Eiropas Savienība Latvijas iedzīvotāju vērtējumā

Aptaujas, ko veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā un Valsts kancelejas atbalstu, dalībnieki tika lūgti raksturot, kā viņi vērtē Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Aptuveni divas piektdaļas aptaujas dalībnieku pauda neitrālu nostāju: 40,7 procenti iedzīvotāju, atbildot uz jautājumu “Vispārīgi runājot, vai jūs domājat, ka Latvijas dalība ES ir...”, izvēlējās atbildi “Ne laba, ne slikta lieta”. Aptaujas dati dati liecina, ka par “labu lietu” respondenti to atzinuši biežāk (27,1 procents) nekā par “sliktu” (24,9 procenti).
Latvijas dalību ES par “labu lietu” biežāk atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, Latvijas pilsoņi, kā arī Vidzemē dzīvojošie. To, ka Latvijas dalība ES ir “slikta lieta”, biežāk norādījuši aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem, iedzīvotāji ar pamatizglītību, cittautieši, respondenti bez Latvijas pilsonības, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no 76 līdz 100 latiem, kā arī Rīgas iedzīvotāji.
Neitrālu attieksmi pret Latvijas dalību ES (atbilde “ne laba, ne slikta”) biežāk pauduši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 54 gadiem, aptaujātie ar ļoti zemiem ienākumiem (mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 25 latus, Kurzemē un laukos dzīvojošie.
Ja referendums par Latvijas dalību ES būtu noticis martā, par Latvijas iestāšanos ES balsotu 45,3 procenti (februārī 53,1 procents) aptaujas dalībnieku, savukārt pret balsotu 40,5 procenti (februārī 33,9 procenti) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Šajā jautājumā konkrētu viedokli nepauda 14,2 procenti (februārī 13 procenti) respondentu.
Pētījuma laikā iedzīvotāji tika lūgti novērtēt savu zināšanu līmeni par ES, kā arī norādīt, vai viņi ir dzirdējuši par ES institūcijām un maijā plānoto Eiropas nedēļu. Latvijas iedzīvotāji savas zināšanas par ES vērtējuši diezgan kritiski – 10 punktu skalā atbilžu vidējā vērtība ir 4,77. Jāpiebilst, ka 10 punktu skalas divus augstākos vērtējumus atzīmēja tikai 2,1 procents aptaujāto, bet skalas divus zemākos vērtējumus norādījuši 9 procenti iedzīvotāju. Interesants ir fakts, ka, pēc “Eurobarometer” veiktās aptaujas datiem, 15 ES dalībvalstīs iedzīvotāju vidējais zināšanu pašvērtējums par ES ir tikai 4,36 punkti 10 punktu skalā.
Analizējot dažādu ES institūciju atpazīstamību, jāatzīmē, ka biežāk iedzīvotāji ir dzirdējuši par Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atbildēja, ka ir dzirdējuši par ES Padomi, Centrālo banku un Eiropas Kopienu tiesu. Gandrīz desmitā daļa iedzīvotāju atzīmēja, ka nav dzirdējuši ne par vienu no šīm institūcijām.
Par maijā plānoto Eiropas nedēļu ir dzirdējuši 31,5 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Novērtējot, vai Latvijas masu informācijas līdzekļi pietiekami informē par ES, gandrīz puse norādīja, ka tas tiek darīts “par maz”, bet par “pietiekamu” informācijas apjomu par ES atzinuši 35,7 procenti aptaujāto. Tikai četri procenti respondentu uzskata, ka masu informācijas līdzekļi sniedz “par daudz” informācijas.

Pēc Valsts kancelejas informācijas