Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Šlesers

Uz jaut. Nr.27 – dok.Nr.2408

Par gatavošanos tiesvedībai ar “Kempmayer Media Limited”

Pamatojoties uz man iesniegtajiem deputātu jautājumiem saistībā ar gatavošanos tiesvedībai ar Kempmayer Media Limited, sniedzu Jums sekojošas atbildes. Ņemot vērā to, ka šis jautājums ir satraucis Latvijas sabiedrību, pateicoties tam plaši piešķirtajai publicitātei un iepriekšējai negatīvai pieredzei ar starptautisko tiesvedību, izmantošu iespēju savas atbildes ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību darīt zināmas sabiedrībai.

Tajā pašā laikā vēršu Jūsu uzmanību, ka jebkuriem jautājumiem, kas līdz šim skatīti saistībā ar tiesvedību Starptautiskajā tirdzniecības palātas šķīrējtiesā, ir noteikts konfidencialitātes raksturs, un arī man kā satiksmes ministram ir jānodrošina konfidenciālas informācijas neizpaušana trešajām personām.
1. Pirmās darbības, kas tika veiktas, bija advokātu biroju piesaiste un juridisko skaidrojumu uzklausīšana saistībā ar a/s “DLRTC” un Kempmayer Media Limited noslēgto “Līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā” un tā iespējamiem grozījumiem.
2003.gada 14.augustā tika izteikts ierosinājums veidot sarunu grupu no BO VAS “LVRTC”, a/s “DLRTC” un BO VAS “LVRTC” Padomes pārstāvju vidus, lai vestu sarunas ar Kempmayer Media Limited, un tika noteikts sarunu mandāta apjoms. 2003.gada 19. un 22.augustā tika nosūtītas vēstules “Kempmayer Media Latvia (Kempmayer Media Limited)” ar uzaicinājumu uz sarunām.

2003.gada 25.augustā tika saņemta Kempmayer Media Limited atbildes vēstule, kurā bija norādīts, ka Kempmayer Media Limited nav gatavs sarunu uzsākšanai par “Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā” grozījumiem.
2003.gada 29.augustā Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā ir iesniegta un pieņemta izskatīšanai a/s “DLRTC” prasība pret Kempmayer Media Limited un Kempmayer Media Latvia (turpmāk tekstā – KML) par “Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā” atzīšanu par spēkā neesošu.
A/s “DLRTC” intereses šķīrējtiesas procesā pārstāv advokātu birojs “Clifford Chance LLP”.
Par šķīrējtiesnesi a/s “DLRTC” ir nozīmējusi pieredzējušu un starptautiski atzītu speciālistu V.V.Veeder kungu. Starptautiskā tirdzniecības palātas šķīrējtiesa šo lietu skatīs trīs tiesnešu sastāvā, no kuriem viens tātad ir prasītāja, viens – atbildētāja izvēlēti un viens tiesas nozīmēts.
2004.gada 25.februārī notika arbitrāžas (tiesas) sēde, kurā puses vienojās, par kādiem jautājumiem runās tiesas sēdē, kā arī tika nosprausts tiesāšanās grafiks.
Starptautiskajā šķīrējtiesā ir prasība, ka ir jāsniedz neatkarīga Latvijas jurista atzinums par līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Juristam tiek prasīta īpaša kvalifikācija. A/s “DLRTC” ir izvēlējies “Advokātu biroju “Rozenfelds un partneri””, ko BO VAS “LVRTC” padome, pēc a/s “DLRTC” (turpmāk tekstā – DLRTC) valdes un akcionāra akcepta, arī ir akceptējusi (2004.gada 5.marts). Juridiskais atzinums saturēs informāciju par Latvijas likumdošanu attiecībā uz DLRTC prasību pret KML par līguma starp DLRTC un KML atzīšanu par spēkā neesošu (kā primāro prasību) un prasību par līgumā noteiktās kompensācijas samaksu (kā sekundāro prasību) un KML pretprasību. Atzinums Starptautiskajā tirdzniecības palātas šķīrējtiesā jāiesniedz līdz 2004.gada decembra sākumam.
Tuvākā arbitrāžas (tiesas) sēde varētu notikt 2004.gada 22.aprīlī, kad, iespējams, lems par tiesāšanās izmaksu nodrošinājumu.
Pēdējā tiesas sēde ir plānota 2005.gada maija pēdējā nedēļā.
Pretējā puse pašlaik ir cēlusi virspusēju pretprasību, kurā vēl nav norādījusi nekādas precīzas summas, ko varētu prasīt no Latvijas puses. Kā uzskata advokāti, šī pretprasība, iespējams, tikšot papildināta. Arī prasība, ko cēlusi Latvijas puse, iespējams, tiks papildināta pēc veikto materiālu un liecību pārbaudes.
2. Uzskatu, ka konkrētajā jautājumā, kas saistīts ar KML, izmeklēšanas darbībām ir jāturpinās. Tai pašā laikā vēlos uzsvērt, ka jautājums par digitālās televīzijas attīstību Latvijā nav reducējams tikai uz konkrēto tiesvedību, un Satiksmes ministrijā tiek izstrādāta jauna zemes ciparu televīzijas apraides jeb digitālās televīzijas koncepcija, kuru paredzēts iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jau tuvāko mēnešu laikā.
3. Šajā gadījumā tāpat kā ikviens sabiedrības loceklis esmu ieinteresēts lietas objektīvā izmeklēšanā un saskaņā ar manu kā jebkura cita indivīda tiesisko apziņu vērtēju šo lietu no likumības un taisnīguma viedokļa.
4. Atbalstu procesa virzību un uzskatu, ka tikai tiesa var lemt par to, kādas un cik pamatoti stipras ir Latvijas puses izredzes Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā.
5. Vēlreiz uzsveru – tiesu spriež tiesa, nevis strīdā iesaistītās puses.
6. Uzskatu, ka jābūt maksimāli aizsargātām Latvijas valsts interesēm, tai skaitā jācīnās par nelikumīgi iztērētu līdzekļu atgūšanu. Jebkurā gadījumā, pirmstiesas izmeklēšanas darbības vēl nav pabeigtas un saskaņā ar Prokuratūras likuma 6.pantu jebkurai personai ir aizliegts iejaukties prokuratūras darbā lietu izmeklēšanas vai citu prokuratūras funkciju izpildes laikā.
7. Uz šo jautājumu atbildi var sniegt tikai Ģenerālprokuratūras pārstāvji, jo, kā jau iepriekš norādīju, izmeklēšanas un tiesvedības stadijā šie jautājumi ir tieši saistīti ar to, cik kvalitatīvi tiks veikta pirmstiesas izmeklēšana, cik kvalitatīvi būs sastādīts apsūdzības raksts, utt. Tiesvedības stadijā savukārt viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no tiesas.
8. Neesmu vēl pilnībā iepazinies ar visu informāciju un ļoti apjomīgajiem lietas materiāliem, taču ar “pēc iespējas mazākiem zaudējumiem” es saprotu to, ka šai Starptautiskajā tirdzniecības palātas šķīrējtiesā iesniegtajai lietai nevajadzētu pārvērsties par tiesas lietu, no kuras vienīgo labumu gūst nevis tiesvedībā iesaistītās puses, bet gan tiesvedības procesam piesaistītie advokātu biroji. Latvijas valstij jau ir diezgan bēdīgs piemērs ar ļoti lieliem tiesāšanās izdevumiem tā dēvētajā “Lattelekom lietā”.
9. Ar šo izteikumu Jūsu pieminētajā intervijā Latvijas Radio šā gada 15.martā, un palieku pie tā arī tagad, esmu vēlējies pateikt, ka valsts interesēs process ir jāvirza pēc iespējas ātrāk, t.i., mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos un kompetencē, lai tiesas process nekavētu visas elektronisko sakaru nozares attīstību, konkrēti – ciparu televīzijas un radio apraides ieviešanu Latvijas Republikā.
10. Atbilde uz iepriekšējo jautājumu apliecina, ka Jūsu norādītie mani izteikumi, tāpat kā Jūsu paustie apgalvojumi, neietekmē un nevarētu ietekmēt tiesvedību vai tikt izmantoti KML interesēs Starptautiskajā tirdzniecības palātas šķīrējtiesā pretēji Latvijas valsts interesēm.
11. Neizprotu šāda jautājuma rašanos, kā arī nesaskatu tam nekādu pamatu, jo līdz šim nav ticis pieņemts neviens lēmums, kas varētu liecināt par tiesvedības kavēšanu vai bremzēšanu.
12. Uzraudzīšu un sekošu līdzi procesa virzībai, bet vispirms, protams, iepazīšos ar apjomīgajiem lietas materiāliem.
Aicinu arī Jūs strādāt sabiedrības interesēs un atturēties no nevajadzīgas ažiotāžas radīšanas ar satiksmes ministru, piesaucot skaļus un nepamatotus apgalvojumus. Aicinu Jūs sniegt konstruktīvus priekšlikumus Satiksmes ministrijas pārziņā esošo nozaru attīstībai, kā arī nekavējoties darīt zināmu, ja Jūsu rīcībā ir informācija par valsts interesēm pretējām darbībām vai nodomiem.
Ar cieņu, –

Rīgā 2004.gada 29.martā satiksmes ministrs A.Šlesers

Ministrs Ē.Jēkabsons

Uz jaut. Nr.29 – dok.Nr.2413

Par ceļu policijas darbinieku pārkāpumiem

Iekšlietu ministrija, atbildot uz piecu Latvijas Republikas Saeimas deputātu jautājumu par it kā viņu š.g. 21.martā novēroto ceļu policijas darbinieku pārkāpumu, informē ka:

1. Ministru kabineta 2003.gada 2.oktobra rīkojuma Nr.630 izpilde tiek nodrošināta.
2. Šī rīkojuma izpilde arī turpmāk tiks nodrošināta.
Tai pašā laikā vēršam Jūsu uzmanību uz minētā rīkojuma 2. un 3.punktu, kas neizslēdz iespējas policijas darbiniekiem pienācīgi izpildīt savus dienesta pienākumus atbilstoši konkrētai situācijai, kuru pagaidām vēl ir tiesīgs izvērtēt policijas darbinieks.

Ar cieņu, –

Rīgā 2004.gada 26.martā iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons