūts no atgremotāju izcelsmes olbaltumvielām.

6. Produktīvo dzīvnieku (izņemot kažokzvērus, kurus neizmanto cilvēku pārtikā) ēdināšanā aizliegts izmantot:

6.1. sabiedriskās ēdināšanas atkritumus;

6.2. gaļas un kaulu miltus, gaļas miltus, kaulu miltus, asins miltus, sauso asins plazmu un citus no asinīm iegūtus produktus, hidrolizētas olbaltumvielas, nagu miltus, ragu miltus, putnu iekšējo orgānu miltus, spalvu miltus, dradžus, zivju miltus, dikalcija fosfātu, želatīnu un citus līdzīgus produktus un tos saturošu barību, barības piedevas un premiksus, izņemot:

6.2.1. piena produktus;

6.2.2. olas un olu produktus;

6.2.3. želatīnu, kas paredzēts barības piedevu pārklāšanai un nav iegūts no atgremotāju izcelsmes olbaltumvielām;

6.2.4. zivju miltus;

6.2.5. dikalcija un trikalcija fosfātus;

6.2.6. no ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

6.2.7. zivju ēdināšanai — asins produktus un asins miltus, kas nav iegūti no atgremotājiem.

III. Barības nekaitīguma prasības

7. Dzīvnieka un cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi nekaitīga barība ir nebojāta augstas kvalitātes barība, kurā barības piesārņojuma (viela vai produkts, kas atrodas barības sastāvdaļās, premiksos, barības piedevās, barībā un citos ēdināšanā izmantojamos produktos vai uz tiem un rada draudus dzīvnieka un cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi vai ietekmē dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti un nekaitīgumu) maksimāli pieļaujamais daudzums nepārsniedz šo noteikumu pielikumā noteiktās normas.

8. Barību, kuras piesārņojums pārsniedz maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu, aizliegts samaisīt ar barību, kuras piesārņojums nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu.

9. Papildbarībā maksimāli pieļaujamais piesārņojuma daudzums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā barības maisījumiem noteikto maksimāli pieļaujamo piesārņojuma daudzumu.

10. Barības apritē iesaistītā persona informē Pārtikas un veterināro dienestu par katru gadījumu, ja konstatē, ka barības piesārņojums:

10.1. pārsniedz šo noteikumu pielikumā noteikto piesārņojuma maksimāli pieļaujamo daudzumu;

10.2. var radīt nopietnus draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.

11. Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz barības apritē iesaistītās personas vai jebkuras citas personas sniegto informāciju par barības piesārņojumu, aizliedz barību lietot un nekavējoties:

11.1. nosūta barības paraugu laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu piesārņojuma veidu un līmeni;

11.2. noskaidro iespējamo piesārņojuma avotu;

11.3. noskaidro citus barības veidus vai pārtiku, kas varētu būt piesārņota.

12. Ja laboratorija apstiprina paaugstinātu piesārņojuma līmeni barībā un tas rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi:

12.1. Pārtikas un veterinārais dienests nosaka piesārņotās barības pārstrādes vai iznīcināšanas veidu;

12.2. barības apritē iesaistītā persona, nenodarot kaitējumu dzīvnieku un cilvēku veselībai vai videi, piesārņoto barību attīra, pārstrādā, izmanto citiem mērķiem vai iznīcina.

13. Ja ar piesārņoto barību ir ēdināti produktīvie dzīvnieki, rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par atliekvielu kontroles un finansēšanas kārtību.

14. Ja dzīvnieku izcelsmes produkti ir iegūti no dzīvniekiem, kuri ir ēdināti ar piesārņoto barību, rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas nekaitīgumu.

15. Ja piesārņotā barība ir izplatīta citā valstī, Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē šo valsti par piesārņoto barību un norāda veiktos un plānotos pasākumus, lai novērstu piesārņojuma radīto risku.

16. Dzīvnieku barībā maksimāli pieļaujamo barības piesārņojuma daudzumu nosaka miligramos uz vienu kilogramu barības, pieņemot, ka barības mitrums ir 12 %.

IV. Noslēguma jautājumi

17. Noteikumu 6.1.apakšpunkts un 8.punkts, kā arī pielikuma 27.4. un 27.11.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

18. Noteikumu 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14.apakšpunkts, 4.punkts un 5.1.apakšpunkts zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 95/53/EC un 2002/32/EC.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 9.aprīli.

Pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.237

Barības nekaitīguma prasības

Piezīmes.

(1) Var noteikt maksimālo fluora daudzumu — 1,25 % no fosfātu koncentrācijas.

(2) Fluora daudzums uz 1 % fosfora.

(3) Maksimāli pieļaujamo kadmija daudzumu var arī noteikt 0,5 mg uz 1 % fosfora.

(4) Maksimāli pieļaujamo kadmija daudzumu var arī noteikt 0,75 mg uz 1 % fosfora.

(5) Augstākā pieļaujamā koncentrācija. Augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības, kas nepārsniedz noteikšanas robežas, ir vienādas ar noteikšanas robežu.

(6) Maksimāli pieļaujamais daudzums barībā nav noteikts svaigām zivīm, kuras bez iepriekšējas apstrādes izmanto kažokzvēru ēdināšanai. Maksimāli pieļaujamais dioksīnu daudzums svaigām zivīm, kuras izmanto mājas (istabas) dzīvnieku un atrakciju dzīvnieku (cirka un zoodārzu dzīvnieki) ēdināšanai, ir 4,0 ng WHO-PCDD/F-TEQ/kg. Produktus un dzīvnieku izcelsmes proteīnus, kas iegūti no kažokzvēriem, mājas (istabas) dzīvniekiem un atrakciju dzīvniekiem (cirka un zoodārzu dzīvnieki), kuri ēdināti ar zivīm, kas pārsniedz tabulas 4.ailē minētās normas, nedrīkst izmantot pārtikas ražošanā un produktīvo dzīvnieku ēdināšanā.

Zemkopības ministrs M.Roze