Uzrunājot Ciņhua universitātes vadību un studentus Pekinā 2004.gada 14.aprīlī

Profesor Gu Biņlin, Ciņhua universitātes prezident!
Ekselences! Dāmas un kungi!
Es pati esmu bijusi universitātes profesore, un tāpēc man ir liels prieks, ka varu uzrunāt auditoriju, kurā ir universitātes profesori, studenti un citi ievērojami viesi. Tas ir īpašs pagodinājums būt šajā universitātē, kura ir pazīstama kā viena no Ķīnas visprogresīvākajām augstākajām mācību iestādēm un kuras akadēmiskās izcilības reputācija ir izplatījusies tālu aiz šīs valsts robežām. Jūsu universitāte ir bijusi alma mater daudziem visievērojamākajiem inteliģences pārstāvjiem un zinātniekiem, kā arī tādiem ievērojamiem politiķiem kā pašreizējais Ķīnas Tautas Republikas prezidents Hu Dziņtao. Es jūtos pagodināta, ka savā pirmajā vizītē Ķīnā esmu šeit kā prezidenta Hu Dziņtao īpaša viešņa un varu priecāties par šīs burvīgās valsts brīnišķīgo, ziedošo pavasari. Visur, kur esmu bijusi, esmu izjutusi leģendāru sirsnību un viesmīlību, kas ir tik raksturīga Ķīnas tautai.
Latvija ļoti augstu vērtē Ķīnas seno civilizāciju un izcilo kultūru. Mēs uzskatām, ka Ķīnai ir ļoti nozīmīga loma starptautiskajā arēnā un ka tā ir svarīgs politisks, ekonomisks un militārs spēks. Savā ziņā abas mūsu valstis ir ļoti atšķirīgas. Ķīna ar vairāk nekā pusotru miljardu iedzīvotāju ir pasaules visapdzīvotākā valsts, un tajā ir aptuveni 500 reižu vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā. Manā valstī ir mazāk nekā 2,4 miljoni iedzīvotāju, un tās sauszemes teritorija ir 148 reizes mazāka nekā Ķīnas.
Tomēr, kaut arī Latvija un Ķīna tik ļoti atšķiras pēc to lieluma, kaut arī tās šķir tik ievērojams ģeogrāfiskais attālums un kaut arī to krastus apskalo dažādas jūras, mūsu valstis ir pieredzējušas līdzīgus vēstures pavērsienus. Iepriekšējos gadsimtos gan Latviju, gan Ķīnu bija iekarojuši dažādi spēki, un cīņā par tām izraisījās virkne postošu militāru konfliktu, kas radīja lielus zaudējumus un ciešanas to iedzīvotājiem.
Es priecājos, ka kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Latviju un Ķīnu 1991.gadā attiecības starp mūsu valstīm ir bijušas draudzīgas un sirsnīgas. Mēs Latvijā esam pateicīgi Ķīnai par tās atteikšanos oficiāli atzīt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas 50 gadu ilgo inkorporāciju Padomju Savienībā. Šo valstu okupācija sākās Otrā pasaules kara laikā, un tā beidzās ar trīs Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu 1991.gada augustā. Mēs esam pateicīgi Ķīnai, ka tā bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina mūsu valstiskuma atjaunošanu, kā arī par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar mūsu valsti tūlīt pēc tam un par atbalstu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņemšanai ANO nedaudz mazāk kā vienu mēnesi vēlāk, 1991.gada septembrī.
Mēs atzinīgi vērtējam Ķīnas saprotošo attieksmi pret Latvijas vēlmi kā suverēnai valstij pievienoties divām starptautiskām organizācijām pašai pēc savas izvēles – Eiropas Savienībai un NATO aliansei. Mēs atzinīgi vērtējam Ķīnas nostāju, ka pret visām valstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas vai mazas, bagātas vai nabadzīgas, spēcīgas vai vājas, jāizturas kā pret vienlīdzīgām starptautiskās sabiedrības loceklēm.
Vēlos uzsvērt, ka Latvija savukārt piekrīt vienas Ķīnas politikai. Latvija saprot un respektē Ķīnas vēlmi iet pašai savu ekonomiskās, sociālās un politiskās attīstības ceļu. Ķīnas lielums un dažādība ir tās galvenās vērtības, un Latvija dedzīgi atbalsta visus humānos centienus, kas ir veltīti sabiedrības saliedēšanai un vienprātības sasniegšanai ar mierīga dialoga un diskursa palīdzību. Es ar prieku varu atzīmēt, ka Latvija atbalstīja Ķīnas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā 2001.gadā. Tas bija sengaidīts un nozīmīgs notikums starptautiskajā tirdzniecībā.
Dāmas un kungi!
Pēdējās dažās dienās man bijusi izdevība pašai savām acīm pārliecināties par lielajām pārmaiņām, kas notiek Ķīnā. Ikvienam, kas apmeklē jūsu valsti, nebūs ne mazāko šaubu par jūsu tautas strādīgumu un jūsu valsts dinamisko attīstību. Plašās ekonomiskās reformas, kas tiek īstenotas Ķīnā, atnesušas bagātību un pārticību daudziem šīs valsts iedzīvotājiem.
Es domāju, ka daļēji Ķīnas panākumu pamatā ir tas, ka Ķīnā, tāpat kā Latvijā, joprojām augstā cieņā ir tradicionālās vērtības, tajā pašā laikā saglabājot atvērtību notikumu attīstībai ārpasaulē. Tas ir palīdzējis mūsu abām valstīm sekmīgi pielāgoties laikmeta jaunajiem izaicinājumiem.
Latvija, tāpat kā Ķīna, īstenojusi radikālas reformas kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā un var atzīt, ka tās arī ir bijušas sekmīgas. Piemēram, pēdējos dažos gados Latvija ir pieredzējusi visstraujākos ekonomiskās izaugsmes tempus visā Eiropā. Viena no manas valsts sasniegumu izpausmēm ir tās gaidāmā iestāšanās Eiropas Savienībā, līdz kurai atlicis mazāk nekā mēnesis un kura notiks 1. maijā. Šī 25 suverēnu valstu savienība ir plaši atzīta kā viens no veiksmīgākajiem starpvalstu integrācijas modeļiem, kāds jebkad agrāk bijis. Eiropas Savienība arī kļuvusi par vienu no pasaules visnozīmīgākajiem ekonomiskajiem spēkiem ar ļoti lielu vienotu tirgu, kam drīz būs vairāk nekā 500 miljoni patērētāju.
Latvija ir pārliecināta, ka ar ES struktūrfondu un citu fondu palīdzību tā spēs modernizēt savu ekonomiku un sasniegt tādu dzīves līmeni, ko varēs pielīdzināt tās rietumu kaimiņvalstu dzīves līmenim, tieši tāpat kā tas notika tādās ES dalībvalstīs kā Īrija, Spānija, Portugāle un Grieķija. Latvija arī var daudz dot Eiropas Savienībai. Viena no tās galvenajām vērtībām ir kvalificēts un augsti izglītots darbaspēks, it īpaši zinātnes un tehnoloģiju jomā.
Kļūstot par daudznāciju un daudztautību Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija cer nostiprināt savu unikālo identitāti, valodu un kultūru, tajā pašā laikā dodot ieguldījumu ES saliedētības nostiprināšanā. ES vienmēr uzskatījusi tās dalībvalstu dažādību par spēku, tajā pašā laikā sekmējot visaptverošu vienotības sajūtu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības.
Kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, tā atkal iekļausies kultūras, vēstures un ģeogrāfiskajā telpā, no kuras tā tika atrauta Otrā pasaules kara laikā. Tā atkal iekļausies Eiropas telpā, kur tiek aizstāvētas tādas vērtības kā demokrātija, vārda brīvība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Es priecājos, ka dialogs starp Latviju un Ķīnu par šiem jautājumiem, kā arī jautājumos, kas attiecas uz kultūras un reliģijas autonomiju, vienmēr norisinājies draudzīgā un savstarpējas cieņas gaisotnē. Tagad Latvija kā jauna Eiropas Savienības dalībvalsts sagaida, ka varēs dot aktīvu ieguldījumu stratēģisko partnerattiecību nostiprināšanā starp Eiropas Savienību un Ķīnu.
Dāmas un kungi!
Pirms neilga laika šajā mēnesī Latvija kļuva par pasaules visspēcīgākās militārās alianses – NATO – pilntiesīgu dalībvalsti. Lēmumu pievienoties šai aliansei lielā mērā noteica manas valsts pagātne, kad tā atradās svešu varu apspiestībā un pakļautībā. Latvijas agrākā neitralitātes politika nespēja nosargāt manas valsts valstiskumu Otrā pasaules kara laikā. Kopš šī postošā konflikta drūmā laika starptautiskā situācija Eiropā ievērojami uzlabojusies. Tomēr Latvija uzskata, ka pievienošanās NATO ir būtisks un nepieciešams instruments savas suverenitātes saglabāšanai un ilglaicīgai drošībai. Latvija uzskata, ka NATO ir stabilizējošs faktors Eiropā un citur pasaulē. Jau kopš 1995.gada Latvija piedalās miera uzturēšanas operācijās Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā un Afganistānā NATO un ANO vadībā.
Latvija cer, ka, apvienojot savus spēkus ar citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tā varēs dot ieguldījumu starptautiskā terorisma, organizētās noziedzības, korupcijas, narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecības, naudas atmazgāšanas, kā arī citu draudu, kam mūsdienās laikmetā nav robežu, samazināšanā. Šā iemesla dēļ Latvija arī vēlas veicināt ciešāku sadarbību starp NATO aliansi un citiem nozīmīgiem spēlētājiem starptautiskajā arēnā, tādiem kā Ķīna, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi nostiprināt mieru, stabilitāti un drošību pasaulē.
Latvija kā jauna NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts sagaida, ka pakāpeniski uzlabosies tās attiecības ar Krieviju. Kaut gan attiecības starp Latviju un Krieviju agrāk reizēm bijušas saspīlētas, pozitīvās pārmaiņas, kas jau notikušas saistībā ar ES un NATO alianses paplašināšanos Baltijas jūras reģionā, ir labs pamats tam, lai notiktu turpmāka Krievijas un tās tuvāko rietumu kaimiņvalstu tuvināšanās.
Esmu pārliecināta: tas, ka pie Krievijas rietumu robežas atradīsies lielāks skaits plaukstošu, stabilu un drošu ES un NATO dalībvalstu, galu galā kalpos Krievijas interesēm. Latvija noteikti vēlas veicināt sadarbības paplašināšanos starp ES un Krieviju praktiskā un pragmatiskā līmenī.
Dāmas un kungi!
Viena no Latvijas lielākajām priekšrocībām ir tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis kā transporta un finanšu centram Baltijas jūras reģionā. Pašreiz caur Latviju ir daudz lielāks preču tranzīts nekā caur jebkuru citu valsti Baltijas jūras reģionā. Preču tranzītu caur Latviju, kas atrodas krustcelēs starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, atvieglo augsti attīstīta transporta infrastruktūra, kur ietilpst dzelzceļa, jūras, autoceļu un cauruļvadu transports. Gandrīz puse jeb 45 procenti no Krievijas kopējās ārējās tirdzniecības notiek caur Baltijas jūras ostām, tai skaitā trīs Latvijas lielākajām neaizsalstošajām ostām. Divām no šīm ostām ir speciālas ekonomiskās zonas, kas piedāvā ievērojamas nodokļu atlaides. Latvija pievienojas ES plāniem par vienotu transporta sistēmu, un mēs esam atvērti ciešākai sadarbībai ar Ķīnu šajā jomā.
Šodien Ķīna jau izmanto priekšrocības, ko dod Latvijas ostas. Pagājušajā gadā vien Ķīnas uzņēmumi transportēja divus miljonus tonnu potaša caur Latvijas Ventspils ostu Ķīnas lauksaimniecības vajadzībām. Es ceru, ka Ķīnas uzņēmumi drīz izmantos Latvijas ērtās ostas vēl plašāk. Esmu pārliecināta, ka Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis varētu būt ļoti noderīgs un kalpot kā Eiropas–Āzijas transkontinentālā tranzīta koridora ļoti nozīmīgs posms, kas kādu dienu savienos Ķīnu ar Rietumeiropu.
Dažos pēdējos gados Ķīna ir kļuvusi par vienu no Latvijas galvenajām ekonomiskajām partnerēm Āzijā. Kaut gan tirdzniecības apjoms starp mūsu valstīm pagājušajā gadā sasniedza tikai 130 miljonus ASV dolāru, tas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 78 procentiem, kas ir ievērojams pieaugums. Latvijas valdība vēlas nostiprināt ekonomiskās saites starp abām mūsu valstīm, it īpaši tirdzniecības, investīciju un transporta jomā.
Šīs vizītes laikā tiks parakstīti vairāki svarīgi ekonomiskās sadarbības līgumi starp Ķīnu un Latviju, galvenokārt transporta jomā. Šie līgumi nodrošinās vēl izdevīgāku tiesisko pamatu mūsu valstu ekonomiskajām attiecībām. Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti izveidot partnerattiecības ar Ķīnas uzņēmējiem perspektīvās jomās, tai skaitā informācijas tehnoloģijās un telekomunikācijās, ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā, kokapstrādē un mēbeļu ražošanā, instrumentu un rūpniecisko iekārtu, elektroniskās aparatūras ražošanā un kuģubūvē.
Es priecājos, ka arī latvieši piedalās sagatavošanās darbos, ko veic Ķīna, lai sarīkotu vasaras olimpiskās spēles 2008.gadā. Latvijas un Vācijas arhitekti kopīgi projektēja Lao Šan velotreku, un tas ir tikai viens labs piemērs, kas vieš cerību par veiksmīgu tālāku ekonomiskās sadarbības attīstību starp Ķīnu un Latviju. Es ļoti ceru, ka Ķīnas un Latvijas ekonomiskie sakari nostiprināsies un partnerattiecības kļūs vēl ciešākas, kas ir savstarpēji izdevīgi abām mūsu valstīm. Esmu pārliecināta, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā iespējas šādai izaugsmei ievērojami palielināsies.
Dāmas un kungi!
Mūsu valstu vadītāji un iedzīvotāji jau daudz paveikuši, lai nostiprinātu draudzīgās attiecības starp Ķīnu un Latviju. 1994.gadā iepriekšējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis bija pirmais Latvijas Valsts prezidents, kas ieradās valstsvizītē Ķīnā. 2002.gadā Ķīnas Tautas Republikas prezidents Dzjans Dzemiņs viesojās Latvijā. Ir notikušas mūsu parlamentu vadītāju, kā arī citu augstu valdības amatpersonu apmaiņas vizītes. Mūsu valstu kultūras ministrijas parakstījušas īpašu ilgtermiņa sadarbības programmu kultūras jomā. Mēs ceram padziļināt politiskos kontaktus valdību un pašvaldību līmenī. Dažu pēdējo gadu laikā Ķīnas un Latvijas zinātniekiem, profesoriem, māksliniekiem, žurnālistiem un citu nozaru speciālistiem ir bijušas dažādas apmaiņas programmas, un es esmu pārliecināta, ka arī turpmāk būs šādas apmaiņas programmas, un tās kļūs vēl plašākas.
Tā kā es pati 33 savus dzīves gadus esmu bijusi universitātes profesore, vēlos minēt, ka Latvijas Universitāte ir vienīgā augstākā mācību iestāde Baltijas valstīs, kurā ir Orientālistikas studiju nodaļa. Mēs esam pateicīgi Ķīnas valdībai par sniegto atbalstu šai nodaļai. Katru gadu Latvijas studenti brauc uz Ķīnu apmaiņas programmu ietvaros, lai mācītos ķīniešu valodu un Ķīnas vēsturi. Es priecājos, ka vairāki jauni un talantīgi Ķīnas studenti ir mācījušies mūsu universitātē un apguvuši latviešu valodu. Ceru, ka turpmākie sadarbības projekti izglītības un zinātnes jomā pavērs jaunas iespējas mūsu attiecību attīstībai.
Dāmas un kungi!
Ķīnas un Latvijas tautas vēlas nostiprināt mieru un stabilitāti pasaulē, apkarot terorismu un starptautisko noziedzību, samazināt nabadzību un ierobežot slimību izplatību un novērst apkārtējās vides tālāku degradāciju uz mūsu planētas. Šie kopīgie centieni ir samazinājuši ģeogrāfisko attālumu, kas mūs šķir. Tie ir ļāvuši mūsu valstīm kļūt par partnerēm kā dažādu starptautisku organizāciju loceklēm, ieskaitot ANO. Pēc dažiem gadiem daudziem no studentiem, kas šodien atrodas šajā auditorijā, būs svarīga loma, nosakot, kādu kursu izvēlēsies Ķīna. Es ceru, ka jūs aktīvi darbosities, lai nostiprinātu draudzīgās attiecības starp jūsu lielo valsti un manējo. Es ceru, ka jūsu centieni galu galā palīdzēs paaugstināt sadarbības līmeni starp Āziju un Eiropu, kas būs izdevīgi savstarpēji un visai pasaulei kopumā.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas