Ministru kabineta noteikumi Nr.171

Rīgā 2004.gada 25.martā (prot. Nr.16, 22.§)

Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem

Izdoti saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 32.panta sesto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā iesniedzami, dzēšami un atdodami alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu (turpmāk — akcīzes preces) akcīzes nodokļa nodrošinājumi (turpmāk — nodrošinājumi), kā arī nosacījumus, kurus izpildot akcīzes nodokļa (turpmāk — nodoklis) maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu.

2. Nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz fiziska vai juridiska persona, kura likumā “Par akcīzes nodokli” (turpmāk — likums) noteiktajā kārtībā paredzējusi veikt darbības ar akcīzes precēm atliktā nodokļa režīmā un uzņemas atbildību par iespējamā nodokļa maksāšanu (turpmāk — nodrošinājuma iesniedzējs).

3. Noteikumu prasības tiek piemērotas arī tad, ja precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, piemēro pagaidu uzglabāšanas, preču muitošanas vai izmantošanas režīmu (izņemot tranzītu). Šajā gadījumā nodrošinājumu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz un reģistrē atsevišķi.

4. Nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu var iesniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, ja apdrošināšanas sabiedrība, kas izsniegusi saistību izpildes apdrošināšanas polisi, vai kredītiestāde, kas izsniegusi kredītiestādes galvojumu, ir ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā.

5. Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājumu nepieņem vai pieprasa palielināt tā apmēru vai iesniegt citu nodrošinājumu, ja:

5.1. iesniegtā nodrošinājuma summa ir mazāka par šo noteikumu 20., 52. vai 53.punktā minēto nodrošinājuma summu;

5.2. persona, kas izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā;

5.3. nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļu parāds (izņemot gadījumu, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un nodrošinājuma iesniedzējs nodokļu parāda saistības pilda);

5.4. nodrošinājuma iesniedzējs ir sniedzis būtisku nepatiesu vai nepilnīgu informāciju;

5.5. nodrošinājuma iesniedzējam gada laikā pirms nodrošinājuma iesniegšanas šo noteikumu 22. un 30.punktā minētā vienreizējā vai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir anulēta par šo noteikumu pārkāpumu.

6. Ja nodrošinājuma apmērs nesedz iespējamo nodokļa maksājumu vai iespējamais nodokļa maksājums to pārsniedz, nodrošinājuma iesniedzējs aptur darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, līdz nodrošinājuma apmēra palielināšanai vai nodokļa parāda dzēšanai.

7. Lai saņemtu akcīzes nodokļa markas alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem (turpmāk — nodokļa markas), nodrošinājumu var izmantot akcīzes preču importētājs un akcīzes preču noliktavas turētājs Latvijas Republikā, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts akcīzes preču noliktavas turētāja vai pārsūtītājtirgotāja iecelts nodokļa maksātāja pārstāvis.

8. Šo noteikumu izpildi, kā arī izejvielu un gatavās produkcijas uzskaiti akcīzes preču noliktavā kontrolē pilnvarotas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas.

9. Ja nodoklis netiek samaksāts atbilstoši likumam, Valsts ieņēmumu dienests nodokļa piedziņai izmanto iesniegto nodrošinājumu.

10. Valsts ieņēmumu dienests uz laiku līdz trim mēnešiem aptur nodrošinājuma apliecības darbību, ja nodrošinājuma iesniedzējs vai nodrošinātājs neievēro kārtību, kas noteikta šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē akcizēto preču apriti, vai ir sniedzis būtisku nepatiesu vai nepilnīgu informāciju.

11. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt nodrošinājuma apliecību, ja:

11.1. nodrošinājuma iesniedzējs vai nodrošinātājs triju mēnešu laikā kopš nodrošinājuma apliecības darbības apturēšanas nav novērsis apturēšanas iemeslus;

11.2. nodrošinājuma iesniedzējs noteiktajā laikā nav iesniedzis šo noteikumu 36.punktā minēto pārskatu vai iesniegtajā pārskatā ir sniedzis nepilnīgas vai nepatiesas ziņas;

11.3. Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām netiek nodrošināta iespēja deklarētajā darba laikā piekļūt akcīzes preču uzglabāšanas, ražošanas, apstrādes, pārstrādes vai sajaukšanas vietām vai dokumentācijai;

11.4. nodrošinājuma iesniedzējs nav samaksājis naudas sodu, kas uzlikts par šo noteikumu pārkāpumiem;

11.5. nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļu parāds (izņemot gadījumus, ja nodokļu parāda samaksas termiņš ir pagarināts un parādu saistības tiek pildītas);

11.6. nodrošinājuma iesniedzējs pārkāpis citas šajos noteikumos minētās prasības.

12. Valsts ieņēmumu dienests anulē nodrošinājuma apliecību, ja:

12.1. nodrošinājuma iesniedzējs vai nodrošinātājs Valsts ieņēmumu dienestam sniedzis nepatiesu informāciju vai ir atzīts par maksātnespējīgu;

12.2. tiek traucētas valsts institūciju amatpersonas, pildot viņu pienākumus nodrošinājumu uzraudzības jomā;

12.3. nodrošinājuma iesniedzējs pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradies Valsts ieņēmumu dienestā;

12.4. nodrošinājuma iesniedzējs iesniedzis iesniegumu par nodrošinājuma apliecības anulēšanu.

13. Ja nodrošinājumam tiek izmantoti dažādi nodrošinājuma veidi, nodrošinājuma parāda samaksai vispirms izmanto nodrošinājuma iesniedzēja iemaksāto drošības naudu. Nodrošinājuma iesniedzēja ieķīlāto nekustamo īpašumu var izmantot nodokļa parāda segšanai tikai tad, ja nevar izmantot nodrošinājuma iesniedzēja iemaksāto drošības naudu, kredītiestādes galvojumu vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi.

14. Ja nodrošinājums Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts, izmantojot vairāku nodrošinātāju galvojumus vai saistību izpildes apdrošināšanas polises, nodokļa parāds, ja nepieciešams, tiek segts atbilstoši katra nodrošinātāja garantētajai summai.

15. Nodrošinājuma iesniedzējs informē Valsts ieņēmumu dienestu par nozaudēto vai nozagto nodrošinājuma apliecību ne vēlāk kā divu darbdienu laikā no nozaudēšanas vai nozagšanas fakta konstatācijas brīža. Nodrošinājuma iesniedzējs ir atbildīgs par saistību izpildi darbībām, kas uzsāktas ar nozaudēto vai nozagto nodrošinājuma apliecību pirms tās anulēšanas.

16. Nodrošinājuma iesniedzējs divu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par nodrošinājuma apliecības anulēšanu nodod nodrošinājuma apliecību Valsts ieņēmumu dienestā nodrošinājuma dzēšanai un pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz visu nepieciešamo informāciju par katru procedūru, kas veikta, izmantojot iesniegto nodrošinājumu, un iespējamā nodokļa maksājuma atbilstību nodrošinājuma apmēram.

17. Ja netiek ievērotas šo noteikumu prasības, atbildīgā persona saucama pie atbildības saskaņā ar likuma 33.panta septīto daļu.

II. Vienreizējais nodrošinājums

18. Vienreizējo nodrošinājumu var izmantot, ja pārvadā akcīzes preces, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, kā arī ja saņem nodokļa markas.

19. Vienreizējā nodrošinājuma summu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējā nodrošinājuma summa segtu iespējamo nodokļa maksājumu.

20. Vienreizējā nodrošinājuma summa ir 100 % no iespējamā nodokļa maksājuma, veicot konkrēto darbību atliktā nodokļa maksāšanas režīmā — pārvadājot akcīzes preces vai saņemot nodokļa markas.

21. Lai saņemtu vienreizējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

21.1. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi (1.pielikums), vai kredītiestādes galvojumu (2.pielikums), vai ķīlas līgumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu;

21.2. ja nodrošinājumu plānots izmantot nodokļa marku saņemšanai, — informāciju par nodokļa marku veidu, skaitu un vienreizējā nodrošinājuma summas aprēķinu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai atbilstoši šo noteikumu 20.punktam;

21.3. ja nodrošinājumu plānots izmantot akcīzes preču nosūtīšanai vai saņemšanai, — informāciju par akcīzes preču nosūtītāju un saņēmēju, akcīzes preču aprakstu un vienreizējā nodrošinājuma summas aprēķinu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai atbilstoši šo noteikumu 20.punktam.

22. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodrošinājuma iesniedzēja iesniegtajiem dokumentiem, piecu darbdienu laikā pēc nodrošinājuma summas un nodrošinātāja statusa saistību pārbaudes izsniedz nodrošinājuma iesniedzējam vienreizējā nodrošinājuma apliecību (3. un 4.pielikums). Ja vienreizējo nodrošinājuma apliecību nepieciešams iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, nodrošinājuma iesniedzējam izsniedz divus vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplārus.

23. Vienreizējā nodrošinājuma apliecību paraksta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona. Vienreizējā nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt mēnesi.

24. Vienreizējais nodrošinājums zaudē spēku un tiek dzēsts, ja:

24.1. beidzies vienreizējā nodrošinājuma derīguma termiņš;

24.2. nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā dokumentus vai dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina, ka darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, ir pabeigtas vai nodoklis ir samaksāts;

24.3. nodrošinājuma iesniedzējs atsakās no nodrošinājuma un pirms nodrošinājuma dzēšanas samaksā nodokli pilnā apmērā;

24.4. saņemts nodrošinātāja paziņojums par kredītiestādes galvojuma atsaukšanu vai saistību izpildes apdrošināšanas polises anulēšanu atbilstoši līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēgts šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā.

25. Ja vienreizējais nodrošinājums zaudē spēku, nodrošinājuma iesniedzējs divu darbdienu laikā vienreizējā nodrošinājuma apliecību nodod Valsts ieņēmumu dienestā vienreizējā nodrošinājuma dzēšanai.

26. Nodrošinājuma iesniedzējs piecu darbdienu laikā no akcīzes preču saņemšanas brīža vienreizējo nodrošinājuma apliecību kopā ar nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem nodod Valsts ieņēmumu dienestā vienreizējā nodrošinājuma dzēšanai. Ja pirmais vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplārs ir iesniegts tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, no kuras nosūtītas akcīzes preces, nodrošinājuma iesniedzējs nodod Valsts ieņēmumu dienestā tikai otro vienreizējā nodrošinājuma apliecības eksemplāru.

27. Vienreizējā nodrošinājuma dzēšana saskaņā ar šo noteikumu 24.1. vai 24.4.apakšpunktu vai vienreizējā nodrošinājuma darbības apturēšana neatbrīvo nodrošinājuma iesniedzēju un nodrošinātāju no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām.

III. Vispārējais nodrošinājums

28. Vispārējā nodrošinājuma summu iespējamo nodokļa maksājumu segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Nodrošinājuma iesniedzējs ir atbildīgs par to, lai vispārējā nodrošinājuma summa tiktu aprēķināta atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajiem nosacījumiem.

29. Lai saņemtu vispārējā nodrošinājuma apliecību, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā šādus dokumentus:

29.1. Valsts ieņēmumu dienestam adresētu iesniegumu, norādot vispārējā nodrošinājuma izmantošanas mērķi un vispārējā nodrošinājuma summas aprēķinu iespējamā nodokļa maksājuma segšanai atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajiem nosacījumiem;

29.2. drošības naudas iemaksu apliecinošu dokumentu vai saistību izpildes apdrošināšanas polisi (5.pielikums), vai kredītiestādes galvojumu (6.pielikums), vai ķīlas līgumu, ko nodrošinājuma iesniedzējs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu;

29.3. ja tiek plānots izmantot šo noteikumu 53.1.apakšpunktā minētos nosacījumus, — nodrošinājuma iesniedzēja apliecinājumu vispārējo nodrošinājumu izmantot akcīzes preču ražošanai, apstrādāšanai, pārstrādāšanai vai sajaukšanai.

30. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz nodrošinājuma iesniedzēja iesniegtajiem dokumentiem, 10 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma summas un nodrošinātāja statusa saistību pārbaudes izsniedz nodrošinājuma iesniedzējam vispārējā nodrošinājuma apliecību (7.pielikums).

31. Vispārējā nodrošinājuma apliecību paraksta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona. Vispārējā nodrošinājuma apliecības derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt gadu.

32. Ja atbilstoši šo noteikumu 30.punktam ir izsniegtas vairākas vispārējā nodrošinājuma apliecības, tajās norādītā nodrošinājuma kopējā summa ir vienāda ar kopējā vispārējā nodrošinājuma summu.

33. Vispārējais nodrošinājums zaudē spēku un tiek dzēsts, ja:

33.1. beidzies vispārējā nodrošinājuma termiņš;

33.2. nodrošinājuma iesniedzējs atsakās no nodrošinājuma un pirms nodrošinājuma dzēšanas samaksā nodokli pilnā apmērā;

33.3. saņemts nodrošinātāja paziņojums par kredītiestādes galvojuma atsaukšanu vai saistību izpildes apdrošināšanas polises anulēšanu atbilstoši līgumam ar Valsts ieņēmumu dienestu, kas noslēgts šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā.

34. Ja vispārējais nodrošinājums zaudē spēku, nodrošinājuma iesniedzējs piecu darbdienu laikā vispārējā nodrošinājuma apliecību nodod Valsts ieņēmumu dienestā nodrošinājuma dzēšanai.

35. Vispārējā nodrošinājuma dzēšana saskaņā ar šo noteikumu 33.1. un 33.3.apakšpunktu vai darbības apturēšana neatbrīvo nodrošinājuma iesniedzēju un nodrošinātāju no iepriekšējām nodrošinājuma saistībām.

36. Vispārējā nodrošinājuma iesniedzējs līdz pēctaksācijas perioda piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā (8.pielikums). Pārskatu iesniedz atsevišķi par katru akcīzes preču un nodrošinājuma veidu iestādē, kura izsniegusi attiecīgo nodrošinājuma apliecību. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs izdot metodiskos norādījumus pārskata aizpildīšanai.

IV. Drošības nauda

37. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu ir izvēlējies drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto nodrošinājuma summu, un saņem attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu.

38. Drošības naudu iemaksā tikai ar kredītiestāžu starpniecību.

39. Pēc drošības naudas iemaksas nodrošinājuma iesniedzējs, pamatojoties uz attiecīgās kredītiestādes izsniegtu maksājumu apliecinošu dokumentu, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā noformē vienreizējo nodrošinājumu vai vispārējo nodrošinājumu.

40. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas un atmaksā tās 15 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas, ja nodrošinājums ir zaudējis spēku un dzēsts saskaņā ar šo noteikumu 24. vai 33.punktu.

41. Lēmumu par drošības naudas atmaksāšanu pieņem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota persona.

V. Ķīlas līgums

42. Nodrošinājuma iesniedzējs var noslēgt ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu tikai tad, ja nodrošinājuma iesniedzēja īpašumā ir zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums vai kāda cita lieta, kas atbilstoši Komercķīlas likumam var būt komercķīla.

43. Nodrošinājuma iesniedzējs var ieķīlāt Valsts ieņēmumu dienestam tikai tādu nekustamo īpašumu vai citu lietu, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citiem apgrūtinājumiem.

44. Nodrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt 80 % no tā nodrošināšanai ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtības vai 50 % no ieķīlātā kustamā īpašuma vērtības.

45. Ķīlas tirgus vērtība ir aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.

46. Ieķīlājamā īpašuma tirgus vērtību nosaka personas, kas profesionālo darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmušas licenci (profesionālās kvalifikācijas sertifikātu) nekustamā īpašuma un kustamas mantas novērtēšanai.

47. Ķīlas objekts nevar būt akcīzes preces vai to ražošanas, apstrādes, pārstrādes vai sajaukšanas izejvielas.

48. Lai noslēgtu ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodrošinājuma iesniedzējs apdrošina ieķīlājamo īpašumu apdrošināšanas sabiedrībā.

49. Lai noslēgtu ķīlas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

49.1. dokumentu, kas apliecina, ka ieķīlājamais nekustamais īpašums vai ieķīlājamā lieta ir nodrošinājuma iesniedzēja īpašums;

49.2. dokumentu, kas apliecina ieķīlājamā nekustamā īpašuma vai ieķīlājamās lietas tirgus vērtību atbilstoši šo noteikumu 45. un 46.punktam;

49.3. īpašuma apdrošināšanas polises kopiju (uzrādot oriģinālu).

50. Valsts ieņēmumu dienests pēc iesniegto dokumentu izskatīšanas un ieķīlājamā objekta statusa un vērtības pārbaudes pieņem lēmumu par ķīlas līguma noslēgšanu ar nodrošinājuma iesniedzēju.

VI. Vispārējā nodrošinājuma summas noteikšana

51. Vispārējā nodrošinājuma summu nosaka nodrošinājuma iesniedzējs.

52. Vispārējā nodrošinājuma minimālā summa naftas produktiem ir 50000 latu (apstiprinātam tirgotājam — 25000), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem — 10000 latu (apstiprinātam tirgotājam — 5000 latu), alum — 2000 latu (apstiprinātam tirgotājam — 1000 latu). Valsts noteiktajām akcīzes preču rezervēm nodrošinājums nav nepieciešams.

53. Vispārējā nodrošinājuma summa par taksācijas periodu ir:

53.1. akcīzes preču noliktavu turētājiem, kuri ražo, apstrādā, pārstrādā vai sajauc akcīzes preces, un nodrošinājuma iesniedzējiem, kuri nodrošina valsts noteikto akcīzes preču rezervju uzglabāšanu, — vismaz 10 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, kas var rasties taksācijas periodā, par kuru iesniedzams nodrošinājums, ja tie izpilda šo noteikumu 55.punktā minētās prasības;

53.2. akcīzes preču noliktavu turētājiem, kas neveic šo noteikumu 53.1.apakšpunktā minētās darbības, kā arī nodrošinājuma iesniedzējiem, kuriem vismaz piecus gadus pēc kārtas ir bijusi spēkā speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar akcīzes precēm vai iepriekšējā gadā samaksātā nodokļa apmērs ir bijis lielāks par pieciem miljoniem latu, — vismaz 25 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, kas var rasties taksācijas periodā, par kuru iesniedzams nodrošinājums, ja tie izpilda šo noteikumu 55.punktā minētās prasības;

53.3. nodrošinājuma iesniedzējiem, kas nav minēti šo noteikumu 53.1. vai 53.2.apakšpunktā, — 100 % apmērā no iespējamā nodokļa maksājuma, kas var rasties taksācijas periodā, par kuru iesniedzams nodrošinājums.

54. Nodrošinājuma iesniedzējs, kas veic darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu (izejvielu un gatavās produkcijas uzglabāšana, nodokļa marku saņemšana, akcīzes preču pārvadāšana), grāmatvedībā nodrošina atsevišķu minēto darbību, tām atbilstošo iespējamo nodokļa maksājumu un nepieciešamā nodrošinājuma uzskaiti.

55. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības samazināt vispārējā nodrošinājuma lielumu, ja:

55.1. nodrošinājuma iesniedzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem iesniedz nepieciešamos pārskatus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā;

55.2. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā amatpersona gada laikā pirms nodrošinājuma iesniegšanas nav pārkāpusi nodokļu likumu vai nodrošinājuma izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

56. Kopējais iespējamais nodokļa maksājums par akcīzes precēm, kas vienlaikus tiek pārvadātas, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, nedrīkst pārsniegt iesniegtā vispārējā nodrošinājuma summu.

57. Ja iespējamais nodokļa maksājums par šo noteikumu 56.punktāminētajām akcīzes precēm, kas atrodas ārpus akcīzes preču noliktavas (tiek pārvadātas), pārsniedz iesniegtā vispārējā nodrošinājuma summu, nodrošinājuma iesniedzējs piecu darbdienu laikā palielina vispārējā nodrošinājuma summu.

VII. Nodrošinātāja statusa piešķiršana kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām

58. Kredītiestāde, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu un kredītiestādes vadītāja apstiprinātu gada pārskata kopiju. Iesniegumā norāda kredītiestādes reģistrācijas apliecības izsniegšanas datumu un numuru.

59. Kredītiestāde iegūst nodrošinātāja statusu, ja:

59.1. kredītiestādei nav nodokļu parāda vai ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un kredītiestāde parādu saistības pilda;

59.2. kredītiestāde gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpusi nodokļu likumu vai nodrošinājuma izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

59.3. kredītiestāde ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu, kurā noteikts, ka attiecīgā kredītiestāde apņemas 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma saņemšanas veikt visus līgumā noteiktos maksājumus nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parāda segšanai.

60. Apdrošināšanas sabiedrība, kura vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu un apdrošināšanas sabiedrības vadītāja apstiprinātu gada pārskata kopiju. Iesniegumā norāda apdrošināšanas sabiedrības reģistrācijas apliecības izsniegšanas datumu un numuru.

61. Nodrošinātāja statusu apdrošināšanas sabiedrība iegūst, ja:

61.1. apdrošināšanas sabiedrībai nav nodokļu parāda vai ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti un apdrošināšanas sabiedrība parādu saistības pilda;

61.2. apdrošināšanas sabiedrība gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav pārkāpusi nodokļu likumu vai nodrošinājuma izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

61.3. apdrošināšanas sabiedrība ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēdz līgumu, kurā noteikts, ka attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība apņemas 10 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska pieprasījuma saņemšanas veikt visus līgumā noteiktos maksājumus nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa maksājumu segšanai.

VIII. Noslēguma jautājumi

62. Noteikumu 53.2.apakšpunktā minētās prasības attiecas arī uz speciālajām atļaujām (licencēm) komercdarbībai ar akcīzes precēm, ja minētās atļaujas (licences) izsniegtas līdz 2004.gada 1.maijam.

63. Noteikumu 1., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 16., 17., 24., 25., 26., 27., 32., 33., 34., 35., 36., 40., 41., 54., 56. un 57.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

64. Līdz likuma “Par akcīzes nodokli” spēkā stāšanās dienai kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzami, dzēšami un atdodami nodrošinājumi, kā arī kārtību, kādā aprēķina nodrošinājuma summu, nosaka Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.588 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem”.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1992/12/EEC.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 9.aprīli.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.171

Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Radzevičs