Latvijas zaļais zelts drazu vainagā

Galvaspilsētas iedzīvotāji joprojām risina atkritumu utilizācijas problēmas “vislētākajā” un “vienkāršākajā” veidā – pretlikumīgi izgāžot tos Rīgas un Pierīgas mežos Rīgas Meža aģentūras (RMA) arhīva foto

Tūkstošiem tonnu cukurbiešu kalns, mājlopu kautķermeņu atlieku kapsēta, naftas produktu lāma – tie ir pēdējā gada laikā “oriģinālākie” atradumi mežos. Būvgruži un sadzīves atkritumi jau ir ierasts skats Latvijas mežos, ko mēdzam saukt par mūsu zaļo zeltu. Pagaidām nenovērstie trūkumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmā esot tie, kas provocē iedzīvotājus piegānīt mežus, piemēram, daudzviet laukos nav nodrošināti atkritumu savākšanas pakalpojumi vai arī daļa cilvēku par to nevar (vai negrib) atļauties samaksāt. Tāds ir biežāk dzirdamais viedoklis. Taču tas, kas atrodams mežos, ir skaidrākais apliecinājums tam, ka problēmas sakne meklējama citur. Iedzīvotāju attieksmē.
Kopējais Latvijā gadā saražoto sadzīves atkritumu daudzums ir apmēram 600 līdz 700 tūkstoši tonnu. Taču tam ir tendence pieaugt, un atkritumu utilizācija kļuvusi par vienu no lielākajām 21.gadsimta sabiedrības problēmām. Tradicionāli daļa atkritumu vispār nenonāk izgāztuvēs, bet tiek izbērti mežos, grāvjos, karjeros un citur. Vārdu sakot, nomaļākās vietās. Un tā nav tikai lauku, bet arī pilsētu, īpaši Rīgas, problēma. Turpmākajā desmitgadē drazu apjoms valstī pieaugs vismaz par 100 tūkstošiem tonnu. Mežus neglābs mūsdienīgas un Eiropas Savienības prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide valstī. Atkritumu kaudžu nemirstības atslēga ir divkosīgā cilvēku attieksme pret mežu. Sajūsma par dabu itin labi sadzīvo ar bezrūpīgu tās ekspluatēšanu.

Apzina problēmas
kopainu

Meža dienas rit pilnā sparā. Šogad Valsts meža dienests (VMD) īpašu uzmanību pievērš piedrazošanas problēmas risināšanai. Akcijā “Mežā atkritumiem vairs nav vietas!” VMD ar skolu, pašvaldību un citu sadarbības partneru atbalstu iecerējis apzināt ar atkritumiem piesārņotās vietas mežos. Turklāt katrā mežniecībā notiks vienas šādas vietas sakopšanas talka. Akcijas praktiskais rezultāts – ne tikai aptuveni divi simti sakoptu vietu mežos visā valstī, bet arī iegūta kopaina par problēmas izplatību. Akcija beigsies maija nogalē. Tad arī būs skaidra tās atdeve, kā arī tiks apkopoti viedokļi par to, kas būtu veicams problēmas mazināšanai.
Arī Rīgas Meža aģentūras (RMA) galvenie Meža dienu pasākumi šogad būs meža sakopšanas talkas. Kopš marta beigām aģentūras darbinieki, izmantojot smago tehniku, sākuši izvākt lielās atkritumu kaudzes, precīzāk – izvākt veselas izgāztuves. Savukārt, lai mežus attīrītu no sīkā piesārņojuma, vairāk nekā divdesmit talkās aicināti piedalīties skolēni, studenti un Rīgas

Talcinieki sakopj mežu, kuru piedrazojuši līdzpilsoņi RMA arhīva foto

iedzīvotāji. “Atsaucība piedalīties sakopšanas talkās ir neliela,” skumji secina Rīgas Meža aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Elga Zēģele, piebilstot, ka 17.aprīlī iecerēts sakopt vienu no piedrazotākajām vietām – Bābelītes apkārtni, kur tik daudzi pilsētnieki labprāt atpūšas, un atkārtoti aicinot rīdziniekus piedalīties mežam tik svētīgajā nodarbē. Pulcēšanās desmitos no rīta pie Bābelītes glābšanas stacijas.

Kas paliek pēc radības
kroņa atpūtas

“Cilvēki nepadomā, kur šie atkritumi paliek pēc tam. Piemēram, Rīgas Meža aģentūrā nav darbinieku, kuru tiešais uzdevums būtu savākt drazas. Katrā apgaitā ir viens mežsargs, un viņam ir pavisam citi pienākumi,” skaidro E.Zēģele. Rīgas un Pierīgas meži ir visneapskaužamākajā situācijā. Tajos var redzēt abu lielāko piegružotāju kategoriju roku darbu. Vieni ir atpūtnieki, ļaudis, kas devušies baudīt dabu, teic E.Zēģele, norādot, ka meži pilni ar tā saukto sīko piesārņojumu, piemēram, maisiņiem, plastikāta pudelēm, konservu kārbām. Zaļajā zonā atrodams viss, kas paliek pāri pēc labi paēduša un padzēruša radības kroņa atpūtas. Atpūtnieki ir vislielākie grēkāži arī nacionālo parku piesārņošanā, piemēram, Latvijas lepnums – Gaujas nacionālais parks – ir uzskatāms paraugs cilvēku pretrunīgajai attieksmei pret dabu.
Arī autobraucēji pieliek savu roku, lai meži pārvērstos par lielu izgāztuvi. Ar vieglu roku caur auto logu tiek izmests viss liekais. Vējš drazas iepūš dziļāk mežos, tāpēc nav jābrīnās, ka dažviet koki “rotāti” kā Ziemassvētku eglītes. Tikai rotu vietā – sapluinīti maisiņi.
Otra plašāk pārstāvētā piedrazotāju kategorija – cilvēki, kas mērķtiecīgi izmanto mežu par atkritumu izgāztuvi. Būvgruži, vecas mēbeles, sadzīves tehnika, trauki, apģērbs... “Jā, iedzīvotājiem obligāti jāslēdz līgumi ar atkritumu savācējiem, kam jārūpējas par atkritumu izvešanu un pareizu apsaimniekošanu. Taču, piemēram, pirms dzīvojamā māja nodota ekspluatācijā, šī prasība nav saistoša,” skaidro E.Zēģele. Un privātmāju īpašnieki mierīgu sirdi aizved drazas uz mežu. Tā ir lētāk. Šā paša iemesla dēļ daudz grēko uzņēmēji, kuri neniekojas ar pāris atkritumu maisiem, bet kuru nodarītais posts mērāms autokravās. Tā, piemēram, Garkalnes pagastā pērn kāds mežā izgāza pāris kravas ar mājlopu ādām, galvām, iekšām. Nav nepieciešama spilgta iztēle, lai apjaustu, kāda smaka izplatījās apkārtnē. “Oriģinālu” atkritumu kravu netrūkst. Pērn augustā Beberbeķu dabas parkā Rīgas Meža aģentūras darbinieki aizturējuši automašīnu, kas dabas parka biotopu zonā tukšoja cisternu ar nezināmas izcelsmes šķidrumu. Pašvaldības policijas darbiniekiem pārkāpēji paskaidrojuši, ka cisternā bijis kādas privātās mājas baseina netīrais ūdens un vietu, kur iztukšot cisternas, parādījusi mājas saimniece. Turklāt tā tiekot darīts gadu no gada.
Vieta, kur izmesta atkritumu krava, parasti automātiski pievelk citus. Pirmajai kravai seko otra, trešā... Vai tā izpaužas iedzīvotāju sirdsapziņa – ar atkritumiem piesārņot jau piegružotu vietu, nevis pašam kļūt par izgāztuves atklājēju? Un vēl kāda dīvaina parādība. Piemēram, Ķemeru nacionālā parka, kurš atrodas vairāku rajonu un pašvaldību teritorijās un kuru šķērso valsts nozīmes autoceļš, darbinieki novērojuši, ka tad, kad pašvaldības izsludinājušas spodrības mēnesi, atkritumu daudzums mežos palielinās. Šai tendencei ir divi varbūtējie iemesli. Spodrības mēnesim par godu piesārņotāji centīgi sakopuši savu māju vai arī tieši šajā laikā apzināti izved uz mežu atkritumus, jo zina, ka tos savāks talcinieki.

Rīga slīgst atkritumos

Tos, kuri piesārņo mežus, diemžēl soda reti. Gan Rīgas Meža aģentūrā, gan Rīgas pašvaldības policijā atzina, ka nav viegli pieķert pie rokas konkrētu atkritumu izgāzēju. Pēdējā laikā galvaspilsētā gan šai problēmai pievērsta īpaša uzmanība. Pērnā gada nogalē Rīgas dome pat nolēma ierosināt grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai pastiprinātu sodus par atkritumu izgāšanu neatļautās vietās. Cīņa pret nelegālajām izgāztuvēm Rīgas pusē aizvadītā gada nogalē sākta pēc Rīgas mēra iniciatīvas, jo atklājies, ka galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē ir vairāk nekā divdesmit nelegālo atkritumu izgāztuvju. Turklāt, kas interesanti, noskaidrots, ka līdz Getliņu izgāztuvei, kuras uzlabošanā ieguldīti ievērojami līdzekļi, nenonāk teju trešā daļa Rīgā un tās tuvējā apkārtnē savākto atkritumu. Kur gan tie paliek?
Decembrī apsekotas vairāk nekā 140 teritorijas, kuras piegružotas un kurās stihiski veidojas izgāztuves. Daļa no tām atrodas mežos. Turklāt pavasarī taču meži daudzmaz tika sakopti. Proti, tieši pirms gada Meža dienās Rīgas Meža aģentūras darbinieki no mežiem izveda gandrīz 4000 kubikmetrus sadzīves atkritumus jeb vairāk nekā 600 kravas automašīnas ar drazām.
Šajās Meža dienās mežu piesārņošanas problēma īpaši aktualizēta, un, cerams, tas būs veselīgs impulss sabiedrības pirmajam solim attieksmes maiņā pret Latvijas dabas bagātību.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv