Rakstītājas atvasara

Tas notika tieši pirms 80 gadiem. Tāpat bija Klusā nedēļa, tāpat Zaļā ceturtdiena.1924. gada 8. aprīļa rīta agrumā Abrenes apriņķa Domopoles pagasta Slaveitu ciemā, savas mājas kūtiņā, govis slaukt atnākusi, Helēna Martuževa dzemdēja meitiņu, ko vēlāk nosauca par Broņislavu un kas kļuva par dziļu dzejnieci, savas dzīves un savas tautas likteņgaitu paudēju.
Bībeliskā piedzimšanas vieta, liekas, īpaši saskan ar dzejnieces sūro un cildeno mūžu. Dievs bijis viņas domās un jūtās vienmēr, devis spēku pārciest tuvinieku zaudēšanu, Sibīrijas nometnes, smagas slimības. Dievs, katoliskā pasaules izjūta caurstrāvo visu Broņislavas Martuževas poēziju, ir iznācis viņas reliģiskās dzejas krājums “Gaismas lāse”. Tomēr dzejniecei ir tuva arī latviskā senatne, viņa mēdz teikt, ka, Jāņiem nākot, kļūstot par pagānu. Latgalei šī folkloras un reliģijas vienotība ir sevišķi raksturīga. Dzejnieces atmiņa glabā neskaitāmas no priekštečiem dzirdētas tautas dziesmas. Kopā ar māsu Magdalēnu viņas var dziedāt stundām gan tradicionālos, gan reliģiskos dziedājumus. Mūziķe un folkloriste Biruta Ozoliņa, kas nesen sagatavoja Marijas Golubovas dziesmu un stāstījumu kompaktdisku, pašlaik veido Martuževai veltītu disku, kurā skanēs gan dziesmas, gan dzejoļi un atmiņu stāstījumi.
Jau kopš 1987. gada Broņislavu Martuževu ir filmējis Zigurds Vidiņš. Videofilmu iecerēts pabeigt šinī gadā.
Apgāds “Zvaigzne ABC” izdos grāmatu, kurā būs ietverti visi septiņi līdz šim iznākušie Martuževas dzejoļu krājumi. Bet “Valters un Rapa” uz jubileju ir laidis klajā jaunu viņas dzejas grāmatu “Kā putni dzied”.
“Dievs, dziedāt vēli tā, kā putni dzied”, tā sākas 1948. gadā sacerētais dzejolis. Krājumā ietvertas dažādu gadu vārsmas, bet lielākā daļa ir jaunu. Ir bijuši laiki, kad, kā dzejniece saka “ritmi vairs nenāk”, bet te, pēkšņi, grāmatā lasāmi 34 dzejoļi, kas sacerēti viena gada laikā – 2003. gadā! Tie visi ir pilnskanīgi, tajos ietverta ilgas dzīves pieredze un pašreizējās izjūtas. 1987. gadā, objektīvu iemeslu dēļ tolaik ar Evas Mārtužas vārdu, iznāca grāmata “Rakstītāja”, kurā pārsvarā bija jaunības gadu dzeja. Apbrīnojama ir rakstītājas atvasara.
Broņislavas Martuževas gaita reizēm bijusi ļoti smaga, bet taisna gan, bez jebkādas izlikšanās vai pielāgošanās, skaidra bijusi vēstures izpratne, nemainīga pašas nostāja.
Grāmatai “Kā putni dzied” pēcvārdu ir uzrakstījusi Anna Egliena, kas pēta un popularizē Martuževas daiļradi jau daudzus gadus. Būdama Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma galvenā glabātāja, viņa ir pieņēmusi glabāšanā rokrakstus, dienasgrāmatas un pat dzejniecei tik dārgo cītaru un sienas pulksteni. Anna Egliena gatavo arī dzejnieces dienasgrāmatu izdevumu, atlasot nozīmīgāko un saistošāko no 49 biezām rūtiņu kladēm, kas pierakstītas laikā kopš 1958. gada.
Broņislavas Martuževas jubilejas sarīkojums, ko rīko Rakstnieku savienība un Indrānu pagasts, notiks Lubānā 16.aprīlī. Tie būs svētki visai latviešu dzejai un tās lasītājiem.

Jānis Akmentiņš