Augstākā līmeņa vizīte pasaules lielākajā valstī

Turpinās Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizīte Ķīnas Tautas Republikā

Ķīnas Tautas Republikas prezidents Hu Dziņtao sagaida Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu ar kungu Imantu Freibergu Foto: Ligita Ieviņa

15.aprīlis, Latvijas Valsts prezidentes valstsvizītes ceturtā diena, sākās Pekinā ar Tibetas budistu tempļa apmeklējumu.
Šis templis iekārtots apmēram pirms 500 gadiem, kad Minu dinastijas troņmantnieks, kurš bija dziļi iesaistījies budismā, spiests pievērsties politikai un laicīgai dzīvei, atdāvināja vienu no savām pilīm budistu tempļa vajadzībām. Laimīgā kārtā šis templis nav cietis Ķīnas kultūras revolūcijas laikā un saglabājies savā sākotnējā veidolā. 1980.gadā templis par valsts līdzekļiem pilnībā restaurēts, kopš tā laika tas arī saņem valsts subsīdijas. Templi ik gadu apmeklē 100 tūkstoši tūristu, tas tiek demonstrēts kā Ķīnas atvērtības, iecietības un reliģiskās brīvības simbols. Templī V.Vīķi-Freibergu un Imantu Freiberga kungu sagaidīja budistu augstākie mūki, apliekot augstajiem viesiem rituālo balto šalli hadaku. Pēc iepazīšanās ar tempļa kompleksa vēsturi un Tibetas budisma tradīcijām V.Vīķe-Freiberga un I.Freiberga kungs, ķīniešu lūgti, iezvanīja tempļa rituālo zvanu.
Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga Ķīnas Valsts mākslas muzejā atklāja Latvijas mākslinieku akvareļu izstādi. Valsts prezidente atklāšanas ceremonijā teica runu.
“Šī izstāde ir konkrēts mūsu divu valstu teicamo attiecību – jau kopš 1991.gada – apliecinājums,” teica prezidente savā atklāšanas runā Valsts mākslas muzejā. “Ķīnā ir senas kaligrāfijas un akvareļglezniecības tradīcijas. Arī Latvijas mākslai ir senas tradīcijas, un šis ir īpaši labvēlīgs laiks, lai mūsu māksla ietu pasaulē. Šis ir arī īpaši labvēlīgs laiks kultūras vērtību apmaiņai, kas savukārt sekmē mūsu valstu sapratni un sadarbību.”
Savukārt Ķīnas kultūras ministra vietniece Mena Sjaosi teica: “Ķīniešu apziņā Latvijas vārds līdz šim saistījies ar straujām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Tagad mēs iepazīstam Latviju kā zemi ar modernu mākslu un senām kultūras tradīcijām. Nav šaubu, ka šī izstāde sekmēs mūsu tautu labāku savstarpējo saprašanos un abu valstu sadarbības tālāku padziļināšanos un paplašināšanos.”
Vakar Pekinā pulksten 17.15 pēc vietējā laika (12.15 Latvijā) ar Latvijas un Ķīnas karogiem rotātajā Tjananmiņa laukumā pie Ķīnas lielā Tautas nama (netālu no Maudzeduna mauzoleja) notika Latvijas valsts prezidentes svinīgā sagaidīšanas ceremonija. Tjananmiņa laukumā bija nostādīta Ķīnas Tautas armijas – kājnieku, jūras kara flotes matrožu, lidotāju – godasardze.
Latvijas valsts prezidenti sagaidīja ĶTR prezidents Hu Dziņtao. Militārais orķestris atskaņoja Latvijas un Ķīnas valsts himnas. Pār laukumu noskanēja 21 artilērijas salūta zalve. Pēc svinīgās sagaidīšanas notika Latvijas Valsts prezidentes un Ķīnas Tautas Republikas prezidenta sarunas. Uzrunājot Latvijas prezidenti, Ķīnas prezidents pauda gandarījumu par abu valstu attiecību sekmīgo attīstību. Ķīnas prezidents arī uzsvēra, ka Latvijas Valsts prezidentes vizītes programma dod iespēju iepazīt Ķīnu no ziemeļiem līdz dienvidiem, no austrumiem līdz

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ar kungu Imantu Freibergu Pekinas operā Foto: Ligita Ieviņa

rietumiem. “Jūsu valstsvizīte vainago mūsu valstu sadarbību visdažādākajās jomās,” teica Ķīnas prezidents. Savukārt Latvijas Valsts prezidente savā uzrunā uzsvēra, ka viņas vizīte – jau otrā Latvijas valstsvizīte Ķīnā – notiek Latvijai nozīmīgā brīdī, kad Latvija iestājusies NATO un atrodas uz ES sliekšņa.
Šeit notika arī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās divpusējās sarunas ar Ķīnas Tautas Republikas prezidentu Hu Dziņtao.
Vakar Pekinā tika parakstīts arī Rīgas un Pekinas sadraudzības līgums.
Vizītes ceturto dienu noslēdza oficiālais valsts bankets Lielajā Tautas namā.
Latvijas uzņēmēji vakardienu intensīvi izmantoja kontaktu dibināšanai ar ķīniešu partneriem un uzņēmējdarbības iespēju izpētei Ķīnā. Ostu/loģistikas darba grupas dalībnieki vakar no Pekinas izbrauca uz 120 kilometru attālo Tjendzinu, kur iepazinās ar lielo starptautisko ostu un brīvo ekonomisko zonu.
Citi uzņēmēji vakar apmeklēja slaveno Ķīnas “Pērļu tirgu”.
Šodien, 16. aprīlī, valstsvizītes priekšpēdējā dienā, Vaira Vīķe–Freiberga no Pekinas izbrauks uz Lielo Ķīnas mūri, bet pēc tam sniegs intervijas un piedalīsies preses konferencē.
Pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidentei būs saruna ar ĶTR parlamenta spīkeru. Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga tiksies ar ĶTR premjerministru Venu Džibao. Pēc sarunas ar Ķīnas valdības vadītāju Latvijas Valsts prezidente izlidos uz Honkongu, kur rīt kopā ar Latvijas uzņēmēju delegācijas ostu nozares darba grupu paredzēts Honkongas starptautiskā termināļa apmeklējums.
Latvijas uzņēmēji rīt noskatīsies Honkongas biznesa iespēju prezentāciju “Honkonga – vārti uz Ķīnu” un apmeklēs vienu no lielākajiem konteineru termināļiem, kā arī Honkongas lielākos telekomunikāciju un elektronikas uzņēmumus.
Rīt, 17.aprīlī, dienas vidū paredzēta Latvijas Valsts prezidentes divpusēja saruna ar Honkongas termināļa izpilddirektoru.
Pēc tam paredzētas Honkongas premjerministra rīkotas oficiālas pusdienas Valdības namā.
Pēcpusdienā Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēs Honkongas Kultūras mantojuma muzeju.
Valstsvizīti noslēgs Latvijas goda konsula Honkongā Rodžera Kinga rīkota pieņemšana viesnīcā “Šangri-la” un Honkongas municipalitātes rīkots izbraukums ar kuģīti “Mirdzošā zvaigzne”.
Svētdienas rītā Latvijas Valsts prezidente un mūsu valsts delegācija no Honkongas izlidos uz Latviju un tās pašas dienas pievakarē ieradīsies Rīgā.

Jānis Ūdris,

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents
Valsts prezidentes valstsvizītē Ķīnā

Latvijas un Ķīnas attiecības: hronoloģija, skaitļi un fakti

Kultūra
1996.gada 2.septembrī tika parakstīta Latvijas Kultūras ministrijas un Ķīnas Kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 1997.–1999.gadam. Tās ietvaros Ārzemju mākslas muzejā Rīgā bijusi izstāde „Ķīnas vēdekļi – glezniecība un kaligrāfija“, Rīgā un Ventspilī viesojusies Pekinas operas Jantajas trupa, Ķīnā atbildes vizītē bijusi Latvijas Nacionālās operas baleta trupa.
1999.gada 10.novembrī tika parakstīta otrā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 2000.–2001.gadam, kurā paredzēta dažādu mākslas nozaru speciālistu (izpildītājmākslinieki, mākslinieki, restauratori, mākslas vēsturnieki), kā arī informācijas apmaiņa par abās valstīs notiekošajiem starptautiskajiem pasākumiem un uzaicināšana piedalīties tajos.
Līdz ar Latvijas vēstniecības Pekinā atvēršanu aktivizējusies un paplašinājusies kultūras apmaiņa, veiksmīgi īstenotas sadarbības programmas. 2001.gada pavasarī Ķīnas festivālā Second Meet in Beijing piedalījās Rīgas saksofonistu kvartets. Ķīnā uzstājies arī mūsu folkloras ansamblis „Iļģi“. Bet Rīgā, Vāgnera zālē, rīdziniekiem koncertu sniedza Ķīnas tradicionālās mūzikas orķestris no Džilinas provinces.

Izglītība

1996.gadā tika noslēgti divi starpvaldību līgumi: nolīgums par sadarbību zinātnē un tehnoloģijā un Latvijas Republikas valdības un Ķīnas TR Kultūras un izglītības sadarbības līgums.
Kopš 1995.gada starp Latvijas Universitātes Ķīniešu valodas nodaļu un Pekinas Universitāti tiek īstenota savstarpējā studentu un pasniedzēju apmaiņa. Pekinā katru gadu studē 3–5 Latvijas studenti. Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē strādā arī viens pasniedzējs no Latvijas.
1998.gada martā nāca klajā Latvijas Universitātes profesores sinoloģes Jeļenas Staburovas grāmata „Ķīnas Tautas Republika ar un bez Dena Sjaopina“, kurā aptverti notikumi Ķīnā līdz 1997.gada jūnijam. Pašlaik profesore Jeļena Staburova strādā pie grāmatas par izcilo Ķīnas filozofu Konfūciju.
2002.gada septembrī kultūras ministres Karinas Pētersones vizītes laikā Ķīnā tika parakstīta „ Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Ķīnas TR Kultūras ministrijas kultūras apmaiņas programma 2003.–2005.gadam“.

Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas informācijas