Ministru kabineta noteikumi Nr.213

Rīgā 2004.gada 30.martā (prot. Nr.17, 35.§)

Kārtība, kādā atmaksājams akcīzes nodoklis par degvieleļļu, tās aizstājējproduktiem un komponentiem, ko izmanto par kurināmo

Izdoti saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta septīto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersantiem atmaksā akcīzes nodokli par naftas produktiem (turpmāk — nodoklis), ja degvieleļļu, tās aizstājējproduktus un komponentus, kuru kolorimetriskais indekss ir vienāds ar 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte, ja temperatūra ir 50 °C, ir vienāda ar 25 cSt vai lielāka (turpmāk — degvieleļļa), izmanto siltuma ražošanai telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (turpmāk — kurināmais).

2. Nodokli neatmaksā, ja komersants degvieleļļu izmanto siltumenerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā vai siltumenerģijas ieguvei citiem mērķiem, nevis par kurināmo.

3. Komersantam, kurš degvieleļļu izmanto gan par kurināmo, gan siltumenerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā vai siltumenerģijas ieguvei citiem mērķiem, nodokli atmaksā tikai par to degvieleļļas daudzumu, kas nepieciešams, lai saražotu attiecīgo siltuma daudzumu apkurei (ar nosacījumu, ka minētais komersants nodrošina atsevišķu apkurei saražotā siltuma uzskaiti). Komersantam, kurš nenodrošina atsevišķu apkurei saražotā siltuma uzskaiti, nodokli par izmantoto degvieleļļu neatmaksā.

4. Komersantam, kurš degvieleļļu izmanto par kurināmo, no valsts budžeta atmaksā nodokli atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajai likmei attiecīgajam laikposmam par katru izmantoto degvieleļļas kilogramu, bet ne vairāk kā par 129 kilogramiem uz vienu saražoto megavatstundu.

5. Tiesības uz nodokļa atmaksu ir komersantam, kuram ir speciāla atļauja (licence) darbībai ar naftas produktiem vai kurš degvieleļļu iegādājas no cita komersanta, kam ir speciāla atļauja (licence) darbībai ar naftas produktiem.

6. Lai samaksāto nodokli saņemtu atpakaļ, komersants ne vēlāk kā mēnesi pirms šo noteikumu 8.punktā noteiktajiem termiņiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta iestādē, kurā tas reģistrējies kā nodokļu maksātājs, šādus dokumentus:

6.1. rakstisku samaksātā nodokļa atmaksāšanas pieprasījumu;

6.2. atmaksājamā nodokļa aprēķinu, kas veikts, izmantojot šo noteikumu 6.5., 6.6., 6.7. un 6.8.apakšpunktā minēto informāciju;

6.3. muitas deklarāciju vai tās kopiju, kas apliecina degvieleļļas ievešanu, un maksājuma dokumentu vai tā kopiju ar kredītiestādes atzīmi, ka nodoklis par degvieleļļu ir samaksāts (ja komersants pats ir ievedis degvieleļļu);

6.4. preču pavadzīmi–rēķinu naftas produktiem, Eiropas Savienības regulā 3649/92 reglamentēto dokumentu vai minēto dokumentu kopijas par degvieleļļas piegādi (ja komersants degvieleļļu ir iegādājies no cita komersanta);

6.5. sadedzināšanas iekārtas tehnisko raksturojumu (pasi) vai tā kopiju ar norādi par krāsns vai katlumājas jaudu;

6.6. tehnisko raksturojumu (pasi) vai tā kopiju uzskaites ierīcei, kas nodrošina saražotā siltuma uzskaiti, ja komersants izmanto degvieleļļu gan par kurināmo, gan siltumenerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā vai siltumenerģijas ieguvei citiem mērķiem;

6.7. aprēķinus par saražoto siltumu, kura ražošanai izmantota degvieleļļa, par kuru atmaksājams nodoklis;

6.8. izziņu, kurā norādīts izmantojamās degvieleļļas (kurināmā) maksimālais patēriņš attiecīgajā sadedzināšanas iekārtā un sadedzināšanas iekārtas jaudas izmantošanas koeficients. Valsts ieņēmumu dienests, ja nepieciešams, minēto izziņu apstiprina Valsts darba inspekcijā.

7. Iesniedzot šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu kopijas, uzrādāmi to oriģināli.

8. Pēc šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu saņemšanas un pārbaudes attiecīgā Valsts ieņēmumu dienesta iestāde no valsts budžeta daļas, ko veido ieņēmumi no nodokļa maksājumiem, samaksāto nodokli komersantam atmaksā šādos termiņos:

8.1. līdz kārtējā gada 20.jūnijam — par pirmajos četros mēnešos faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.maiju;

8.2. līdz kārtējā gada 20.oktobrim — par pirmajos astoņos mēnešos faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu, kas aprēķināts uz 1.septembri. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 8.1.apakšpunktu;

8.3. līdz nākamā gada 20.februārim — par iepriekšējā gadā faktiski iegādāto un izlietoto degvieleļļas daudzumu. No aprēķinātās summas atskaita summu, kas izmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 8.1. vai 8.2.apakšpunktu.

9. Par degvieleļļu samaksātais nodoklis netiek atmaksāts, ja netiek ievērotas šajos noteikumos minētās prasības.

10. Ja komersantam ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam, atmaksājamā nodokļa summa par degvieleļļu, kas izmantota par kurināmo, tiek samazināta par šo parādu summu.

11. Līdz 2004.gada 31.decembrim ar šajos noteikumos minēto terminu “komersants” saprot arī citas juridiskās personas (zemnieku saimniecības).

12. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.