Ministru kabineta noteikumi Nr.257

Rīgā 2004.gada 8.aprīlī (prot. Nr.20, 2.§)

Noteikumi par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām

Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1) piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi — līgumi, kas rakstiski noslēgti starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un vienu vai vairākiem preču piegādātājiem, būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem peļņas nolūkos un kuru priekšmets ir:

a) būvdarbu līgumiem — šo noteikumu 1.pielikumā minēto darbu veikšana vai šo darbu veikšana un projektēšana saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajām prasībām, vai būve, kas iegūta jebkādiem līdzekļiem. Būve šo noteikumu izpratnē ir kopējais būvdarbu rezultāts, kas ir pietiekams, lai tas kalpotu projektā noteiktajam mērķim,

b) piegādes līgumiem — ražojumu pirkšana, pirkšana uz nomaksu, noma ar vai bez izpirkuma tiesībām. Ja līguma priekšmets ir preču piegāde un tā mazākā daļa ir ražojuma iebūvēšana vai uzstādīšana, šādu līgumu uzskata par piegādes līgumu,

c) pakalpojumu līgumiem — šo noteikumu 2.pielikumā minētie pakalpojumi;

2) būves koncesija — būvdarbu līgums ar nosacījumu, ka atlīdzība par šo līgumu ir tikai būves ekspluatācija vai būves ekspluatācija un maksa par to;

3) pakalpojumu koncesija — pakalpojumu līgums ar nosacījumu, ka atlīdzība par šo līgumu ir tiesības sniegt pakalpojumu bez maksas par šīm tiesībām vai ar maksu par tām;

4) vispārīgā vienošanās — tādas vienošanās starp vienu vai vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuru mērķis ir noteikt un raksturot kādā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, uz kuriem pamatojoties šie līgumi tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu);

5) dinamiskā iepirkumu sistēma — bieži lietojamu preču iepirkšanai lietots, pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem ar nosacījumu, ka piegādātāji atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši informāciju par precēm, kuras tie var piedāvāt (informatīvu piedāvājumu);

6) elektroniska izsole — lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana, izmantojot elektroniskus līdzekļus, kas notiek pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi dodot iespēju ar elektroniskiem līdzekļiem sakārtot piedāvājumus noteiktā kārtībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām. Atsevišķi pakalpojumu līgumi vai būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana) nav elektronisku izsoļu objekts. Šo noteikumu izpratnē elektroniskie līdzekļi nozīmē elektroniskas iekārtas, kas piemērotas pa vadiem, radio, optiskajiem līdzekļiem vai citiem elektromagnētiskajiem līdzekļiem saņemto vai nosūtīto datu apstrādei (arī digitālajai saspiešanai) un uzglabāšanai;

7) piegādātājs — fiziska vai juridiska persona vai cits sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo noteikumu izpratnē, vai šādu personu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju apvienības jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū būvdarbu veikšanu vai būvi, ražojumus vai pakalpojumus;

8) pretendents — piegādātājs, kurš iesniedzis piedāvājumu;

9) kandidāts — piegādātājs, kurš meklē iespēju piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā;

10) centralizēto iepirkumu institūcija — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš iepērk preces vai pakalpojumus savām un citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām vai tikai citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, vai piešķir būvdarbu, piegādes, pakalpojumu līgumus un vispārīgos nolīgumus citu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

11) atklātas, slēgtas un sarunu procedūras — līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un kurās:

a) atklātu procedūru gadījumā — visi ieinteresētie piegādātāji var iesniegt piedāvājumus,

b) slēgtu procedūru gadījumā — jebkurš piegādātājs var pieprasīt tiesības piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus uzaicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs,

c) sarunu procedūru gadījumā — sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs apspriežas ar paša izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem rīko sarunas par līguma noteikumiem;

12) metu konkursi — tādas procedūras, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dod iespēju iegūt plānu vai metu, ko žūrija atzinusi par labāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un teritorijas plānošanas uzdevumu risinājuma, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā;

13) Iepirkumu nomenklatūra CPV — nomenklatūra, kuru noteiktā kārtībā ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Eiropas Padome un kuru piemēro iepirkuma procedūrās iepirkuma priekšmeta identificēšanai;

14) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) valsts sektora institūcija vai valsts sektora uzņēmums, kas veic šo noteikumu II nodaļā minētās darbības šo noteikumu II nodaļā minētajās jomās;

2) jebkurš privāto tiesību subjekts, kas veic šo noteikumu II nodaļā minētās darbības šo noteikumu II nodaļā minētajās jomās vai jebkurā šo jomu apvienojumā, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kas satur normas, kuras ierobežo darbību veikšanu iepriekšminētajās jomās, dodot tikai vienam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās;

15) valsts sektora institūcijas — valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kā arī privāto tiesību subjekts, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

a) tas ir nodibināts vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, un tam nav komerciāla rakstura,

b) tas atrodas valsts pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas padotībā vai izšķirošā ietekmē, vai šiem kritērijiem atbilstoša privāto tiesību subjekta izšķirošā ietekmē (tā izpaužas kā balsstiesību vairākums pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā), vai arī šā privāto tiesību subjekta darbību vairāk par 50 procentiem finansē valsts, atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona vai cits šiem kritērijiem atbilstošs privāto tiesību subjekts;

16) valsts sektora uzņēmums — jebkurš uzņēmums, uz kuru valsts sektora institūcijām ir iespējas tieši vai netieši īstenot izšķirošu ietekmi, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to regulē. Uzskata, ka valsts sektora institūcijām ir izšķiroša ietekme, ja šīs institūcijas kādā uzņēmumā tieši vai netieši ir īpašnieks lielākajai daļai (vairāk nekā 50 procentiem) šā uzņēmuma parakstītā kapitāla vai kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām, vai var iecelt vairāk nekā pusi minētā uzņēmuma vadības, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu;

17) informatīvais piedāvājums — piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto preču klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, bet iesniedzot nav saistošs pretendentam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam.

2.pants. Vienlīdzības princips

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza vienādas prasības visiem piegādātājiem un iepirkuma procedūrās ievēro atklātumu.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības jomas

3.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības siltumapgādē, gāzes apgādē un elektroenerģijas apgādē

(1) Siltumapgādes un gāzes apgādes jomā šos noteikumus attiecina uz publisku gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu, kā arī uz gāzes vai siltumenerģijas piegādi šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad gāzes vai siltumenerģijas ražošana ir neatņemamas sekas citiem valsts sektora uzņēmumu vai privāto tiesību subjektu darbības veidiem, kas nav minēti šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā, un valsts sektora uzņēmums vai privāto tiesību subjekts piegādi publiskajam tīklam veic tikai tādēļ, lai saimnieciski izmantotu šādā darbībā iegūto gāzi vai siltumenerģiju un ne vairāk kā 20 procentu apmērā no apjoma naudas izteiksmē no attiecīgā valsts sektora uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo apgrozījumu iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Elektroenerģijas apgādes jomā šos noteikumus attiecina uz publisku elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu, kā arī uz elektroenerģijas piegādi šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad valsts sektora uzņēmumiem vai privāto tiesību subjektiem elektroenerģijas ražošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņu citos darbības veidos, kas nav minēti šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā, un piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga tikai no elektroenerģijas pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentu no kopējā saražotās elektroenerģijas daudzuma gadā, ņemot vērā vidējo saražoto elektroenerģijas daudzumu iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības ūdensapgādes jomā

(1) Dzeramā ūdens apgādes jomā šos noteikumus attiecina uz publisku dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklu nodrošināšanu vai apsaimniekošanu, vai dzeramā ūdens piegādi šādiem tīkliem, izņemot gadījumus, kad valsts sektora uzņēmumiem un privāto tiesību subjektiem dzeramā ūdens iegūšana un patērēšana ir neatņemamas sekas darbības veidiem, kas nav minēti šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā, un dzeramā ūdens piegāde publiskajam tīklam ir atkarīga no minētā valsts sektora uzņēmuma vai privāto tiesību subjekta pašpatēriņa un nepārsniedz 30 procentus no kopējā iegūtā ūdens daudzuma, ņemot vērā vidējo iegūtā ūdens daudzumu iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

(2) Šos noteikumus attiecina arī uz līgumiem vai metu konkursiem, kuri saistīti ar hidrobūvju projektiem, lauksaimniecības zemju apūdeņošanu vai meliorāciju, ar nosacījumu, ka piegādātā dzeramā ūdens daudzums pārsniedz 20 procentus no kopējā hidrobūves ierīkošanas, lauksaimniecības zemju apūdeņošanas vai drenāžas rezultātā iegūtā ūdens daudzuma, kā arī uz tiem līgumiem vai metu konkursiem, kuri saistīti ar kanalizācijas ūdeņu aizvadīšanu vai attīrīšanu, un kurus piešķir vai organizē valsts sektora uzņēmumi, privāto tiesību subjekti, valsts sektora institūcijas, kas nodarbojas ar šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām.

5.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības transporta pakalpojumu sniegšanā

(1) Transporta jomā šos noteikumus attiecina uz publisku dzelzceļa, tramvaju, trolejbusu un autobusu transporta tīklu un to pakalpojumu nodrošināšanu, izņemot gadījumus, kad valsts sektora uzņēmums vai privāto tiesību subjekts nodrošina publisku autobusu transporta tīklu un pakalpojumu sniegšanu, ja citi privāto tiesību subjekti vispār vai šajā teritorijā ir tiesīgi sniegt šos pašus pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz šiem valsts sektora uzņēmumiem, privāto tiesību subjektiem un valsts institūcijām.

(2) Šā panta izpratnē transporta tīkls eksistē, ja transporta pakalpojumus sniedz saskaņā ar šos pakalpojumus regulējošas institūcijas izdotiem noteikumiem, kas ietver noteikumus par apkalpojamiem maršrutiem, pārvadājamiem apjomiem vai pārvadājumu biežumu.

6.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības pasta pakalpojumu jomā

(1) Pasta pakalpojumu jomā šos noteikumus attiecina uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu vai pasta pakalpojumu vienlaikus ar pasta vadības pakalpojumu (pakalpojumi, kas tiek veikti pirms un pēc sūtījuma izsūtīšanas), pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kas saistīti vai tiek sniegti ar elektroniskiem līdzekļiem (elektroniska kodētu dokumentu pārsūtīšana, adrešu vadības pakalpojumi, ierakstītā elektroniskā pasta pārsūtīšana), tiešā pasta sūtījumu, kuriem netiek uzrādīti adresāti, finanšu pakalpojumu (naudas pārvedumi un pasta GIRO operācijas), filatēlijas pakalpojumu, loģistikas pakalpojumu (pakalpojumi, kas apvieno fizisku piegādi ar iespējamu uzglabāšanu) sniegšanu.

(2) Šā panta izpratnē pasta pakalpojumi ir pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, un pasta sūtījums ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā pasta pakalpojumu sniedzējam tas jānogādā. Pie šādiem sūtījumiem pieder, piemēram, grāmatas, katalogi, avīzes, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās.

7.pants. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbības noteiktas teritorijas izmantošanas jomā

Teritorijas izmantošanas jomā šos noteikumus attiecina uz noteiktas teritorijas izmantošanu naftas meklēšanai vai iegūšanai vai cietā kurināmā iegūšanai, kā arī uz lidostu vai jūras ostu pārvaldīšanu.

8.pants. Līgumi, kas ietver vairākas darbības vairākās jomās vai dažādus līguma priekšmeta veidus

(1) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, tā piešķiršanu regulē normas, kas attiecas uz to jomu, uz kuru attiecas līguma būtiskākā daļa.

(2) Ja līgums attiecas uz darbībām vairākās jomās, to nedrīkst sadalīt vairākos vienkāršos līgumos katrā jomā atsevišķi, lai izvairītos no šo noteikumu vai likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” piemērošanas.

(3) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šo noteikumu piemērošanas jomā, gan likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” piemērošanas jomā un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskā daļa, līgumu piešķir saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām.

(4) Ja līgums attiecas uz darbībām gan šo noteikumu piemērošanas jomā, gan citām darbībām, kas nav ietvertas ne šajos noteikumos, ne likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, un objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas līguma būtiskā daļa, līgumu piešķir saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

(5) Līgumus, kuros ietverta gan pakalpojumu sniegšana, gan piegāžu veikšana, uzskata par piegādes līgumiem, ja piegāžu kopējā vērtība pārsniedz līgumā ietverto pakalpojumu vērtību.

(6) Līgumus, kuru līguma priekšmets ir pakalpojumu sniegšana, bet kuros papildus pakalpojumu sniegšanai kā nesvarīga daļa ietverti arī būvdarbi, uzskata par pakalpojumu līgumiem.

III nodaļa. Noteikumu piemērošanas izņēmumi

9.pants. Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas

Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir būves vai pakalpojumu koncesiju, lai koncesionārs veiktu šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētās darbības.

10.pants. Līgumi ar trešajām personām

(1) Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz piegādes vai būvdarbu līgumu, ja līguma priekšmetu paredzēts pārdot vai iznomāt trešajām personām peļņas nolūkos, ar nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav īpašu vai izņēmuma tiesību pārdot vai iznomāt šādu līguma priekšmetu un ka citi privāto tiesību subjekti var pārdot vai iznomāt to atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē Eiropas Komisiju pēc tās pieprasījuma par visām produktu vai darbību kategorijām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

11.pants. Līgumi, kurus piešķir citiem mērķiem, nevis darbībām noteiktajā jomā

(1) Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir līgumus citiem mērķiem, nevis šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minēto darbību veikšanai, vai ar mērķi veikt šīs darbības ārpus Eiropas Savienības ar nosacījumu, ka šim mērķim netiek fiziski lietots publiskais tīkls vai teritorija Eiropas Savienībā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs informē Eiropas Komisiju pēc tās pieprasījuma par visām darbībām, uz kurām attiecina izņēmumus saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

12.pants. Slepenie līgumi vai līgumi, kuros jāievēro noteikts slepenības režīms

Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad Ministru kabinets informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde ir saistīta ar speciāliem slepenības pasākumiem saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

13.pants. Līgumi, kurus piešķir saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad līgumus piešķir saskaņā ar citiem procedūru noteikumiem, kurus nosaka saskaņā ar:

1) Starptautisko līgumu starp Latviju un valsti ārpus Eiropas Savienības (turpmāk — trešā valsts) par piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas nepieciešami kopīga šā starptautiskā līguma dalībvalstu projekta īstenošanai vai ekspluatācijai. Šajā gadījumā par visiem šādiem līgumiem paziņo Eiropas Komisijai;

2) starptautisku līgumu par karaspēka izvietošanu. Procedūru noteikumus attiecina uz organizācijām Latvijā vai trešajā valstī;

3) starptautiskas organizācijas īpašiem noteikumiem.

14.pants. Līgumi, kurus piešķir filiālēm, kopīgam uzņēmumam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir daļa no kopīga uzņēmuma

(1) Šos noteikumus nepiemēro attiecīgi pakalpojumu, piegādes vai būvdarbu līgumiem, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir filiālei vai ko kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, piešķir kādai no šo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju filiālēm, ar nosacījumu, ka vidēji 80 procenti no šīs filiāles pēdējos trijos gados sniegto pakalpojumu vai piegāžu, vai būvdarbu apgrozījuma ir radušies, sniedzot pakalpojumus, veicot piegādes vai būvdarbus tam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kura filiāle ir pakalpojumu sniedzējs, piegādātājs vai būvdarbu veicējs.

(2) Šā panta izpratnē par filiāli uzskata uzņēmumu, kurā ir izšķiroša ietekme vai kuram ir izšķiroša ietekme sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā, vai kurā ir izšķiroša ietekme citam uzņēmumam vienlaikus ar izšķirošu ietekmi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā. Šā panta izpratnē par uzņēmuma izšķirošu ietekmi citā uzņēmumā uzskata, ja pirmais uzņēmums tieši vai netieši ir īpašnieks lielākajai daļai (vairāk par 50 procentiem) cita uzņēmuma parakstītā kapitāla vai kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar cita uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām, vai tam ir balsstiesību vairākums minētā uzņēmuma pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības iecelšanā.

(3) Šos noteikumus nepiemēro attiecībā uz līgumiem, kurus kopīgais uzņēmums, kuru izveidojuši dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām, piešķir kādam no šiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(4) Šos noteikumus nepiemēro attiecībā uz līgumiem, kurus piešķir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kopīgajam uzņēmumam, kuru izveidojuši tikai dažādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, lai tas veiktu kādas no šo noteikumu 3., 4., 5., 6. vai 7.pantā minētajām darbībām vismaz trīs gadus, un kura daļa ir šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ar nosacījumu, ka minētais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido kopīgā uzņēmuma daļu vismaz šajā periodā.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji sniedz informāciju Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma par uzņēmumiem, kuri slēdz līgumus, piemērojot šajā pantā minētos izņēmumus, par šo līgumu priekšmetu un līgumcenu, kā arī iesniedz Eiropas Komisijai nepieciešamos pierādījumus, ka attiecības starp uzņēmumiem atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

15.pants. Līgumi par noteiktiem pakalpojumiem

Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par:

1) jau eksistējoša nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu ar jebkuriem finansiāliem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka šis izņēmums neattiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu un kas noslēgti pirms, vienlaikus vai pēc pirkšanas vai nomas līguma;

2) šķīrējtiesu pakalpojumiem;

3) finanšu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu līdzekļu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, īpaši par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darījumiem, lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus vai palielinātu kapitālu;

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

5) zinātniskās pētniecības pakalpojumiem, izņemot tādus pētījumus, par kuriem pilnībā samaksā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un kuru rezultātus saņem šis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs savām vajadzībām.

16.pants. Pakalpojumu līgumi uz ekskluzīvu tiesību pamata

Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu ar valsts sektora institūciju, ja tai ir ekskluzīvas tiesības sniegt šo pakalpojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

17.pants. Atsevišķu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju slēgtie līgumi

(1) Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par ūdens piegādi, ar nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskus dzeramā ūdens apgādes, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā dzeramo ūdeni šādiem tīkliem.

(2) Šos noteikumus nepiemēro gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumus par enerģijas vai kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ar nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko publiskus gāzes vai siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā gāzi vai siltumenerģiju šādiem tīkliem, vai nodrošina vai apsaimnieko publiskus elektroenerģijas pārvades vai sadales tīklus, vai piegādā elektroenerģiju šādiem tīkliem, vai izmanto noteiktu teritoriju naftas meklēšanai vai iegūšanai, kā arī cietā kurināmā iegūšanai.

18.pants. Privileģētie līgumi

(1) Gadījumos, kad paredzamā līguma priekšmets to pieļauj, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rezervē iespējas piedalīties līgumu slēgšanas procedūrās uzņēmumiem, kas galvenokārt (vairāk par 50 procentiem no vidējā darbinieku skaita gadā) nodarbina invalīdus, kuri dabisku iemeslu vai slimības dēļ nevar tikt nodarbināti normālos apstākļos.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, līgumu slēgšanas procedūru dalības uzaicinājumā jāatsaucas uz šo pantu.

19.pants. Līgumi, kurus slēdz centralizēto iepirkumu institūcija

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var slēgt piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus ar centralizētu iepirkumu institūciju starpniecību.

IV nodaļa. Līgumu noteikumi

20.pants. Piegādātāji

(1) Nedrīkst noraidīt pretendentu vai kandidātu noteiktu pakalpojumu sniegšanai tikai tāpēc, ka tam atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem ir jābūt fiziskai vai juridiskai personai, ja atbilstošais pretendents vai kandidāts ir tiesīgs sniegt attiecīgos pakalpojumus atbilstoši tās valsts likumiem, kurā tas ir dibināts. Tomēr būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumā, kā arī tad, ja piegādes līgums ietver arī ražojuma iebūvēšanu vai uzstādīšanu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai juridiskās personas piedāvājumā vai iesniegumā par piedalīšanos līguma piešķiršanas procedūrā norāda to personu vārdus un profesionālo kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par konkrētā līguma izpildīšanu.

(2) Piegādātāju apvienības drīkst iesniegt piedāvājumus vai uzstāties kā kandidāti. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pieprasīt šīm apvienībām organizēties specifiskā juridiskā formā, lai iesniegtu piedāvājumu vai iesniegumu par piedalīšanos līguma piešķiršanas procedūrā. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai to dara apvienība, ar kuru paredzēts slēgt līgumu, tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai tā sekmīgi varētu izpildīt šo līgumu.

21.pants. Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kurus slēdz Pasaules tirdzniecības organizācijas prasību ietvaros

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz piegādātājiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro vismaz tikpat labvēlīgus nosacījumus kā attiecībā uz piegādātājiem no trešajām valstīm, uz kurām attiecas nolīgumi Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros.

22.pants. Konfidencialitāte

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvirzīt nosacījumus tās informācijas aizsardzībai, kuru sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodevis piegādātājiem, nododot tehniskās specifikācijas, kā arī veicot piegādātāju kvalifikācijas pārbaudi, atlasi un līguma piešķiršanu.

(2) Paziņojot par līguma piešķiršanu un informējot pretendentus un kandidātus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst atklāt to informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu un piedāvājumu konfidenciālos aspektus ir nodevuši citi piegādātāji.

23.pants. Vispārīgās vienošanās

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji var uzskatīt vispārīgo vienošanos par līgumu šo noteikumu 1.panta 1.punkta izpratnē.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos kā līgumu šo noteikumu 1.panta 1.punkta izpratnē, tas var piešķirt līgumus vispārīgās vienošanās ietvaros bez paziņojuma publikācijas par procedūras uzsākšanu.

(3) Aizliegts izmantot vispārīgās vienošanās, lai kavētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

V nodaļa. Dinamiskās iepirkumu sistēmas

24.pants. Dinamisko iepirkumu sistēmu vispārīgie noteikumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ievēro atklātās procedūras noteikumus visās dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas fāzēs līdz pat līgumu piešķiršanai šīs sistēmas ietvaros.

(2) Dinamiskajā iepirkumu sistēmā iekļauj visus pretendentus, kuri atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši tehniskajām specifikācijām un jebkuriem citiem papildu dokumentiem atbilstošu informatīvo piedāvājumu. Pretendenti jebkurā laikā var pilnveidot informatīvos piedāvājumus ar nosacījumu, ka tie atbilst tehniskajām specifikācijām.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanai un līgumu piešķiršanai šīs sistēmas ietvaros lieto tikai elektroniskos līdzekļus, kas atbilst šo noteikumu 57.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām.

(4) Dinamisko iepirkumu sistēmu neizmanto ilgāk par četriem gadiem.

(5) Aizliegts izmantot dinamisko iepirkumu sistēmu, lai kavētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neņem maksu no ieinteresētajiem piegādātājiem par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā un no sistēmas dalībniekiem par sistēmas uzturēšanu.

25.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošana

(1) Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) likumā noteiktā kārtībā publicē līguma paziņojumu, norādot, ka tiek veidota dinamiskā iepirkumu sistēma;

2) norāda specifikācijā arī to preču raksturojumu, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu, kā arī nepieciešamo informāciju par pašu sistēmu, nepieciešamajām elektroniskajām iekārtām, kas tiek izmantotas, pieslēguma nosacījumiem un specifikācijām;

3) piedāvā neierobežotu, tiešu un pilnu pieeju specifikācijām un jebkuram papildu dokumentam, izmantojot elektroniskus līdzekļus, visā sistēmas darbības laikā, sākot ar paziņojuma publicēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā norāda interneta adresi, kurā var atrast šos dokumentus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dod iespēju jebkuram piegādātājam iesniegt informatīvo piedāvājumu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai tikt iekļautam sistēmā visā sistēmas darbības laikā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs beidz informatīvā piedāvājuma vērtēšanu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pagarināt šo termiņu, ja šajā laikā nav izsūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus sistēmas ietvaros. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē pretendentu par tā iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai noraidīšanu.

26.pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzaicina iesniegt piedāvājumus par katru paredzamo līgumu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros. Pirms uzaicinājuma nosūtīšanas iesniegt piedāvājumus konkrētajam līgumam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot visus ieinteresētos piegādātājus noteiktā termiņā iesniegt informatīvos piedāvājumus. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir vismaz 15 dienas pēc vienkāršotā līguma paziņojuma publicēšanas internetā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neuzsāk konkrētā līguma piešķiršanas procedūru dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros, pirms nav pabeigta to informatīvo piedāvājumu vērtēšana, kas saņemti minētā termiņa laikā.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosūtot uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, uzaicina visus pretendentus, kas iekļauti dinamiskajā iepirkumu sistēmā, iepriekš noteiktā laikposmā iesniegt piedāvājumu katram konkrētajam līgumam sistēmas ietvaros.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konkrēto līgumu piešķir pretendentam, kurš iesniedzis vislabāko piedāvājumu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par dinamiskās vērtēšanas sistēmas izveidošanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var precizēt vērtēšanas kritērijus šā panta otrajā daļā minētajā uzaicinājumā.

VI nodaļa. Līgumcenu robežas un paredzamā līgumcena

27.pants. Līgumcenu robežas

(1) Šos noteikumus attiecina uz līgumu piešķiršanas procedūrām, kuras piemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ja paredzamā līgumcena, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz Ministru kabineta noteiktās robežas, kuras atbilst Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāpiemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(2) Ministru kabinets pārskata šā panta pirmajā daļā minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

28.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana

(1) Paredzamo līgumcenu nosaka kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja plānoto kopējo samaksu par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, plānojot kopīgo samaksu, ņem vērā jebkuru maksimālo izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus, kā arī jebkurus dāvinājumus vai maksājumus pretendentiem vai kandidātiem.

(2) Nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus vai paredzamās iegādes, vai pakalpojumus vai izmantot īpašas metodes paredzamās līgumcenas aprēķinam, lai izvairītos no šo noteikumu normu piemērošanas.

29.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkumu sistēmām

Paredzamā līgumcena vispārīgās vienošanās gadījumā un dinamiskajām iepirkuma sistēmām ir visu paredzamo līgumu kopējā līgumcena nolīguma vai sistēmas darbības laikā, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.

30.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana būvdarbu līgumu gadījumā

(1) Būvdarbu līgumu gadījumā paredzamā līgumcena ir visu būvdarbu vai būves kopējā vērtība, ieskaitot to piegāžu un pakalpojumu līgumcenu, kuri nepieciešami būvdarbu līguma izpildei un kurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paredzējis attiecīgi veikt vai sniegt būvdarbu izpildītājam.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst pievienot būvdarbu līguma paredzamajai līgumcenai to piegāžu un pakalpojumu paredzamo līgumcenu, kuri nav nepieciešami konkrēta būvdarbu līguma izpildei, ja tādējādi var izvairīties no šo noteikumu prasību piemērošanas attiecībā uz šiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem.

31.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana, sadalot līguma priekšmetu

(1) Ja iespējamo būvdarbu vai pakalpojumu līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumus par katru no daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo noteikumu prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz 27.pantā minētās līgumu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šo noteikumu prasības attiecībā uz daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40000 latu pakalpojumu līguma gadījumā vai 550000 latu būvdarbu līgumu gadījumā, ar nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

(2) Ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām, paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu kopējo summu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šo noteikumu prasības piemēro katrai no šīm daļām, ja daļu kopējā summa pārsniedz 27.pantā minētās līgumu robežas. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot šo noteikumu prasības attiecībā uz daļām, kuru paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 40000 latu, ar nosacījumu, ka šo daļu paredzamā līgumcena ir mazāka par 20 procentiem no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas.

32.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana regulāru līgumu gadījumā

Regulāru piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai gadījumā, kad tos noteiktā laikposmā atjaunos, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo iepriekšējos divpadsmit mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā citu citam sekojošo viena veida līgumu reālo vērtību, pēc iespējas ņemot vērā turpmākajos divpadsmit mēnešos iespējamās izmaiņas apjomos un vērtībā, vai kā kopējo nākamajos divpadsmit mēnešos pēc pirmās piegādes vai nākamajā finanšu gadā, ja tas ir garāks par divpadsmit mēnešiem, citu citam sekojošo viena veida līgumu paredzamo vērtību.

33.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana kopējiem piegādes un pakalpojumu līgumiem

Ja paredzamais līgums ietver gan piegādes, gan pakalpojumus, paredzamo līgumcenu nosaka kā kopējo piegāžu un pakalpojumu summu neatkarīgi no to daļas lieluma. Šajā gadījumā paredzamajā līgumcenā ietver arī iebūvēšanas un uzstādīšanas izmaksas.

34.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana līgumiem, kas paredz nomu

Paredzamo līgumcenu piegādes līgumiem, kas paredz nomu, nomu ar izpirkumu vai pirkšanu uz nomaksu, nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš:

a) ja termiņš ir īsāks vai vienāds ar divpadsmit mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā,

b) ja termiņš ir garāks par divpadsmit mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā, ņemot vērā atlikušo vērtību;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

35.pants. Paredzamās līgumcenas aprēķināšana pakalpojumu līgumiem

(1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka:

1) apdrošināšanas pakalpojumu gadījumā — kā maksājamo apdrošināšanas prēmiju un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

2) banku un citu finanšu pakalpojumu gadījumā — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas, maksājamo procentu un citu atlīdzības veidu kopējo summu;

3) ja pakalpojumu līgums ietver konstruēšanu, arhitektūras vai inženierbūvju projektēšanu, modelēšanu — kā maksas par pakalpojumiem, komisijas maksas un citu veidu atlīdzības kopējo summu.

(2) Ja pakalpojumu līgumiem nenorāda galīgo līgumcenu, paredzamo līgumcenu nosaka šādi:

1) līgumiem, kuriem ir noteikts termiņš, kas ir īsāks vai vienāds ar 48 mēnešiem, — kā kopējo līgumcenu līguma darbības laikā;

2) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — kā paredzamo mēneša maksājumu, kas reizināts ar 48.

VII nodaļa. Noteikumi, kas piemērojami pakalpojumu līgumiem

36.pants. Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti noteikumu 2.pielikuma A daļā

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šo noteikumu 2.pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem, tas piemēro visas turpmāk šajos noteikumos minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem.

37.pants. Līgumi par pakalpojumiem, kas minēti noteikumu 2.pielikuma B daļā

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu par šo noteikumu 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, tas izvirza prasības pakalpojumiem saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļā minētajām prasībām un publicē rezultātu paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 52.pantu.

38.pants. Jauktie pakalpojumu līgumi

Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz pakalpojumu līgumu vienlaikus par pakalpojumiem, kas minēti gan šo noteikumu 2.pielikuma A daļā, gan šo noteikumu 2.pielikuma B daļā, tas piemēro visas turpmāk šajos noteikumos minētās normas, kas attiecas uz pakalpojumu līgumiem, ja līgumā šo noteikumu 2.pielikuma A daļā minēto pakalpojumu vērtība pārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma B daļā minēto pakalpojumu vērtību. Citos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvirza prasības pakalpojumiem saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļā minētajām prasībām un publicē rezultātu paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 52.pantu.

VIII nodaļa. Noteikumi par tehniskajām specifikācijām un procedūras dokumentiem

39.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumos ir procedūras dokumentācijā norādīti tehniskie priekšraksti, kas ietver tādas sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās prasības produktam vai pakalpojumam kā kvalitātes līmenis, noteikumi par vides aizsardzību, prasības konstrukcijai (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), darbībai, produkta lietošanai vai izmēriem, terminoloģija, simboli, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, prasības produktam attiecībā uz nosaukumu, ar kādu tas tiek pārdots, iesaiņojumam, marķēšanai, lietotāja instrukcijām, ražošanas procesiem un metodēm, atbilstības noteikšanas metodēm.

(2) Tehniskās specifikācijas būvdarbu līgumu gadījumos ir tehnisko priekšrakstu apkopojums, kas ietverts procedūras dokumentācijā un kas nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzstādītās prasības materiāliem, produkcijai vai priekšmetiem, un kas apraksta materiālus, produkciju vai priekšmetus tā, lai, tos iegūstot, tie atbilstu mērķiem, kuriem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos paredzējis. Šie priekšraksti ietver tādas prasības kā vides aizsardzības nosacījumi, projektēšanas prasības (arī prasības attiecībā uz invalīdu piekļūšanas iespējām), prasības darbībai, noteikumi drošībai vai izmēriem, kvalitātes nodrošināšanas sistēma, terminoloģija, simboli, noteikumi par pārbaudēm un pārbaudes metodēm, noteikumi darba apstākļu pārbaudēm un apstiprināšanai, prasības celtniecības metodēm un tehnoloģijai un citi tehniskie nosacījumi, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs spēj uzstādīt attiecībā uz pabeigtiem būvdarbiem vai būvi, vai materiāliem un priekšmetiem, kas tur ir iesaistīti.

(3) Tehniskās specifikācijas ietver procedūras dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jāveido tā, lai tās ņemtu vērā invalīdu piekļūšanas nosacījumus.

(4) Tehniskās specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem.

40.pants. Tehnisko specifikāciju veidošana

(1) Tehniskās specifikācijas veido kādā no šādiem veidiem:

1) ar atsauci uz standartiem šādā hierarhiskā kārtībā — Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētie Eiropas standarti; kopējās tehniskās specifikācijas; citi starptautiskie standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas; Latvijas valsts standarti; citas tehniskās atsauces sistēmas. Katrā atsaucē iekļauj vārdus “vai ekvivalents”;

2) nosakot funkcionālās vai darbības prasības. Šajās prasībās var iekļaut vides aizsardzības prasības. Prasības izsaka precīzi un tā, lai pretendents droši varētu noteikt līguma priekšmetu un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu piešķirt līgumu;

3) nosakot funkcionālās vai darbības prasības saskaņā ar šīs daļas 2.punktu un atsauci uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu kā līdzekļiem, kas nodrošina atbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām;

4) norādot dažus raksturojumus saskaņā ar šo noteikumu 39.panta prasībām un ar atsauci uz standartiem saskaņā ar šīs daļas 1.punktu, bet citas prasības nosakot kā funkcionālās vai darbības prasības saskaņā ar šā panta 2.punktu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido tehnisko specifikāciju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātā produkcija vai pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, ja pretendents var pierādīt ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem, ka piedāvājums ir ekvivalents un apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasības, kas izteiktas tehniskajā specifikācijā.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veido tehnisko specifikāciju, nosakot funkcionālās vai darbības prasības, tas nedrīkst noraidīt piedāvājumus, kuri atbilst Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, citiem starptautiskajiem standartiem, citām tehniskās atsauces sistēmām, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas institūcijas, Latvijas valsts standartiem vai citām tehniskās atsauces sistēmām, ja šie standarti, tehniskās specifikācijas vai atsauces sistēmas nosaka tās pašas funkcionālās vai darbības prasības, kuras izvirzījis sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Šajā gadījumā pretendents savā piedāvājumā ar ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem pierāda, ka piedāvātā produkcija, pakalpojumi vai būvdarbi, kas atbilst iepriekšminētajiem standartiem, apmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktās funkcionālās vai darbības prasības.

41.pants. Citu specifikāciju piemērošana

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka ekoloģiskās prasības funkcionālo vai darbības prasību veidā saskaņā ar šo noteikumu 40.panta pirmās daļas 2.punktu, tas var piemērot detalizētas ar Eiropas, daudznacionālu vai jebkuru citu ekomarķējumu noteiktās specifikācijas vai to daļas ar nosacījumu, ka šīs specifikācijas ir pietiekamas, lai aprakstītu produktus vai pakalpojumus, kas ir paredzamā līguma priekšmets, prasības ekomarķējumam ir sagatavotas, izmantojot zinātnisku informāciju, ekomarķējums ir apstiprināts, izmantojot procedūras, kurās var piedalīties visas ieinteresētās organizācijas — valsts institūcijas, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un ar ekomarķējumu noteiktās specifikācijas ir pieejamas visām ieinteresētajām personām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var norādīt, ka tas pieņem, ka produkti vai pakalpojumi, kuriem ir ekomarķējums, atbilst tehniskajās specifikācijās izteiktajām un procedūras dokumentos norādītajām prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kā citu atbilstības pierādījumu pieņem ražotāja dokumentāciju vai kompetentas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par pārbaudes rezultātiem.

(2) Ja tas nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai, tehniskajās specifikācijās nedrīkst norādīt specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentus, specifiskus produkcijas veidus vai izcelsmi, kas rada noteiktu piegādātāju vai produktu priekšrocības vai izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu norādi drīkst lietot, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 40.panta pirmo un otro daļu. Šajā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.

42.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc ieinteresēto piegādātāju pieprasījuma nodod tiem tehniskās specifikācijas, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs regulāri izmanto piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas piemērot līgumiem, par kuriem ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums.

(2) Ja tehniskās specifikācijas ir sagatavotas, pamatojoties uz dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajiem piegādātājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz šiem dokumentiem.

43.pants. Piedāvājumu varianti

(1) Izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ņemt vērā pretendentu iesniegto piedāvājumu variantus, kuri atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvirzītajam minimālo prasību līmenim. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tehniskajā specifikācijā norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Ja variantu iesniegšana ir atļauta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda minimālo prasību līmeni variantiem un specifiskās prasības variantu norādīšanai piedāvājumā.

(2) Ja piegādes vai pakalpojumu līgumu piešķiršanas procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir atļāvis iesniegt piedāvājumu variantus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst noraidīt piedāvājuma variantu, pamatojoties tikai uz to, ka piedāvājuma izvēles gadījumā šis variants izraisīs pakalpojumu līguma noslēgšanu piegādes līguma vietā vai piegādes līguma noslēgšanu pakalpojumu līguma vietā.

44.pants. Apakšuzņēmēju līgumi

Pretendents savā piedāvājumā norāda līguma daļas, kuras tas gatavojas nodot izpildei apakšuzņēmējiem, un visus paredzamos apakšuzņēmējus.

45.pants. Nosacījumi līguma izpildei

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt speciālus nosacījumus līguma izpildei saistībā ar sociāliem vai vides aizsardzības apstākļiem ar nosacījumu, ka šie speciālie nosacījumi nav pretrunā ar Eiropas Kopienas tiesībām un tie ir norādīti dalības uzaicinājumā vai tehniskajās specifikācijās.

46.pants. Pienākumi attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs procedūras dokumentācijā norāda iestādes, kurās pretendenti vai kandidāti var iegūt informāciju par piemērojamiem noteikumiem attiecībā uz vides aizsardzību, nodarbinātību un darba apstākļiem administratīvajā teritorijā, kurā tiks sniegti pakalpojumi vai veikti būvdarbi.

(2) Pretendenti piedāvājumos norāda, ka, sastādot piedāvājumu, ir ņemti vērā nodarbinātības un darba aizsardzības noteikumi, kas ir spēkā noteiktajā administratīvajā teritorijā.

IX nodaļa. Līgumu piešķiršanas procedūras

47.pants. Atklātas, slēgtas vai sarunu procedūras piemērošana

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties atklātu, slēgtu vai sarunu procedūru, ja ir publicēts dalības uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

48.pants. Gadījumi, kad nepublicē dalības uzaicinājumu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var izvēlēties kādu no šo noteikumu 47.pantā minētajām procedūrām, nepublicējot dalības uzaicinājumu, šādos gadījumos:

1) nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi procedūrai, par kuru ir bijis publicēts dalības uzaicinājums, vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst procedūras dokumentācijai, ar nosacījumu, ka sākotnējie līguma noteikumi netiek būtiski mainīti;

2) līgums ir paredzēts tikai pētniecībai vai eksperimentiem bez nolūka nodrošināt peļņu vai atgūt pētniecībā ieguldītos finanšu līdzekļus, ar nosacījumu, ka šāds līgums neietekmē turpmāko līgumu piešķiršanu, pamatojoties uz brīvu konkurenci;

3) mākslinieciska vai tehniska rakstura iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt tikai konkrēts piegādātājs;

4) ārkārtas situācijā, kas radusies sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam neparedzamu apstākļu dēļ, kad laika ierobežojumu dēļ nav iespējams publicēt dalības uzaicinājumu, un ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu ārkārtas situāciju;

5) ar sākotnējo piegādātāju tiek slēgti papildu piegādes līgumi, kas paredzēti sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču daļējai nomaiņai vai papildināšanai, ja piegādātāja maiņa radītu apstākļus, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam būtu jāiepērk preces ar atšķirīgu tehnisko raksturojumu, kas nav savietojamas ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā jau esošajām precēm, vai rastos nesamērīgas grūtības sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo preču uzturēšanā vai lietošanā;

6) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt pakalpojumus vai būvdarbus, kas nav iekļauti sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami sākotnējā līguma izpildei, ja šos pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic sākotnējais piegādātājs, ar nosacījumu, ka papildu pakalpojumus vai būvdarbus bez lielām neērtībām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar tehniski vai ekonomiski atdalīt no sākotnējā līguma vai šādi papildu pakalpojumi vai būvdarbi, lai arī ir atdalāmi no sākotnējā līguma, kļūst nepieciešami tā vēlākajos posmos;

7) būvdarbu līgumu gadījumā, ja jāveic papildu būvdarbi, kuri ir līdzīgu sākotnējā piegādātāja veiktu būvdarbu atkārtojums, ar nosacījumu, ka papildu būvdarbi ir bijuši paredzēti projektā, par kuru slēgts sākotnējais līgums, sākotnējais līgums ir noslēgts procedūras rezultātā, par kuru ir publicēts dalības uzaicinājums, dalības uzaicinājumā ir minēts, ka var tikt piemērota šāda procedūra, un paredzamās līgumcenas aprēķinā papildu būvdarbi ir ņemti vērā;

8) precēm, kas pirktas preču biržā;

9) līgumiem, kas piešķirti vispārīgās vienošanās ietvaros;

10) izdevīgu pirkumu gadījumā, kad ir iespēja iepirkt preces ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem ļoti īsā laikposmā par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tirgus cenām, vai gadījumā, kad piegādātājs rīko izpārdošanu, izbeidzot savu komercdarbību, vai likvidators vai kreditori rīko bankrotējuša komersanta mantas izpārdošanu saskaņā ar katras dalībvalsts normatīvajiem aktiem;

11) pakalpojumu līgumu slēdz ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem, ja metu konkurss rīkots saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Otrajā gadījumā visi metu konkursa uzvarētāji jāuzaicina uz sarunām.

X nodaļa. Publicējamie paziņojumi

49.pants. Paziņojumu publicēšana

(1) Šo noteikumu 50., 51., 52. un 72.pantā minēto paziņojumu paraugu un saturu nosaka Ministru kabinets.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu saņemšanas pārbauda to saturu atbilstību šo noteikumu prasībām, nosūta tos publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un vienlaikus publicē tos iepirkumu portālā.

50.pants. Periodiskie informatīvie paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot periodisko informatīvo paziņojumu, vismaz reizi gadā paziņo:

1) piegādes līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamo kopējo līgumcenu, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu (ar atsauci uz CPV) produktu grupu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400000 latu vai lielāka;

2) pakalpojumu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos kopējo paredzamo līgumcenu, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā par noteiktu pakalpojumu kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma A daļu, ja šo līgumu un vispārīgo vienošanos kopējā paredzamā līgumcena ir 400000 latu vai lielāka;

3) būvdarbu līgumu gadījumā — to līgumu vai vispārīgo vienošanos vispārīgu raksturojumu, kuras sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā, ja šo līgumu vai vispārīgo vienošanos paredzamā līgumcena pārsniedz šo noteikumu 27.pantā noteikto līgumu cenas robežu;

4) piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam;

5) būvdarbu līgumu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosūta paziņojumu Iepirkumu uzraudzības birojam pēc tam, kad pieņemts lēmums par būvdarbu līguma vai vispārīgās vienošanās plānošanu;

6) šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minētie paziņojumi ir obligāti tikai tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vēlas samazināt šajos noteikumos noteiktos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var publicēt periodiskos informatīvos paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot informāciju, kas jau iepriekš iekļauta citā periodiskajā informatīvajā paziņojumā. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs skaidri norāda, ka tas ir papildu paziņojums.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu, par to jāpublicē paziņojums, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un veidu, kā iegūt informāciju par kvalifikācijas sistēmas darbības noteikumiem. Ja sistēma paredzēta darbības laikam, kas pārsniedz trīs gadus, attiecīgo paziņojumu publicē katru gadu. Ja darbības laiks ir īsāks, pietiek ar sākotnējo paziņojumu.

51.pants. Dalības uzaicinājums

(1) Piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piegādātājus uzaicina uz dalību līgumu piešķiršanas procedūrās, izmantojot kādu no šādiem paziņojumiem:

1) periodisko informatīvo paziņojumu;

2) paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas eksistenci;

3) līguma paziņojumu.

(2) Par paredzamo līgumu piešķiršanu dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo ar vienkāršotu līguma paziņojumu.

(3) Ja dalības uzaicinājumu izdara ar periodisko informatīvo paziņojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā atsaucas tieši uz tām piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs līguma priekšmets paredzamajā līgumā, un norāda, ka līgums tiks piešķirts ar slēgtu vai sarunu procedūru bez turpmāka dalības uzaicinājuma, kā arī lūdz ieinteresētos piegādātājus rakstiski izteikt savu interesi. Periodiskajam informatīvajam paziņojumam jābūt publicētam ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu slēgtā vai sarunu procedūrā, ievērojot šo noteikumu 54.pantā minētos piedāvājumu iesniegšanas termiņus.

52.pants. Rezultātu paziņojumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš piešķīris līgumu vai vispārīgo vienošanos, divu mēnešu laikā pēc procedūras rezultātu apstiprināšanas nosūta paziņojumu par procedūras rezultātiem. Ja tiek piešķirti līgumi vispārīgās vienošanās ietvaros, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav jāsūta rezultātu paziņojums par katru vispārīgās vienošanās ietvaros noslēgto līgumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc katra konkrētā līguma piešķiršanas dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros nosūta paziņojumu par procedūras rezultātiem.

(3) Iepirkumu uzraudzības birojs ņem vērā jebkurus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādījumus par paziņojumos par kvalifikācijas sistēmas esamību minētās informācijas konfidenciālo raksturu attiecībā uz informāciju par saņemtajiem piedāvājumiem, piegādātāju identitāti vai cenām.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumu ar procedūru, par kuru nav publicēts dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot paziņojumā publicējamo informāciju par pakalpojumu raksturu un daudzumu ar atsauci “pētniecības un izstrādes pakalpojums”. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir pētniecības un izstrādes pakalpojumu līgumus ar procedūru, kurā nevar iztikt bez dalības uzaicinājuma, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var ierobežot informāciju par sniedzamo pakalpojumu veidu un daudzumu, pamatojoties uz informācijas konfidencialitāti. Šādos gadījumos sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai jebkura šajā punktā minētā informācija nav mazāk detalizēta kā dalības uzaicinājumā. Lietojot kvalifikācijas sistēmu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai šajā gadījumā rezultātu paziņojumā esošā informācija nav mazāk detalizēta kā kvalifikācijas sistēmas kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā minētā pakalpojumu kategorija.

(5) Ja piešķirts pakalpojumu līgums attiecībā uz šo noteikumu 2.pielikuma B daļā minētajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņojumā norāda, vai tas piekrīt paziņojuma publicēšanai.

(6) Paziņojumos minētā informācija, kas atzīmēta kā nepublicējamā informācija, var tikt publicēta vienkāršotā formā tikai statistikas vajadzībām.

53.pants. Paziņojumu publicēšanas forma un veids

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs elektroniski vai citā veidā nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam paziņojumus latviešu valodā saskaņā ar Ministru kabineta noteikto paziņojuma paraugu un saturu.

(2) Paziņojumus vai to daļas nepublicē Latvijā ātrāk, kā tie ir nosūtīti publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai Eiropas Komisijai. Ja paziņojums ir publicēts Latvijā, tā saturs nedrīkst atšķirties no tā, kas nosūtīts Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai nosūtīšanai Eiropas Komisijai. Šajā gadījumā paziņojumā jānorāda datums, kad tas nosūtīts publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai Eiropas Komisijai.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina pierādījumu saglabāšanu par paziņojumu nosūtīšanas datumiem Iepirkumu uzraudzības birojam.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības publicēt paziņojumus saskaņā ar šā panta prasībām arī tad, ja šie noteikumi neuzliek par pienākumu publicēt šādus paziņojumus.

XI nodaļa. Termiņi

54.pants. Termiņi, kuros iesniedz pieteikumu vai piedāvājumu

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, nosakot termiņus, kuros var iesniegt pieteikumu vai piedāvājumu, ņem vērā iespējamā līguma sarežģītību un laiku, kas nepieciešams piedāvājuma sagatavošanai, kā arī šajos noteikumos noteiktos termiņu ierobežojumus.

(2) Atklāto procedūru gadījumā minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 45 dienas kopš dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs elektroniski nosūtījis paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim un publicējis līguma paziņojumu iepirkumu portālā, neskaitot nosūtīšanas dienu.

(3) Slēgto un sarunu procedūru gadījumā, ja ir publicēts dalības uzaicinājums, piemēro šādus nosacījumus:

1) termiņš, kurā iesniedz pieteikumu, atbildot uz līguma paziņojumu vai atbildot uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzaicinājumu iesniegt pieteikumu, nav mazāks par 30 dienām kopš dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs elektroniski nosūtījis paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim un publicējis līguma paziņojumu iepirkumu portālā, vai dienas, kad uzaicinājums iesniegt piedāvājumu izsūtīts, neskaitot publikācijas vai izsūtīšanas dienu;

2) termiņu, kurā iesniedz piedāvājumus, var noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem, ar nosacījumu, ka visiem kandidātiem ir vienāds laiks piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai;

3) ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar vienoties ar kandidātiem par piedāvājumu iesniegšanas termiņu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav mazāks par 24 dienām kopš dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, neskaitot izsūtīšanas dienu. Izņēmuma gadījumos, kad piedāvājumu sagatavošanai nevajag daudz laika, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 10 dienām kopš dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, neskaitot izsūtīšanas dienu.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir publicējis periodisko informatīvo paziņojumu, atklātās procedūrās minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai ir 36 dienas kopš dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs nosūtījis paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim un publicējis līguma paziņojumu iepirkumu portālā, neskaitot publikācijas dienu. Izņēmuma gadījumos, kad tam ir saprātīgs pamatojums, minēto termiņu var samazināt līdz 22 dienām. Šajā gadījumā jāsaglabā visa dokumentācija, kas pamato termiņa samazinājumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus var piemērot, ja periodiskais informatīvais paziņojums satur ne tikai visiem gadījumiem paredzēto informāciju, bet arī informāciju, kas nepieciešama, ja to gatavojas izmantot kā dalības uzaicinājumu vai atļauju samazināt piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ar nosacījumu, ka šāds periodiskais informatīvais paziņojums nav publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja portālā mazāk kā 52 dienas un vairāk kā 12 mēnešus kopš dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs nosūtījis paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim un publicējis līguma paziņojumu iepirkumu portālā, neskaitot publikācijas dienu.

(6) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, termiņus piedāvājumu iesniegšanai atklātās, slēgtās un sarunu procedūrās var samazināt par piecām dienām pēc tam, kad paziņojums, kuru izmanto kā dalības uzaicinājumu, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Paziņojumā jābūt norādītai interneta adresei, kurā minētā informācija ir pieejama. Šo daļu neattiecina uz gadījumiem, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņus nosaka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar visiem izraudzītajiem kandidātiem.

(7) Atklātās procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta otrajā daļā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas ir īsāks par 15 dienām kopš dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs elektroniski nosūtījis paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim un publicējis līguma paziņojumu iepirkumu portālā, neskaitot publikācijas dienu.

(8) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt šā panta trešās daļas 1.punktā noteikto termiņu, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 15 dienām kopš dienas, kad Iepirkumu uzraudzības birojs nosūtījis paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajam Vēstnesim un publicējis iepirkumu portālā līguma paziņojumu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsūtījis uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, neskaitot publikācijas vai uzaicinājuma izsūtīšanas dienu.

(9) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmantojot visas šajā pantā minētās iespējas saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties, nedrīkst noteikt šo termiņu īsāku par 10 dienām kopš dienas, kad izsūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, neskaitot izsūtīšanas dienu.

(10) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt procedūras dokumentācijas un visas nepieciešamās papildu informācijas nodošanu ieinteresētajiem piegādātājiem vai kandidātiem vismaz sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa vai piedāvājumus var sagatavot tikai pēc būvlaukuma, pakalpojuma izpildes vai piegādes vietas apskates, lai piegādātāji būtu pārliecināti, ka viņiem ir visa nepieciešamā informācija piedāvājuma sagatavošanai, ar nosacījumu, ka visa informācija ir laikus pieprasīta, piedāvājumu iesniegšanas termiņu attiecīgi pagarina, izņemot gadījumus, kad piedāvājumu iesniegšanas termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties.

55.pants. Termiņi dokumentu nosūtīšanai un papildu informācijai

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nenodrošina brīvu un tiešu elektronisku pieeju procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs tos izsūta ieinteresētajiem piegādātājiem sešu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas ar nosacījumu, ka pieprasījums pēc dokumentiem nosūtīts laikus pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

(2) Ja ieinteresētais piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz papildu informāciju par tehniskajām specifikācijām ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

56.pants. Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām

(1) Slēgtās un sarunu procedūrās sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus rakstiski uzaicina visus atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai uzsākt sarunas. Uzaicinājums satur tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus vai norādi uz interneta adresi, kurā ir pieejami šie dokumenti, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina brīvu un tiešu elektronisko pieeju procedūras dokumentācijai un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem.

(2) Ja procedūras dokumentācija un visi papildus nepieciešamie dokumenti nav pieejami pie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, bet citā organizācijā, uzaicinājums satur norādi uz adresi, kurā šos dokumentus var pieprasīt, kā arī, ja tas ir nepieciešams, datumu, līdz kuram tos var pieprasīt, samaksas lielumu un maksāšanas procedūras par tiem. Atbildīgā organizācija dokumentus izsūta nekavējoties pēc pieprasījuma saņemšanas.

(3) Ja kandidāts ir laikus pieprasījis, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai atbildīgā organizācija sniedz papildu informāciju par tehniskajām specifikācijām un citiem dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai uzaicinājums satur vismaz šādu informāciju:

1) datums, līdz kuram tas var pieprasīt tehniskās specifikācijas un citus nepieciešamos dokumentus, samaksas lielums un maksāšanas procedūras par tiem, ja tas ir nepieciešams;

2) piedāvājumu iesniegšanas termiņš, adrese, uz kuru jāsūta piedāvājumi, valoda, kādā piedāvājums jāiesniedz;

3) atsauce uz publicētu līguma paziņojumu, ja tāds ir publicēts;

4) norāde par dokumentiem, kas tiks pievienoti;

5) līguma piešķiršanas kritēriji, ja tie nav minēti paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu kā paziņojumā, ar kuru uzaicina iesniegt piedāvājumus;

6) līguma piešķiršanas kritēriju relatīvais svars, ja tas ir nepieciešams, to nozīmīguma secība, ja tas nav minēts līguma paziņojumā, paziņojumā par kvalifikācijas sistēmu vai specifikācijās.

(5) Ja dalības uzaicinājums noformēts periodiskā informatīvā paziņojuma veidā, pirms kandidātu atlases sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc kārtas uzaicina visus kandidātus apstiprināt ieinteresētību paredzamajā līgumā. Uzaicinājums satur vismaz šādu informāciju:

1) līguma priekšmets un tā apjomi, ieskaitot visus iespējamos papildu līgumus, paredzētais laiks, kurā var tikt izmantotas iespējas atjaunot līgumus, līguma priekšmetu un apjomus, ja iespējams, paredzamo paziņojumu datumi par būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumiem, par kuriem vajadzēs iesniegt piedāvājumus;

2) procedūras veids: slēgta vai sarunu;

3) ja tas ir nepieciešams, datums, kurā jābeidz vai jāpārtrauc piegāde vai pakalpojumu sniegšana, vai būvdarbi;

4) adrese, kurā jāiesniedz pieprasījums pēc dokumentācijas, pieprasījuma iesniegšanas termiņš, norāde par valodu, kādā jāiesniedz piedāvājums;

5) tās organizācijas adrese, kura ir atbildīga par līguma piešķiršanas procedūru un sniedz informāciju par specifikāciju un citu dokumentu iegūšanu;

6) saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kuri jāievēro piegādātājiem, finansiālās garantijas un informācija, kuru pieprasa no piegādātājiem;

7) samaksas apmērs un maksāšanas procedūras par procedūras dokumentācijas iegūšanu;

8) tā līguma veids, kuram aicina iesniegt piedāvājumus: pirkuma, nomas, nomaksas pirkuma, jebkura to kombinācija;

9) līguma piešķiršanas kritēriju relatīvais svars, ja tas ir nepieciešams, to nozīmīguma secība, ja tas nav minēts informatīvajā paziņojumā vai specifikācijās, vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzaicinājumā uz sarunām.

(6) Rakstiski nozīmē jebkuru vārdu un simbolu kombināciju, kuru var izlasīt, attēlot un pēc tam darīt zināmu citām personām. Šāda kombinācija drīkst ietvert ar elektroniskajiem līdzekļiem pārraidītu un uzglabātu informāciju.

XII nodaļa. Informācijas apmaiņa

57.pants. Noteikumi informācijas apmaiņai

(1) Informācijas apmaiņa starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un piegādātājiem notiek pa pastu, pa telefaksu, elektroniski vai pa telefonu, vai jebkurā minēto veidu kombinācijā atkarībā no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēles šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izvēlētajiem informācijas līdzekļiem jābūt vispārēji pieejamiem, tādējādi neapgrūtinot piegādātāja piekļūšanu līguma piešķiršanas procedūrām.

(3) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi piedāvājumos un pieteikumos iekļautie dati būtu aizsargāti un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu pārbaudīt piedāvājumu un pieteikumu saturu tikai pēc datuma, kad beidzies piedāvājuma vai pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(4) Informācijas apmaiņā izmantojot elektroniskos datu apmaiņas līdzekļus, izvēlas tādus, kuri paši, kā arī to tehniskie raksturojumi ir publiski pieejami un savietojami ar vispārēji lietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tādējādi novēršot piegādātāju diskrimināciju uz šā pamata.

(5) Elektroniskajām iekārtām, ar kurām elektroniski nosūta un saņem piedāvājumus un pieteikumus piedalīties slēgtās un sarunu procedūrās, kā arī plānus un projektus metu konkursos, piemēro šādus nosacījumus:

1) visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu un pieteikumu elektronisku iesniegšanu;

2) izmanto elektronisko parakstu, kas atbilst Elektronisko dokumentu likuma prasībām;

3) var precīzi noteikt datumu un laiku, kad jāiesniedz piedāvājums atklātās vai slēgtās procedūrās vai pieteikums slēgtās vai sarunu procedūrās, vai pieteikums kvalifikācijas sistēmai, kā arī plāni un projekti;

4) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai organizācija, kas rīko procedūru, nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt iesniegtajai informācijai pirms noteiktā termiņa beigām;

5) ir iespēja atklāt pārkāpumu, ja kāds ir pārkāpis iepriekšējā punktā minēto aizliegumu;

6) tikai pilnvarotām personām ir iespēja noteikt vai mainīt saņemto datu atvēršanas laiku;

7) kvalifikācijas procedūru, līguma piešķiršanas procedūru vai metu konkursu dažādu posmu laikā pieeja iesniegtajiem datiem vai to daļai ir iespējama tikai ar pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

8) iesniegtajiem datiem var piekļūt tikai pēc iepriekš noteikta datuma ar pilnvarotu personu vienlaikus veiktām darbībām;

9) pieeja iesniegtajai un atvērtajai informācijai saglabājas tikai tām pilnvarotām personām, kurām tas ir atļauts.

(6) Ja piedāvājumus un pieteikumus piedalīties slēgtās un sarunu procedūrās, kā arī plānus un projektus metu konkursos nosūta un saņem elektroniski, piegādātāji iesniedz pieprasītos dokumentus, kuri eksistē tikai papīra veidā, pirms piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanas termiņa.

(7) Pieteikumus piedalīties slēgtā vai sarunu procedūrā vai kvalifikācijas sistēmā, vai metu konkursā var iesniegt rakstiski vai pa telefonu. Ja pieteikums iesniegts pa telefonu, pirms noteiktā iesniegšanas datuma iesniedz pieteikuma rakstisku apstiprinājumu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai pieteikumus, kas iesniegti pa telefaksu, apstiprina ar oriģināla nosūtīšanu pa pastu vai elektroniski. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs dalības uzaicinājumā vai šo noteikumu 56.panta piektajā daļā minētajā uzaicinājumā norāda jebkuru šādu prasību kopā ar termiņu, kurā pa pastu vai elektroniski jāiesniedz oriģināls.

58.pants. Informācija personām, kas piesakās kvalifikācijai, kandidātiem un pretendentiem

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz ieinteresēto piegādātāju pieprasījumu, rakstiski iespējami ātri pēc lēmuma pieņemšanas par vispārīgās vienošanās noslēgšanu, līguma piešķiršanu vai dinamiskās iepirkumu sistēmas statusu informē visus ieinteresētos piegādātājus par pieņemto lēmumu, norādot visus iemeslus, ja vispārīgā vienošanās nav noslēgta vai līgums nav piešķirts gadījumos, kad par to ir publicēts dalības uzaicinājums, vai dinamiskā iepirkumu sistēma netiek izveidota, vai procedūra tiek pārtraukta.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas informē noraidītos kandidātus vai pretendentus par noraidīšanas iemesliem, norādot neatbilstību šo noteikumu 40.panta otrajā un trešajā daļā minētajiem gadījumiem, lēmumu par neatbilstību ekvivalencei vai lēmumu par piedāvāto būvdarbu, ražojumu vai pakalpojumu neatbilstību funkcionālajām vai darbības prasībām, bet visus pretendentus, kuriem ir bijis atbilstošs piedāvājums, par izvēlētā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām, kā arī par izvēlētā pretendenta nosaukumu vai izvēlēto vispārīgās vienošanās dalībnieku nosaukumiem.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs drīkst nesniegt noteiktu informāciju par līguma piešķiršanu vai par vispārīgās vienošanās slēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkuma sistēmā, ja šī informācija var traucēt citu likumu piemērošanu vai citā veidā kaitēt sabiedrības interesēm, vai tādējādi tiks pārkāptas kāda piegādātāja likumīgas komerciālās intereses, vai tiks pārkāpti godīgas konkurences nosacījumi.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveido kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par to kvalifikācijas atbilstību sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams laiks, kas pārsniedz četrus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas paziņo pretendentam iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, kā arī termiņu, līdz kuram tiks pieņemts attiecīgais lēmums.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pieteikuma noraidīšanu informē tos pieteikuma iesniedzējus, kuru pieteikumi ir noraidīti. Noraidīšanas iemesli tiek izskaidroti, pamatojoties uz kvalifikācijas sistēmā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš uztur kvalifikācijas sistēmu, var izslēgt piegādātāju no kvalifikācijas sistēmas, ja tas neatbilst kvalifikācijas kritērijiem, kas noteikti, veidojot sistēmu. Par nodomu izslēgt piegādātāju no kvalifikācijas sistēmas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstiski, norādot iemeslus, informē piegādātāju vismaz 15 dienas pirms datuma, ar kuru piegādātāju paredzēts izslēgt no sistēmas.

59.pants. Informācijas saglabāšana

(1) Četrus gadus no piedāvājumu izvēles dienas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas atlasījis piegādātājus un izvēlējies piedāvājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, saglabā visas ziņas un dokumentus, uz kuru pamata pieņemti lēmumi par:

1) kvalifikāciju, piegādātāju atlasi un piedāvājumu izvēli;

2) gadījumiem, kad procedūra piemērota bez dalības paziņojuma;

3) atkāpēm no šo noteikumu prasībām, kas minētas šo noteikumu VII, VIII, IX, X, XI un XII nodaļā, pamatojoties uz šajos noteikumos paredzētajiem izņēmumiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma šā panta pirmajā daļā minēto informāciju.

XIII nodaļa. Līguma piešķiršanas procedūras veikšana

60.pants. Vispārīgās normas

(1) Lai atlasītu piegādātājus līgumu piešķiršanas procedūrās, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs:

1) izslēdz pretendentus un kandidātus, kuri neatbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajiem objektīviem atlases kritērijiem un nosacījumiem, kā arī šo noteikumu 63.panta ceturtajā daļā minētos pretendentus un kandidātus;

2) slēgtajās un sarunu procedūrās, par kurām publicēts dalības uzaicinājums, pamatojoties uz objektīviem atlases kritērijiem, ierobežo atlasīto kandidātu skaitu, ja tas ir nepieciešams.

(2) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu publicēts kā dalības uzaicinājums, lai atlasītu kandidātus specifisku līgumu piešķiršanai, par kuriem jāpublicē dalības uzaicinājums, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iekļauj piegādātājus kvalifikācijas sistēmā, piemērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, kas attiecas uz slēgtajām un sarunu procedūrām.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pārbauda, vai atlasīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst piedāvājumiem noteiktajām prasībām, un piešķir līgumu, pamatojoties uz šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

61.pants. Administratīvo, tehnisko vai finansiālo noteikumu, kā arī sertifikātu, pārbaužu un pierādījumu savstarpējā atzīšana

(1) Gadījumos, kad tiek pieņemts lēmums par piegādātāju atlasi dalībai slēgtās vai sarunu procedūrās vai tiek papildināti kvalifikācijas kritēriji vai nosacījumi, aizliegts:

1) attiecināt uz atsevišķiem piegādātājiem administratīvus, tehniskus vai finansiālus noteikumus, kas nav attiecināti uz pārējiem piegādātājiem;

2) pieprasīt pārbaudes un pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

(2) Pieprasot neatkarīgu institūciju izsniegtus sertifikātus, kas pierāda piegādātāja atbilstību noteiktiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuras ir bāzētas uz Eiropas standartu sērijām, un sertifikācijas institūcijām, kuras atbilst Eiropas standartu sērijām attiecībā uz sertificēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem atbilstošus sertifikātus no Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotām sertifikācijas institūcijām, kā arī citus pierādījumus par ekvivalentiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem, kurus veicis piegādātājs.

(3) Būvdarbu un pakalpojumu līgumu gadījumos un tikai tad, ja nepieciešams pārbaudīt piegādātāja tehniskās iespējas, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieprasa vides aizsardzības nodrošināšanas pasākumu kompleksu, ko piegādātājs ir spējīgs īstenot, izpildot līgumu. Šādos gadījumos, pieprasot neatkarīgu institūciju izsniegtus sertifikātus, kas pierāda piegādātāja atbilstību noteiktiem vides aizsardzības nodrošināšanas standartiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atsaucas uz EMAS vai vides aizsardzības nodrošināšanas standartiem, kuri ir bāzēti uz Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kas atbilst Eiropas Kopienas tiesībām, vai uz Eiropas vai standartiem attiecībā uz sertifikāciju. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem atbilstošus sertifikātus no Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotām sertifikācijas institūcijām, kā arī citus pierādījumus par ekvivalentiem vides aizsardzības nodrošināšanas pasākumiem, kurus veicis piegādātājs.

62.pants. Kvalifikācijas sistēmas

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc savas vēlēšanās var izveidot un uzturēt piegādātāju kvalifikācijas sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš izveidojis un uztur kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, lai piegādātāji visu sistēmas uzturēšanas laiku varētu pieprasīt to iekļaušanu sistēmā.

(2) Kvalifikācijas sistēmai var būt vairāki kvalifikācijas posmi. Sistēmu izmanto, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktiem objektīviem kvalifikācijas vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem. Ja nepieciešams, šos kritērijus un nosacījumus var papildināt vai mainīt.

(3) Kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi ietver šādus obligātus izslēgšanas nosacījumus:

1) piegādātājs ir atzīts par vainīgu ar tiesas spriedumu par piedalīšanos kriminālā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1.pantu, naudas atmazgāšanā saskaņā ar Padomes 1991.gada 10.jūnija Direktīvas 91/308/EEK par finanšu sistēmu izmantošanu naudas atmazgāšanai pārtraukšanu 1.pantu;

2) piegādātājs ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

3) piegādātājam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kurā tas reģistrēts;

4) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti piegādātāja profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var par to uzrādīt pierādījumus;

5) piegādātājs ir iesniedzis nepatiesu informāciju viņa kvalifikācijas novērtēšanai vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

(4) Ja kvalifikācijas kritēriji un nosacījumi ietver prasības piegādātāja saimnieciskajām, finanšu, tehniskajām iespējām un personālam, piegādātājs var balstīties uz citu organizāciju iespējām jebkuru savstarpējo likumīgo saišu gadījumos. Šajā gadījumā piegādātājs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierāda, ka piegādātājam šie resursi būs pieejami visā kvalifikācijas sistēmas uzturēšanas laikā. Šādā veidā piegādātāju apvienība var balstīties uz grupas dalībnieku iespējām un citu organizāciju iespējām.

(5) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izsniedz kvalifikācijas kritērijus un nosacījumus pēc piegādātāja pieprasījuma. Kritēriju un nosacījumu papildinājumi jāpaziņo visiem ieinteresētajiem piegādātājiem. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka citu noteiktu organizāciju kvalifikācijas sistēmas atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja prasībām, tas paziņo šo organizāciju nosaukumus ieinteresētajiem piegādātājiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs uztur rakstiskus kvalificētu piegādātāju sarakstus. Piegādāji var būt sadalīti pa kategorijām saistībā ar līgumu veidu, kuram kvalifikācija ir derīga.

(7) Ja paziņojums par kvalifikācijas sistēmas izveidošanu publicēts kā dalības uzaicinājums, slēgto procedūru pretendenti un sarunu procedūru dalībnieki tiek atlasīti no sistēmā kvalificētiem kandidātiem.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai ikviens piegādātājs, kurš vēlas piedalīties līgumu piešķiršanas procedūrās, pierādītu, ka viņš ar apliecinājumu vai sertifikātu ir reģistrēts kādā no profesionālajiem reģistriem vai komercreģistriem, vai tiem pielīdzināmiem reģistriem atbilstoši tās dalībvalsts noteikumiem, kurā piegādātājs ir izveidots. Piešķirot pakalpojumu līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs pierāda tiesības sniegt konkrētos pakalpojumus vai dalību noteiktā organizācijā, ja pakalpojumu sniedzējam ir jābūt tiesībām sniegt šādus pakalpojumus vai jābūt noteiktas organizācijas dalībniekam.

63.pants. Atlases kritēriji

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka atklāto procedūru pretendentu atlases kritērijus saskaņā ar objektīviem kritērijiem un nosacījumiem, kas ir pieejami piegādātājiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atlasa kandidātus slēgtām un sarunu procedūrām saskaņā ar paša noteiktiem objektīviem kritērijiem un nosacījumiem, kas ir pieejami piegādātājiem.

(3) Slēgtās un sarunu procedūrās kritēriji var būt noteikti saskaņā ar objektīvu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vajadzību samazināt kandidātu skaitu līdz līmenim, kāds nepieciešams, lai līdzsvarotu līguma piešķiršanas procedūras noteiktas īpašības ar nepieciešamajiem resursiem tās veikšanai.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie kritēriji ietver šādus obligātus pretendentu vai kandidātu izslēgšanas nosacījumus:

1) pretendents vai kandidāts ir atzīts par vainīgu ar tiesas spriedumu par piedalīšanos kriminālā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās saskaņā ar Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1.pantu, naudas atmazgāšanā saskaņā ar Padomes 1991.gada 10.jūnija Direktīvas 91/308/EEK par finanšu sistēmu izmantošanu naudas atmazgāšanai pārtraukšanu 1.pantu;

2) pretendents vai kandidāts ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

3) pretendentam vai kandidātam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai citā valstī, kurā tas reģistrēts;

4) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti pretendenta vai kandidāta profesionālās darbības pārkāpumi pēdējo triju gadu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var par to uzrādīt pierādījumus;

5) pretendents vai kandidāts ir iesniedzis nepatiesu informāciju viņa kvalifikācijas novērtēšanai vai vispār nav iesniedzis pieprasīto informāciju.

(5) Ja atlases kritēriji un nosacījumi ietver prasības pretendenta vai kandidāta saimnieciskajām, finanšu, tehniskajām iespējām un personālam, pretendents vai kandidāts var balstīties uz citu organizāciju iespējām jebkuru savstarpējo likumīgo saišu gadījumos. Šajā gadījumā pretendents vai kandidāts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierāda, ka pretendentam vai kandidātam šie resursi būs pieejami paredzamā līguma izpildes laikā. Šādā veidā piegādātāju apvienība var balstīties uz grupas dalībnieku iespējām un citu organizāciju iespējām.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai ikviens piegādātājs, kurš vēlas piedalīties līgumu piešķiršanas procedūrās, pierādītu, ka viņš ar apliecinājumu vai sertifikātu ir reģistrēts kādā no profesionālajiem reģistriem vai komercreģistriem, vai tiem pielīdzināmiem reģistriem atbilstoši tās dalībvalsts noteikumiem, kurā piegādātājs ir izveidots. Piešķirot pakalpojumu līgumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs pierāda tiesības sniegt konkrētos pakalpojumus vai dalību noteiktā organizācijā, ja pakalpojumu sniedzējam ir jābūt tiesībām sniegt šādus pakalpojumus vai jābūt noteiktas organizācijas dalībniekam.

64.pants. Līgumu piešķiršanas kritēriji

(1) Piešķirot līgumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas vai nu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, izmaksas, to efektivitāte, piedāvājuma kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskā atbilstība, ekspluatācijas izmaksas, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi faktori, vai arī piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tas dalības uzaicinājumā vai uzaicinājumā saskaņā ar šo noteikumu 56.panta piekto daļu, vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām, vai tehniskajās specifikācijās norāda visus piedāvājuma izvēles kritērijus to nozīmīguma secībā un piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem.

65.pants. Elektronisko izsoļu piemērošana

(1) Atklātās, slēgtās vai sarunu procedūrās, par kurām ir publicēts dalības paziņojums, un tad, ja tehniskās specifikācijas var noteikt ļoti precīzi, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nolemt, ka pirms līguma piešķiršanas notiks elektroniska izsole. Šādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var rīkot pirms līgumu piešķiršanas dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.

(2) Elektroniskās izsoles var veikt vai nu uz cenu noteikšanas bāzes vai cenu un specifikācijās minētu raksturojumu jaunu vērtību noteikšanas bāzes, ja līguma piešķiršanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, vai arī tikai uz cenu noteikšanas bāzes, ja līguma piešķiršanas kritērijs ir zemākā cena.

(3) Par lēmumu veikt elektronisku izsoli sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo dalības paziņojumā.

(4) Elektroniskās izsoles gadījumā tehniskās specifikācijas papildus citām ziņām ietver arī:

1) raksturojumus, kuri būs elektroniskās izsoles objekts, ar nosacījumu, ka šie raksturojumi ir mērāmi un to vērtības var izteikt skaitļos vai procentos;

2) jebkuras vērtību (kuras var iesniegt un mainīt) robežas, ņemot vērā līguma priekšmeta specifikācijas;

3) norādes par informāciju, kas tiks nodota pretendentiem izsoles laikā, un, ja iespējams, laiku, kad šī informācija tiks nodota;

4) nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz elektroniskās izsoles organizāciju;

5) noteikumus, kurus pretendentiem jāievēro, solot izsolē, attiecībā uz minimālajiem vai maksimālajiem izsoles soļiem, kādi tiks pieprasīti, ja tas būs nepieciešams;

6) nepieciešamo informāciju attiecībā uz izmantotajām elektroniskajām iekārtām, pieslēguma specifikāciju un organizāciju.

(5) Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic pilnu sākotnējo piedāvājumu izvērtēšanu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem.

(6) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vienlaikus ielūdz visus pretendentus, kuri bija iesnieguši atbilstošus piedāvājumus, elektroniski iesniegt jaunas cenas vai cenas un vērtības. Ielūgums satur visu nepieciešamo informāciju par individuālo pieslēgumu izsolē izmantotajai elektroniskajai iekārtai un nosaka datumu un laiku, kurā tiks uzsākta elektroniskā izsole. Elektroniskā izsole var notikt vairākās secīgās fāzēs. Elektronisko izsoli neuzsāk agrāk kā divas darbdienas pēc dienas, kad izsūtīts ielūgums piedalīties izsolē.

(7) Ja līgumu paredzēts piešķirt, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ielūgumam pievieno piedāvājumu vērtēšanas apkopojumu. Ielūgumā ietver elektroniskajā izsolē izmantoto matemātisko formulu vai algoritmu, kas ietver visu kritēriju nosacītās vērtības un noteiks vietu pārdalīšanu, izmantojot jaunās iesniegtās vērtības vai cenas, vai tikai cenas. Ja ir pieļauti piedāvājumu varianti, katram variantam nosaka savu formulu.

(8) Jebkuras elektroniskās izsoles fāzes laikā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi nodod visiem pretendentiem ziņas, kas ļauj tiem jebkurā mirklī droši noteikt to relatīvo vietu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs drīkst nodot arī ziņas par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām ar nosacījumu, ka tas ir noteikts specifikācijās. Drīkst jebkurā laikā paziņot arī izsoles dalībnieku skaitu konkrētajā izsoles fāzē, bet aizliegts izpaust dalībnieku identitāti.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

1) norādot ielūgumā uz izsoli iepriekš noteiktu datumu un laiku;

2) ja netiek saņemtas jaunas cenas vai vērtības atbilstoši noteikumiem par minimālo vai maksimālo izsoles soli. Šādā gadījumā ielūgumā uz izsoli sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda laiku, kāds tiks atvēlēts pēc pēdējā solījuma, pirms izsole tiek slēgta;

3) ja visas ielūgumā minētās izsoles fāzes ir pabeigtas. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vēlas izbeigt izsoli, kombinējot šā un iepriekšējā punkta nosacījumus, ielūgumā uz izsoli tiek norādīts laiks katrai izsoles fāzei.

(10) Kad elektroniskā izsole ir slēgta, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs piešķir līgumu, pamatojoties uz šo noteikumu 64.pantā noteiktajiem kritērijiem, izmantojot elektroniskās izsoles rezultātus.

66.pants. Nepamatoti lēts piedāvājums

(1) Ja piedāvājums konkrētam piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumam ir nepamatoti lēts, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pirms šā piedāvājuma noraidīšanas rakstiski pieprasa detalizētu paskaidrojumu par būtiskajiem piedāvājuma elementiem.

(2) Detalizētais paskaidrojums var attiekties uz:

1) ražošanas procesa, sniedzamo pakalpojumu vai būvdarbu metodes izmaksām;

2) izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem un īpaši izdevīgajiem apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam, lai piegādātu preces, sniegtu pakalpojumus vai veiktu būvdarbus;

3) piedāvāto preču, pakalpojumu vai būvdarbu īpašībām, oriģinalitāti;

4) pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šo noteikumu otrajā daļā minētos elementus.

(4) Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu pēc konsultācijām ar pretendentu var noraidīt, tikai pamatojoties uz to, ka pretendents nevar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktā pietiekamā laikposmā pierādīt, ka saņemtais valsts atbalsts ir likumīgs. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noraida piedāvājumu šādos apstākļos, tas informē Eiropas Komisiju par šo faktu.

67.pants. Līguma slēgšana

Piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumu slēdz ne agrāk kā pēc 10 darbdienām kopš rezultātu paziņojuma izsūtīšanas visiem līguma piešķiršanas procedūras dalībniekiem.

68.pants. Piedāvājumi, kas satur produktus ar trešās valsts izcelsmi

(1) Šo pantu piemēro piedāvājumiem, kas ietver produktus ar trešās valsts izcelsmi, ar kurām Eiropas Kopiena nav noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus līgumus par salīdzināmu un efektīvu Eiropas Kopienas organizāciju pieeju šo trešo valstu tirgum. Šis pants neietekmē Eiropas Kopienas un Latvijas starptautiskās saistības pret trešajām valstīm.

(2) Var noraidīt jebkuru piedāvājumu piegādes līguma piešķiršanai, ja produkti ar trešās valsts izcelsmi sastāda vairāk par 50 procentiem no kopējās produktu vērtības, kas veido piedāvājumu. Šā panta vajadzībām programmproduktus telekomunikāciju tīkla iekārtām uzskata par produktu.

(3) Ņemot vērā šā panta otro daļu, ja divi vai vairāk piedāvājumu ir ekvivalenti pēc vērtēšanas saskaņā ar šo noteikumu 64.panta prasībām, priekšroku dod piedāvājumiem, kuri nav noraidīti saskaņā ar šā panta otro daļu. Šā panta izpratnē cenas uzskata par ekvivalentām, ja tās neatšķiras vairāk kā par trim procentiem. Piedāvājumam nedod priekšrocības pret citu piedāvājumu, ja tas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzliek par pienākumu iegādāties iekārtas, kuru tehniskais raksturojums ļoti atšķiras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo iekārtu raksturojuma, tādējādi radot iekārtu nesavietojamību, tehniskas problēmas iekārtu ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī nesamērīgas izmaksas.

XIV nodaļa. Noteikumi metu konkursiem

69.pants. Vispārīgie nosacījumi

(1) Metu konkursa organizēšanas noteikumi ir atklāti visiem interesentiem, kuri izsaka vēlmi piedalīties šajā konkursā.

(2) Dalību metu konkursā neierobežo ar:

1) atsauci uz kādu valsts teritorijas daļu vai valsts teritoriju;

2) atsauci uz tiesību aktiem, kas nosaka, ka dalībniekiem jābūt tikai fiziskām vai juridiskām personām.

70.pants. Līgumcenu robežas

(1) Šo nodaļu piemēro metu konkursiem, kas organizēti kā daļa no pakalpojumu līguma piešķiršanas procedūras, kurā paredzamā līgumcena, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, kopā ar jebkurām iespējamām prēmijām vai izmaksām dalībniekiem pārsniedz Ministru kabineta noteiktās robežas, kuras atbilst Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām pakalpojumu līgumiem, kas jāpiemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(2) Šo nodaļu piemēro metu konkursiem, kuros kopējā prēmiju un dalībniekiem paredzēto izmaksu summa kopā ar iespējamā projektēšanas pakalpojuma paredzamo vērtību, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz Ministru kabineta noteiktās robežas, kuras atbilst Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām pakalpojumu līgumiem, kas jāpiemēro sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

(3) Ministru kabinets pārskata šā panta pirmajā daļā minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.

71.pants. Metu konkursi, kuriem nepiemēro šajā nodaļā noteiktās prasības

Šajā nodaļā noteiktās prasības nepiemēro metu konkursiem, kas organizēti šo noteikumu 10., 11. un 12.pantā minētajos gadījumos attiecībā uz pakalpojumu līgumiem.

72.pants. Izziņošanas un atklātības noteikumi

(1) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš vēlas organizēt metu konkursu, šo noteikumu 49.pantā noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par metu konkursu. Pēc metu konkursa pabeigšanas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paziņo par rezultātiem, publicējot šo noteikumu 49.pantā noteiktajā kārtībā paziņojumu par metu konkursa rezultātiem.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu mēnešu laikā pēc metu konkursa nobeiguma nosūta visiem konkursa dalībniekiem paziņojumu par tā rezultātiem.

73.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Informācijas apmaiņa metu konkursā notiek saskaņā ar šo noteikumu 57.panta pirmās, otrās, ceturtās un piektās daļas prasībām.

(2) Informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai visi dati, kurus konkursa gaitā dalībnieki nodod sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, būtu aizsargāti, un žūrija iepazīstas ar plānu un projektu saturu tikai pēc datuma, kad beidzies to iesniegšanas termiņš.

74.pants. Dalībnieku atlase un žūrijas izvēle metu konkursā

(1) Organizējot metu konkursu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic konkursa procedūru atbilstoši šo noteikumu prasībām.

(2) Ja dalība metu konkursā ir ierobežota līdz noteiktam dalībnieku skaitam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka skaidrus atlases kritērijus, kas nerada iespējamo dalībnieku diskrimināciju. Jebkurā gadījumā uzaicināto dalībnieku skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu pietiekamu konkurenci.

(3) Konkursa žūrijas sastāvā ir tikai fiziskās personas, kuras nav atkarīgas no dalībniekiem. Ja metu konkursa dalībniekiem tiek pieprasīta kāda noteikta kvalifikācija, vismaz trešajai daļai no žūrijas locekļiem ir jābūt ar tādu pašu vai ekvivalentu kvalifikāciju.

75.pants. Žūrijas lēmumi

(1) Žūrija ir neatkarīga savos lēmumos un viedokļos.

(2) Žūrija vērtē dalībnieku iesniegtos plānus un projektus anonīmi, pamatojoties tikai uz paziņojumā par metu konkursu minētajiem kritērijiem.

(3) Žūrija protokolē visas darbības un sastāda ziņojumu par plānu un projektu secību pēc piešķirtajām vietām. Ziņojumu paraksta visi žūrijas locekļi. Ziņojumā norāda arī katra plāna vai projekta priekšrocības, piezīmes un visus punktus, par kuriem nepieciešama papildu informācija.

(4) Žūrija ievēro anonimitāti līdz lēmuma pieņemšanas vai viedokļa izteikšanas brīdim.

(5) Žūrija var lūgt konkursa dalībniekus atbildēt uz jautājumiem, lai noskaidrotu visus projektu aspektus, kas palikuši neskaidri un ierakstīti žūrijas sēžu protokolos.

(6) Visas žūrijas un dalībnieku pārrunas protokolē.

XV nodaļa. Sūdzību izskatīšana

76.pants. Tiesības iesniegt sūdzības

(1) Piegādātājam ir tiesības iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzību par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz līguma piešķiršanas procedūras likumību, ja tas uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai atbildīgā organizācija nav ievērojusi šo procedūru regulējošo normatīvo aktu prasības un tādējādi pārkāpusi piegādātāja likumīgās tiesības un intereses.

(2) Sūdzību par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas piegādātājs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkumu uzraudzības birojs informē par to sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nedrīkst slēgt iepirkuma līgumu bez sūdzību izskatīšanas komisijas lēmuma, kas atļauj to darīt.

(4) Sūdzību par tehniskajām specifikācijām sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam var iesniegt ne vēlāk kā sešas darbdienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs divu darbdienu laikā pēc sūdzības saņemšanas nav novērsis sūdzībā norādītos pārkāpumus vai nav sniedzis rakstisku atbildi sūdzības iesniedzējam, sūdzības iesniedzējs līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā.

(5) Iepirkumu uzraudzības birojs nepieņem sūdzību, ja par līguma piešķiršanas procedūru sakarā ar to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijusi iesniegta un izskatīta sūdzība.

(6) Ja tiek iesniegta sūdzība par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbību attiecībā uz līguma piešķiršanas procedūras likumību un sūdzību par to pašu līguma piešķiršanas procedūru jau pirms tam ir iesniedzis cits piegādātājs, bet tā vēl nav izskatīta, minētās sūdzības var apvienot un izskatīt kopā.

(7) Sūdzība iesniedzama rakstiski, un tajā ietveramas šādas ziņas:

1) piegādātāja nosaukums un adrese;

2) tā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma nosaukums un adrese, par kuru iesniegta sūdzība;

3) fakti, par kuriem iesniegta sūdzība, norādot pārkāpumu;

4) sūdzības iesniedzēja prasība šīs sūdzības sakarā.

(8) Piegādātājs ir tiesīgs rakstiski atsaukt iesniegto sūdzību jebkurā brīdī, kamēr sūdzību izskatīšanas komisija nav sākusi attiecīgās sūdzības izskatīšanu.

(9) Ja saņemta sūdzība, Iepirkumu uzraudzības birojs ziņas par to ievieto biroja mājas lapā internetā, norādot piegādātāju, pasūtītāju un līguma piešķiršanas procedūru, kuras likumību apstrīd piegādātājs, kā arī sūdzības izskatīšanas dienu.

77.pants. Sūdzības izskatīšana

(1) Iepirkumu uzraudzības biroja izveidotā Sūdzību izskatīšanas komisija (turpmāk — komisija) sūdzību izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, komisija termiņu var pagarināt, par to paziņojot iesniedzējam.

(2) Komisija atļauj slēgt līgumu, ja sūdzība ir:

1) nepamatota;

2) pamatota, bet komisija ir lēmusi par pasākumiem, kas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāveic sūdzības cēloņu novēršanai, un tie ir novērsti;

3) pamatota, bet komisijas konstatētie pārkāpumi nav būtiski un nevar ietekmēt lēmumu par līguma piešķiršanu.

(3) Komisija aizliedz slēgt līgumu, ja komisijas konstatētie pārkāpumi ir būtiski un tie var ietekmēt lēmumu par iepirkuma tiesību piešķiršanu. Šādā gadījumā komisija lemj par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai.

(4) Komisija uzaicina uz sūdzības izskatīšanas sēdi piegādātāju—sūdzības iesniedzēju, pasūtītāju un visus pretendentus vai kandidātus (turpmāk — dalībnieki), kuru intereses varētu ietekmēt komisijas pieņemtais lēmums. Komisija uzaicina dalībniekus uz sūdzības izskatīšanas sēdi vismaz trīs darbdienas pirms sēdes.

(5) Komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas komisija turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(6) Komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un dalībnieku uzrādītajiem faktiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu. Ja dalībnieki nav ieradušies uz sūdzības izskatīšanu, komisija izskata sūdzību, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu un triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to visiem sēdes dalībniekiem.

(7) Komisijas lēmumā norāda:

1) komisijas izveidošanas pamatojumu;

2) komisijas locekļus un ekspertus, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

3) sūdzības iesniedzēja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietas dalībnieku pārstāvjus, kuri piedalījušies komisijas sēdē;

4) tās līguma piešķiršanas procedūras identifikācijas numuru, par kuru iesniegta sūdzība;

5) faktus, par kuriem iesniegta sūdzība, un sūdzības iesniedzēja prasību;

6) lēmuma pamatojumu;

7) piemērotās tiesību normas;

8) sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzlikto pienākumu un termiņu, kādā tas izpildāms, ja komisija lemj par pasākumiem sūdzības cēloņu novēršanai;

9) atļauju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam slēgt iepirkuma līgumu vai uzdevumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izbeigt iepirkuma procedūru;

10) kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(8) Komisija protokolē sūdzības izskatīšanas gaitu un 10 gadus glabā protokolus un sūdzības izskatīšanas laikā iegūtās ziņas.

(9) Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam visas saņemtās sūdzību kopijas.

XVI nodaļa. Statistikas pārskati un atbildība

78.pants. Statistikas pārskati

Katru gadu līdz 1.martam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Iepirkumu uzraudzības birojā iesniedz pārskatus par katru saskaņā ar šiem noteikumiem veikto līgumu piešķiršanas procedūru, minot noslēgto līgumu skaitu, to summas, būvdarbu veicējus, preču piegādātājus, pakalpojumu sniedzējus, kā arī par to līgumu kopējo vērtību, kuri nav jāpiešķir saskaņā ar šo noteikumu prasībām tikai tāpēc, ka to līgumcenu robežas ir zemākas par šo noteikumu 27.pantā minētajām līgumcenu robežām.

79.pants. Atbildība par noteikumu normu neievērošanu

Par šo noteikumu un no tiem izrietošo normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīgs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vadītājs vai struktūrvienības vadītājs, vai cita pilnvarota persona, kura sabiedrisko pakalpojumu sniedzējā ir atbildīga par attiecīgo būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu sagatavošanu vai noslēgšanu.

80.pants. Zaudējumu piedziņa

Ja piegādātājs uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis šos noteikumus un tiek aizskartas piegādātāja intereses, tādējādi nodarot piegādātājam zaudējumus, piegādātājs ir tiesīgs likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā, lai piedzītu zaudējumus.

Pārejas noteikumi

1. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/17/EK, kas koordinē līgumu piešķiršanas procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā;

2) Padomes 1992.gada 25.februāra Direktīvas 92/13/EEK, kas koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām subjektiem, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju jomā.

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.