Par konvertējamo valūtu kursiem

Latvijas Banka 05.07.2000. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs R.Grava

Latvijas Banka

Informācija Rīgā 2000. gada 30. jūnijā

Par valsts maksājumu bilances pārņemšanu

Valsts maksājumu bilances sagatavošanas pārņemšana

Saskaņā ar 1999. gada 10. augustā parakstīto Latvijas Bankas un Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes līgumu "Par valsts maksājumu bilances sagatavošanu", sākot ar informāciju par 2000. gada 1. ceturksni, valsts maksājumu bilanci sagatavo Latvijas Banka. Šāds lēmums pieņemts, lai paātrinātu un pilnveidotu valsts maksājumu bilances sagatavošanu un nodrošinātu tās publicēšanas periodiskumu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Ņemta vērā Eiropas valstu pieredze, kurās maksājumu bilances sagatavošana ir viena no centrālās bankas darbības jomām. Turklāt, kopš Latvijas Banka uzsākusi nebanku ārējo maksājumu statistikas datu vākšanu un apkopošanu, liela daļa maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamās informācijas koncentrējas Latvijas Bankā.

Valsts maksājumu bilance un tās nozīme

Valsts maksājumu bilance ir statistikas pārskats par ekonomiskajiem darījumiem starp vienas valsts rezidentiem un pārējo pasauli (nerezidentiem) noteiktā periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā).

Valsts maksājumu bilance ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības analīzes un makroekonomiskās prognozēšanas informācijas avotiem. Pēc tās var spriest gan par ārvalstu investīciju apjomu un finanšu līdzekļu plūsmām kapitāla un finanšu kontā, gan par iespējamiem tekošā konta deficīta segšanas avotiem un valsts spēju nokārtot ārējā parāda maksājumus, kā arī par šo dažādo rādītāju ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem valstī.

Maksājumu bilancē ietverto informāciju var izmantot, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem valstī vai aizdevumu piešķiršanu, analizējot tautsaimniecības ārējo sektoru, kā arī prognozējot un vērtējot ekonomisko politiku. Šī informācija ļauj katram ārējās ekonomiskās darbības dalībniekam analizēt un paredzēt savu lomu dažādu valstu tautsaimniecību mijiedarbības procesā.

Informācijas avoti un Latvijas Bankas ieguldījums to pilnveidē

Sagatavojot valsts maksājumu bilanci, tiek izmantoti gan tie statistikas dati, ko Latvijas Banka apkopojusi no uzņēmumiem un bankām, gan citu Latvijas Republikas institūciju, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes, Finansu ministrijas, Valsts kases, Ārlietu ministrijas, apkopotā informācija.

Pilnīgi jauns informācijas avots ir Latvijas Bankas apkopotā nebanku ārējo maksājumu statistika, kā arī "Pārskats par fizisko personu noslēgtajiem līgumiem darbam ārvalstīs", kuru sniedz uzņēmumi, kas nodarbojas ar starpniecību Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju līgumu slēgšanā ar ārvalstīs reģistrētiem darba devējiem. Šogad pilnveidoti arī iepriekš izmantotie informācijas avoti, piemēram, informācija par Latvijas Republikas vēstniecību, pārstāvniecību un konsulātu ienākumiem un izdevumiem ārvalstīs tiek sniegta dalījumā pa valstīm.

Lai iegūtu precīzāku informāciju, piemēram, par darījumiem finanšu un kapitāla tirgū, Latvijas Banka maksājumu bilances gatavošanai paredz izmantot vēl arī citus jaunus informācijas avotus, kā arī attīsta sadarbību ar Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju, Vērtspapīru tirgus komisiju u.c. institūcijām.

Informācijas pieejamība

Valsts maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances dati tiks publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (http://www.bank.lv) un Latvijas Bankas biļetenā "Latvijas Maksājumu Bilance". Publicēšanas datumi ir atrodami Latvijas Bankas interneta lapā, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš

Latvijas Banka

Informācija Rīgā 2000. gada 30. jūnijā

Par Latvijas maksājumu bilanci 2000. gada 1. ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2000. gada 1. ceturksnī bija 37.7 miljoni latu jeb 4% no iekšzemes kopprodukta (1999. gada 1. ceturksnī - 57,7 miljoni latu jeb 6,9% no iekšzemes kopprodukta). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas samazinājās par 20 miljoniem latu, galvenokārt augot pakalpojumu pozitīvajam saldo. Tekošā konta negatīvo saldo galvenokārt noteica preču negatīvais saldo (111,7 miljoni latu), kas palielinājās par 9,7 miljoniem latu.

Šā gada 1. ceturksnī preču eksports pieauga par 11,7% un sasniedza 296,1 miljonu latu, savukārt preču imports pieauga par 11,1% - līdz 407,9 miljoniem latu. Tādējādi preču imports pārsniedza eksportu par 37,8% (1999. gada 1. ceturksnī - par 38,5%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 27,8 miljoniem latu un sasniedza 74 miljonus latu. To noteica sniegto pārvadājumu pakalpojumu pieaugums par 26,6% (galvenokārt jūras transportā) un citu sniegto pakalpojumu pieaugums par 42% (galvenokārt citi komercdarbības pakalpojumi). Pozitīvs bija pārvadājumu pakalpojumu saldo, ceļojumu un citu pakalpojumu negatīvais saldo samazinājās. Pakalpojumu pozitīvais saldo sedza 66,2% no preču negatīvā saldo.

Ienākumu negatīvais saldo šā gada 1. ceturksnī kritās par 2,3 miljoniem latu, samazinot tekošā konta negatīvo saldo. Kārtējo pārvedumu saldo pārmaiņas bija nenozīmīgas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ienākumu un kārtējo pārvedumu apgrozījums pieauga divas reizes. Tā kā ietverti arī nebanku ārējo maksājumu dati, ievērojami uzlabojusies iegūtās informācijas kvalitāte.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo šā gada 1. ceturksnī bija 29,2 miljoni latu, un tas sedza 77,5% no tekošā konta deficīta.

Ārvalstu tiešo investīciju veidā nerezidenti Latvijā šā gada 1. ceturksnī investēja 38,8 miljonus latu, galvenokārt ieguldot līdzekļus uzņēmumu pašu kapitālā un reinvestējot iepriekšējo gadu peļņu. Šajā laikā tiešie investori samazināja savus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos cita kapitāla veidā. Savukārt Latvijas rezidenti ārvalstīs tiešo investīciju veidā ieguldīja 2,6 miljonus latu, galvenokārt ieguldot uzņēmumu pašu kapitālā.

Portfeļieguldījumu veidā Latvijas rezidenti šā gada 1. ceturksnī ārvalstīs investēja 68,8 miljonus latu. Šos ieguldījumus ārvalstīs galvenokārt veica bankas (līdzekļu ieguldījumi parāda vērtspapīros). Nerezidenti Latvijā portfeļieguldījumu veidā ieguldīja 9,4 miljonus latu - galvenokārt parāda vērtspapīros. 1. ceturksnī portfeļieguldījumu konta negatīvais saldo sasniedza 59,4 miljonus latu.

Citu ieguldījumu veidā nerezidenti Latvijā šā gada 1. ceturksnī investēja 112,9 miljonus latu, savukārt Latvijas rezidenti ārvalstīs - 50,1 miljonu latu, un citu ieguldījumu konta pozitīvais saldo bija 62,8 miljoni latu. Ārvalstīs investēja galvenokārt bankas (66,1 miljons latu), pārsvarā palielinot noguldījumus ārvalstu bankās un tā nodrošinot piesaistīto līdzekļu likvīdu izvietošanu.

Līdzekļus no ārvalstīm 1. ceturksnī piesaistīja galvenokārt bankas (99 miljoni latu). Latvijas banku sektora pārējie pasīvi šajā laikā pieauga par 88 miljoniem latu, jo nerezidenti būtiski palielināja Latvijas banku pārvaldīšanā nodoto līdzekļu apjomu. Auga banku saņemto ārvalstu kredītiestāžu ilgtermiņa aizdevumu apjoms, un nerezidenti vairāk līdzekļu noguldīja Latvijas bankās.

Citi sektori citu ieguldījumu veidā no ārvalstīm piesaistīja 16,5 miljonus latu (galvenokārt aizdevumu veidā; dominēja ilgtermiņa aizņēmumi).

Latvijas maksājumu bilance šā gada 1. ceturksnī bija pozitīva, un rezerves aktīvi pieauga par 13,2 miljoniem latu.

Latvijas maksājumu bilance

2000. gada 1. ceturksnis

(tūkstošos latu)

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš