"Tas — būt par ES prezidējošo valsti — tiešām ir nozīmīgi"

Luīza Avona (Louise Avon), Francijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieces kundze, 1.jūlijā sākās ļoti svarīgs posms jūsu valsts vēsturē, jo 2000. gada otrajā pusē Francija kļūst par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti.

— Jā, tas tik tiešām ir nozīmīgs notikums mūsu valsts dzīvē, kad Francija uzņemas būt par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Ministru padomē. Es gribu atkārtot vārdus, ko teicis Francijas Eiropas lietu ministrs Moskoviči kungs: "Mēs gribētu, lai šī prezidentūra būtu apveltīta ar ambīcijām un tajā pašā laikā pragmatiska." Attīstot šo domu: pragmatiska mūsu prezidentūra būs tāpēc, ka prezidentūra ir tikai viens no ES elementiem. Pastāv taču arī Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, un mūsu prezidentūra Eiropas Savienības Ministru padomē ir tikai viens no ES vadības elementiem. Jā, mums būs uzticēts gods prezidēt piecpadsmit ES dalībvalstu vārdā, bet mums, to darot, būs jāņem vērā arī pārējo četrpadsmit ES dalībvalstu viedoklis. Reizēm mums, frančiem, pārmet pārliecīgu pašapmierinātību, tādēļ mums šajā laikā jo vairāk jāievēro arī zināma pieticība.

Viena no mūsu prioritātēm Francijas prezidentūras laikā būs — ieviest dzīvē un virzīt uz priekšu projektus, kas pieņemti iepriekšējo valstu prezidentūras, īpaši mūsu priekšgājējas Portugāles prezidentūras, laikā. Es domāju Lisabonas un pirms tam arī Helsinku galotņu tikšanos laikā pieņemtos ES lēmumus, par kuru izpildi mums tagad būs jārūpējas. Jā, mūsu prezidentūras laikā būs nepieciešamas arī ambīcijas, jo Francijai būs arī jārūpējas, lai sešu mūsu prezidentūras mēnešu laikā tiktu pieņemti un īstenoti daudzi svarīgi lēmumi. Jāņem arī vērā, ka vasara ir atvaļinājumu periods. Tādējādi efektīvam darbam atliek tikai pieci mēneši. Ļoti svarīga ir arī Starpvaldību konference un tās lēmumi par institucionālajām pārmaiņām Eiropas Savienībā.

Šī perspektīva ir ļoti nozīmīga arī procesam, kas ļoti svarīgs Latvijai. Tas ir jautājums par ES paplašināšanos. Ievērojot tradīciju, kas iedibinājusies valdību līmenī, — neko neteikt, pirms tas nav īstenots, es tomēr gribu paziņot, ka viens no Francijas mērķiem savas prezidentūras laikā būs padarīt Eiropu tuvāku tās pilsoņiem. Francijai ir padomā vairākas ļoti konkrētas lietas. Viena no tām ir jūras transporta drošība, jo nesenā katastrofa, kad pie Francijas krastiem cieta naftas tankkuģis "Ērika", burtiski šokēja Francijas iedzīvotājus, un mums tagad jārūpējas, lai Eiropas Savienības līmenī tiktu pieņemti nepieciešamie lēmumi par jūras transporta drošību. Tas tad arī būs viens no piemēriem, kurā Eiropas pilsoņi redzēs, ka ES kalpo viņu interesēm. Otrs konkrēts jautājums, par ko lēma arī Lisabonas apspriedes laikā, ir par ekonomisko un sociālo Eiropu. Eiropā pašlaik ir vērā ņemama ekonomiskā un sociālā izaugsme, un mums pašiem sev jāuzdod jautājums: kā panākt, lai šīs izaugsmes augļi tiktu taisnīgi sadalīti starp pilsoņiem, kas galu galā ir šīs izaugsmes mērķis. Trešais jautājums, kas cieši saistīts ar iepriekšējo, ir par Eiropas tiesiskās telpas izveidošanu, rūpējoties par personas un īpašuma tiesisko drošību vienotajā Eiropas ekonomiskajā telpā. Kā zināt, pašlaik visas valdības rūpējas par cīņas izvēršanu pret organizēto noziedzību, kurā paši aktuālākie noziegumi ir nelegālās naudas atmazgāšana, vardarbība, nelegālā tirdzniecība, narkotiku kontrabanda. Daudzos aspektos tieslietu jomā starp valstīm vēl nav panākta pilnīga saskaņotība. Vēl joprojām vērojama dažāda tiesiskā regulācija, atšķirīgas izmeklēšanas metodes, dažādas ir arī piemērojamās sankcijas. Līdz ar to ļoti aktuāls uzdevums ir panākt vienotu attieksmi, kas Eiropas valstīm ļautu sekmīgāk cīnīties pret organizēto noziedzību. Es te, protams, minēju tikai pašus nozīmīgākos jautājumus. Taču, kā redzat, darba būs daudz.

— Kā šie jaunie pienākumi iespaidos Francijas vēstniecības darbu Rīgā?

— Protams, Francijas prezidentūras nodrošināšana šeit vēstniecībā būs papilduspienākums, taču tas ir arī ļoti interesants uzdevums. Turklāt Rīgā pārstāvētas daudzas ES dalībvalstis, un mēs, šo valstu vēstnieki, regulāri reizi nedēļā sapulcējamies, lai apspriestu jautājumus, kas pastāv un attīstās starp ES un Latviju, un tajā pašā laikā arī spriestu par būtiskiem jautājumiem, kas skar ES valstu savstarpējās attiecības un ES attiecības ar pārējo pasauli. Ļoti būtisks uzdevums, nodrošinot Francijas prezidentūras pārstāvniecību Latvijā, mums būs uzklausīt Latvijas varas iestādes un to viedokli. Visu, ko Latvijas varas iestādes gribēs darīt zināmu ES prezidentūrai. Līdz ar to mums jābūt informatīvajai saiknei, nodrošinot informācijas apmaiņu starp Rīgu un Parīzi, darot Parīzei zināmu visu, ko Latvijas varas iestādes vēlas teikt par prezidentūras kompetencē esošajiem jautājumiem. Un pretējais virziens: vēstniecības pienākums ir arī darīt zināmu Latvijas varas iestādēm visu informāciju, kas nāk no ES prezidentūras, informēt par darbu, kas tiek veikts prezidentūrā. Atsevišķos gadījumos prezidentūra var lūgt arī prezidējošās valsts vēstnieku kopa ar iepriekšējās un nākamās prezidentūras pārstāvjiem, tā saucamo trijnieku, kopā veikt konkrētus pasākumus.

— Latvija vēlas, lai Francijas prezidentūras laikā mūsu valsts sarunās ar ES tiktu atvērts vairāk sadaļu, nekā līdz šim.

— Jā, protams, vēl ir pāragri teikt, cik liels sadaļu skaits tiks atvērts sarunām Francijas prezidentūras laikā. Taču es jau tagad varu ar prieku teikt, ka sarunu pirmā fāze ir noritējusi Latvijai ļoti veiksmīgi. Ir veikts tiešām nozīmīgs darbs. Tādējādi ir izpaudusies Latvijas iestāžu griba un vēlme strauji virzīties uz priekšu. Es vārdu "iestāžu" domāju visplašākajā nozīmē, ietverot šajā jēdzienā gan valdību, gan parlamentu, gan ierēdņus, gan arī privāto sektoru. Visur bijusi redzama spēku mobilizāciju, lai panāktu sekmīgu virzību uz priekšu. Es patiešām priecājos, ka jūsu valstij bijis šāds veiksmīgs sarunu sākums, un esmu pārliecināta, ka jūsu sarunas ar ES tikpat sekmīgi virzīsies uz priekšu arī Francijas prezidentūras laikā. Es gribu izteikt atzinību par tām darba metodēm, kas Latvijā tiek izmantotas un par ko lēmumus pieņēmuši Ministru prezidents, ārlietu ministrs un sarunu vadītājs, visos jautājumos, kas attiecas uz iestāšanās sarunu sadaļām, iesaistot arī Saeimu un konkrēti Saeimas Eiropas lietu komisiju. Lai tad, kad tiek formulēta Latvijas pozīcija, tā tiešām paustu visu Latvijas oficiālās varas līmeņu kopīgo pozīciju. Manuprāt, tas ir efektīvs un demokrātisks veids, kā virzīt šo jautājumu.

— Pastāvīgi aktuālas Latvijai bijušas un būs mūsu valstu divpusējās attiecības .

— Protams, tas ir pats galvenais manā vēstnieces darbā. Šajā ziņā ļoti nozīmīga bija nesenā Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizīte Francijā. Vispirms jau lai tālāk attīstītu šīs attiecības un lai tālāk izceltu jomas, kurās varētu tikt attīstīta Francijas sadarbība ar jūsu valsti, un jautājumus, kas tik tiešām ir nozīmīgi mūsu savstarpējām attiecībām. Jūsu Valsts prezidente uzaicināja Francijas prezidentu nākamajā gadā apmeklēt Latviju, un mana visdziļākā vēlme ir, lai tas notiktu. Es esmu pārliecināta, ka Francijas prezidents arī vēlas atbraukt uz Latviju.

Latvijas Valsts prezidentes vizītes laikā Francijā tika apspriests jautājums, par kuru mēs rūpējamies jau ilgāku laiku, proti, kā attīstīt ekonomiskos un tirdznieciskos sakarus starp mūsu valstīm. Francijas uzņēmumi Latvijā pagaidām vēl ir pārstāvēti vāji. Savukārt Latvijas uzņēmumus Francijā nepazīst. Mums ir daudz jāpiestrādā, lai būtiski paplašinātu mūsu valstu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību.

Vēl cita ļoti svarīga joma, kurā arī joprojām ir iespējas paplašināt un padziļināt mūsu sadarbību, ir abu valstu kultūras sakari. Tie palīdz mūsu tautām vienai otru labāk iepazīt, taču šajā jomā mēs jau tagad ar prieku un gandarījumu varam konstatēt, ka mūsu sadarbība attīstās sekmīgi un jo tālāk, jo labāka tā kļūst. Tuvāko mēnešu laikā turnejā pa Franciju dosies viens no latviešu teātriem. Ir arī kopīgs abu valstu projekts Rīgas 800 gadu jubilejai. Tajā piedalīsies Francijas pirotehniķi, kas Rīgai gatavo ilumināciju. Kāda tā būs, es pagaidām nedrīkstu teikt, jo šis projekts tiek gatavots kā pārsteigums rīdziniekiem. Taču varu pateikt, ka tā ir tā pati pirotehniķu komanda, kas 2000. gada 1. janvārī sarīkoja ilumināciju un salūtu Eifeļa tornī. Tieši pašlaik, kad notiek mūsu saruna, Latvijā uzturas Francijas televīzijas grupa, kas veido sižetu par Latviju. Līdz ar to Francijas skatītājiem būs iespēja daudz labāk iepazīt jūsu zemi. Es gribu arī pievērst uzmanību apstāklim, ka aizvien vairāk latviešu izsaka vēlmi apgūt franču valodu. Piemēram, nesen man bija ļoti patīkama tikšanās ar vairāk nekā astoņdesmit Latvijas valsts ierēdņiem, kuri vai nu beidza franču valodas apmācību kursu, vai arī vēl turpināja šīs mācības.

— Vēstnieces kundze, 14. jūlijā jūsu valsts svin savus nacionālos svētkus . Ko šie svētki nozīmē franču tautai?

— Francijas valsts svētki ir patiešām ļoti nozīmīga diena visiem frančiem. Bet es gribētu uzsvērt, ka 14. jūliju zina ne vien Francijā, bet arī tālu aiz mūsu valsts robežām. Līdz ar to 14. jūlijs frančiem ir gan valsts svētku diena, gan arī diena, kas simbolizē humānās vērtības — cilvēktiesības, brīvību, demokrātiju, kam pamati tika likti 1789. gadā un ko tagad ciena un atzīst visā pasaulē.

— Maijā apritēja gads, kopš jūs esat Francijas vēstniece Latvijā un dzīvojat Rīgā. Kāds bijis šis posms jūsu dzīvē? Un kā esat vadījusi savu laiku ārpus vēstnieces pienākumiem?

— Atzīšos, ka jūsu valsts man patīk ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk. Tagad es jau esmu varējusi novērtēt visu gadalaiku maiņu Latvijā un pārliecināties, ka jūsu ziema ne tuvu nav tik briesmīga, kā varētu sagaidīt. Un iespaidi par jūsu valsti man ir patiešām brīnišķīgi. Rīga ir ļoti skaista pilsēta, taču brīvajā laikā es cenšos iepazīties arī ar citiem Latvijas novadiem, vienlaikus cenšoties iepazīstināt savus draugus ar Rīgu. Un zīmīgi, ka arī visiem maniem draugiem, ko esmu uzaicinājusi apmeklēt Rīgu, jūsu galvaspilsēta ir iepatikusies un kļuvusi mīļa. Taču es pati, kā jau teicu, vēl cenšos iepazīt visus Latvijas novadus, kuros ir ļoti skaista daba un ārkārtīgi interesanti cilvēki. Bet pagaidām man šajā jomā vēl ir daudz darāmā.

— Taču jums, es domāju, vēl atlikuši vairāki spraiga darba gadi Latvijā, un esmu pārliecināts, ka pagūsit iepazīties tiešām ar visu Latviju.

— Man arī vēl daudz jādara, pilnveidojot savas latviešu valodas zināšanas. Arī tāpēc man gribas vēl ilgi palikt šeit Latvijā un runāt jūsu skaistajā valodā.

— Vēstnieces kundze, pirms intervijas sākuma jūs teicāt, ka pasaulē nav mazu un lielu tautu, kā arī mazu un lielu valstu.

— Ziniet, man patīk nedaudz pafilozofēt. Bet šī ir tiešām mana visdziļākā pārliecība, ka pasaulē nav mazu tautu. Mēs varam vienīgi runāt par daudzskaitlīgām un mazskaitlīgām tautām un valstīm. Katra tauta, tāpat kā ikviens indivīds, ir vienreizēja, un katrai tautai ir kas tāds, ko tā var dot pārējām tautām, tajā pašā laikā arī ko gūstot no pārējām tautām. Šī tautu vienreizējība un neatkārtojamība ir tas unikālais pamats, kas mums palīdz veidot visu tautu kopumu, stiprinot solidaritāti, mieru un drošību.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors