Mēs godinām tos, kas nepazaudēja savu cilvēcīgumu

Vakar, 4. jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, Valsts prezidente pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus Latvijas iedzīvotājiem, kas kara laikā no holokausta glāba ebrejus

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Vakar Rīgas pilī pēc Triju Zvaigžņu ordeņu pasniegšanas: Triju Zvaigžņu ordeņa domes loceklis Vitālijs Gavrilovs, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Juris Bērziņš un Jadviga Arcehovska, Triju Zvaigžņu ordeņa domes priekšsēdētāja Vaira Vīķe–Freiberga, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Olga Krūzmane, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Bruno Rozentāls, Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle Džemma Skulme

Bruno Rozentāls

Jadviga Arcehovska

Olga Krūzmane

Juris Bērziņš

Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans Barkans un Rīgas ebreju kopienas vadītājs Grigorijs Krupņikovs.

Vakar, 4.jūlijā, Rīgas pils Ģerboņu zālē — Triju Zvaigžņu ordeņa dome: domes locekļi Māra Zālīte, Džemma Skulme, domes priekšsēdētāja Vaira Vīķe–Freiberga, domes loceklis Vitālijs Gavrilovs, domes sekretāre Sarmīte Baumane;

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri: Bruno Rozentāls, Olga Krūzmane, Jadviga Arcehovska, Juris Bērziņš

Vakar, 4.jūlijā, Rīgas pils dārzā — Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs, Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans Barkans;

Aleksandrs Udaļcovs, ASV vēstnieks Džeimss Holmss;

Nātans Barkans, Valsts prezidentes kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars ...

... Rīgas ebreju kopienas vadītājs Grigorijs Krupņikovs, Austrijas vēstnieks Antons Kozusniks, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš (attēlā pa kreisi);

Džeimss Holmss, Sols Bukingolts un Bruno Rozentāls (attēlā pa labi)

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Augsti godājamie apbalvojamie! Dāmas un kungi!

Mēs šodien atzīmējam šausmīgu dienu savā vēsturē, kad dzīvi sadedzināti tika simtiem cilvēku savas ticības svētuma dēļ. Viņus pieminot un izsludinot šo dienu par sēru dienu, mēs simboliski arī pieminam un atceramies tos visus tūkstošus citu, kas tāpat necilvēcīgā veidā tika noslepkavoti uz mūsu zemes nacistu okupācijas laikā. Šo dienu atzīmēdami, mēs vēlamies pasvītrot, ka Latvijas valsts un tauta vispilnākā mērā norobežojas no šādiem necilvēcīgiem notikumiem, ka mēs paužam par tiem visdziļāko nožēlu un esam pilni apņēmības gādāt, lai tādi neatkārtojas. Mūsu pienākums ir arī gādāt, lai tās piemiņas vietas, kas ir iekārtotas, lai šādus notikumus atcerētos, lai brīdinātu nākamās paaudzes par to, kas ir varējis notikt, bet kas nedrīkst atkārtoties, mēs spētu pienācīgi pasargāt un par tām gādāt. Un, protams, tas ir izmisīgs uzdevums, jo ļaunums ir bijis, ir un būs ar mums vienmēr. Mēs nevaram no tā izmukt un izvairīties. Viss, ko mēs varam darīt, ir pret to cīnīties ar visiem saviem spēkiem.

Šobrīd, kad Latvija atkal ir neatkarīga valsts, mums ir iespējams sekot tiem ideāliem, ko, neatkarīgo Latviju dibinot, mēs likām tās šūpulī, tās pašā pamatā — un tā ir cieņa pret cilvēku kā būtisku, neatvietojamu vērtību, pret cilvēka dzīvību kā svētu, pret cilvēka dzīvību, ko nedrīkst iznīcināt, vienalga, kādas ideoloģijas, vienalga, kāda izskaidrojuma vai atrunāšanās vārdā. Cilvēka dzīvība ir svēta un neaizskarama, tā ir saudzējama, tā ir glābjama, tā ir sargājama.

Ir grūti runāt par notikumiem, kas tik zvērīgi necilvēcīgā veidā ir ņēmuši tik daudzu nevainīgu cilvēku asinis, bet vismaz mēs varam priecāties par to, ka arī tajos šausmīgajos laikos, kad cilvēki bija padoti vājprātīgai ideoloģijai, kas tika uzspiesta ar uguni un zobenu, ar militāro spēku, atradās tādi kā tie, kurus mēs šodien godinām, tādi ļaudis, kas turēja par visu augstāku savu pārliecību par cilvēka vērtību, par to, ka jādara absolūti viss, lai viņu glābtu, kaut riskējot pašam ar savu un savas ģimenes dzīvību.

Latvijas valsts vēlas pasvītrot šo ebreju glābēju cilvēcīgumu un pateikties viņiem visas valsts vārdā par to, ka arī šajos vistumšākajos okupācijas laikos viņi nepazaudēja savu cilvēcīgo izpratni par to, kas ir īstās vērtības, ka viņi spēja dzīvot pēc savas sirdsapziņas un dziļākās pārliecības, neprasot, ko tas viņiem maksās. Jūs, kas tā spējāt rīkoties, jūs, kas spējāt tā upurēties, jūs esat tie, kas simboliski palīdz atmazgāt to negodu, ko pastrādājuši citi mūsu tautieši, kas rīkojās necilvēcīgi. Katrai tautai ir savi varoņi un ir savi noziedznieki, katrai tautai ir savi vienkāršie cilvēki, kas iet savās gaitās un ne ar ko neizceļas. Ir labi, ja tauta godina savus patiesos varoņus, savus vadoņus morālā nozīmē, savus vērtību aizstāvētājus, un tie, cienītie godināmie, esat jūs, un es jūtos ļoti aizkustināta un pagodināta, ka man ir tā privilēģija šodien jums pasniegt šo Latvijas valsts augstāko atzinību — Triju Zvaigžņu ordeni.

Uzruna Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanā Rīgas pils Ģerboņu zālē 2000. gada 4. jūlijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Vēstījumu nolasījusi Valsts prezidentes padomniece Elga Zālīte piemiņas pasākumā genocīda upuru piemiņas vietā Gogoļa un Dzirnavu ielas krustojumā 2000.gada 4.jūlijā

Godātie klātesošie! Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Stāvot uz jaunā gadu tūkstoša sliekšņa, mēs skaudri apzināmies, ka XX gadsimtu atcerēsies kā vēsturē vēl nepieredzēta terora un vardarbības gadsimtu. Totālais genocīds pret ebreju tautu, kura iniciatore bija nacistiskā Vācija, ir bijis ļaunuma augstākais kulminācijas punkts.

Masu slepkavības holokausta apstākļos uz visiem laikiem ir pārmainījušas daudzu valstu, tai skaitā Latvijas, seju, atstājot smagas rētas kolektīvajā un individuālajā atmiņā. Gandrīz visu Eiropu iezīmē noziedzības un terora topogrāfija.

Viena no sāpīgām atzīmēm Latvijas kartē ir kara sākumā nodedzinātā ebreju Sinagoga ar daudziem cilvēku upuriem. Ir Rumbula, Biķernieki, Liepāja, ir mazās Latvijas pilsētas. Latvija ir zaudējusi neskaitāmus tūkstošus savu ebreju pilsoņu. Holokausts ir ebreju traģēdija. Holokausts ir Latvijas traģēdija.

Latvijas neatkarība pirmo reizi ir pavērusi iespēju godprātīgi izvērtēt savu pagātni. Nozīmīgs jautājums ir ne tikai izpētīt vēl nezināmās epizodes holokausta traģiskajos notikumos, bet profesionālu pētījumu līmenī pacelt jautājumu par Latvijas pilsoņu līdzatbildību noziegumos un mēģināt pārvarēt tās negatīvās sekas, ko minētā jautājuma ignorance līdz šim nodarījusi sabiedrības morālei. Es lieku lielas cerības uz Latvijas vēstures komisijas darbību šī nozīmīgā jautājuma izpētē.

Mēs skaidri apzināmies, ka pienācis laiks, kad holokausts no atmiņām pārvēršas vēsturē. Ja mēs nepratīsim šo transformāciju novadīt pareizā virzienā, nākotnē varam piedzīvot ļaunuma atdzimšanu. Tāpēc šīsdienas uzrunā vēlos uzsvērt nepieciešamību pēc nopietnas holokausta izglītības skolās. Tikai šis ceļš var mūs vest uz stabilu demokrātiju nākotnē.

Šodien, Ebreju tautas genocīda piemiņas dienā, apliecinu visiem ebrejiem savu visdziļāko līdzjūtību, pieminot drausmīgo katastrofu.

Lūdzu ar klusuma brīdi, noliecot galvas, pieminēt holokausta upurus Latvijā un visā pasaulē.