Baltkrievijas galvenais robežsargs Latvijā

Divu dienu darba vizītē Latvijā pēc Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieka robežsardzes ģenerāļa Gunāra Dāboliņa ielūguma uzturējās Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas priekšsēdētājs ģenerālleitnants Aleksandrs Pavlovskis ar delegāciju. “Mums bija atklāta saruna ar kaimiņiem, lai viņiem laikus būtu skaidrība par izmaiņām robežkontrolē pēc 1.maija,” teica G.Dāboliņš. “Uz robežas viss ir savstarpēji saistīts. Jebkuras izmaiņas tādā vai citādā veidā skar arī kaimiņvalstu kolēģus.”

Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas priekšsēdētājs ģenerālleitnants Aleksandrs Pavlovskis Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

“Mūsu tikšanās vienmēr saistīta ar konkrētu jautājumu risināšanu. Tām ir pozitīvs rezultāts. Šīs sadarbības tradīcijas veicina abu valstu robežu drošību,” atzina Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas priekšsēdētājs. Viņš arī vakar, 15.aprīlī, kad abas puses bija parakstījušas tikšanās protokolu, akcentēja to, ka Latvija un Baltkrievija ir jaunas valstis, kuras katra virzās pa savu ceļu, bet kurām tajā pašā laikā ir kopīgas intereses. Abu valstu robežsargi par galveno uzskata strādāt tā, lai cilvēkiem būtu ērti šķērsot robežu un robežšķērsošana nekļūtu par šķērsli, piemēram tūrismam. Tāpēc robežapsardzības dienestu vadība laikus saskaņojusi daudzus jautājumus.
VRS priekšnieks skaidroja, ka pārrunāti arī šķietami nelieli jaunumi, kādi sagaidāmi pēc 1.maija, bet kuri praktiskā darbā ir ļoti būtiski. Piemēram, kādas izskatīsies jaunās Latvijas vīzas, kas būs ļoti līdzīgas Šengenas vīzām, un jaunie zīmogi pasēs. Šie tehniskie jautājumi jāizskaidro baltkrievu kolēģiem, lai nerastos sarežģījumi robežsargu darbā un ceļotājiem. Kaimiņvalsts robežsargiem jābūt zināšanām, kas palīdz atšķirt arī viltojumus.
“Pārrunājām robežpārejas punktu darbību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Pēc 1.maija uz mūsu robežas būs trīs starptautiskie robežkontroles punkti, viens dzelzceļa un divi sauszemes – Pāternieki un Silenieki, kā arī četri pārejas punkti, kas paredzēti tikai vietējiem iedzīvotājiem,” stāstīja G.Dāboliņš, piebilstot, ka Latvijas robežsardze ļoti ieinteresēta, lai Baltkrievijas puse robežu iezīmētu arī dabā. Ar robežas demarkāciju saistītos jautājumus A.Pavlovskis pārrunāja ar iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu.

Baltkrievu lielākā rūpe – narkotikas un imigranti

VRS priekšnieks ar Baltkrievijas kolēģi apmainījušies arī ar informāciju par stāvokli uz Latvijas un Baltkrievijas robežas un apsprieduši turpmāko sadarbību robežapsardzības jomā un tās attīstības perspektīvas. Puses vienojušās, ka stāvoklis uz robežas un pierobežā vērtējams kā prognozējams un stabils. Izklāstot savu viedokli, A.Pavlovskis atzina, ka kopumā sadarbība robežapsardzībā ar Latviju salīdzinājumā ar citām Baltkrievijas kaimiņvalstīm, esot visveiksmīgākā. To apliecinot arī dati par konstatēto robežpārkāpumu skaitu. Piemēram, nelegālās migrācijas un narkotiku tranzīta apkarošana uz Baltkrievijas un Latvijas robežas esot sekmīga. Tiesa, abas minētās problēmas visumā Baltkrievijas robežsargiem sagādā nopietnas galvassāpes, īpaši uz robežas ar Poliju. Narkotiku tranzīta plūsmas ved gan no austrumiem uz rietumiem, gan pretējā virzienā, un nelielu narkotiku partiju aizturēšana esot ikdiena. Aizturot arī lielas, piemēram, pirms divām nedēļām uz Baltkrievijas robežas aizturēta narkotiku krava astoņu miljonu eiro vērtībā. “Uz Polijas robežas ir arī visnegatīvākā situācija nelegālās migrācijas ziņā,” neslēpa Baltkrievijas ģenerālleitnants. Pēc viņa teiktā, pērn robežsargi aizturējuši 3000 personu, kas centušās nelegāli šķērsot zaļo robežu, lai caur Poliju tālāk nokļūtu citās Rietumeiropas valstīs. Savukārt robežkontroles punktos aizturētas 15 000 personu, kuras arī uzskatāmas par nelegālajiem imigrantiem un kuras, izmantojot viltotus dokumentus, bijušas ceļā uz Eiropu. Starp šiem cilvēkiem esot bijuši gan dažu NVS valstu pilsoņi, gan ļaudis no Dienvidāzijas valstīm.

Pieredze aviācijā pret padomu robežizbūvē

Rezumējot divu dienu darba tikšanos, G.Dāboliņš informēja, ka maijā gaidāma Baltkrievijas robežsardzes aviācijas speciālistu vizīte Latvijā. Mēs vēl tikai attīstām robežsardzē aviācijas dienestu, bet Baltkrievijai šajā jomā jau ir liela pieredze, spēcīgas tradīcijas, un tā ir gatava dalīties zināšanās. Arī Latvija sniegs savu artavu pieredzes nodošanā. Baltkrievijas Robežapsardzības spēku komitejas priekšsēdētājs novērtējis mūsu panākumus robežas infrastruktūras sakārtošanā, pēc viņa domām, robežpunkti izveidoti funkcionāli, un tajos nav nekā lieka. Tas esot izdarīts visveiksmīgāk no visām Baltkrievijas kaimiņvalstīm. Panākta vienošanās, ka speciālisti, kas bija iesaistīti projektēšanā un robežizbūvē, dalīsies savā pieredzē ar Baltkrieviju, kurai jāveido stabila robeža ar Ukrainu.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv