Kuldīgas degšana uzdod jautājumus

Kuldīgas domes priekšsēdētājs Edgars Zalāns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pirmdien Kuldīgā notikušie ugunsgrēki ne tikai izvirzījuši jautājumus, kāpēc, kas un kā, bet arī mudina uz notikušo palūkoties kā uz pietiekami būtisku problēmu kopumā.

12. aprīlī Kuldīgā, Smilšu, Liepājas un Putnu ielas rajonā, uguns skārusi deviņas ēkas, no kurām trīs cietušas stipri. Cietušo vai bojāgājušo, par laimi, nav. Aizdegšanās iemesli tiek noskaidroti. Sākotnēji tika ierosināta krimināllieta par mantas iznīcināšanu aiz neuzmanības, taču jau otrdien pēcpusdienā lieta pārkvalificēta uz tīšu dedzināšanu. Atbildīgie dienesti pārspriež notikušo un analizē, ko vajadzētu darīt, lai mazinātu līdzīgu incidentu iespējamību nākotnē. Ministru prezidents dodas uz Kuldīgu, lai iepazītos ar situāciju pilsētā un tiktos ar pašvaldības pārstāvjiem. Tādas īsumā ir šīs ugunsgrēku virknes, kura sākusies no neapsaimniekotas noliktavas pilsētas laukuma malā un turpinājusies, skarot arī kādreizējās slimnīcas un citas ēkas, atbalsis diennakti pēc notikušā.
Uzklausot speciālistu viedokļus, secinājumi ir visai pretrunīgi: varēja būt vēl sliktāk, jo draudēja nodegt teju viss Kuldīgas centrs, bet varēja arī ugunsgrēkus apdzēst ātrāk. Turklāt radies jautājums par ugunsbīstamību ne tikai Kuldīgas, bet arī citu pilsētu vēsturiskajā apbūvē un iespējām cīnīties ar potenciālo nelaimi. Taču Kuldīgas gadījumā notikušais ir īpaši akcentējams, jo vēl nesenā vēsturē ir daudzus iedzīvotājus tieši vai netieši skārušie atkārtotie ugunsgrēki kokapstrādes uzņēmumā “Vulkāns”, kur vainīgie, visticamāk, tā arī netiks noskaidroti.

Nav gatavi
tik plašai degšanai

Otrdienas ugunsgrēku virkne sākās īsi pēc pieciem pēcpusdienā un vienlaikus turpinājās vairākās vietās. Tieši tā arī izrādījusies vislielākā problēma saistībā ar dzēšanas iespējām. Proti, uz notikuma vietām tūlīt varēja izbraukt pieci glābēji divās automašīnās. Ar to, protams, bija par maz, taču pirmie izsauktie palīgspēki pilsētā spēja ierasties tikai pēc aptuveni pusstundas, bet tālākie palīgi braukuši pat gandrīz četrreiz ilgāk. “Grūta bija tieši pirmā stunda – trīs ugunsgrēki 15 minūšu laikā, bet stundas laikā jau dega pieci seši objekti,” situāciju otrdien pievakarē skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kuldīgas brigādes priekšnieks Raitis Sisenis. Visās degšanas vietās uzreiz ierasties nav bijis iespējams.
Otra lielākā problēma, kas aktualizējusies saistībā ar šo ugunsgrēku, ir malkas apkure, kuras dēļ iedzīvotāji jau tā blīvajā vecpilsētas apbūvē tur šķūnīšus un citas ugunsnedrošas malkas krājumu novietnes. Turklāt, kā norāda R. Sisenis, atšķirībā no, piemēram, Vecrīgas, Kuldīgas vēsturiskajā centrā mitinās daudz bezpajumtnieku, bezdarbnieku, arī pensionāru, kuri ne tikai negrib un nespēj parūpēties par ugunsdrošību, bet ar uguni mēdz rīkoties bezatbildīgi.

Apdegušās ēkas kādu laiku bojās pilsētas kopainu, jo pilsētas budžetā nav tam paredzēti līdzekļi Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Vēl kāda būtiska problēma: apgrūtinātas lielizmēra ugunsdzēsības tehnikas piekļūšanas un darba iespējas šaurajās vēsturiskās pilsētas daļas ieliņās, kā arī liela mēroga dzēšanas darbiem daudzviet nepietiekamā ūdensapgāde ugunsdzēsības hidrantu trūkuma un nepietiekamā spiediena dēļ. Vēl kā mīnuss tiek minēta izplatītā iedzīvotāju neieinteresētība sekot tuvākajā apkārtnē notiekošajam – vai ēkās nemēģina iekļūt aizdomīgas personas un kaut ko tajās aizdedzināt.

Ugunsgrēks norāda uz
problēmām ne tikai Kuldīgā

Viss iepriekšminētais nav tikai Kuldīgas problēma. Situācija ir visai tipiska, atzīst VUGD priekšnieks Aivars Straume. Līdzīgi ir gandrīz jebkuras Kuldīgas lieluma pilsētas ugunsdzēsības resursi – pāris automašīnu un ap trim cilvēkiem katrā, kuri var nekavējoties doties uz notikuma vietu. Ir gan iespēja piesaistīt vēl cilvēkus no brīvajām maiņām, taču plašas degšanas gadījumā ar to nepietiek. Arī blīva koka apbūve, šauras ieliņas, nepietiekama ūdensapgāde un nevērīgi cilvēki ir gandrīz katras rajona pilsētas ugunsdrošības problēmu skaitā.
Diemžēl nevienai no šīm problēmām neredz ātra risinājuma. Visur nepieciešama nauda. Kā atzīst gan A.Straume, gan R.Sisenis, galvenā problēma ir nepietiekamie cilvēku resursi. Tā kā ugunsdzēsēju pie katras ēkas norīkot nav rentabli, par optimālo variantu, piemēram, Kuldīgā varētu uzskatīt tās pašas divas automašīnas, taču ar sešiem cilvēkiem katrā. Taču vismaz pārredzamā nākotnē tas diez vai būs iespējams.
Nabadzība ir arī pilsētu vēsturiskās koka apbūves problēma. Speciālisti norāda, ka ēkas ir nolaistas un nedrošas. Taču tās būtu jāapstrādā ar īpašu ugunsdrošu šķidrumu, jāsakārto, jānomaina novecojusī elektroinstalācija, renovācijā jāizmanto ugunsdroši materiāli. Viens no veidiem, kā to panākt, ir šos namus nodot apsaimniekotspējīgu, ieinteresētu īpašnieku vai lietotāju rīcībā. Līdzīgi kā tas jau noticis Vecrīgā.

VUGD priekšnieks ģenerālis Aivars Straume Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Tieši Rīgas vēsturiskais centrs paradoksālā kārtā uzrāda arī virkni nebūšanu, no kurām, iespējams, izvairīties varētu citviet. Proti, Vecrīgas un tai piegulošo teritoriju problēma ir milzīgais skaits automašīnu, kuras ne tikai nosprosto šaurās ieliņas, bet arī tiek novietotas uz ugunsdzēsības hidrantu vākiem. Tādējādi, kā atzīst ugunsdzēsēji, ja vecpilsētā nāktos dzēst plašu degšanu, visticamāk, ka savlaicīga piekļūšana ar piemērotu smago autotehniku nebūtu iespējama. Aktuāla problēma Vecrīgā ir novecojusī ūdensapgādes sistēma, kas spēj nodrošināt tikai ap 50% no nepieciešamā un vietām ir simt un vairāk gadu veca. Trūkst arī speciāli ierīkotu ūdens uzpildīšanas vietu ugunsdzēsības autocisternām Daugavā un pilsētas kanālā. Savukārt attiecībā uz celtniecību kā negatīvs piemērs jāmin nelikumīga būvniecība nekvalificētu strādnieku izpildījumā, kas visbiežāk beidzas ar ugunsgrēkiem tieši neprofesionāli veiktu metināšanas darbu dēļ. Problēma ir arī materiālu taupīšana uz ugunsdrošības rēķina.

Vai iekļūs UNESCO
sarakstā?

Vai nupat notikušie ugunsgrēki nemazina Kuldīgas vēsturiskā centra izredzes iekļūt Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, uz kuru pilsēta visai sīvas konkurences apstākļos šobrīd pretendē? “Domāju, ka ne,” skaidro Kuldīgas domes priekšsēdētājs Edgars Zalāns. “Drīzāk to varētu apgrūtināt tas, ka šobrīd no amata pienākumu pildīšanas atstādināts Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Lejnieks.” Viņam līdz šim bijusi liela loma pilsētas virzībā uz iekļaušanu UNESCO sarakstā, kas nozīmētu, ka noteiktas Kuldīgas daļas saglabāšana tiktu atzīta par visai cilvēcei nozīmīgu uzdevumu. Tiesa, apdegušās ēkas kādu laiku bojās pilsētas kopainu, jo pilsētas budžetā nav paredzēti līdzekļi šādu gruvešu novākšanai.

Lietu ierosina
par tīšu dedzināšanu

Uzklausot speciālistu viedokļus, secinājumi ir visai pretrunīgi: varēja būt vēl sliktāk, jo draudēja nodegt teju viss Kuldīgas centrs, bet varēja arī ugunsgrēkus apdzēst ātrāk Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Sākotnēji krimināllieta saistībā ar ugunsgrēkiem tika ierosināta par mantas iznīcināšanu aiz neuzmanības, jo pirmā degšana izcēlās kādā neapsaimniekotā noliktavā Smilšu ielā, bet pārējās ēkas aizdegās virzienā, kas tobrīd bija no šīs vietas pa vējam uz priekšu. Turklāt iedzīvotāji manījuši pa gaisu šajā virzienā lidojam kūpošas pelnu vai ogļu plēksnītes. Taču jau no sākuma aizdomīgi šķita tas, ka minētajā noliktavā un vēl vairākās vietās ugunsgrēki izcēlās gandrīz vienlaikus. Savukārt parasti, kad ēkas aizdegas no cita ugunsgrēka radītām dzirkstīm, tās vispirms kādu laiku gruzd, atklāta liesma neparādās uzreiz, skaidro VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Solveiga Smiltene.
Otrdien pēcpusdienā, apspriežoties ar prokuroru, ierosināta krimināllieta par tīšu dedzināšanu. Policija šobrīd izvirzījusi divas galvenās versijas par degšanas izcelšanos – jau minēto nejaušību un tīšu ļaunprātību, informē Kuldīgas policijas pārvaldes priekšnieks Ilgonis Heinackis. Viņš arī paskaidroja, ka pagaidām nav zināmi ne iespējamās dedzināšanas motīvi, ne aizdomās turamās personas.
Neilgi pēc notikušā pilsētnieku vidū izplatījās runas par tīšu dedzināšanu, kuras nolūks – pazemināt minētās medicīnas iestādes vērtību pirms privatizācijas. Taču, kā izrādās, pašvaldība šo būvi nodot privatizācijai nemaz negrasās. Tomēr kuldīdzniekus var arī saprast: “Vulkāna” arī ar privatizāciju, visticamāk, saistītajā tīšajā dedzināšanā vainīgie tā arī nav noskaidroti un notiesāti. Un situācija ir bezcerīga. “Visdrīzāk neatklāta arī šī lieta beigsies – saistībā ar noilgumu, kas ir desmit gadi, šo lietu varēs slēgt,” skaidro šīs krimināllietas par tīšu dedzināšanu izmeklētāja Vineta Petrika.
Arī par “Vulkāna” lietu, kā atminas I. Heinackis, interesi vismaz sākotnēji izrādīja augstākajā līmenī – gan Iekšlietu ministrijas vadība, gan pat Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura toreiz likumsargiem izteica atzinību par labu darbu.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv