Latvijas Valsts kase būs labākā un progresīvākā

Irēna Krūmane: “Pakalpojumu sniegšanā klientiem Valsts kase varētu konkurēt ar bankām.” Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Latvijas Valsts kases galvenais uzdevums ir kļūt par labāko un progresīvāko Valsts kasi (VK) jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Šādu, pašas vārdiem runājot, ambiciozu mērķi izvirzījusi VK jaunā pārvaldniece Irēna Krūmane, kas pēc uzvaras Finanšu ministrijas (FM) izsludinātajā konkursā šajā amatā nostrādājusi tikai nedaudz vairāk par mēnesi. Viņa atgādina, ka savulaik, deviņdesmito gadu beigās, mūsu VK tika atzīta par vienu no progresīvākajām valsts kasēm postsociālisma valstīs, bet pēdējos četros piecos gados šis statuss pazaudēts un nu steidzami jāatgūst.
Lai to panāktu, galvenais, viņasprāt, ir orientācija uz klientu. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš informācijas tehnoloģijām, to maksimāli efektīvai izmantošanai klientu apkalpošanā un ikdienas darbā vispār, tai skaitā valsts parāda vadībā. Kā zināms, VK pilda arī budžeta izpildes un kontroles funkcijas – tas ir darbs ar pārskatiem, kas jāveic sadarbībā ar FM, Latvijas Banku (LB) un Centrālo statistikas pārvaldi. Lai varētu ātri un operatīvi strādāt, visam pamatā jābūt augsti attīstītām informācijas tehnoloģijām.
I.Krūmane uzskata, ka pakalpojumu sniegšanā klientiem VK varētu konkurēt ar bankām. Tādēļ pašlaik tiek veikta klientu aptauja, lai visā pilnībā apzinātu viņu vajadzības. Taču jau ir skaidrs, ka jāmaina Valsts kasē strādājošo filozofija, lai viņi ne vien mehāniski pildītu savas funkcijas, bet arī kļūtu par konsultantiem un padomdevējiem.
Tā kā budžeta maksājumi interneta vidē ir objektīva nepieciešamība, I.Krūmane pārliecināta, ka jāattīsta uz informācijas tehnoloģijām un internetu balstīti VK pakalpojumi. Tomēr šobrīd budžeta norēķinu sistēma salīdzinājumā ar banku maksājumu interneta risinājumiem ir krietni vien sarežģītāka, tādēļ VK paredzējusi paplašināt ar maksājumiem saistītu pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot jaunā pakalpojumu veida – e-kases – ieviešanu. Nākotnē plānots pilnīgi pāriet tikai uz elektroniskajiem maksājumiem.
Kā svarīgu VK darbības aspektu tās pārvaldniece min sadarbību ar pašvaldībām. Viņasprāt, VK reģionālajiem norēķinu centriem, kas atrodas visā Latvijā, jākļūst par konsultantiem pašvaldību darbiniekiem. Tāpat jāorganizē pašvaldībām mācības par budžeta pārskatu sastādīšanu, kurās piedalītos VK darbinieki, un jāpilnveido pašvaldību budžeta atskaišu formas un to iesniegšanas kārtība.
Ne mazāk svarīgs uzdevums ir uzlabot valsts parāda vadību. Šai ziņā plašs un apjomīgs darbs ir valsts izsniegto aizdevumu un galvojumu nodrošinājumu (ķīlu) reģistra izveidošana, jo VK ir tā, kas atbild par valsts ārējo parādu, un tās rīcībā ir jābūt pilnīgai informācijai par visu veidu pašvaldību aizņēmumiem un to nosacījumiem, lai kopīgi nodrošinātu budžeta deficīta nepieļaušanu un Māstrihtas kritēriju ievērošanu.
VK arī daudz dara, lai uzlabotu budžeta izpildes nodrošināšanu, izmantojot LB dienas otrā klīringa sniegtās iespējas valsts budžeta norēķinu paātrināšanā. Savukārt kopīgi ar FM tiek īstenots projekts, kura mērķis ir nodrošināt modernu informācijas tehnoloģiju sistēmu lietošanu valsts budžeta plānošanā, izpildē un uzraudzībā, kā arī pārskatu sagatavošanā.
Ja šogad, kā paredzēts, tiks veikti visi plānotie priekšdarbi, augsti attīstītas informācijas tehnoloģijas Valsts kasē varētu tikt ieviestas nākamgad, sola pārvaldniece.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv