Rīga gatavojas Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji apgalvo, ka vēlēšanu iecirkņu noformējums daudz neatšķirsies no tā, kāds tas bija iepriekšējās vēlēšanās Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Rīgas vēlētājiem
ir noteikti balsošanas iecirkņi

Janvāra nogalē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā preses konferencē par jaunā Vēlētāju reģistra izveidošanas lielāko klupšanas akmeni tika minēta Rīga, bet aprīļa pirmajās dienās Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Siliņš, neslēpjot gandarījumu par ieguldīto darbu, atzīst, ka galvaspilsētas 377 tūkstoši vēlētāju ir sadalīti pa 158 vēlēšanu iecirkņiem.
Sākotnēji bija piesardzīgi minējumi, vai tik īsā laikā būs iespējams rīdziniekus proporcionāli sadalīt pēc vēlēšanu iecirkņiem. To apgrūtināja vairāki faktori. CVK, kuras pārraudzībā top Vēlētāju reģistrs, ar sadarbības partneriem – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts zemesdienestu – norādīja uz programmatūras divu datu bāzu nesavietojamību. Iedzīvotāju reģistra datu bāze un Valsts adrešu reģistra datu bāze ir veidotas dažādās programmās, nav savstarpēji saistītas un ir tehniski nesavienojamas. Kā zināms, pilsētās ir gan privātmāju rajoni, gan daudzdzīvokļu namu masīvi, tādēļ iespējamais vēlētāju skaits tajos krasi atšķiras. Abu programmu nesavietojamība neļauj precīzi noteikt, cik vēlētāju dzīvo konkrētā teritorijā, tādēļ ir grūtības vienmērīgi iezīmēt vēlēšanu iecirkņu robežas un sadalīt vēlētājus pēc vēlēšanu iecirkņiem.
Iedzīvotāju reģistrā esošie vēlētāji pēc to pēdējās deklarētās dzīvesvietas (tātad arī tie, kas reiz no dzīvesvietas ir izrakstīti, bet citu adresi par savu dzīvesvietu nav deklarējuši) pa iecirkņiem ir sadalīti.
Viegli nav bijis, jo gandrīz 23 tūkstoši vēlētāju pēc abu reģistru datiem bija no adresēm “izkrituši”. Iedzīvotāju reģistrā cilvēks ir atrodams, taču adrešu reģistrā šādas mājas nav, ēka vai nu nodegusi, nojaukta, vai kļūdaini nosaukta tās adrese, piemēram, Brīvības ielu nodēvējot par Brīvdabas ielu.

Nebūs dažu
reprezentablu vēlēšanu iecirkņu

Šādu apzīmējumu nenoliedzami bija pelnījis vēlēšanu iecirknis Rīgas Latviešu biedrības namā. Kā nacionālā patriotisma simbols šis nams, pēc J.Siliņa stāstītā, ticis izmantots arī reklāmās, aicinot vēlētājus doties uz vēlēšanām balsot. Iemesli, kāpēc Rīgas vēlēšanu komisija atteikusies no iecirkņa ierīkošanas Latviešu biedrības namā un Kongresu namā, ir divi – šajā centra rajonā atrodas biroji, iestādes, veikali, līdzās – parki, bet nav dzīvojamo māju un tātad arī vēlētāju. Arī telpu īre ir samērā dārgs prieks proporcionāli vēlēšanu sarīkošanai valsts atvēlētajiem līdzekļiem. Tādējādi Rīgas centrā atradīsies vien septiņi vēlēšanu iecirkņi bijušo 12 vietā.
Kopumā gan Rīgā nebūs daudz mazāk vēlēšanu iecirkņu nekā citkārt. “Vēlēšanu iecirkņu migrācija ir notikusi virzienā uz iedzīvotāju guļamrajoniem, tas ir, uz Latgales, Vidzemes priekšpilsētu,” stāsta J.Siliņš.

Katrs jauninājums
saduras ar pretestību

Iedzīvotāju sadalījumu pēc iecirkņiem Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Siliņš uzskata par optimālu. Ir iecirkņi, kuros vēlētāju skaits sarakstos sniedzas pāri trim tūkstošiem, bet ir arī ar tikai vienu tūkstoti, neraugoties uz to, ka dalīts konkrēti un iekļaujot katru vēlētāju. Vēlētāju reģistra ieviešana atvieglos arī vēlēšanu iecirkņu noslogotības problēmu, neveidosies garas rindas vai citviet komisijas locekļi negarlaikosies balsotgribētāju trūkuma dēļ.
Taču vēlētājam, kas jau 14 gadus radināts pie samērā brīvas pārvietošanās un iecirkņu izvēles, ierobežojums doties uz konkrētu vēlēšanu iecirkni, iespējams, nebūs tik patīkams. Arī Rīgas vēlēšanu komisijas sekretāre Gundega Drēska atzīst, ka jau tagad neapmierinātību telefoniski ar pašu iecienītā vēlēšanu iecirkņa maiņu izsaka daži rīdzinieki, kas saņēmuši paziņojumu par vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu. “Tos varam saukt par gados vecāku vēlētāju untumiem, kas iecienījuši vienu vēlēšanu iecirkni, bet nu saņēmuši paziņojumu par to, ka jādodas vēlēt uz citu iecirkni. Ne vienmēr tas no iecienītā atrodas tālāk,” norāda G.Drēska. Iecirkņu robežas tika noteiktas, velkot līniju pa ielas asi. Ir iespējami gadījumi, kad daļai iedzīvotāju došanās uz paziņojumā norādīto vēlēšanu iecirkni ir ģeogrāfiski neizdevīgāka vai tālāka, jo tuvāk atrodas cits vēlēšanu iecirknis.
Taču jāatzīst, ka iespēja izvēlēties, kurp doties balsot 12.jūnijā, nav liegta. Vien prasa uzcītību un laiku, lai rajona pašvaldībā pieteiktu vēlēšanu iecirkņa maiņu.

Piesardzīgās un maz
optimistiskās prognozes

Pretēji CVK vadības optimismam par augsto līdzdalības procentu, jo katrās vēlēšanās Latvijā piedalās pāri par 70% vēlētāju, J.Siliņš uz iespējamo nobalsojušo skaitu, pirmo reizi vēlot Eiropas Parlamentu, raugās skeptiskāk. Par iemeslu minot cilvēku paviršo informētības līmeni, kas ir Eiropas Parlaments un ar ko tas nodarbojas. Kā arī atzīstot, ka cilvēkiem mazāka interese balsot par Latvijas tautas priekšstāvjiem Eiropas Parlamentā ir arī šāda iemesla dēļ “kāds man no tā labums?”. Tiek lēsts, ka visās četrās balsošanas dienās Rīgā varētu ierasties ne vairāk kā 200 tūkstoši vēlētāju.
Iespējamo nobalsojušo skaitu neapšaubāmi mazinās arī deklarētās un īstās dzīvesvietas neatbilstība. Tas nozīmē, ka daļa iedzīvotāju paziņojumu par vēlēšanu iecirkni reāli nesaņems, jo nedzīvo tur, uz kurieni paziņojums tiks sūtīts.

Sava kārtība
saimnieciskās lietās

Vēlēšanu iecirkņu tehniskais aprīkojums – balsošanas kabīnes, urnas – Rīgā ir atrisināts. Tās sarūpētas jau iepriekšējo vēlēšanu laikā gan ar Rīgas domes atbalstu, gan par valsts piešķirtajiem līdzekļiem. Kā ierasts, lielākā daļa vēlēšanu iecirkņu atradīsies skolās. J.Siliņš kā uz tendenciozu norāda “Latvijas Avīzē” pausto informāciju par vēlēšanu iecirkņu apzinātu pārvietošanu no latviešu valodas plūsmas vidusskolām uz krievu plūsmas skolām Rīgā. “Veidojot iecirkņus, tas nebija prioritāri – latviešu vai krievu plūsmas skola. Ja daudzdzīvokļu namu masīvā, kur ir liels vēlētāju skaits, atrodas krievu mācībvalodas vidusskola, kāds var būt iemesls te iecirkni neveidot?” jautā J.Siliņš.
Lai gan ar vēlēšanu sarīkošanu saistītajos likumos noteikts, ka telpas vēlēšanu sarīkošanai valsts un pašvaldību iestādēs piešķiramas, neprasot samaksu, J.Siliņš atzīst, ka šādi darījumi iestādei ir neizdevīgi. Tiek izmantotas gan telpas, gan mēbeles, arī telefons, tērēta elektroenerģija, pastāv vajadzība lietot datortehniku. Pēc vēlēšanām telpas ir jāuzkopj un jāatstāj pienācīgā kārtībā. Taču uz vēlēšanu laiku ievēlētā vēlēšanu komisija ierodas vien ar urnu, sabīdāmām vēlēšanu kabīnēm, rakstāmpiederumiem un labo gribu strādāt. Lai risinātu pārējos telpas aprīkojuma un pakalpojumu sniegšanas jautājumus, Rīgas vēlēšanu komisija arī ar valsts un pašvaldību iestādēm slēdz līgumus par pakalpojumu sniegšanu, vienojoties par samaksu lielākoties 60 latu apjomā. “Tad esam daudzmaz nodrošinājušies, ka komisijas locekļiem pašiem nebūtu jāuzkopj telpas, no mājām jānes pagarinātāji un jāmeklē, kur pieslēgties pie elektroenerģijas.
Par lielāko trūkumu finanšu lietās J.Siliņš uzskata pēcmaksu. Nākas strādāt avansā, cerot, ka naudu par padarīto saņems pēc tam. Arī gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Rīgas vēlēšanu komisija strādā jau no janvāra, atalgojumu par darbu daļēji saņemot no Rīgas domes.

Atbildīgais, bet
zemu atalgotais darbs

Arī vēlēšanu komisiju izveidošana nesagādā grūtības, jo strādātgribētāju Rīgā netrūkst. Cita lieta ir bezatbildība, kas diemžēl sastopama starp ievēlētajiem iecirkņu komisijas locekļiem. Cilvēki, redzēdami iespēju likumīgi nopelnīt naudu, strādājot iecirkņu vēlēšanu komisijā, labprāt atsaucas uz izsludināto pieteikšanos. Tiek ievēlēti, taču daudzi, tiklīdz uzzina darba samaksas apmēru, no strādāšanas atsakās. Ir arī tādi, kas rīkojas vēl bezatbildīgāk – vēlēšanu dienā darbā neierodas. “Uzskatu, ka valsts vēlēšanu sarīkošanai piešķir ļoti pieticīgu naudu. Par vienu darba dienu vēlēšanu komisijas loceklis saņem tikai divus latus. Tas ir gan atbildīgs, gan fiziski nogurdinošs darbs,” atzīst J.Siliņš. Un šim atzinumam nevar nepiekrist. Jo vairāk tādēļ, ka vēlēšanu dienā komisija strādā nevis astoņas, bet bieži vien 24 stundas.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv