Ministru kabineta noteikumi Nr.258

Rīgā 2004.gada 8.aprīlī (prot. Nr.20, 3.§)

Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) adaptācijas periods — profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs ieguvušas personas (turpmāk — pretendents) darbība reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā. Šāda darbība ilgst ne vairāk par trim gadiem, un to noslēdz pretendenta darba vērtējums;”;

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) kvalifikācijas atbilstības pārbaude — pretendenta profesionālo zināšanu novērtēšana, kuru veic institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās. Pārbaudes mērķis ir novērtēt pretendenta spējas darboties reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā;

6) mītnes valsts — valsts, kurā pretendents ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis profesionālo kvalifikāciju pilnīgi vai daļēji ieguvis ārpus Eiropas Savienības, par mītnes valsti uzskata Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā šī profesionālā kvalifikācija atzīta pirmo reizi;”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12) reglamentētā profesija — reglamentēta profesionālā darbība vai reglamentētu profesionālo darbību kopums šajā likumā noteiktajās profesijās;”;

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) reglamentētā profesionālā darbība — darbība, kurai kopumā vai atsevišķam tās veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības profesionālās darbības veicēja izglītībai, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanai.”

2. 2.pantā:

papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārda “ārvalstīs” ar vārdiem “un ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) veicināt personu pārvietošanās brīvību Eiropas Savienības dalībvalstīs.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uz bezvalstniekiem, kas ieradušies no ārvalstīm, un personām, kas atzītas par bēgļiem saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, attiecas šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “Eiropas Ekonomiskās telpas” ar vārdiem “Eiropas Ekonomikas zonas”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.”

3. 3.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Atsevišķās reglamentētajās profesijās personai, kas pirmo reizi uzsāk darbu, tiesības uz darba uzsākšanu var ierobežot, attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos nosakot prasību darboties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā vai darboties bez tiesībām izmantot profesijai atbilstošu nosaukumu vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras ārvalstīs iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir atzīti šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt piektās daļas 6.punktu.

4. Izslēgt 7.panta otrās daļas 3.punktu.

5. Papildināt 9.panta otro daļu ar 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“14) kosmētiķis;

15) zobārsta asistents;

16) māsas palīgs;

17) zobārstniecības māsa.”

6. 10.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību ārsta profesijā un prakses tiesības kādā no ārsta profesijas specialitātēm, apakšspecialitātēm un papildspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika medicīniskās studiju programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

7. 12.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību zobārsta profesijā un prakses tiesības zobārsta profesijas specialitātē un kādā no apakšspecialitātēm apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika zobārstniecības studiju programmas apguvi, medicīniskās izglītības diploms par akreditētas zobārstniecības rezidentūras izglītības programmas apguvi, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

8. Izslēgt 13.panta pirmo daļu.

9. 14.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas tiesības veikt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta trešajā daļā noteiktajām prasībām, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijas specialitātēs papildus šā panta pirmajā daļā minētajam diplomam apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”;

aizstāt septītajā daļā vārdu “apakšspecialitāšu” ar vārdu “specialitāšu”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību zobārstniecības māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

10. 15.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un speciālista prakses tiesības vecmātes profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi, kas atbilst šā panta ceturtajā vai sestajā daļā noteiktajām prasībām, profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā, un personas iekļaušana ārstniecības personu reģistrā.”

11. 16.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Farmaceita izglītība papildināma ar profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā, ja atsevišķiem profesionālās darbības veidiem normatīvajos aktos farmācijas jomā ir izvirzītas paaugstinātas prasības.”;

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) vismaz sešus mēnešus ilgu nepārtrauktu mācību praksi vispārēja jeb atvērta tipa aptiekā vai slēgta tipa jeb ārstniecības iestādes aptiekā.”

12. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību veterinārārsta profesijā un prakses tiesības apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas pilna laika veterinārās studiju programmas apguvi un veterinārārsta reģistrācija normatīvajos aktos veterinārmedicīnas jomā noteiktajā kārtībā.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “cilvēku patēriņam paredzētiem dzīvnieku” ar vārdiem “un augu”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “piecu gadu”;

izslēgt sesto daļu.

13. Izteikt 28., 29. un 30.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Prasības reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā

(1) Izglītības, zinātnes un sporta jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) pedagogi;

2) augstskolu akadēmiskā personāla profesijas;

3) zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijas;

4) sporta speciālisti.

(2) Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentētajās pedagogu, augstskolu un zinātniskā personāla, kā arī sporta speciālistu profesijās nosaka likums izglītības, zinātnes un sporta jomā.

29.pants. Prasības reglamentētajām profesijām elektroenerģētikas jomā

(1) Elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir elektroinženieris, elektrotehniķis (elektrisko iekārtu speciālists), elektrotehniķis un elektromontieris.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību šā panta pirmajā daļā minētajās profesijās apliecina:

1) elektroinženiera profesijā — diploms par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektroinženiera kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds;

2) elektrotehniķa (elektrisko iekārtu speciālista) profesijā — diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un elektrotehniķa (elektrisko iekārtu speciālista) kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība (ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija);

3) elektrotehniķa profesijā — diploms par vidējo profesionālo izglītību un elektrotehniķa kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība (trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija);

4) elektromontiera profesijā — atestāts par arodizglītību un elektromontiera kvalifikācija vai profesionālās kvalifikācijas apliecība (otrā līmeņa profesionālā kvalifikācija).

(3) Atbilstīgi normatīvajiem aktiem elektroenerģētikas jomā atsevišķās profesionālās darbības jomās papildus šā panta otrajā daļā noteiktajiem dokumentiem nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas apliecina papildu kvalifikācijas iegūšanu attiecīgajā jomā.

30.pants. Prasības reglamentētajām juristu profesijām

(1) Reglamentētā juristu profesija ir advokāta (zvērināta advokāta, zvērināta advokāta palīga) profesija, kurā kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas vai — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi.

(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību advokāta profesijā apliecina:

1) otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diploms par Latvijā akreditētas tiesību zinātņu programmas apguvi un jurista kvalifikācija;

2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka advokāta profesiju reglamentējošie normatīvie akti.”

14. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Prasības reglamentētajām profesijām zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā

(1) Zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā reglamentētās profesijas, kurās kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas studiju programmas un — likumā noteiktajos gadījumos — profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir šādas:

1) zvērināts mērnieks;

2) nekustamā īpašuma vērtētājs.

(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību mērnieka profesijā apliecina universitātes tipa augstskolas izsniegts augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi un ģeodēzijas inženiera vai zemes ierīcības inženiera, vai kartogrāfijas inženiera, vai fotogrammetrijas inženiera profesionālā kvalifikācija vai inženierzinātņu maģistra grāds un mērnieka profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti zemes mērniecības jomā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajās studiju programmās minimālais kopējais izglītības iegūšanas ilgums ir četri gadi pilna laika studiju programmā vai līdzvērtīga ilguma studijas nepilna laika studiju programmā, un tās noslēdzas ar inženiera diplomam vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu un diploma izsniegšanu.

(4) Mērnieka profesionālo kvalifikāciju var iegūt arī, pakāpeniski paaugstinot kvalifikāciju vai apgūstot ar pārtraukumiem izglītības programmas, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā ir strādājusi zvērināta mērnieka vadībā vai mērniecības uzņēmumā.

(5) Likumā “Par Valsts zemes dienestu” noteiktajā kārtībā mērnieka profesionālo kvalifikāciju atļauts piešķirt par izciliem sasniegumiem mērniecības jomā arī tad, ja šā panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Minētajā gadījumā izsniedz profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība.”

15. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“B sadaļa

Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana”.

16. Izteikt VII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VII nodaļa

Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi”.

17. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas

Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:

1) speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

2) vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.”

18. 34.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “ārvalstnieku”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “ārvalstnieka” ar vārdu “pretendenta”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajām profesijām piemēro speciālo kvalifikācijas atzīšanas sistēmu attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem un citu valstu pilsoņiem, un to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā.”

19. 35.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kuru izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos un kurām saskaņā ar šo likumu nepiemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.”;

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu valstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikta citāda kārtība.”

20. 36.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“36.pants. Ministru kabineta kompetence ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanā”;

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) nosaka papildu prasības ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās (arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst prasībām, kādas Latvijas Republikā noteiktas attiecīgajai profesijai);

2) nosaka profesionālās pieredzes ilgumu un veidu ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tajās ekonomiskās darbības jomās, kurām izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;”;

papildināt pantu ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“5) nosaka tos ārvalstīs iegūtos ārsta, māsas, vecmātes, zobārsta, farmaceita, veterinārārsta un arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

6) nosaka tos ārvalstīs iegūtos advokātu profesionālos nosaukumus (kvalifikācijas), kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

7) nosaka kārtību, kādā informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus.”

21. 37.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“37.pants. Ārvalstīs iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti”;

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:”.

22. 38.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “ārvalstniekiem”;

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja personas profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, tai ir tiesības izmantot šajā likumā noteikto atbilstošo reglamentētās profesijas nosaukumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos personai ir tiesības izmantot arī viņas mītnes valstī likumīgi atzīto akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) un, ja nepieciešams, tā saīsinājumu mītnes valsts valodā.”

izslēgt trešajā daļā vārdu “ārvalstniekam”.

23. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“39.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas

(1) Ja Latvijas Republikas profesionālajā organizācijā uzņem personas, kuru kvalifikācija atbilst noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, attiecībā uz personu, kuras profesionālā kvalifikācija atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, attiecīgās prasības uzskatāmas par izpildītām.

(2) Ja tā ir reglamentētā profesija, kuras veikšanai nepieciešami likumā vai Ministru kabineta noteikumos pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, personai, kas ārvalstīs ieguvusi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja tā ir uzņemta šajā organizācijā.

(3) Ja darbībai reglamentētā profesijā Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama reģistrācija profesionālā organizācijā vai reģistrā, šo reģistrāciju veic vienlaikus ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu šajā likumā noteiktajos termiņos.”

24. 40.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“40.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti”;

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendents iesniedz informācijas institūcijām:”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētie dokumenti ir derīgi iesniegšanai informācijas institūcijā trīs mēnešus no to izsniegšanas dienas.

(4) Ja pretendenta mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šā panta otrajā daļā minētos dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta piektās daļas 3. vai 4.punkta prasību izpildi pretendenta mītnes valstī, pretendents var aizvietot minētos dokumentus ar rakstisku deklarāciju par attiecīgo prasību izpildi, ja deklarācija apstiprināta un tās autentiskums ir apliecināts notariāli vai pretendenta mītnes valsts tiesu iestādē, vai valsts pārvaldes iestādē, vai valsts atzītā profesionālajā organizācijā, kā to nosaka pretendenta mītnes valsts normatīvie akti.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Informācijas institūcijai ir tiesības pieprasīt pretendentam iesniegt šajā pantā minēto dokumentu tulkojumu valsts valodā.”

25. Izslēgt 41.panta trešajā daļā vārdu “ārvalstniekiem”.

26. 42.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“42.pants. Īslaicīga profesionālā darbība reglamentētajā profesijā”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Profesionālā darbība uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un tā veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī.”;

izslēgt otro un trešo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Īslaicīgo pakalpojumu sniedzējam reglamentētajā profesijā Latvijas Republikas teritorijā ir tādas pašas tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanā kā Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā. Uz īslaicīgo pakalpojumu sniedzēju attiecas Latvijas normatīvajos aktos noteiktie labas prakses nosacījumi un profesionālās ētikas prasības arī tad, ja viņa mītnes valstī tie ir atšķirīgi. Ja īslaicīgo pakalpojumu sniedzējs pārkāpj attiecīgos normatīvos aktus, viņu sauc pie Latvijas normatīvajos aktos noteiktās atbildības un viņa mītnes valsts attiecīgajām institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties procedūrā, kā arī informē tās par pieņemtajiem lēmumiem.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Attiecībā uz reglamentētajām profesijām izglītības, zinātnes un sporta jomā personas profesionālā darbība Latvijas Republikā ir uzskatāma par īslaicīgu, ja tā nepārsniedz vienu gadu.”

27. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība

(1) Informācijas institūcijas nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem un prasībām, kas tiek izvirzītas reglamentētajai profesijai, un pieņem no pretendenta šajā likumā noteiktos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanai. Pretendenta iesniegto dokumentu izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pretendenta iesniegumu, kurā izteikta vēlēšanās iegūt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo kvalifikācijas atzīšanas apliecību, un šajā likumā noteiktos papildu dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja institūcija pieņem attiecīgu lēmumu, pretendentam izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kas apliecina viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības veikt profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.

(3) Pretendenta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata un lēmumu un tā pamatojumu paziņo pretendentam:

1) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo atzīšanas sistēmu, ja persona vēlas veikt pastāvīgu profesionālo darbību Latvijas Republikā;

2) ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, balstoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

3) ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 49.panta piekto daļu;

4) ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas attiecībā uz reglamentētajām profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu saskaņā ar šā likuma 54.pantu.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto izskatīšanas termiņu skaita no dienas, kad pretendents ir iesniedzis visus profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai nepieciešamos dokumentus.

(5) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var pārsūdzēt tiesā, kā arī likumā noteiktajā kārtībā iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ja lēmums nav darīts zināms pretendentam šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā.

(6) Ja institūcijai, kura izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu vai tai ir informācija par profesionālajā ziņā nepieļaujamu pretendenta rīcību ārpus Latvijas Republikas, institūcijai ir tiesības pieprasīt no attiecīgās valsts papildu informāciju. Pieprasījumā norāda termiņu atbildes sniegšanai, ņemot vērā šā likuma 43.panta trešajā daļā noteikto kopējo iesnieguma izskatīšanas termiņu. Ja atbilde netiek saņemta noteiktajā termiņā, institūcija pieņem lēmumu atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai.

(7) Personai, kuras profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un kura ir saņēmusi šā panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un tādi paši ar šo darbību saistītie pienākumi kā personām, kuras Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvušas patstāvīgai profesionālajai darbībai reglamentētajā profesijā nepieciešamo kvalifikāciju un izpildījušas visas attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības patstāvīgas profesionālās darbības veikšanai.”

28. Izteikt 44.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta profesionālās kvalifikācijas atbilstību prasībām, kas Latvijas Republikā izvirzītas attiecīgajai reglamentētajai profesijai, nosaka atbilstoši šādiem kritērijiem:

1) ar izglītības dokumentiem apliecinātas izglītības atbilstība attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteiktajam izglītības līmenim (pakāpei) Latvijas Republikā, ievērojot šādu secību:

a) augstākās izglītības diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi,

b) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai nepieciešama vidējā izglītība,

c) izglītības un kvalifikācijas apliecinājumi, kas izsniegti par noteiktas struktūras izglītības programmas apguvi, kura ietver pabeigtu vidējo izglītību,

d) profesionālo izglītību apliecinošs dokuments,

e) kompetences apliecība,

f) vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments,

g) vispārējo pamatizglītību apliecinošs dokuments;

2) profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments papildus izglītības dokumentiem, ja tajos nav norādīta piešķirtā kvalifikācija;

3) izglītībai atbilstošās profesijas statuss pretendenta mītnes valstī:

a) reglamentēta,

b) nereglamentēta;

4) pretendenta — Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa — mītnes valsts kompetentu institūciju apliecinājums, ka citā valstī iegūtā izglītība atzīta par atbilstošu mītnes valstī attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām;

5) izglītības satura un ilguma atbilstība attiecīgajai profesijai izvirzītajām prasībām Latvijas Republikā;

6) iegūtās izglītības raksturs:

a) reglamentēta izglītība,

b) nereglamentēta izglītība;

7) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids attiecīgajā profesijā mītnes valstī;

8) pretendenta profesionālās darbības veids mītnes valstī:

a) reglamentēta profesionālā darbība,

b) nereglamentēta profesionālā darbība;

9) apliecinājumi par veselības aizsardzības garantijām.

(2) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst šādos gadījumos:

1) profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī un pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos;

2) profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī un pretendents var kompensēt atšķirību izglītības līmenī atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām papildu prasībām profesionālās kvalifikācijas atzīšanai attiecībā uz profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu;

3) profesija ir reglamentēta pretendenta mītnes valstī un neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa pretendenta profesionālās pieredzes ilgums un veids atbilst Ministru kabineta noteiktajam profesionālās pieredzes ilgumam un veidam attiecībā uz profesijām, kurām piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi;

4) profesija nav reglamentēta pretendenta mītnes valstī, bet pretendenta iesniegtie dokumenti atbilst prasībām, kādas šai profesijai izvirzītas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos, un pretendentam ir apliecinājums par vismaz divus gadus ilgu profesionālo pieredzi pēdējo 10 gadu laikā šajā profesijā savā mītnes valstī attiecībā uz profesijām, kurām piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.”

29. Papildināt likumu ar 44.1 pantu šādā redakcijā:

“44.1 pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana izglītības, zinātnes un sporta jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izglītības, zinātnes vai sporta jomā praktizējoša persona īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus, attiecīgā persona šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai iesniedz:

1) deklarāciju par pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru;

2) dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī ir likumīgi strādājusi attiecīgajā profesijā;

3) dokumentus, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās darbības jomā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par to, ka iesniegtie dokumenti apliecina pretendenta tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī attiecīgajā profesijā un īslaicīgu profesionālo darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.”

30. Izteikt 45.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Pretendenta izglītību un profesionālo kvalifikāciju atzīst par daļēji atbilstošu konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja pretendenta iesniegtie izglītības un profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, profesionālo kvalifikāciju atzīst Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un piemēro papildu prasības attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.

(3) Ja pretendenta izglītības saturs vai tās ieguves ilgums būtiski atšķiras no konkrētajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu:

1) dodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām;

2) nosakot vienas minētās prasības izpildi par obligātu (nedodot pretendentam izvēles tiesības).

(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības nepiemēro vienlaikus. Adaptācijas perioda ilgums nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem. Adaptācijas perioda laikā pretendents var arī iegūt nepieciešamo izglītību un apmācību.

(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu Latvijas Republikā attiecīgajā reglamentētajā profesijā izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi:

1) neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu;

2) nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda nosacījumi;

3) nav piemērojama profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos pretendentam profesionālās darbības uzsākšanai reglamentētajā profesijā ir pienākums izpildīt prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi, profesionālās pilnveides izglītību profesijā, informē pretendentu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu, kuru apguve ir būtiska darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Šajos gadījumos pretendentam ir tiesības uzreiz kārtot pārbaudījumu, lai pierādītu, ka viņam ir nepieciešamās zināšanas.”

31. 46.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “profesijā” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pretendenta statusu laikā, kad viņš gatavojas profesionālo zināšanu pārbaudei, vai adaptācijas periodā nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”

32. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi

(1) Šis pants attiecas uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurām ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām, komerciālajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm, un to piemēro, izsniedzot kvalifikācijas atzīšanas apliecības Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar neatbilstošu pretendenta kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzināta pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātā viņa profesionālā kvalifikācija vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar attiecīgajām prasībām, kādas šai profesijai ir izvirzītas Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, izdara šādu salīdzinājumu un:

1) izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām (arī attiecībā uz šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām);

2) nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no Latvijas Republikā šai profesijai izvirzītajām prasībām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajās reglamentētajās profesijās Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas pietiekams apliecinājums ir gan šā panta otrajā daļā minētais profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, gan arī atbilstoša profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegts dokuments, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.”

33. Izteikt 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus arhitekta profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Kopienā, atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, un dod tiesības darboties attiecīgajās valstīs, izmantojot arhitekta profesijas nosaukumu.”

34. 49.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir atzīti Eiropas Kopienā un atbilst prasībām, kuras noteiktas šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos par izglītības programmu minimālajām prasībām profesionālās kvalifikācijas iegūšanai šādās profesijās:

1) ārsts;

2) zobārsts;

3) māsa (medicīnas māsa);

4) vecmāte;

5) veterinārārsts;

6) farmaceits.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības atvērt jaunas vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas. Jaunas aptiekas šīs daļas izpratnē ir aptiekas, kas darbojušās mazāk par trim gadiem.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesiju, kā arī citas ārstniecības specialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes, vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu, vai citus atbilstošas kvalifikācijas apliecinājumus, kas netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda prasības, kas attiecīgas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, un, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi un profesionālās pilnveides izglītību medicīnā, informē personu par nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu.”

35. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā

(1) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un šajā laikā vēlas sniegt savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir iesaistīts projekta īstenošanā Latvijas Republikā, attiecīgā persona laikus iesniedz šā likuma 56.pantā noteiktajai informācijas institūcijai:

1) deklarāciju par konkrēto pakalpojumu veikšanu, saturu un apmēru;

2) dokumentu, kas apliecina, ka persona savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;

3) šā likuma 48. vai 49.pantā minētos dokumentus, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais dokuments ir derīgs iesniegšanai informācijas institūcijā 12 mēnešus no tā izsniegšanas dienas.

(3) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgajai reglamentētajai profesijai un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem nosūta šā likuma 57.pantā minētajai institūcijai, kas reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Ar šo reģistrāciju tiek apliecinātas pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā.

(4) Veterinārārstam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi, ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcija.

(5) Veterinārārstam par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu tiek uzskatīti arī vairākkārtēji pakalpojumi, kas tiek sniegti vienam vai vairākiem pakalpojumu saņēmējiem noteiktā pakalpojumu sniegšanas vietā viena kalendāra gada laikā no dienas, kad institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir apstiprinājusi veterinārārsta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijas Republikā. Šajā laikposmā atkārtota deklarācija par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu nav jāiesniedz.

(6) Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikā un sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību vai citu savai profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu pakalpojumu, kura neatliekamību nosaka īpaši apstākļi, šā panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus informācijas institūcijā var iesniegt pēc pakalpojuma sniegšanas iespējami īsākā laikā.”

36. 53.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “dalībvalstīm” ar vārdiem “un citām valstīm, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “dalībvalsts” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”;

papildināt sesto daļu pēc vārda “dalībvalstu” ar vārdiem “(arī citu valstu, kurām saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā)”.

37. Izteikt 54.pantu šādā redakcijā:

“54.pants. Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām

(1) Ja pretendentam par darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas apliecina, ka viņš ieguvis šā likuma prasībām atbilstošu izglītību (attiecībā uz struktūru, saturu un specializāciju), bet kuri neatbilst attiecīgajām Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām, viņam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina noteikta ilguma profesionālo pieredzi šajā profesijā attiecīgajā dalībvalstī. Papildus nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām profesijām izvirzītās prasības, kas attiecas uz profesionālo pieredzi, uzskatāmas par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka viņš attiecīgajā valstī ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi.

(3) Ja pretendentam uz darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas izsniegti Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet dokumentu nosaukumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajiem, viņam papildus nepieciešams dokuments, ko izsniegušas to Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentas institūcijas, kurās ir iegūta kvalifikācija par to, ka iegūtā izglītība un piešķirtais profesionālais nosaukums (kvalifikācija) attiecīgajā valstī ir līdzvērtīgs Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā minētajai izglītībai, kvalifikācijai un profesionālajam nosaukumam, kas tiek piešķirti šajā valstī.

(4) Ja pretendentam par darbību reglamentētajās profesijās medicīnas, farmācijas, veterinārmedicīnas vai arhitektūras jomā ir citā valstī (ārpus Eiropas Savienības) izsniegti izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas ir atzīti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, un šī izglītība ir papildināta ar mītnes valstī iegūtu profesionālo pieredzi un/vai profesionālo apmācību, ko apliecina mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegti dokumenti, tad institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē ar iesniegtajiem dokumentiem apliecināto zināšanu un prasmju atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijas Republikā.

(5) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtie dokumenti apliecina, ka pretendents šajā dalībvalstī ieguvis tiesības veikt pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, tad šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālā kvalifikācija atzīstama par atbilstošu darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, ņemot vērā, ka izglītību un kvalifikāciju apliecinošie dokumenti, kas iegūti citā valstī, ir atzīti Eiropas Savienības dalībvalstī.”

38. 56.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) koordinē sadarbību starp institūcijām, kuras izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, un informācijas institūcijām profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumos;”;

izslēgt piektās daļas 2.punktā vārdu “ārvalstniekiem”;

papildināt piekto daļu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“7) izsniedz izziņu par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu, kas apliecina, ka pretendenta iesniegtie dokumenti apstiprina viņa tiesības veikt īslaicīgu profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;

8) uztur iesniegto un izskatīto iesniegumu reģistru;

9) paziņo pretendentam šā likuma 57.pantā minēto institūciju pieņemtos lēmumus.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ministru kabinets apstiprina to Latvijas Republikas kompetento institūciju sarakstu, kuras izsniedz Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs.”

39. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās

(1) Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās attiecīgajā darbības jomā:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izskata pretendentu iesniegumus par kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanu konkrētā reglamentētajā profesijā un tiem pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu;

2) ja pieņemts lēmums atzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju, sagatavo kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ievērojot šajā likumā noteiktos dokumentu izskatīšanas termiņus;

3) ja pieņemts lēmums neatzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju, sagatavo lēmuma un tā pamatojuma izrakstus, ievērojot šajā likumā noteiktos dokumentu izskatīšanas termiņus;

4) nodrošina pretendentam iespēju kārtot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi vai adaptēties;

5) sagatavo kvalifikācijas atzīšanas apliecības pēc šīs daļas 4.punktā noteikto prasību izpildes;

6) sagatavotās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai lēmumus par pretendenta profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu nosūta attiecīgajai informācijas institūcijai.

(2) Šajā pantā minētās institūcijas sadarbojas ar šā likuma 56.pantā minētajām institūcijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ārvalstu un Eiropas Savienības kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un ārvalstīs un profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu.

(3) Profesionālās organizācijas ir tiesīgas piedalīties ar padomdevēja tiesībām to institūciju darbā, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jautājumos.”

40. 58.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“58.pants. Vispārīgie profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi”;

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “ārvalstniekiem”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmumos par adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes noteikšanu, profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu, par atteikumu izsniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību vai par šādas apliecības anulēšanu, par reģistrācijas atteikšanu vai anulēšanu iekļauj attiecīgā lēmuma pamatojumu.”;

izslēgt ceturto daļu.

41. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

“59.pants. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību anulēšana un darbības apturēšana

Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, ir tiesīgas anulēt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai apturēt to darbību, vai apturēt profesionālās kvalifikācijas sertifikāta darbību, ja konstatēti normatīvo aktu vai profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.”

42. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Līdz šā likuma 27.panta piektajā daļā, 36.panta 1. un 2.punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.67 “Izglītības programmu minimālās prasības veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un institūcijas, kuru tiešā kontrolē var iegūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā”;

2) Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.193 “Noteikumi par profesionālās pieredzes ilgumu un veidiem ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās”;

3) Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.219 “Papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām”.

43. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 22.marta Direktīvas 77/249/EEK par to, lai atvieglotu advokātiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu;

2) Padomes 1977.gada 27.jūnija Direktīvas 77/453/EEK, kas attiecas uz to, kā koordinēt normatīvo un administratīvo aktu noteikumus attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu darbību;

3) Padomes 1977.gada 27.jūnija Direktīvas 77/452/EEK par diplomu, apliecību un citu oficiālu vispārējās aprūpes māsu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot pasākumus, lai sekmētu tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus;

4) Padomes 1978.gada 25.jūlija Direktīvas 78/686/EEK par diplomu, sertifikātu un citu praktizējošo dokumentāru zobārstu kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu, tai skaitā par pasākumiem, lai sekmētu brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu realizāciju;

5) Padomes 1978.gada 25.jūlija Direktīvas 78/687/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz stomatologu darbību;

6) Padomes 1978.gada 18.decembra Direktīvas 78/1027/EEK par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordināciju attiecībā uz veterinārārstu darbību;

7) Padomes 1978.gada 18.decembra Direktīvas 78/1026/EEK par veterinārijas diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu, ieskaitot pasākumus, kas ļautu efektīvāk izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību;

8) Padomes 1980.gada 21.janvāra Direktīvas 80/154/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu oficiālu vecmāšu kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu un pasākumiem, kas veicinātu tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu īstenošanu;

9) Padomes 1980.gada 21.janvāra Direktīvas 80/155/EEK par normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vecmātes aroda uzsākšanu un veikšanu;

10) Padomes 1985.gada 10.jūnija Direktīvas 85/384/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru arhitektu kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu, ietverot pasākumus, kas ļauj efektīvi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī veicina pakalpojumu sniegšanas brīvību;

11) Padomes 1985.gada 16.septembra Direktīvas 85/432/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā;

12) Padomes 1985.gada 16.septembra Direktīvas 85/433/EEK par savstarpēju diplomu, sertifikātu vai citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu atzīšanu farmācijā, ietverot pasākumus, kas atvieglo tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz atsevišķām darbībām farmācijas jomā;

13) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

14) Padomes 1989.gada 10.oktobra Direktīvas 89/595/EEK, ar ko groza Direktīvu 77/452/EEK par vispārējas aprūpes māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, un ar ko groza Direktīvu 77/453/EEK par normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vispārējas aprūpes māsu darbību;

15) Padomes 1989.gada 30.oktobra Direktīvas 89/594/EEK, ar ko groza direktīvas 75/362/EEK, 77/452/EEK, 78/686/EEK, 78/1026/EEK un 80/154/EEK attiecībā uz diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpēju atzīšanu ārstiem, vispārējās aprūpes māsām, praktizējošiem zobārstiem, veterinārārstiem un vecmātēm, kā arī direktīvas 75/363/EEK, 78/1027/EEK un 80/155/EEK par normatīvajos un administratīvajos aktos paredzēto noteikumu koordinēšanu attiecībā uz ārstu, veterinārārstu un vecmāšu darbību;

16) Padomes 1991.gada 29.jūlija Direktīvas 91/439/EEK par autovadītāju apliecībām;

17) Padomes 1991.gada 16.decembra Direktīvas 91/670/EEK par personāla licenču savstarpēju atzīšanu amata pienākumu pildīšanai civilajā aviācijā;

18) Padomes 1992.gada 18.jūnija Direktīvas 92/51/EEK, ar ko nosaka otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības atzīšanai un kas papildina Direktīvu 89/48/EEK;

19) Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/16/EEK par ārstu brīvas pārvietošanās veicināšanu un viņu diplomu, sertifikātu un citu dokumentāru kvalifikācijas pierādījumu savstarpējo atzīšanu;

20) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/26/EK par atļauju kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē;

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra Direktīvas 98/5/EK, ar ko paredzēts atvieglot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija;

22) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 7.jūnija Direktīvas 1999/42/EK, kas izveido diplomu atzīšanas mehānismu attiecībā uz profesionālajām darbībām, ko aptver liberalizācijas direktīvas, un nosaka pārejas pasākumus un papildina diplomu atzīšanas vispārējās sistēmas;

23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes medmāsu, praktizējošu zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām (Dokuments attiecas uz EEZ).”

Ministru prezidents I.Emsis

Izglītības un zinātnes ministrs J.Radzevičs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 17.aprīli.