Streiks negūst atsaucību

Apstiprinājies tas, par ko nosodījumu jau iepriekš izteica Krievu skolu aizstāvības štāba pasludinātā streika pretinieki – akcijā piedalījās arī jaunāko klašu skolēni, apliecinot valdības vadītāja teikto par bērnu izmantošanu politisku mērķu īstenošanā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Sanākot vienuviet nedaudz vairāk par 2000 cilvēkiem Rīgā un mazākam skaitam ļaužu dažās lielākajās pilsētās, vakar bez būtiskiem incidentiem beigusies izglītības reformas pretinieku streika pirmā diena. Tā izsludinātāji – Krievu skolu aizstāvības štābs – iepriekš informēja par divu dienu streiku, kurš pulcēšot ap 50 000 cilvēku no vairākām lielākajām Latvijas pilsētām.
Konkrēti Rīgā, kur Esplanādē nesankcionēti pulcējās dažāda vecuma ļaudis, tajā skaitā jaunāko klašu audzēkņi, iespējams, ieradās arī krievu skolu skolēni no Jelgavas. Liepājā ap 200 jauniešu pulcējās pie pilsētas domes, lai iesniegtu anketas ar parakstiem pret reformu. Daugavpilī, kur salasījās ap 1000 protestētāju, kādā stadionā sadedzināta lelle ar uzrakstu “2004. gada izglītības reforma”. Vairākās citās pilsētās, piemēram, Cēsīs un Ventspilī, kur štāba vadītāji solīja protesta akcijas, ievērojamas organizētas izglītības reformas pretinieku aktivitātes nav novērotas.
Rīgā pret izglītības reformu savāktos parakstus, izkliedzot saukļus “Nē reformai!”, akcijas dalībnieki vēlējās nodot valdības ēkā, taču netika laisti tai tuvumā. Rakstiskas prasības saistībā ar reformu nozares ministram Jurim Radzevičam iesniedza Saeimas deputāti Jakovs Pliners un Vladimirs Buzajevs. Parlamentārieši arī apgalvojuši, ka ir savākti paraksti šo prasību atbalstam, tomēr ministram tos nav iesnieguši, pauda J. Radzevičs. Viņš aicinājis deputātus uz sarunu, taču tie atteikušies, paskaidrojot, ka ieradušies tikai nodot prasību. Parakstus pret reformu akcijas laikā pie Pareizticīgo Kristus dzimšanas Rīgas katedrāles vāca jau minētais V.Buzajevs un T. Ždanoka.
Sašutumu, kā tiek rīkota nesankcionētā skolēnu iesaistīšana protesta akcijās, paudusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, skolu direktori, izglītības un zinātnes ministrs, kā arī Ministru prezidents Indulis Emsis. “Manis vadītais Ministru kabinets nepakļausies spiedienam, ko, iespējams, ar viltu, meliem un dažkārt pat ar draudiem, izmantojot bērnus, veicina tie nezināmu avotu finansēti politikāņi, kuru mērķiem nav nekā kopīga ar izglītības reformas jautājumu risināšanu,” skaidri un gaiši pauda valdības vadītājs. Savukārt J. Radzevičs izteica sašutumu par nepilnībām likumdošanā, kas ļauj skolēniem tik vienkārši neapmeklēt stundas. Jāpiebilst, ka protestu organizētāji jau iepriekš izplatīja informāciju, kā rīkoties, lai ar vecāku rakstītiem paskaidrojumiem varētu attaisnoti neierasties skolās. Izglītības ministrs arī norādīja uz faktu, ka būtībā neviens neatbild par protesta akcijās notiekošo, tajā skaitā par skolēnu veselības un dzīvības iespējamo apdraudējumu. Bažas par vardarbību jau pauduši arī izglītības iestāžu darbinieki, skolēni un viņu vecāki, kuri nākuši klajā ar informāciju, ka pie vairākām skolām vakar no rīta dežurējušas nenoskaidrotas personas, kuras bērnus nav laidušas uz stundām,

Viens no Esplanādes laukumā bieži lietotajiem lozungiem – “Rokas nost no krievu skolām!”, šajā gadījumā arī apliecinot, ka tā rakstītāji pat krieviski neprot pareizi rakstīt (vārda прочь vietā — проч) Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

draudējuši un paģērējuši iet uz protesta akcijām. Atsevišķu skolu darbinieki ziņojuši par nepazīstamiem cilvēkiem, kuri iejaukušies vecāku sapulcēs, pieprasot vecākiem iesaistīties protesta pasākumos un tos atbalstīt. Izskanējusi informācija arī par lauku rajonu skolēnu pierunāšanu doties autobusos uz Rīgu, solot iepirkšanos tās veikalos.
I. Emsis izteicis aicinājumu krievu skolām nepadoties spiedienam un turpināt darbu skolēnu un valsts nākotnes labā, kā arī apņēmies aicināt tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt minēto informāciju, kas varētu liecināt par Latvijai nedraudzīgu spēku centieniem protesta akcijas ievirzīt vardarbīgā gultnē. Pēc valdības vadītāja iniciatīvas Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā izveidota sarunu grupa, kura sāks diskusiju ar krievu skolu pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem par izglītības reformas būtību un veidiem, kā to īstenot, lai izglītības kvalitāte netiktu apdraudēta nevienā mācību iestādē.
Tikmēr pret izglītības reformu vērsto protesta akciju rīkotāji šodien, 16. aprīlī, plānojuši rīkot “demokrātijas mācīšanu” valdībai. Pasākums iepriekš bija iecerēts pie Kongresu nama, taču arī tam nav dota pilsētas izpilddirekcijas atļauja. Taču izskanējusi informācija par izglītības reformas pretinieku pulcēšanos piektdien pie tiesu iestādes Abrenes ielā, kur izskatīs Rīgas domnieka Aleksandra Giļmana administratīvo lietu par pārkāpumiem protesta akciju pret izglītības reformu rīkošanā. Savukārt Daugavpilī 15. un 16. aprīlī Krievu skolu aizstāvības štāba vietējā nodaļa izglītības reformas pretiniekus mācību stundu laikā aicinājusi pulcēties pilsētas vēsturiskajā cietoksnī.
Nākamo plašāko protesta akciju pret reformas ieviešanu krievu skolu aizstāvji gatavojas rīkot 1. maijā – dienā, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv