Valsts sekretāru 2004.gada 8.aprīļa sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 36.pants paredz Robežsardzes un Jūras spēku finansēšanas noteikumus. Saskaņā ar minētā panta pirmās daļas 2.punktu, Jūras spēki tiek finansēti no Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta, kuru veido pašu ieņēmumi, kā arī 80% no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot konfiscētās preces un citus priekšmetus, ko likumā noteiktajā kārtībā aizturējuši un izņēmuši Jūras spēki. Savukārt likuma 36.panta otrā daļa paredz, ka šo līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka ar finanšu ministru saskaņots attiecīgs aizsardzības ministra apstiprināts nolikums.
Tā kā nevienā normatīvajā aktā Jūras spēkiem nav noteiktas tiesības konfiscēt preces un citus priekšmetus un, realizējot konfiscētās preces, gūt no tiem ienākumus, minētās normas par Jūras spēku finansēšanas kārtību, kā arī iegūto finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību nevar tikt realizētas. Bez tam Latvijas Republikas valsts robežas likuma 36.pantā noteiktais ir pretrunā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likuma 18.panta pirmajā daļā noteikto, ka NBS (kuru sastāvā saskaņā ar NBS likuma 3.panta otrās daļās 2.punktu ietilpst arī Jūras spēki) tiek finansēti no valsts budžeta.
Ņemot vērā minēto, lai novērstu iepriekš minēto likumu normu pretrunas, no Latvijas Republikas valsts robežas likuma 36.panta nepieciešams izslēgt nosacījumus par finansēšanas kārtību un finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību attiecībā uz Jūras spēkiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Līgumu par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kam iesniegti patentu pieteikumi”.
Noteikumu projekts paredz pievienoties 1960.gada 21.septembrī parakstītajam Līgumam par savstarpēju slepenības garantēšanu izgudrojumiem, kas saistīti ar aizsardzību un kam iesniegti patentu pieteikumi. Līguma mērķis ir garantēt slepenību un nodrošināt, lai tā tiktu garantēta izgudrojumiem, par ko saskaņā ar pieņemtajām procedūrām ir saņemti patentu pieteikumi, ja valdība, kura pirmā saņēmusi patenta pieteikumu par šiem izgudrojumiem, tiem slepenību likusi piemērot valsts aizsardzības interesēs ar nosacījumu, ka šis noteikums neskar pirmās valdības tiesības aizliegt iesniegt patenta pieteikumu par izgudrojumu vienā vai vairākās citās valstīs, kas ir šā Līguma puses. Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 19.aprīlim.

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu statusa un finansēšanas kārtības likums”.
Likumprojekts nosaka Latvijas Republikā ievēlētā Eiropas Parlamenta deputātu statusu un finansēšanas kārtību laikā, kad deputāts pilda savus amata pienākumus, ja Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi.
Likumprojekts paredz, ka deputāts saņem amatalgu visā mandāta termiņa laikā, sākot no pirmās Eiropas Parlamenta sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Eiropas Parlamenta sastāvā. Ja persona stājusies cita deputāta vietā sakarā ar tā nāvi vai darba pārtraukšanu Eiropas Parlamentā, tā amatalgu saņem, sākot no dienas, kad tā iestājusies Eiropas Parlamenta sastāvā uz deputāta mandāta termiņa laiku.
Projektā paredzēts, ka deputāta amatalgas apmērs pielīdzināms Saeimas deputātu noteiktajai amatalgai. Deputāta amatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot deputāta amatalgu, piemēro koeficentu 3,2. Deputāta amatalga tiek izmaksāta no valsts budžeta. Attiecībā uz nodokļu maksājumiem no deputātu amatalgas tiek piemēroti tādi paši nosacījumi kā Saeimas deputātiem.
Paredzēts noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2004. gada 20.jūliju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 16.aprīlim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments