Vitamīni Latvijas mazajiem komersantiem

Vakar, 14. aprīlī, Ekonomikas ministrijā Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis, Norvēģijas Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonda izpilddirektors Dairis Cālītis un Mazo un vidējo komersantu riska kapitāla sabiedrības rīkotājdirektors Andris Valerts parakstīja līgumu par jauna riska kapitāla fonda izveidošanu.

Līdz šim trūkstošais posms

Pēc līguma parakstīšanas par Mazo un vidējo komersantu atbalsta fonda izveidošanu D.Cālītis teica: “Tēlaini izsakoties, banku sistēma tiek saukta par tautsaimniecības asinsriti, savukārt riska kapitālu mēs varam salīdzināt ar vitamīniem. Vitamīni ir ļoti būtiski, īpaši jaunu, strauji augošu organismu attīstībai un dzīvotspējai. Līdzšinējie Eiropas Komisijas norādījumi Latvijai attiecībā uz biznesa vidi, manuprāt, bija interpretējami kā akūts vitamīnu trūkums. Tagad ir radīts instruments, lai organismam nodrošinātu pieeju vitamīniem.” Ekonomikas ministrs Juris Lujāns uzsvēra, ka riska kapitāla fonda dibināšana, izmantojot valsts institūciju kapitālu, ir viens no ļoti svarīgiem atbalsta posmiem mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā. “Latvijā līdz šim šāds posms iztrūcis,” komentējot fonda nozīmi Latvijas biznesā, piebilda J.Lujāns.

Plāno piesaistīt
privāto kapitālu

Paredzētais riska atbalsta fonda lielums ir 5,2 miljoni latu. No kopējās summas 3,5 miljoni latu (67%) tiks piesaistīti kā publiskais līdzfinansējums valsts atbalsta programmas ietvaros un 1,7 miljoni latu (33%) kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Norvēģijas Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonda un citu privāto investoru ieguldījums. Tiesa, pagaidām fonda biedru sākotnējais ieguldījums ir 210 tūkstoši latu. Lai arī J.Lujāns norādīja garantijas, ka fonda līdzekļi tiešām sasniegs paredzēto lielumu, nav, tomēr visi klātesošie bija optimistiski. “Valsts uzdevums ir dot impulsu šāda fonda izveidē, pēc tam tiek piesaistīts arī privātais kapitāls. Piemēram, Izraēlā pēc šādas valsts iniciatīvas privātais kapitāls valsts ieguldījumu pārsniedza pat 50 reizes,” teica J.Lujāns. Arī I. Feiferis piekrita, ka privātajiem investoriem ir interese par kapitāla ieguldīšanu riska atbalsta fondā. “Tradicionāli interesi par šādiem fondiem izrāda bankas, pensiju fondi un arī apdrošināšanas sabiedrības. Latvijā, visticamāk, galvenās ieinteresētās kapitāla ieguldīšanā varētu būt bankas. Arī ārvalstu investori ir izrādījuši interesi par šādu fondu darbību.”

Uzņēmumā “trešā acs”

Tomēr fonda izveidošana vēl negarantē tā sekmīgu izmantošanu. I. Feiferis norāda, ka uzņēmējiem vēl būs jāmācās apgūt šā fonda līdzekļus. “Riska kapitāla fonda līdzekļu piesaiste nozīmē, ka uzņēmumam būs jārēķinās ar to, ka sabiedrībā līdzdarbosies vēl kāds cilvēks. Tas nozīmē, ka uzņēmumā būs “trešā acs”.” Saskaņā ar iecerēm fonda līdzekļus ieguldīs komercsabiedrību statūtkapitālos, kļūstot par uzņēmuma līdzīpašnieku. Ieguldījuma lielums plānots 5 200 tūkstošu latu robežās jeb 25 49% apmērā no komersabiedrības pamatkapitāla. D. Cālītis norādīja riska kapitāla nozares darbības princips nav pārņemt uzņēmuma vadību, tāpēc fonds uzņēmumos necentīsies iegūt vadošo lomu.

Unikālā Latvija

Šāda biznesa atbalsta formas realizēšana, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, Latvijā ir unikāla, norādīja J.Lujāns un D.Cālītis. “Desmit jauno Savienības dalībvalstu vidū strukturālo fondu izmantošana riska kapitālam paredzēta vienīgi Latvijā,” teica D.Cālītis.
No tradicionālajiem atbalsta instrumentiem ir palikušas tikai divu veidu programmas, kas līdz šim Latvijā nav attīstītas, eksporta un importa operāciju garantēšana un kreditēšana, kā arī Fondu biržas kā alternatīva finansēšanas avota darbība. Ekonomikas ministrs pieļāva, ka tuvākajos gados varētu tikt attīstīti arī šie biznesa atbalsta instrumenti.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

“Mazo un vidējo komersantu atbalsta fonda”
investīciju politika

Investīcijas pamatkapitālā
Fonds iemaksā naudu komercsabiedrības pamatkapitālā un iegūst savā īpašumā 25 līdz 49% no tās kopējā akciju/daļu skaita.
Sākotnējās investīcijas apjoms vienā komercsabiedrībā ir robežās no Ls 5000 līdz Ls 100 000.
Komercsabiedrībai, veiksmīgi izmantojot sākotnējo investīciju, nepieciešamības gadījumā tā var pretendēt uz papildu investīciju Ls 20 000 līdz Ls 200 000.
Piesaistītie līdzekļi var tikt izmantoti pamatlīdzekļu iegādei vai apgrozāmo līdzekļu papildināšanai saskaņā ar uzņēmuma attīstības projektu.
Fonds kā nozīmīgs investors aktīvi palīdz komercsabiedrības vadībai, sniedzot atbalstu stratēģiskajā plānošanā un finanšu vadībā, kā arī juridisko jautājumu kārtošanā un vadošo darbinieku atlasē un tālākizglītībā.
Fonda investīcija komercsabiedrībā parasti ir uz laiku no 5 līdz 7 gadiem. Šī perioda beigās Fonds paredz savas līdzdalības daļas pārdošanu pārējiem līdzīpašniekiem vai arī citiem investoriem.

Fonds neinvestē šādās komercdarbības nozarēs:

• alkoholisko dzērienu (tai skaitā alus) ražošana
• tradicionālā lauksaimniecība un zvejniecība
• transporta nozare
• vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība
• jebkura darbība finanšu sfērā
• operācijas ar nekustamo īpašumu, ar mērķi iznomāt vai pārdot telpas
• izlozes un azartspēles
• kuģu būve un remonts
• autotransporta līdzekļu ražošana
• mākslīgo šķiedru ražošana

Nosacījumi pretendentiem:

• Fonds piedāvā investīcijas mazām un vidējām komercsabiedrībām, kas veiksmīgi strādā vismaz gadu un kam nepieciešami finanšu līdzekļi tālākai attīstībai un izaugsmei.
• Fonds sadarbojas ar enerģiskiem, uzņēmīgiem, profesionāliem un uz izaugsmi orientētiem cilvēkiem, kuri vēlas uzsākt projektu ar lielām attīstības perspektīvām nākotnē.