Eiropas Savienības komisāra amata kandidāte Sandra Kalniete, atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem
13.aprīlī Eiropas Parlamentā komiteju priekšsēdētāju konferencē pozitīvā gaisotnē notika Latvijas nozīmētās komisāres Sandras Kalnietes izvaicāšana. Tās mērķis bija izvērtēt S.Kalnietes atbilstību augstajam amatam Eiropas Komisijā.
Izvaicāšanas sākumā Sandra
Kalniete uzrunāja Eiropas Parlamenta deputātus un norādīja, ka
Latvijas komisāra stāšanās deputātu priekšā pati par sevi ir
simbolisks brīdis, godinot tos cilvēkus Latvijā, kas grūti un
pašaizliedzīgi strādājuši, lai veicinātu Eiropas
atkalapvienošanos. S.Kalniete savā runā pauda ticību stipras
Eiropas Savienības nākotnei, kuras veiksmīgas darbības
priekšnoteikumi iekļauti ES konstitucionālajā projektā. Latvijas
nozīmētā komisāre arī vairākkārt apliecināja gatavību neatkarīgi
strādāt Eiropas interešu labā.
Eiropas Parlamenta deputāti atzinīgi novērtēja Sandras Kalnietes
līdzšinējos profesionālos sasniegumus, kas liecina par viņas
gatavību augstajam amatam. Zinot, ka lauksaimniecības un
zivsaimniecības joma Latvijas pārstāvei nav dziļi pazīstama,
deputāti galvenokārt uzdeva politiskas dabas jautājumus, lai
izvērtētu S.Kalnietes kopskatu uz minēto nozari. Vairāki
parlamentāriešu jautājumi skāra jutīgās Kopējās lauksaimniecības
politikas (KLP) reformas, lauksaimniecības produktu konkurētspēju
pasaules tirgū, tiešos maksājumus, bioloģiski tīro produkciju un
nabadzīgāko reģionu attīstību. S.Kalniete uzsvēra, ka lauku
attīstības politika ir ļoti svarīgs KLP instruments. Viņasprāt,
jādomā par sabalansētu un ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību,
kas nodrošinātu ne tikai produktu konkurētspēju, bet arī ņemtu
vērā sociālos un vides apsvērumus. Šajā sakarā dzīvotspējīgas var
izrādīties, piemēram, mazās saimniecības, kas ražo bioloģiski
tīrus produktus.
Atbildot uz jautājumiem par zivsaimniecību, S.Kalniete pauda
nostāju, ka vienlaikus jādomā gan par zivju resursu saglabāšanu,
gan par piekrastes iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu. Viņa
gribētu ierosināt visaptverošu pētījumu par veiksmīgākajām ES
valstu iniciatīvām, savienojot šos šķietami pretējos
uzdevumus.
S.Kalniete nepiekrita Polijas novērotāju apgalvojumam par jauno
dalībvalstu zemnieku diskrimināciju attiecībā uz tiešajiem
maksājumiem. Viņa uzsvēra, ka – tieši otrādi – dalība ES paver
iespējas piekļūt lauku attīstībai paredzētajiem ES
līdzekļiem.
Runājot par pienākumu sadali starp Latvijas nozīmēto komisāri un
Francu Fišleru, Sandra Kalniete uzsvēra, ka viņa turpmākos sešus
mēnešus nebūs politiski atbildīga par lauksaimniecības un
zivsaimniecības komisāra portfeli. Proti, jaunā komisāre vairāk
mācīsies, kā rit darbs Eiropas Komisijā un kā tā sadarbojas ar
citām ES institūcijām. S.Kalniete arī uzņemsies nopietnu
sabiedrisko attiecību darbu, skaidrojot jauno dalībvalstu
specifiku esošajās ES valstīs un otrādi.
S.Kalniete atbildēja arī uz vairākiem specifiskiem jautājumiem,
piemēram, paužot uzskatu, ka ES budžets nākamajiem septiņiem
gadiem (2007.–2013.) ir pietiekams, taču nevarētu tikt samazināts
zem 1,24% no ES kopprodukta.
Ceturtdien, 15.aprīlī, EP prezidents Pats Kokss paziņos par
izvaicāšanas rezultātiem. Eiropas Parlaments par desmit jaunajiem
komisāriem oficiāli balsos 5.maijā Strasbūrā.
Eiropas Parlamenta informācija