Par poļu Faustu Latgalē

Attēls no grāmatas “Kungs Tvardovskis”

Lietuviešu literatūrzinātnieks, arī latviešu literatūras pētnieks un labs pazinējs Silvestrs Gaižūns sarakstījis grāmatu par Fausta variācijām un izpausmēm Eiropas literatūrā – “Baltu Faustas in Europas literatūra” (2002). Te viņš plaši aplūkojis arī Fausta leģendas polisko variantu par panu Tvardovski, ko literatūrā ievedis galvenokārt poļu rakstnieks Jozefs Ignācijs Kraševskis (1812 – 1889).

Ārpus pētnieka uzmanība loka palicis fakts, ka stāsts par polisko Faustu – panu Tvardovski ir iegājis arī latgaliešu rakstniecībā. Smeldamies ierosmi no dažādiem poļu avotiem, to sarakstījis latgaliešu garīdznieks un ievērojamais sabiedriskais darbinieks Nikoems Rancāns (1870–1933). Grāmata ““Kungs Tvardovskis” (Seneju laiku legenda). Nu pūļu olūtim atstōstējis b–kungs N. Rancāns” iznāca 1929.gadā, bet 1928.gadā šis stāsts turpinājumos publicēts žurnālā “Zīdūnis”. Šis darbs rāda gudru un mācītu vīru – panu jeb kungu Janu Tvardovski, kurš kopā ar kalpu Matīsu dzīvo Krakovā, toreizējā Polijas galvaspilsētā. Viņam gribas visu izzināt un par to – par visas pasaules un arī aizsaules gudrību – viņš apsola savu dvēseli ļaunajam garam Mefistofelim.

Grāmatiņā konkretizēts darbības laiks, iezīmējot arī Latgales situāciju šajā laikā: “Burs Tvardovskys dzeivōja Pulijā Karaļa Zygmunda Augusta laikūs. Tulaik myusu Latgola spruka vaļā nu vocišim, t.i. Livonijas ordeņa bruninīkim un pōrgōja zam Pulijas. Kari apklusa.” Tas tātad ir pats 16. gadsimta vidus, būtībā tas pats laiks, kad dzīvoja vēsturiskais, t.i., daudzos literāros un mākslas darbos iemūžinātais Fausts, kurš, starp citu, ir mācījies Krakovā.
Darbā spilgti tēlotas Tvardovska izdarības burvja amatā – kalnu un ezeru pārstatīšana, mirušās ķēniņienes Barbaras gara izsaukšana, muižnieka Slomka un pēc tam pašam savas miesas atjaunināšana, precības ar Bārbalu un nedienas laulības dzīvē, klejojumi, pretošanās Mefistofelim un viņa izkalpināšana, izvairīšanās no elles un beigās – karāšanās kopā ar zirneklī pārvērsto kalpu Matīsu uz mākoņa pie Mēness starp zemi un debesīm. Tā bija interesanta lasāmviela un veicināja lasītāja redzesloka paplašināšanos. N. Rancāns kā jau katoļu garīdznieks licis Tvardovskim būt ticīgam katolim jaunībā un arī mūža galā nožēlot grēkus un atgriezties pie ticības.

Ilona Salceviča
Lappusi sagatavoja
Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv