Iecienītie mājas apstākļos ražotie produkti nepazudīs

Latvijā dažādu pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos un to pārdošana tirgū ir ļoti populāra. Kurš gan nav iegādājies tirgū Jāņu sieru, žāvētas zivis, mājas desas, skābētus gurķus vai medu? Taču tuvākajā nākotnē jārēķinās ar zināmām izmaiņām.

Proti, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos un tās izplatīšanai”, kas nodrošinās pircējiem nekaitīgas mājās ražotas pārtikas ievietošanu tirgū. Projekts ir izdiskutēts

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē, tādējādi līdzsvarojot pircēju un mājražotāju intereses. Lai pilnīgi izvērtētu iespējamos riskus, diskusijas par normatīvā akta papildinājumiem un labojumiem turpinās.
Galvenā Eiropas Savienības (ES) prasība attiecībā uz pārtiku ir nodrošināt tās nekaitīgumu. To panāk ar attiecīgo tehnoloģiju piemērošanu un higiēnas prasību ievērošanu. MK noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu mājas apstākļos ražotu un iecienītu produktu ražošanu un tirgošanu arī pēc Latvijas iestājas ES. Noteikumi arī paredz to personu reģistrēšanu, kuras ražo pārtiku mājas apstākļos. Tas ļaus precīzi apzināt un kontrolēt šīs ražošanas apjomus. Projekts nosaka mājas apstākļos ražotās pārtikas pieļaujamo klāstu, vispārējās prasības pārtikas ražošanai mājas apstākļos, kā arī higiēnas prasības telpām, aprīkojumam, izejvielām, produktu iepakošanai un uzglabāšanai. Norādītas arī prasības ražošanā iesaistīto personu higiēnai un apmācībai. Būtiskas ir noteikumos norādītās speciālās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanai, prasības mājās ražotas pārtikas izplatīšanai, kā arī ierobežojumi dzīvnieku izcelsmes pārtikas jēlproduktu jeb jēlas gaļas tirdzniecībai. Noteikumi paredz, ka no dzīvnieku izcelsmes produktiem saimniecībās jeb ražošanas vietās un tirgos, kur nodrošināta veterinārā ekspertīze, viena saimniecība gadā varēs pārdot 15 tūkstošus kilogramu kūpinātu zivju, līdz 5000 kilogramiem ceptu nēģu, līdz 7000 kilogramiem krējuma, sviesta, biezpiena un siera no pašražota piena, kūpinātas cūkgaļas, kā arī līdz 1000 kilogramiem medus. Savukārt no augu izcelsmes produktiem varēs pārdot skābētus augļus, dārzeņus un mārrutkus, maizi, miltu konditoreju bez krēma pildījuma, piparkūku mīklu, džemus, ievārījumus, garšvielu maisījumus, kaņepju taukus, pākšaugus, graudaugus, kā arī kaltētus augļus un riekstus. Šos produktus varēs pārdot saimniecībās, tirgos, izbraukuma tirdzniecībās, mazumtirdzniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Šajās pašās vietās, izņemot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, varēs tirgot arī mājās sagatavotas tējas. Mazumtirdzniecībā nevarēs tirgot mājās ražotu augu eļļu. Svaigas ogu, augļu un dārzeņu sulas un sīrupus drīkstēs pārdot tikai ražošanas vietās, bet bērzu un kļavu sulas – saimniecībās, kur tās iegūtas.
Tiem, kas šos produktus ražo mājās, nebūs jāievēro visi tie paši sanitārie un higiēnas noteikumi, kas lielajiem ražotājiem, bet noteikti būs jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī jāveic obligātās veselības pārbaudes. Normatīvā akta prasību ieviešana veicinās saimniecisko aktivitāti laukos, palīdzēs saglabāt un attīstīt tradicionālas pārtikas ražošanu, kā arī dažādos pārtikas tirgu. Turklāt tiks sekmēta lauku tūrisma attīstība un paaugstināsies lauku iedzīvotāju labklājības līmenis.

Pēc ZM informācijas