Lai cienām skaitļus un padomājam, pirms sakām vārdu

Viena mērķa sasniegšanai lielākoties var izvēlēties vairākus ceļus, izmantot atšķirīgus līdzekļus un metodes. To ministriju vidū, kurās līdz ar Induļa Emša valdības apstiprināšanu notikusi krasa stratēģijas maiņa, noteikti minama jaunā, pirms gada izveidotā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Tikai viens, bet spilgts piemērs. Par iepriekšējā pašvaldību ministra Ivara Gatera apņēmīgo virzību uz 102 plus vai mīnus novadiem jaunā valdība jau savā deklarācijā pauda atturīgu nostāju. Jaunais pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs, pēc profesijas būdams matemātiķis, pēc mēneša darba, pret jebkuriem pārmaiņu procesiem izturas piesardzīgi un analītiski.

Andrejs Radzevičs Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Būtiskās (ne)manāmās
pārmaiņas

– Sakiet, kā ir mainījusies RAPLM stratēģija?
– Valdības deklarācijā ir izvirzīti daži būtiski ar pašvaldībām saistīti uzdevumi. Pirmkārt, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanas gaita. Ir mainījusies sarunu taktika – nevis ministrijai uzspiest tālāko rīcības modeli, bet uzklausīt pašvaldību viedokli. Piedalījos vairākās sarunās un ne reizi nesaklausīju, ka pašvaldības atteiktos no iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un nevēlētos sarunas ar valdības pārstāvjiem turpināt. Varbūt lēmumi ir nedaudz pārveidoti, taču pašvaldības vēlas zināt, kā valdība atbalstīs novadu izveidi.
– Tomēr nenoliegsit, arī pirms tam tika runāts gan par atbalsta veidiem, gan apjomu. Kādas tad ir atšķirības starp sarunām pirms un pēc 6.marta?
– Atšķirība tā, ka šobrīd pašvaldības ir gatavas brīvprātīgi veidot novadus. Bez spiediena. Vai pasaules pieredzē spēka politika vainagojusies ar izciliem rezultātiem?
– Vai tas nozīmē, ka jūsu pārliecība ir mierīga, bet pārdomāta politika, kam kaut kad seko – kaut vai lēna – rīcība?
– Domāšana ir viena no labākajām cilvēka īpašībām. Visi riski ir nopietni jāizvērtē. Ja tā nebūs, iestājoties sekām, vainīga izrādīsies valdība. Mani priecē, ka šobrīd pašvaldības ir iekustinātas domāt līdzi, kā panākt labāku efektu. Ne reizi neesmu dzirdējis kategorisku “nē!” novadiem.
– Bet vai atsevišķu pašvaldību oportūnistu pozīcijas nemainījās jau iepriekš? Tieši šos pašus vārdus teica arī Ivars Gaters.
– Es tam īsti negribētu piekrist. Pašvaldības gaida, kad valdība ar seju pagriezīsies ne pret pagasta vajadzībām – jauna pagastmāja, mašīna vai dators, bet pret cilvēkiem. Prasības ir pēc atbalsta un līdzdalības infrastruktūras objektu sakārtošanā, ko izmantos cilvēki.

Nesolām jums
debesmannu!

– Vai jums izdosies, kā teicāt, pagriezt valdības seju pret pašvaldībām?
– Es darīšu visu, lai tā notiktu.
– Varbūt varat minēt kādu konkrētu rīcību? Valdības deklarācijā ir daudz stimulējošu darbības formu – veicināt, sekmēt. Kāda būs rīcība?
– Viena rīcība ir novadu atbalsta programmas īstenošana pēc iespējas maksimālā formā. Ministrijas rīcības plānā ir ietveri konkrēti termiņi, piemēram, likumprojektu iesniegšanai, grozījumu sagatavošanai dažādos normatīvajos aktos. Tāpat minama līdzdalība 2005.gada valsts budžeta projekta sagatavošanā, ietverot atbalstu, mūsuprāt, nozīmīgām prioritātēm.
– Jūsu teiktais nerada pārliecību, ka kaut kas būtu būtiski mainījies.
8. Saeimas darbības laikā iezīmējas asa kritika politiskajiem priekšgājējiem. Vai varat minēt iepriekšējā ministra pieļautās taktiskās kļūdas?
– Manuprāt, iepriekš atsevišķos gadījumos darbības bijušas deklaratīvas. Piemēram, valdībā pieņemtā valsts atbalsta programma novadu izveidošanai protokollēmumā nozīmēja iekļaut to tikai prioritāšu rindā, nevis budžetā. Allaž grūtākais ir pildīt solījumus. Taču tie iepriekšējās valdības laikā tika izteikti. Kaut vai septiņi procenti no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpes sistēmai sakārtošanai, minimālā darba alga skolotājiem 300 latu un citi.
Atbalsta programmai mēs naudu prasīsim jau šā gada budžeta grozījumos. Valdības nepildītie solījumi ir radījuši ļoti spēcīgu neticību, ko grūti mainīt. Ja atceramies ikgadējo valdības un pašvaldību domstarpību un vienošanās protokolu, ko paraksta, sastādot valsts budžetu, pašvaldību prasība 2003.gada investīciju apjomam bija 14,86 miljoni. Taču tika piešķirti nepilni 10 miljoni.

Iemesli pārmaiņu vējiem

– Kad jums personīgi radās neticība politiskajam spēkam, ko pārstāvējāt, kļūstot par 8. Saeimas deputātu?
– Tieši tad arī radās, kad apjautu atšķirību starp realitāti un solījumiem. Saistību nepildīšana atkal kļuva par pašsaprotamu pieradumu.
– Kāda biju jūsu motivācija piekrist kļūt par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru?
– Diemžēl es nepiedalījos šīs valdības deklarācijas sagatavošanā. Taču, ar to iepazīstoties, nonācu pie pārliecības, ka mani saista izvirzītie mērķi. Es saredzu, ka šai valdībai ir un būs atšķirīga attieksme pret pašvaldībām. Diemžēl iepriekš tā bija noraidoša – jūs neko nespējat, neprotat, nevarat, tādēļ mēs darīsim jūsu vietā.
– Vai nav tā, ka pašvaldības nespējīgā pabērna lomā bijušas arī vēl pirms 8. Saeimas darbības laikiem?
– Jā, tā ir bijis.
– Un jums ir pārliecība, ka iestājies vai iestāsies lūzuma punkts?
– Būtiska ir attieksmes maiņa. Domāju, ka tā būs abpusēji atbildīga savu pienākumu veikšanā. Pašvaldībām bieži pārmestā bezatbildība ir būtisks trūkums arī valsts institūcijās, kaut vai valsts institūcijās pieņemtais bezatbildīgais lēmums par ievestu dzīvnieku izcelsmes kaulu miltu iznīcināšanu.
– Vai bija viegli pieņemt izteikto piedāvājumu kļūt par ministru?
– Nē, nebija viegli. Es par to domāju …labu laiku. Jā, labi ilgu laiku domāju. Sākotnējās, priekšvēlēšanu laikā paustās idejas, kas principiāli ir atbalstāmas, tika pārvērstas. Braucot pa Kurzemes pašvaldībām, runājām par brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, bet, kā tas izvērtās dzīvē, to visi labi zinām.

Salikt punktus uz “i”

– Kādā secībā jūs sarindojat šīs valdības deklarācijā minētās prioritātes pašvaldību un reģionālās attīstības jomā?

– Manuprāt, kārtību izsaka abi lielie uzdevumi – brīvprātīga, valsts atbalstīta administratīvi teritoriālā reforma (ATR), tad tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveide.
Saeimas apakškomisijā ir atbalstīti grozījumi ATR likumā, pēc svētkiem varētu sekot virzība uz to apstiprināšanu. Tas dos iespējas pašvaldībām arī šogad veidot novadus, kam ir paredzēti, kaut nelieli, tomēr finanšu atbalsta instrumenti. Nākamā gada pavasara pašvaldību vēlēšanu laikā būs pārtraukums novadu veidošanā.
– Ja runājam par ATR un reģionālo pašvaldību izveidi paralēlēs, sakiet, kas, jūsuprāt, ir zābaki un kas – zeķes?
– Domāju, tie nav savstarpēji pakļauti procesi. Reforma, novadus veidojot, ir īstenojama vienkāršāk. Nav nozīmes mākslīgi bremzēt ATR, lai uzsāktu reģionu izveidi. Reģioniem nav skaidri zināms veicamo funkciju loks un finansējums tām funkcijām, ko šīm struktūrām nodotu ministrijas. ATR 102 novadu projekta izklāsta 61.lappusē ir aprakstīts reģionu darbības modelis ar piebildi – ja ir politiskā griba. Valdības deklarācijā politiskā griba ir izteikta.
– Jūs zināt, ka divi lieli un ietekmīgi politiskie spēki – “Jaunais laiks” un Tautas partija – iestājas pret reģionālajām pašvaldībām.
– Deklarācijas pēdējo lapu ir parakstījis arī Tautas partijas pārstāvis. Taču es ceru, ka pirms procesa uzsākšanas notiks arī diskusija. Starp citu, šobrīd no pašvaldību pārstāvjiem atsevišķās sarunās izskan atziņa, ka pašreizējās rajonu padomes strādā neefektīvi.
– Ik pa laikam izskan tā saukto donoru pašvaldību ierosinājums mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Vai, būdams matemātiķis, saredzat alternatīvu?
– Katrs vēlētos deķīti vilkt uz savu pusi. Izlīdzināšanas fondā tiek ieskaitīta nodokļu nauda. Katrs nodoklis darbojas, lai novērstu disproporciju. Pašreizējā nodokļu plūsma neparāda pašvaldības teritorijā esošo ekonomisko aktivitāti. Mūsu ministrijas mēģinājumu ko mainīt par labu reģionālajai attīstībai, atbalstot konkrētas aktivitātes Reģionālās attīstības pamatnostādnēs, diemžēl Finanšu ministrija nesaskaņoja.
– Sevi uzskatāt vairāk par pašvaldību cilvēku vai valsts politiķi?
– Neņemot vērā ieņemamo amatu, uzskatu sevi par vienkāršu lauku cilvēku. Bet kā ministrs vēlos nodalīt savā darbībā pašvaldību attīstības lietas no pašvaldību darbības tiesiskuma ievērošanas. Pirmajā gadījumā būšu pašvaldību pusē, otrajā – valsts.
– Ko nozīmē domāt valstiski?
– Domāt tā, lai rezultātu izjustu visa tautsaimniecība. Dažbrīd 8.Saeimas laikā likās, ka atgriežamies 20.gadsimta 50.gados. Ka daudzi likumi tapa, piemērojot tos konkrētiem cilvēkiem.

Trauksme nav nevietā

– Cik pamatotas, jūsuprāt, ir pašvaldību bažas par nepietiekamajiem finanšu resursiem un kredītiespējām, pretendējot uz ES strukturālo fondu naudu?
– Domāju, ka pašvaldības nekliedz velti. Jebkuru daudzmaz ietekmīgu projektu iespējams realizēt ar divām iespējām – valsts investīcijām vai kredītu. Šā gada budžetā pašvaldībām kredītgrozs ir ļoti mazs, lielāko daļu saņēma Rīga. Pašvaldību budžeti bieži ir apgrūtināti ar jau iepriekš saņemtiem aizņēmumiem, tādēļ projektu līdzfinansējums sagādās problēmas.
– Ko darīt?
– Pirmais – panākt, lai šā valsts budžeta grozījumos tiktu palielinātas pašvaldību kredītu saņemšanas iespējas.
– Kāda būtu optimālākā pašvaldību projektu iesniegšanas shēma Valsts investīciju programmai?
– Projektu iesniegšana, kā to jau norādījušas pašvaldības, varētu notikt mūsu ministrijā. Pēc tam projektu izvērtēšanā saskaņā ar programmu būtu jāpiesaista attiecīgās jomas speciālisti no citām ministrijām. Drošības labad jau tagad pašvaldības savus projektus iesniedz gan mūsu, gan nozares ministrijā.
– Aizvadītajā nedēļā kopējās valdības un domes brokastīs, tiekoties ar Rīgas domes vadību, jūs norādījāt uz psiholoģisku patiesību – pārmetumi nevirza. Vai, jūsuprāt, Rīgas pašvaldībai izteiktie pārmetumi bijuši nepamatoti?
– Pārmetumi ir bijuši dažādi, arī rīcības scenāriji – dažādi. Ne visi ir realizējušies. Domāju, ka līdzīgi kā citās pašvaldībās un valsts institūcijās arī Rīgā ir bijuši pārkāpumi, uz ko pamatoti norādīts. Tomēr ir arī pārmetumu sekas. Asākais piemērs – Rīgas brīvostā līdz 1.maijam netiks izbūvēts un aprīkots muitas kontroles punkts dzīvnieku izcelsmes pārtikas preču kustībai. To sāpīgi izjutīs mūsu uzņēmēji.
Rīga ir īpaša gan pašvaldības, gan galvaspilsētas funkciju dēļ. Domāju, ka jaunajā Pašvaldību likumā Rīgai būs atvēlēta īpaša nodaļa.

Runāšana – sudrabs,
klusēšana – zelts

– 31.marta TV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” jūs izteikti apliecinājāt piesardzību. Vai tā ir jūsu rakstura īpašība vai politiskās pieredzes diktēta nepieciešamība?
– Gan viens, gans otrs. Ja laiks atļauj, tas maksimāli jāizmanto apdomāšanai. Ik dienas tiek izteikti paziņojumi. Par jebkuru no tiem jāuzņemas atbildība. Kāpēc 156, nevis 157?
Pret skaitļiem jāizturas ar cieņu. Ja nosaucu konkrēti skaitli, es uzspiežu rezultātu.
– Bet jums taču ir kāds savs novadu skaitlis?
– …Kāds aptuvens skaitlis!

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv