Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa sēdē

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.57, 13.04.2004.

Noteikumi, kuri izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Noteikumi paredz likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” A sadaļā “Reglamentētās profesijas Latvijas Republikā” precizēt prasības Latvijas Republikā noteiktajām reglamentētajām profesijām atbilstīgi attiecīgajās Eiropas Savienības direktīvās ietvertajām normām un Latvijas atbildīgo institūciju priekšlikumiem. Likuma B sadaļā “Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšana” ir paredzēts: izdarīt redakcionālus precizējumus visā likuma tekstā, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu ieteikumus; precizēt likuma normas par pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu profesijās veselības aprūpes jomā (ārsts, zobārsts, medicīnas māsa, vecmāte, farmaceits un veterinārārsts), arhitekta un advokāta profesijā, paredzot, ka Ministru kabinets apstiprina automātiski atzīstamo kvalifikāciju sarakstu šajās profesijās; precizēt normas par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes un adaptācijas perioda piemērošanu pretendentiem, kuru profesionālās kvalifikācijas atzīst saskaņā ar vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un balstoties uz pretendenta profesionālo pieredzi; precizēt normas par pretendentu profesionālās kvalifikācijas pierādījumu izskatīšanas kārtību, ņemot vērā direktīvās pastāvošās atšķirības. Likuma C sadaļā ir precizētas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā iesaistīto institūciju funkcijas, kā arī ietverta norma par deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt Latvijas Republikas kompetento institūciju sarakstu, kas izsniegs Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” tekstā ir veikti redakcionāli labojumi, aizstājot terminu “ārvalstnieks” pret vārdiem “ārvalstīs iegūta kvalifikācija”, jo nepieciešamība atzīt profesionālo kvalifikāciju reglamentētajā profesijā ir tāpēc, ka attiecīgā kvalifikācija ir iegūta citā valstī un tā nav atkarīga no pretendenta pilsonības.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Noteikumi paredz, ka tiek grozīts Sēklu aprites likums, paredzot uz vienādiem nosacījumiem nodrošināt Latvijā ražoto sēklu apriti ES dalībvalstīs un otrādi. Papildinātas Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas ar tām, kuras nodrošina sēklu brīvu apriti ES dalībvalstīs (saistītas ar kultūraugu kopējo katalogu veidošanu, ES normatīvo aktu prasību izpildi, sadarbību ar citām ES dalībvalstīm). Papildināti sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju pienākumi, lai nodrošinātu: inspektoram pieeju noliktavām un sēklu dokumentācijai; bioloģiskās sēklas krājumu aktualizēšanu; informāciju par ģenētiski modificētajām šķirnēm; šķirnes apraksta iesniegšanu sēklu sertificēšanas institūcijai; ES kopējos šķirņu katalogos iekļauto šķirņu sertifikāciju Latvijā. Noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā un nodrošina pieteikumu iesniegšanu šķirņu iekļaušanai ES kopējiem šķirņu katalogiem; kā arī papildu nosacījumus un atlaides šķirnes iekļaušanai šķirņu katalogos; nosacījumus sēklu pārdošanai (sēklām jābūt sertificētām, viendabīgās partijās, ja šķirne ir ģenētiski modificēta ? tai jābūt apstiprinātai saskaņā ar regulas 1829/2003 prasībām). Paredzēts nosacījums, ka, lai novērstu īslaicīgās grūtības sēklu apgādē, Zemkopības ministrija var risināt jautājumu ES Komisijā par attiecīgo šķirņu sēklu tirdzniecību ES dalībvalstīs ar pazeminātām kvalitātes prasībām, ES nosacījumu pārņemšanu attiecībā uz sēklu ievešanu un izvešanu (nedrīkst ievest sēklas no trešajām valstīm, ja augu suga minēta ES sēklu tirdzniecības direktīvās; var ievest to augu sugu sēklas, kuras nav minētas ES sēklu tirdzniecības direktīvās). Paredzētas tiesības līdz 2009.gada 1.maijam sertificēt un tirgot Latvijā to šķirņu (81) sēklu, kura neatbilst direktīvu prasībām par šķirnes atzīšanu (saskaņā ar pievienošanās ES līgumu).
Pieņemti noteikumi “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Darījumus ar zemes īpašumiem pilsētās zemes reformas laikā regulē likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, šobrīd paredzot ierobežojumus ārvalstu fiziskām un juridiskām personām iegūt zemi īpašumā. Saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienībai un ņemot vērā Pievienošanās Eiropas Savienībai aktā ietvertos iespējamos pārejas nosacījumus šajā jomā, ir nepieciešams izdarīt grozījumus minētajā likumā, panākot tā atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un izmantojot Pievienošanās aktā noteiktās tiesības. Likuma neatbilstība Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam tiek minēta Eiropas Komisijas regulārajos normatīvo aktu saskaņošanas ziņojumos (Annual Progress Reports). Grozījumi likumā nosaka pārejas periodu no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 1.maijam, kurā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un dalībvalstīs reģistrētās juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā bez ierobežojumiem, ja tie veic uzņēmējdarbību Latvijā un tās mērķis nav lauksaimniecība vai mežsaimniecība.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām”.
Pieņemti noteikumi “Dizainparaugu noteikumi”.

Noteikumi, kuri pieņemti parastajā kārtībā

Pieņemti noteikumi: “Dabas parka “Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”; “Dabas parka “Rāzna” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”; “Dabas parka “Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”; “Dabas parka “Bernāti” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Dabas parks “Pape” atrodas Liepājas rajona Rucavas un Nīcas pagastā. Dabas parka ārējā robeža noteikta 2003. gada 18. martā, izdarot grozījumus Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumos Nr. 83 “Noteikumi par dabas parkiem”. Pēc Zemkopības ministrijas prasības noteikumos tika iekļauts punkts, ka parka robeža stājas spēkā vienlaikus ar individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu spēkā stāšanos. Lai teritorija iegūtu dabas parka statusu un tiktu saglabātas dabas vērtības, bija nepieciešams steidzami izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Ņemot vērā dabas vērtību izvietojumu un nepieciešamo aizsardzības un izmantošanas režīmu, teritorija sadalīta funkcionālajās zonās. Lieguma zona (5663 ha) ir izveidota, lai saglabātu Nidas purva, piejūras augsto kāpu un Papes ezera bioloģisko daudzveidību un dabiskos procesus, kas veido un uztur šīs ekosistēmas. Dabas parka zona (44 733 ha) ir izveidota, lai samazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz dabas lieguma zonu. Zonā, ja nepieciešams, saskaņā ar dabas aizsardzības plānu veic dabas apsaimniekošanas pasākumus un saimniecisko darbību. Dabas parka zona jūrā no piekrastes līdz 30m izobatai ir izveidota, lai aizsargātu putniem nozīmīgās vietas un zivju nārsta vietas. Neitrālā zona (1381 ha) ir izveidota, lai saglabātu Baltijas jūras piekrastes zvejniekciemu raksturīgo ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības un nodrošinātu to ilgtspējīgu attīstību.
Dabas parks “Rāzna” atrodas Krāslavas rajona Ezernieku, Endzeļu un Andrupenes pagastā, Ludzas rajona Rundēnu pagastā un Rēzeknes rajona Mākoņkalna, Lūznavas, Čornajas un Kaunatas pagastā. Dabas parks izveidots pēc teritorijā ietilpstošo pašvaldību iniciatīvas, lai aizsargātu dabas daudzveidību Rāznas ezerā un tam pieguļošajās teritorijās, saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai savdabīgas, skaistas un Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgas ainavas, unikālus ģeomorfoloģiskos veidojumus. Dabas parka ārējā robeža noteikta 2003.gada 18.martā, izdarot grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem”. Pēc Zemkopības ministrijas prasības noteikumos tika iekļauts punkts, ka parka robeža stājas spēkā vienlaikus ar individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu spēkā stāšanos. Lai teritorija iegūtu dabas parka statusu un tiktu saglabātas dabas vērtības, bija nepieciešams steidzami izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Ņemot vērā dabas vērtību izvietojumu un nepieciešamo aizsardzības un izmantošanas režīmu, teritorija sadalīta funkcionālajās zonās. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamās sugas un biotopus. Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā arī aizsargātu parka ainavu. Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu dabas parka teritorijā esošo apdzīvoto vietu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Zonējums saskaņots ar pašvaldībām.
Engures ezera dabas parks atrodas Engures, Mērsraga, Ķūļciema un Zentenes pagastu teritorijās, un tajā ietilpst arī Rīgas jūras līča akvatorija līdz 10 m izobatai. Noteikumos norādītā dabas parka kopējā platība ir 19 762 ha, kas atšķiras no 1998.gada 24.februāra noteikumos norādītās platības – 18 000 ha. Atšķirība radusies, precīzāk aprēķinot dabas parka platību ar GIS programmas Esri ArcView 8,3 palīdzību. Jaunas teritorijas dabas parkā netiek iekļautas. Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu ūdensputnu un to dzīvotņu, jūras un ezera piekrastes biotopu un kāpu aizsardzību, kā arī reto un aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu aizsardzību un apsaimniekošanu. Engures ezers iekļauts arī Ramsāres konvencijas starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Laikposmā no 1997. līdz 2000.gadam dabas parkam tika izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Plāna izstrādes laikā tika apkopota informācija par dabas parka vērtībām, noteikti teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, kā arī noteikti prioritārie pasākumi, kas īstenojami dabas parka aizsardzībai un apsaimniekošanai. Lai ieviestu 2000.gadā izstrādāto dabas parka “Engures ezers” dabas aizsardzības plānu no 2001. līdz 2004.gadam tiek īstenots EK LIFE Nature finansēts projekts “Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana” ar kopējo finansējumu 650 000 eiro. Projekta ietvaros veikti īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un uzturēšanas darbi, izgatavotas un izvietotas dabas parka informācijas zīmes, teritorijas apskatei izveidotas un labiekārtotas takas, uzbūvēti putnu novērošanas torņi un vasaras lekciju zāle. Projekta ieviešanu veic SO “Engures ezera dabas parka fonds” sadarbībā ar SO “Latvijas Dabas fonds”.
Izstrādātais noteikumu projekts nosaka dabas parka “Engures ezers” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu. Dabas parkā noteiktas četras funkcionālās zonas: regulējamā režīma zona, dabas lieguma zona, dabas parka zona un neitrālā zona; dabas lieguma zonā var noteikt sezonas liegumu. Ar individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu stāšanos spēkā spēku zaudēs 1998. gada 24. februāra noteikumi Nr. 60 “Noteikumi par Engures ezera dabas parku”.
Dabas parks “Bernāti” atrodas Liepājas rajona Nīcas pagastā. Dabas parka ārējā robeža noteikta, izdarot grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem”. Dabas parka platība ir 2945 ha. Tā kā teritorija iever jūru, jūras piekrastes kāpu mežus un no jūras attālākus mežu masīvus, bija nepieciešams izstrādāt individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Ņemot vērā dabas vērtību izvietojumu un nepieciešamo aizsardzības un izmantošanas režīmu, dabas parka teritorija sadalīta funkcionālajās zonās. Dabas lieguma zona (321 ha) izveidota, lai saglabātu piejūras kāpu bioloģisko daudzveidību. Dabas parka zona (365 ha sauszemes un 2203 ha jūrā) ir izveidota, lai saglabātu parku atpūtai un izglītošanai, kā arī aizsargātu putniem nozīmīgu vietu. Neitrālā zona (54 ha) ir izveidota, lai saglabātu Baltijas jūras piekrastes raksturīgo ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības, nodrošinātu zvejnieku sētu ilgtspējīgu attīstību.
Pieņemti noteikumi “Higiēnas prasības pārtikas apritē”, kuri nosaka higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem, kas veic pārtikas sagatavošanu, apstrādi, ražošanu, iepakošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu un rīcību ar pārtiku (iekraušanu un izkraušanu), piedāvāšanu tirdzniecībai vai piegādi patērētājam (izņemot primāro ražošanu – primāro (zemkopības, lopkopības un zvejas) produktu ražošana vai audzēšana, tai skaitā ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana pirms nokaušanas, medības un savvaļas produktu vākšana, kā arī pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos).
Šo noteikumu prasību ievērošanas kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.
Pārtikas uzņēmumam ir tiesības apstrīdēt Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru pieņemto lēmumu Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram.
Pārtikas uzņēmumā atbildīgā persona izstrādā un uztur paškontroles sistēmu, nosakot un novērtējot katru darbību, kurā pastāv risks pārtikas drošībai, un nodrošinot, ka drošības procedūras ir noteiktas, ieviestas, uzturētas un periodiski pārskatītas, balstoties uz riska cēloņu analīzes un kritisko kontroles punktu (HACCP) principiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments