...mūsu vieta ir apvienotās Eiropas valstu vidū

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, oficiālas vizītes laikā Vācijā, piedaloties Latvijas vēstniecības ēkas un Latvijas dienas izstādē "Expo-2000" atklāšanā

Turpinājums.

Sākums "LV" Nr. 247/249, 04.07.2000.

"Latvijas Vēstnesis":

— Jūsu ekselence Valsts prezidentes kundze! Lūdzu, raksturojiet galvenos sasniegumus, ko Latvija guvusi desmit gados kopš neatkarības atjaunošanas. Un kas, jūsuprāt, pašlaik ir Latvijas aktuālākās problēmas?

V.Vīķe–Freiberga:

— Es domāju, ka pats lielākais Latvijas sasniegums bijusi spēja izrauties no totalitāras valsts brīvībā un demokrātijā. Izrauties no pakļautības un atjaunot pašiem savu valstiskumu. Izrauties no plānveida ekonomikas un pāriet uz brīvas tirgus ekonomikas principiem. Izrauties no pilnībā kontrolētas dzīves un nodrošināt situāciju, kad Latvijas tauta pati izlemj savus likteņus un visus ikdienas dzīves jautājumus.

Taču jaunais laiks mums, protams, ir uzlicis arī lielāku atbildību. Un šī pāreja bijusi un joprojām ir saistīta arī ar zināmām grūtībām.

Desmit gados, kopš mūsu valsts ir ieguvusi neatkarību, Latvija ir nogājusi ļoti garu ceļu un ļoti daudz sasniegusi. Taču tas nav noslēgts ceļš, bet process, kas joprojām turpinās. Tas ir ceļš, kurā mēs atjaunojām likumību un tiesiskumu ikvienam. Ceļš, kurā mēs savai tautai nodrošinājām brīvu intelektuālo un kultūras attīstību.

Taču ik diena mums izvirza jaunus uzdevumus, un mums tiem jābūt gataviem. Domāju, ka latviešu tauta ir gatava šiem jaunajiem, lielajiem uzdevumiem. Latviešu tauta daudz strādā, un es kā prezidente esmu pārliecināta: mūsu valsts un mūsu tauta ir gatava tikt galā arī ar eventuālām priekšāstāvošām grūtībām. Tikt galā ar problēmām, kas, protams, joprojām sastopamas arī mūsu ikdienas dzīvē. Par to liecina arī tas, kā Latvija sevi parāda šeit, izstādē "Expo–2000", gan mūsu Latvijas dienas kultūras programma, gan Latvijas paviljons.

 

Latvietis mūsu valsts paviljonā

jūtas kā mājās

Šeit atkāpjas kilometru tūkstoši un lidojuma stundas starp Latviju un Vāciju. Pirmajā brīdī atkāpjas arī modernās tehnoloģijas, kas vairumā izstādes paviljonu burtiski nogrūst pār apmeklētāja apziņu un uztvertspēju. Jo daudzas valstis Hannoverē, tā vien šķiet, sacenšas, lai cita citu pārspētu un, ja nevar pārspēt, tad vismaz neizskatītos sliktāk par citiem.

Te, Latvijas paviljonā, šādas izjūtas ir svešas. Vien skanīgas gaiši zeltaina priedes koka sienas. Vien milzums gaismas, spirgta gaisa un klusuma. Vien miers — pat brīžos, kad paviljonā līdz ar mūsu prezidenti saplūda maksimums cilvēku. Jo balsis pieklust šī cildenā, dvēseliskā miera priekšā.

Apradis ar šo mūsu trauksmainajā laikā deficīto izjūtu, apmeklētājs pievēršas ērti pieejamajai datoru virknei, un viņam paveras elpu aizraujoša iespēja: aust simbolisko jostu, kas, balstoties sensenajos, mītiskajos un daudzviet pasaulē, ne Latvijā vien sastopamajos ornamentos, to mītiskajās likumsakarībās, teorētiski var ne reizi vien apjozt mūsu planētu un aizsniegties no Zemes līdz Mēnesim. Miljoniem cilvēku ievadot datorā savus dzīves skaitļus un savu veltījumu nākotnei.

Ieaudis savu unikālo kā nevienam posmu šajā kopīgajā cilvēces jostā, apmeklētājs nonāk paviljona iekšējā pagalmiņā, ko veido četras milzīgas senlatviešu klēts niedru jumtam līdzīgas slīpnes, vien kopā milzu četrstūrainā piltuvē savērstas. Zem kājām — ar koka tiltiņu pārsegta balta Dzintarjūras smilts. Bet virs galvas — grandiozās niedru klātās piltuves paplašinātas debesis. Un saule — tā pati viena saule pār Latviju un pār šo tālo, bagāto Vāciju. Pār planētu un cilvēci.

Prezidentes apmeklējuma laikā kamerkoris "Ave Sol" šeit, piltuvē, dzied Tēvreizi. "Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top tavs vārds..." Daudziem, šķiet, arī prezidentei, acīs rieš asaras. Bet tās nav mums, latviešiem, garos gadsimtos tik ierastās skumju asaras. Nē, tā ir prieka, lepnuma un pašapziņas zīme. Par to, ka esmu latvietis. Ka piederu šai tīrajai, zaļajai, saules apmirdzētajai zemei, kur ir baltākā liedaga smilts un zaļākās priedes. Pār kuru joprojām mirdz neparasti dāsna saule un kur joprojām dzīvo skaista, gudra un čakla tauta. Latvieši — tauta, kas atkal iztaisnojusi plecus un rāda sevi pasaulei. Rāda talantīgi un pašapzinīgi. Tā, kā to protam tikai mēs.

Citiem te "Expo–2000" ir greznāk un dārgāk. Citiem ir raibāk un skaļāk. Bet mēs esam latvieši. Mēs esam latviski. Un ar to lepojamies. Ar to ejam pie pasaules, un pasaule mums panākas pretī.

 

Hannoveres pasaulē

ir piecdesmit trīs valstis

un starptautiskās organizācijas, kas izstādē "Expo–2000" uzcēlušas savus paviljonus. Valsts prezidente un mūsu valsts oficiālā delegācija Latvijas dienā vispirms ciemojās pie tuvākajiem kaimiņiem.

Igauņu "burkāns", kā "Expo" apmeklētāji iesaukuši mūsu ziemeļu kaimiņvalsts paviljonu, izstādes kopainā iekļaujas pretenciozi un nenoliedzami efektīvi. Tumši izgaismotajās zālēs apmeklētāju apņem saviļņojoša virtuālā pasaule. No liela ekrāna šalc grandiozais dziesmu svētku kopkoris Tallinā, bet nākamajā zālē milzu ekrāns rāda, kā mūsu planētai tuvojas milzu meteorīts, un lakoniski uzraksti apmeklētāja apziņā triec mulsinoši smagus jautājumus: " Kāpēc šis 10 000 tonnu smagais meteorīts savai virzībai izvēlējās tieši Zemi? Kāpēc tas izvēlējās Eiropu? Kāpēc tas izvēlējās tieši Igauniju? Kāpēc tas izvēlējās Sāremā salu? Un kā pēc šīs grandiozās katastrofas varēja saglabāties planēta? Kā šajā vietā atkal var augt koki un zāle? Kā šajā vietā var dzīvot cilvēki? Tauta?"

"Atbildi meklējiet Igaunijā!" vēstī elektroniskais ekrāns. Iespaidīgi, nav vārdam vietas. Žēl, ka pēc "Expo–2000" slēgšanas šai nenoliedzami elegantajai, iespaidīgajai celtnei lemts naktskluba liktenis Vācijā. Un prieks, ka Latvijas paviljonu pārvedīs uz Brīvdabas muzeju Rīgā — tad kosmisko enerģiju mūsu paviljona piltuvē varēs smelties arī katrs latvietis.

Lietuvas eleganti dzelteno paviljonu "Expo–2000" apmeklētāji iesaukuši par "putekļu sūcēju", un uz paviljona terases allaž pulcējas daudz apmeklētāju, baudot, pēc visai ticamas informācijas, pašu lētāko alu "Expo–2000" teritorijā (puslitrs par DM 5).

Krievijas paviljonā līdzās tradicionālajām suvenīru "matrjoškām" un Pētera I vaska figūrai skatāms amerikāņu kosmosa "atspoles kuģim" "Spece Shuttle" apbrīnojami līdzīgā "Buran" modelis un citi ne vairs jauni kosmosa izpētes projekti, taču galvenā uzmanību koncentrēta uz Krievijas jaunāko arktisko ekspedīciju rezultātiem. Latvijas Valsts prezidentei, šīs kaimiņvalsts paviljonu apmeklējot, bija iespēja arī dzirdēt visnotaļ pamatīgu priekšlasījumu, būtībā lekciju par šiem un citiem Krievijas pasākumiem dabas izpētē.

Ļoti veiksmīgi "Expo–2000" ideja — cilvēka saistība ar dabu un tehnoloģiju — īstenota Kanādas paviljonā. Ir grūti aprakstāma sajūta, milzu zālē ejot pa daudzu jo daudzu videoekrānu veidotu grīdu un vērojot, kā šajos ekrānos zem kājām slīd upe visdažādākajos gadalaikos — palu ūdeņi, vasara ar ziedlapiņām straumē, tad rudens zeltainās lapas. Līdz pamats zem kājām sastingst ledus skavās...

Plašā kupolveida zālē skatītājus priecē strūklaka ar gaismas mūziku. Pēc brīža ūdens strūklas nomaina griestos uz daudziem ekrāniem skatāma audiovizuālā informācija par Kanādu — dabu un cilvēkiem. Liela, bagāta valsts ar augstu kultūru un bagātīgiem dabas resursiem, ko kanādieši arī veiksmīgi pratuši parādīt.

Jānis Ūdris, "LV" speciālkorespondents Valsts prezidentes Vācijas vizītes laikā

Turpinājums — seko

Jaunieši sveic "Ekspo – 2000" Latvijas dienas viesus ar Latvijas un Rīgas karogu