• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas un Ķīnas attiecības: hronoloģija, skaitļi un fakti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.2004., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86895

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valstsvizītes dinamiskais pragmatisms

Vēl šajā numurā

13.04.2004., Nr. 57

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latvijas un Ķīnas attiecības: hronoloģija, skaitļi un fakti

2001.gada 12.septembrī Latvija un Ķīna atzīmēja 10 gadu jubileju, kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku.
Latvija augsti novērtē faktu, ka Ķīnas Tautas Republika bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Tā kā viena no Latvijas prioritātēm ir iestāšanās Eiropas Savienībā, Latvijā augstu vērtē Ķīnas atbalstošo nostāju šajā jautājumā. Arī attiecībā uz Latvijas principiālo virzību uz citām starptautiskām organizācijām Ķīnas Tautas Republikas vadība uzsver, ka tā ir Latvijas suverēna izvēle un tiesības.
Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas divpusējā sadarbība attīstās visdažādākajās jomās – politikā, ekonomikā, kultūrā un izglītībā. 1997.gada maijā Pekinā notika pirmās starpministriju konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Otrās politiskās konsultācijas notika Rīgā 2002.gada 12.aprīlī.
2002.gada 11.novembrī 8.Saeimā tika izveidota Ķīnas Tautas Republikas atbalsta grupa.
Latvija kā nākamā ES dalībvalsts augstu vērtē un ir ieinteresēta turpināt konstruktīvu dialogu par humanitāriem jautājumiem ANO ietvaros, arī par cilvēktiesībām, kultūrnacionālo un reliģisko autonomiju. Latvijā šis uz savstarpējās cieņas pamatiem veidotais dialogs tiek vērtēts kā svarīga un organiska abu valstu divpusējo attiecību sastāvdaļa.
Desmit gados Ķīnas un Latvijas attiecības attīstījušās sekmīgi. Tās ir kļuvušas stabilas un konstruktīvas. Tas uzskatāmi parāda, ka atšķirīgās vēsturiskās, kultūras tradīcijas un lielie attālumi nav šķērslis labu starpvalstu attiecību veidošanai. Attiecību briedumu apliecina arī augstākā līmeņa vizīšu apmaiņa pēdējo gadu laikā: 2000.gada jūnijā notika ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Ķīnas Tautas Republikā, 2000.gada septembrī Ķīnas Tautas Pārstāvju sapulces Patstāvīgās komitejas priekšsēdētāja Li Pena vizīte Rīgā, 2001.gada maijā un jūnijā – Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Ķīnā. 2002.gada jūnijā Latvijas Republikas prezidenta Dzjana Dzemiņa vizīte Latvijā Baltijas valstu vizītes ietvaros. 2002.gada septembrī – kultūras ministres Karinas Pētersones vizīte Ķīnā, 2003.gada janvārī – Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vizīte un politiskās konsultācijas Ķīnā.

Pēc Ārlietu ministrijas informācijas

Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris,  “Latvijas Vēstneša”  speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Ķīnā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!