Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.”

2. 8.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) akcīzes nodoklis — “Par akcīzes nodokli”;”;

aizstāt 6.punktā vārdus ““Par muitas nodokli”” ar vārdiem “Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti”;

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”.”

3. 11.panta otrajā daļā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) par uzņēmējdarbības reģistrēšanu, par ierakstu izdarīšanu komercreģistrā un dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu, kā arī ierakstu izdarīšanu Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā;”;

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) par sabiedrisko organizāciju un to apvienību, reliģisko organizāciju un to iestāžu, arodbiedrību reģistrāciju, kā arī ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā;”;

izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

“32) par valsts proves uzraudzības īstenošanu;”;

izslēgt 33. un 34.punktu.

4. 14.pantā:

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šā panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tā reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 15.¹ panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Papildus septītajā daļā minētajam tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas uzņēmējdarbības (komercdarbības) vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.”

5. Aizstāt 18.panta 15.punktā vārdu “priekšlikumu” ar vārdu “pieteikumu”.

6. Papildināt likumu ar 18.¹ pantu šādā redakcijā:

“18.¹ pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem obligātajiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem

(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā;

3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam.

(2) Attiecībā uz nodokļu prasījumu izpildi citu Eiropas Savienības dalībvalstu labā ir piemērojami šā likuma noteikumi. Nodokļu prasījums ir prasījums attiecībā uz nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu pamatparāda summas, kā arī ar to saistītās pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas piedziņu.”

7. 22.pantā:

uzskatīt otrās daļas 7.¹ un 7.² punktu attiecīgi par 8. un 9.punktu;

papildināt otro daļu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) valsts aģentūru “Maksātnespējas administrācija” — jautājumos, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, un jautājumos, kas saistīti ar nodokļu maksātājiem, par kuriem ir ierosināta maksātnespējas lieta;

11) Valsts civildienesta pārvaldi — jautājumos, kas saistīti ar nodokļu administrācijas ierēdņu disciplinārlietu ierosināšanu un izmeklēšanu;”;

uzskatīt otrās daļas 8.punktu par 12.punktu.

8. Izslēgt 24.panta trīspadsmitajā daļā vārdu “speciālajam”.

9. Izteikt 33.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nodokļu administrācijai, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, ir tiesības samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audits) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem, bet ne biežāk kā vienu reizi gadā.”

10. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

“35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

(1) Pēc nodokļu administrācijas pieteikuma uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) piemēro vienkāršotās likvidācijas procesu, ja nodokļu maksātājs:

1) gada laikā pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav uzsācis uzņēmējdarbību;

2) sistemātiski neiesniedz nodokļu administrācijai nodokļu likumos noteiktās deklarācijas, kā arī nav paziņojis par savas darbības pārtraukšanu un nodokļu administrācijai nav informācijas par šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību;

3) nav sasniedzams tā norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv.

(2) Visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir pieļāvis pārkāpumus, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), kurš tos atklājis, ir pienākums 10 dienu laikā iesniegt par tiem ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai krimināllietas ierosināšanai. Konkrētu materiālu iesniegšanas nepieciešamību izvērtē un tos papildus pieprasa attiecīgā valsts institūcija.”

11. Izteikt 37.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;”.

12. Izteikt 41.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(2) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt, ja nodokļu maksātājam dienā, kad iesniegts iesniegums par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu, nav kārtējo nodokļu parādu un ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:”.

13. Pārejas noteikumos:

izteikt 35.punkta 3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3) pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām;”;

51.punktā:

aizstāt ievaddaļā skaitli “2003.” ar skaitli “2004.”;

aizstāt 1. un 2.apakšpunktā skaitli “2001.” ar skaitli “2002.”;

55.punktā:

aizstāt ievaddaļā skaitli “2003.” ar skaitli “2004.”;

aizstāt 2.apakšpunktā skaitli “2001.” ar skaitli “2002.”;

izteikt 64.punktu šādā redakcijā:

“64. Likuma 22.panta otrās daļas 9.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.”

14. Papildināt likumu ar atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 76/308/EEC, 2001/44/EC, 77/799/EEC, 79/1070/EEC, 2003/93/EC.”

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā, izņemot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 8.punkta jauno redakciju, kas stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 31.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 8.aprīlī