Ministru kabineta noteikumi Nr.247

Rīgā 2004.gada 6.aprīlī (prot. Nr.19 41.§)

Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)

Izdoti saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta sesto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis (turpmāk — nodoklis) par dīzeļdegvielu (gāzeļļu), iesniedzamos dokumentus, dokumentu iesniegšanas termiņus un iestādes, kuras pārbauda lauksaimniecībā izmantotās zemes, kā arī nodokļa atmaksāšanas termiņus.

2. Nodokli atmaksā par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) lauksaimniecībā izmantotās zemes (arī kultivētu ganību un pļavu) apstrādei pēc attiecīgajam laikposmam, kurā iegādāta degviela, likumā “Par akcīzes nodokli” (turpmāk — likums) noteiktās likmes.

3. Nodokli atmaksā lauksaimniecības produkcijas ražotājam:

3.1. kuram īpašumā vai pastāvīgā lietošanā ir piešķirta zeme, par kuras izmantošanu nav noslēgts nomas līgums;

3.2. kurš zemi nomā saskaņā ar attiecīgu līgumu.

4. Pašvaldība katru gadu līdz 10.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vai viņa pilnvarotas personas apliecinātu izziņu par visu lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo (uz 1.janvāri) zemes platību, ja tā pārsniedz vienu hektāru.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajā izziņā attiecīgi norāda juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi.

6. Ja mainījusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība vai par zemes īpašnieku, pastāvīgo lietotāju vai nomnieku ir kļuvis cits lauksaimniecības produkcijas ražotājs, attiecīgā pašvaldība precizē šo noteikumu 4.punktā minēto informāciju, izsniedzot šo noteikumu 7.3.punktā minēto izziņu (tajā norāda iepriekšējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju, kura īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir bijusi zeme).

7. Lai saņemtu nodokļa atmaksu, lauksaimniecības produkcijas ražotājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē (pēc attiecīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības atrašanās vietas):

7.1. iesniegumu nodokļa par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksai;

7.2. dokumentus, kas noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un apliecina dīzeļdegvielas (gāzeļļas) iegādi, izmantojot likumā noteiktos norēķinu veidus;

7.3. pašvaldības izziņu par lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošo zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Izziņā norāda, ka konkrētajam lauksaimniecības produkcijas ražotājam nav pašvaldības budžetā iemaksājamo nodokļu parāda, vai, ja šāds parāds ir, norāda nodokļu parāda apmēru.

8. Lauksaimniecības produkcijas ražotājs — fiziskā persona —, iesniedzot šo noteikumu 7.punktā minētos dokumentus, uzrāda arī grāmatvedības reģistrus, kuros uzskaitīti visi ienākumi un izdevumi, kas gūti vai izdarīti, veicot lauksaimniecības produkcijas ražošanu laikposmā, par kuru tiek pieprasīta nodokļa atmaksa.

9. Šo noteikumu 7.punktā minētie dokumenti iesniedzami kalendāra gadā ne biežāk kā reizi mēnesī un ne vēlāk kā līdz nākamā kalendāra gada 15.janvārim.

10. Nodokli atmaksā, ja dīzeļdegviela (gāzeļļa) iegādāta no komersantiem, kuriem ir atbilstoša speciālā atļauja (licence) darbībai ar naftas produktiem.

11. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pārbauda šo noteikumu 7. un 8.punktā minētos dokumentus un lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību likuma nosacījumiem un divu nedēļu laikā pēc dokumentu iesniegšanas atmaksā nodokli par kārtējā gadā iegādāto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atbilstoši likumā noteiktajai normai. Ja ir nepieciešama papildu pārbaude, Valsts ieņēmumu dienests nodokļa atmaksāšanas termiņu var pagarināt par mēnesi, informējot par to nodokļu atmaksas pieprasītāju.

12. Dokumentus, kas apliecina dīzeļdegvielas (gāzeļļas) faktisko iegādi, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc to pārbaudes atdod iesniedzējam.

13. Pašvaldība ir atbildīga par Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei sniegto ziņu pareizību. Ja pašvaldība ir sniegusi nepareizas ziņas, tā sedz zaudējumus, kas radušies nodokļa nepareizas atmaksas dēļ.

14. Lauku atbalsta dienests pēc vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu izlases veidā pārbauda pagasta teritorijā esošās zemes, par kurām pieprasīta nodokļa atmaksa, un informē par to pašvaldību, kā arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma pārbauda konkrētā lauksaimniecības produkcijas ražotāja zemi un informē Valsts ieņēmumu dienestu par lauksaimniecībā izmantotās zemes platībām.

15. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde neatmaksā nodokli, ja netiek izpildītas likuma vai šo noteikumu prasības.

16. Ja par zemes īpašnieku, pastāvīgo lietotāju vai nomnieku ir kļuvis cits lauksaimniecības produkcijas ražotājs, tam nodoklis atmaksājams atbilstoši likumā noteiktajai normai, ņemot vērā summu, kāda ir atmaksāta iepriekšējam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kura īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir bijusi zeme. Kopējā atmaksājamā summa par konkrēto zemes platību nedrīkst pārsniegt likumā noteikto normu.

17. Ja tiek konstatēts, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājam atmaksātā nodokļa summa ir pārsniegusi likumā noteikto normu, attiecīgais lauksaimniecības produkcijas ražotājs pārmaksāto summu atmaksā Valsts ieņēmumu dienestam mēneša laikā pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas. Ja tiek konstatēts, ka attiecīgais lauksaimniecības produkcijas ražotājs pārmaksāto summu noteiktajā termiņā nav atmaksājis, attiecīgā summa piedzenama likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

18. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.