Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa sēdē

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.55, 07.04.2004., Nr.56, 08.04.2004.

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļlu), kā arī iesniedzamos dokumentus, dokumentu iesniegšanas termiņus un iestādes, kuras pārbauda lauksaimniecībā izmantotās zemes, un nodokļa atmaksāšanas termiņus.

Nodokli atmaksā par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) lauksaimniecībā izmantotās zemes (tai skaitā kultivētu ganību un pļavu) apstrādei pēc attiecīgajam laikposmam, kurā iegādāta degviela, likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktās likmes.

Nodokli atmaksā lauksaimniecības produkcijas ražotājam: kuram īpašumā vai pastāvīgā lietošanā ir piešķirta zeme, par kuras izmantošanu nav noslēgts nomas līgums; kurš zemi nomā saskaņā ar attiecīgu līgumu.

Pašvaldība katru gadu līdz 10.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai viņa pilnvarotas personas apliecinātu izziņu par visu lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo (uz 1.janvāri) zemes platību, ja tā pārsniedz vienu hektāru.

Ja mainījusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība vai par zemes īpašnieku, pastāvīgo lietotāju vai nomnieku ir kļuvis cits lauksaimniecības produkcijas ražotājs, attiecīgā pašvaldība precizē šo noteikumos minēto izziņu, izsniedzot izziņu (norādot tajā iepriekšējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kura īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir bijusi zeme).

Lai saņemtu nodokļa atmaksu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (pēc attiecīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atrašanās vietas): iesniegumu ar lūgumu atmaksāt nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu); dokumentus, kas noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un apliecina dīzeļdegvielas (gāzeļļas) iegādi, izmantojot likumā noteiktos norēķinu veidus; pašvaldības izziņu par lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kurā norādīts, ka konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam nav pašvaldības budžetā iemaksājamo nodokļu parāda, vai, ja šāds parāds ir, norāda nodokļu parāda apmēru. Minētie dokumenti iesniedzami kalendāra gadā ne biežāk kā reizi mēnesī, bet ne vēlāk kā līdz nākamā kalendārā gada 15.janvārim.

Lauksaimniecības produkcijas ražotājs — fiziskā persona, iesniedzot šajos noteikumos minētos dokumentus, uzrāda arī grāmatvedības reģistrus, kuros uzskaitīti visi ienākumi un izdevumi, kas gūti vai izdarīti, veicot lauksaimniecības produkcijas ražošanu laikposmā, par kuru tiek pieprasīta nodokļa atmaksa.

Nodokli atmaksā, ja dīzeļdegviela (gāzeļļa) iegādāta no komersantiem, kuriem ir atbilstoša speciālā atļauja (licence) darbībai ar naftas produktiem.

Dokumentus, kas apliecina dīzeļdegvielas (gāzeļļas) faktisko iegādi, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc to pārbaudes atdod iesniedzējam.

Pašvaldības ir atbildīgas par Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei sniegto ziņu pareizību. Ja pašvaldības ir sniegušas nepareizas ziņas, tās sedz zaudējumus, kas radušies nodokļa nepareizas atmaksas dēļ.

Lauku atbalsta dienests izlases veidā, pirms tam iepriekš vienojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, pārbauda pagasta teritorijā esošo zemi, par kuru pieprasīta nodokļa atmaksa, un informē par to pašvaldību, kā arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma pārbauda konkrētā lauksaimniecības produkcijas ražotāja zemi un informē Valsts ieņēmumu dienestu par lauksaimniecībā izmantotās zemes platībām.

Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde neatmaksā nodokli, ja netiek izpildītas likuma vai šo noteikumu prasības.

Ja par zemes īpašnieku, pastāvīgo lietotāju vai nomnieku ir kļuvis cits lauksaimniecības produkcijas ražotājs, tam nodoklis atmaksājams atbilstoši likumā noteiktajai normai, ņemot vērā summu, kas ir atmaksāta iepriekšējam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kura īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir bijusi zeme. Kopējā atmaksājamā summa par konkrēto zemes platību nedrīkst pārsniegt likumā noteikto normu.

Ja tiek konstatēts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam atmaksātā nodokļa summa ir pārsniegusi likumā noteikto normu, attiecīgais lauksaimniecības produkcijas ražotājs pārmaksāto summu atmaksā Valsts ieņēmumu dienestam mēneša laikā pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas. Ja tiek konstatēts, ka attiecīgais lauksaimniecības produkcijas ražotājs pārmaksāto summu noteiktajā termiņā nav atmaksājis, šī summa ir piedzenama likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredz noteikt dabasgāzes tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju un ir izstrādāts atbilstoši direktīvai, kura paredz normas, kas regulē pieeju tirgum, sistēmu darbību, un kritērijiem un kārtībai, kas piemērojama atļaujas saņemšanai pārvadīt, sadalīt, piegādāt un uzglabāt dabasgāzi.

Dalībvalstis, izvēloties regulētu pieejas kārtību, veic nepieciešamos pasākumus, lai piešķirtu dabasgāzes uzņēmumiem un kvalificētajiem lietotājiem iekšpus vai ārpus teritorijas, kura aptver savstarpēji saistītu sistēmu, tiesības piekļūt sistēmai, par pamatu ņemot publicētos tarifus — un citus noteikumus un pienākumus, kas jāievēro, izmantojot sistēmu. Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt atsevišķas likumā lietoto terminu definīcijas.

Izskatīts jautājums par līdzekļu piešķiršanu Valsts kancelejas darbības nodrošināšanai.

Sakarā ar E.Repšes vadītās valdības atkāpšanos un valdības maiņu atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 29.pantam Valsts kancelejai ir jānodrošina Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru algas izmaksa vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu beigšanās, kā arī atbilstoši Darba likuma prasībām atlaišanas pabalsts tika izmaksāts minētās valdības vadītāja biroja darbiniekiem. Valsts kancelejai bija jānodrošina minētajām personām arī atvaļinājuma kompensācijas izmaksa.

Ņemot vērā, ka 2004.gadā Ministru kabineta budžeta programmā “Vispārējā vadība” līdzekļi šim mērķim netika plānoti, Valsts kancelejai ir radušies neparedzēti papildu izdevumi 148 420 latu apmērā, kas saistīti ar darba samaksu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta iekārtas likuma un Darba likuma normu izpildi, Valsts kancelejai noteiktā kārtībā ir grozīts finansēšanas plāns sadalījumā pa mēnešiem, nemainot kopējo gada summu. Taču Valsts kancelejai ir finanšu grūtības ar pārējo kārtējo izdevumu segšanu jau martā. Ņemot vērā minētos apstākļus, ir sagatavots Ministru kabineta sēdes protokollēmums, kurš paredz uzdevumu Finanšu ministrijai 2004.gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Valsts kancelejai 148 420 latu kārtējo izdevumu segšanai, lai segtu tos neparedzētos izdevumus, kas radušies sakarā ar Ministru kabineta iekārtas likuma un Darba likuma prasību izpildi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departamentsa