Zinātnes globalizācija Gaujas un Daugavas krastos

Akadēmiķis Jānis Stradiņš Foto: Imants Prēdelis

Vakar, 15.aprīlī, nozīmīgā pavasara pilnsapulcē kopā sanāca Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA).
Ar ievadvārdiem klātesošos zinātniekus, politiķus, preses pārstāvjus sapulces piesātinātajā dienaskārtībā un risināmo jautājumu lokā ievadīja LZA prezidents Jānis Stradiņš. (Uzruna iespiesta “LV” vakar, Nr. 59, B2.)
Latvijas ilgspējības iespējas ES analizēja Ministru prezidents Indulis Emsis, bet zinātnes darba organizatorisko problēmu risināšanas iespējās iedziļinājās izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzēvičs.
Notika LZA balvu pasniegšana (skat. sarakstu).
Ar savu redzējumu par zinātnieku pašreizējiem darbiem un uzdevumiem tuvākajā nākotnē kolēģus iepazīstināja LZA prezidenta amata kandidāts akadēmiķis Juris Ekmanis.
Runātājs atgādināja, ka pilnsapulce sanāk brīdī, kad vairs atlikušas vien 15 dienas līdz stundai, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Un nu jau var teikt, ka ekonomikas globalizācija un ar to saistītā zinātnes globalizācija ir atnākusi arī līdz Gaujas un Daugavas krastiem. Līdz ar to mūsu zinātnieki atkal atgriežas lielā, vienotā zinātnes telpā. Tikai šoreiz intensīvas konkurences apstākļos rietumvalstu zinātnes telpā.
Kāda tad ir šī telpa?
Pašreiz tā ir izteikti pragmatiska un orientēta tikai uz augstām tehnoloģijām un tikai uz to izmantojamību uzņēmējdarbībā. Tomēr ir pazīmes, ka stratēģija tiks mainīta un fundamentālā zinātne vienlaikus ar tehnoloģiskām izstrādnēm Eiropas Savienībā atkal tiks celta godā, paredzot fundamentālai zinātnei pat centralizētu īpašu finansējumu.
LZA uzdevums ir koordinēt šos zinātnes attīstības procesus arī tādēļ, ka gan Latvijas valdība savā pašreizējā darbības programmā, gan ES nupat martā akceptētajā Lisabonas stratēģijā paredz zinātnei atvēlēt ievērojamu finansējumu.
Uzstāšanās turpinājumā Juris Ekmanis pievērsās jauno zinātnieku izaugsmes, humanitāro vērtību saglabāšanas un izpētes, kā arī zinātnes attīstības jautājumiem.
Kāds potenciāls Latvijā ir zinātnei, lai tai būtu reāla ietekme uz zināšanās pamatotas sabiedrības veidošanu valstī?
Nepietiekams. Jo zinātnieku, kas ieguvuši doktora grādu, skaits Latvijā ir stabilizējies ap 1500 līmenī, ik gadu valstī klāt nāk 80 līdz 100 jaunu zinātņu doktoru. Eiropas Savienības Lisabonas stratēģija paredz, ka zinātnei tiks atvēlēti 3 procenti no iekšzemes kopprodukta, to apgūšanai tiek prasīts, lai līdz 2010.gadam valstī papildus sagatavotu 3500 zinātņu doktoru jeb 550 līdz

Ministru prezidents Dr. biol. Indulis Emsis kolēģu zinātnieku vidū Foto: Imants Prēdelis

600 doktoru ik gadu.
Tas nozīmē, ka jau tagad zinātniekiem jārada optimāli apstākļi ražīgam darbam, ka jāizbeidz to nepārtraukti reorganizēt, pārstrukturēt un optimizēt, kā tas, piemēram, patlaban notiek Augstskolu likuma un Likuma par zinātnisko darbību ietvaros. Ja nepieciešams, šādi pasākumi jāveic pakāpeniski, pieaugot zinātnes finansējumam, nevis kārtējo reizi pārdalot nabadzību.
Sakarā ar mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai kā jaunu, būtisku aktualitāti nepieciešams pamatot, pētīt un aizstāvēt Latvijas nacionālās garīgās vērtības ne tikai valsts, bet nu jau Eiropas Savienības un pasaules globālo norišu kontekstā. Latvijas humanitārie institūti jau gadu desmitiem pētī vērtības, kas sakņojas mūsu tautas valodā, kultūrā, vēsturē un filozofiskajās idejās. Pieaugot šo pētījumu nozīmīgumam jau starptautiskas sadarbības ietvaros, šiem institūtiem šobrīd jāfiksē savs statuss kā juridiski patstāvīgām institūcijām, kuru darbību LZA var koordinēt kopā ar universitātēm letonikas tematikas ietvaros. Tikai šādos apstākļos iespējams Latvijas humanitārajām un sociālajām zinātnēm piesaistīt ES līdzekļus un sagaidīt, ka šis virziens iegūs savu vietu Eiropā.
Jāsecina, ka Latvijas attīstība ES sastāvā nav iedomājama bez zinātnes līdzdalības un ar to saistītām augstām tehnoloģijām un fundamentālās zinātnes. Turklāt mazais zinātnieku skaits (4000) Latvijā prasa kā valsts politiku radīt zinātnei “siltumnīcas” apstākļus, liekot lietā visu šobrīd esošo zinātnisko potenciālu.
Aplūkojot zinātnes pārstāvniecību dažādās struktūrās, runātājs atzina, ka tā ir pietiekama augstskolās, programmu padomēs, bet vāja lielo uzņēmumu padomēs un arī politikā, kur var gūt vien ļoti īslaicīgu ietekmi.
Savas runas nobeigumā Juris Ekmanis desmit punktos definēja Latvijas Zinātņu akadēmijas tuvākos uzdevumus.
1. Saglabāt un nostiprināt LZA stabilo nišu (zīmolu) Latvijas zinātnes un augstākās izglītības sistēmā kā tipiskai Eiropas zinātņu akadēmijai, izmantojot to LZA locekļu, kas šobrīd pārstāv visas Latvijas universitātes un lielākos zinātniskos institūtus, pieredzi un prestižu.
2. Izmantot LZA locekļu ievērojamo zinātnisko un organizatorisko potenciālu, lai turpinātu aktīvi piedalīties valsts likumdošanas iniciatīvu izstrādē, valsts attīstības stratēģijas pilnveidošanā un realizēšanā, valsts starptautiskās daudzpusīgās sadarbības pilnveidošanā.
3. Maksimāli izmantot LZA pieredzi un prestižu Latvijas zinātnes, augstākās izglītības, kultūras attīstības situācijas apzināšanai un prognozēšanai, uzturot sakarus ar Saeimas, Ministru kabineta, ministriju un to struktūru, uzņēmējdarbības pārstāvjiem, stiprināt starptautisko sadarbību, tostarp kopā ar visām ieinteresētajām institūcijām izstrādājot priekšlikumus par 3 procentu finansējuma nodrošināšanu zinātnei.
4. Organizatoriski sekmēt jaunu projektu (iniciatīvu), tostarp starptautisku, piesaisti un realizāciju, izmantojot LZA locekļu ierosinājumus (konsultācijas, rekomendācijas, starptautiskie sakari un zinātnieku apmaiņa).
5. Veicināt akadēmiskas diskusijas par “strīdīgiem” zinātnes, izglītības, tautsaimniecības jautājumiem, piesaistot dažāda profila speciālistus un izmantojot LZA prestižu.
6. Turpināt akadēmiskās un lietišķās LZA izbraukuma sēdes Latvijas reģionos, uzturot aktīvus kontaktus ar reģionālajām augstskolām un pašvaldībām.
7. Aktīvi deleģēt LZA pārstāvniecību valstiskās un sabiedriskās institūcijās, lai ietekmētu zināšanās balstītas sabiedrības veidošanos Latvijā.
8. Aktīvi sekmēt latviešu valodas, vēstures, kultūras un mākslas identitātes saglabāšanu, ieejot ES sistēmā.
9. Turpināt aktīvu sadarbību ar žurnālistiem, kopēji informējot sabiedrību par zinātnes un augstākās izglītības aktivitātēm Latvijā.
10. Nodrošināt LZA un sadarbības partneru zinātnes balvu un atzinību sistēmu, identificējot un popularizējot izcilākos zinātniskos sasniegumus Latvijā.
Pēc Jura Ekmaņa uzstāšanās pārskatu par LZA darbību pērn sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters.
LZA Uzraudzības padomes ziņojumu nolasīja akadēmiķis Kalvis Torgāns.
Risinājās spraiga diskusija par pilnsapulces gaitā izvirzītajiem jautājumiem.
Notika LZA prezidenta un amatpersonu vēlēšanas.
Par LZA prezidentu tika ievēlēts akadēmiķis Juris Ekmanis.

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv