Abas mūsu valstis ir ieinteresētas labās attiecībās

Einars Semanis, Latvijas Republikas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

2.

Foto: Imants Prēdelis

Nobeigums.
Sākums “LV” Nr.58, 14.04.2004.

Vēstnieka kungs, kādu iespaidu, jūsuprāt, šī valstsvizīte atstās uz Latvijas un Ķīnas turpmākajām attiecībām?

Latvija cer, ka veiksmīgais politiski diplomātiskais dialogs veicinās mūsu attiecību piepildīšanos ar nopietnu ekonomisko saturu. Latvijas dalība Eiropas Savienībā ļaus attīstīt šo sadarbību gan divpusējā aspektā, gan arī Eiropas Savienības dimensijā. Latvija ir ieinteresēta sadarboties ar Ķīnu tādās jomās kā transports, investīcijas un tirdzniecības apgrozījuma palielināšana. Savukārt Latvija kā nākamā Eiropas Savienības dalībvalsts vislielākās sadarbības perspektīvas saredz Āzijas un Eiropas transkontinentālā dzelzceļa tilta projektā. Perspektīvā mūsu interesēs būtu, lai viens no transkontinentālā koridora atzariem Eiropā būtu arī Latvijas ostas. Caur Ventspils ostu katru gadu Ķīnas lauksaimnieku vajadzībām tiek eksportēts ap 2 miljoni tonnu kālija sāls. Tas norāda, ka transporta nozarē ir liels sadarbības potenciāls.
Pēdējos gados ĶTR ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomiskās sadarbības partneriem Āzijā. Mūsu ekonomiskās sadarbības apjoms ļoti strauji pieaug. Pagājušajā gadā tas sasniedza 130 miljonus ASV dolāru. Pieauguma temps bija 78 procenti. Latvijas uzņēmēji it īpaši ieinteresēti attīstīt sadarbību tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas, ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, kokapstrāde un mēbeļu ražošana, kuģu būvniecība, rūpnieciskā aprīkojuma projektēšana un ražošana un elektronisko ierīču ražošana.
Investīciju jomā Latvija ir ieinteresēta projektos gan Latvijā, gan Ķīnā. Latvija ir gatava piesaistīt ĶTR investīcijas Latvijas ostu attīstībai, reģionālo lidostu rekonstrukcijai, kokapstrādei un elektrotehniskajai rūpniecībai. Latvija būtu gatava investēt Ķīnā knowhow veidā. Galvenokārt tie ir projekti informācijas tehnoloģiju jomā pilsētu infrastruktūrām un modernu medicīnas preparātu ražošana. Mēs Latvijā lepojamies, ka latviešu arhitektu darbs būs redzams arī Pekinas Olimpiskajās spēlēs. Latviešu arhitekti sadarbībā ar vācu kolēģiem uzvarēja Pekinas Olimpiskā velotreka celtniecības projektu konkursā. Nākotnē Latvija vēlas piedalīties Olimpisko spēļu infrastruktūras projektu īstenošanā.
Vai, jūsuprāt, šī valstsvizīte vairos ķīniešu informētību par Latviju?
Noteikti. Jau vizītes priekšvakarā Ķīnas auditorija tika plaši iepazīstināta ar mūsu Valsts prezidenti un Latviju speciālā publikāciju sērijā ķīniešu valodā tādos populāros žurnālos kā “Women of China”, “World Vison”, “Europe and China. Economic & Trade Review”. Tika sagatavots speciāls žurnāla “Global Express Monthly” plašs izdevums ķīniešu un angļu valodā, kas veltīts Latvijas un Ķīnas attiecībām, Latvijas vēsturei, kultūrai un it sevišķi ekonomiskās sadarbības jautājumiem. To ievadīja prezidentes uzruna, kā arī mūsu ministru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāju raksti, intervijas ar Latvijas un Ķīnas vēstniekiem. Žurnālā ievietots arī jaunais Latvijas investīciju projektu saraksts, kas tiek piedāvātas Ķīnai. Vēstniecība sagatavojusi plašu informatīvo materiālu klāstu ķīniešu valodā par Latviju. Valsts prezidente Latvijas vēstniecībā Pekinā atklāj pirmo Latvijas tīmekli ķīniešu valodā. Speciāli pasākumi notiks Rīgas pilsētas delegācijai, ko vada Gundars Bojārs, preses un biznesa grupām. Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa tiksies ar saviem kolēģiem Pekinas Cinhua universitātē un pētniecības institūtos..
Un tomēr, vai uz vizītes gaisotni, uz Ķīnas vadītāju attieksmi eventuāli kādu iespaidu atstāj Latvijas jaunais NATO un ES dalībvalsts statuss?
ĶTR vadība vienmēr vispārējā plānā ir atbalstījusi Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un nav nekādā veidā signalizējusi, ka Latvijas iestāšanās NATO varētu bremzēt Latvijas un Ķīnas attiecības. Tās ir stabilas un konstruktīvas. Starp citu, notiek dialogs starp abu valstu aizsardzības resoriem. Rīgā ir akreditēts Ķīnas militārais atašejs. Veidojas sadarbība starp mūsu valstu drošības politikas ekspertiem. Ķīnas Ārpolitikas institūta vadība un eksperti viesojās Tālava Jundža vadītājā Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko studiju centrā. Es domāju, ka Latvijas iestāšanās NATO, kas nostiprina mūsu valsts drošību ilgtermiņā, atrisina daudzus Latvijas smagās pagātnes mantojuma jautājumus un rada labvēlīgu starptautisku vidi Latvijas sociāli ekonomiskajai izaugsmei Eiropas tautu saimē, ir neapšaubāmi labvēlīgs faktors, lai attiecībās ar lielo Ķīnu Latvija uzstātos kā nopietna, stabila un nobriedusi partnere.
Valstsvizītes parasti rezumē lielu padarīto darbu.
Jā, tā tas ir arī šoreiz attiecībā uz Latvijas un Ķīnas sadarbību, un par to mēs Latvijā varam būt gandarīti. Šī vizīte nāk ar jauniem uzdevumiem un jaunām kvalitātēm mūsu attiecībās. Kā Latvijas pirmais vēstnieks Ķīnā un pašreiz vienīgās Latvijas vēstniecības Tālajos Austrumos vadītājs esmu pārliecināts, ka Latvijas un Ķīnas attiecības attīstīsies dinamiski un sekmīgi, nostiprinot arī ES un Ķīnas stratēģisko partnerību.

Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv