Cik daudz strādājam un pelnām

Pērn nedaudz pieaudzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Proti, aizvadītajā gadā vairāk nekā puse – 62 procenti – iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Savukārt nodarbināti bija 55,4 procenti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Latvijas likumdošanā ir noteikts darba nedēļas ilgums – 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka gandrīz puse nodarbināto strādāja likumdošanā noteikto 40 stundu darba nedēļu, sestā daļa strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā , bet trešā daļa - vairāk par oficiālo darba nedēļu (šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.
Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo (t.i., parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā, izņemot tos, kuri paši uzskata sevi par pilnu darba laiku nodarbinātiem neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita) bija 103,2 tūkstoši cilvēku, liecina CSP dati. Divas piektdaļas no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jo nevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, katram piektajam darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.), katrs septītais nodarbinātais papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi, savukārt katrs astotais nodarbinātais nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku.
Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos visai bieži vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka pērn 7,5 procentiem no nodarbināto kopskaita bijis papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un jomu, kurā darbojoties tie iegūti.
Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem ir šādi: gandrīz pusei tā bija darba samaksa; nedaudz vairāk nekā ceturtdaļai iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza tuvinieki vai draugi; ceturtā daļa iedzīvotāju saņēma pensiju; septītā daļa saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas).
Katram astotajam darba ņēmējam pamatdarba vietā saņemtā pēcnodokļu darba alga bija līdz 64 latiem mēnesī, katrs sestais algotu darbu strādājošais saņēma algu 64 līdz 80 latu robežās, katrs piektais saņēma 80 līdz 100 latus, katrs ceturtais saņēma 100 līdz 150 latus, savukārt katrs septītais darba ņēmējs saņēma algu 150 līdz 200 latu robežās.

“LV” informācija