Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa sēdē

Noteikumi, kuri izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Lai radītu iespēju pilnībā Ministru kabineta noteikumos ietvert atbilstošu direktīvu prasības, noteikumos precizēts deleģējums Ministru kabinetam un atbilstoši konkretizēta Latvijas Pārtikas centra kompetence. Noteikumu projekta pieņemšana ir būtiska Latvijas Republikas tiesību aktu harmonizācijas procesa pabeigšanai, iestājoties Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu Latvijā ražoto un importēto pārtikas preču brīvu kustību, kā arī garantētu ģenētiski modificētu organismu saturošu produktu un pārtikas prognozējamu un drošu izmantošanu un izplatīšanu.
Pieņemti noteikumi “Elektronisko sakaru likums”. Noteikumi nosaka publisko elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, kas saistīta ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto resursu – radiofrekvenču spektra, interneta domēnu un numerācijas resursu piešķiršanu, lietošanu un pārvaldību. Noteikumi attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Radio vai televīzijas pārraižu satura regulēšanas nosacījumus reglamentē Radio un televīzijas likums. Noteikumi neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu, elektronisko sakaru tīklos pārraidāmās informācijas saturu un uz tās informācijas saturu, kuru saņem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus. Noteikumos ņemtas vērā Eiropas Savienības direktīvu paketes, regulas un rekomendācijas prasības, kā arī Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs 2004.–2008.gadam noteiktie nozares attīstības virzieni. Atšķirībā no spēkā esošā likuma “Par telekomunikācijām” likumprojektā tiek detalizētāk regulēti tādi jautājumi kā:
• valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē;
• elektronisko sakaru tīklu veidi;
• elektronisko sakaru pakalpojumu komersanti;
• publisko elektronisko sakaru tīkla operators, kam ir būtiska ietekme tirgū;
• tirgus noteikšana un analīzes procedūra;
• vispārēja atļauja;
• piekļuve un starpsavienojumi;
• starpsavienojumu un piekļuves saistības operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū;
• ierobežoto nacionālo resursu lietošana;
• elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte;
• lietotāju datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē utt.
Saskaņā ar noteikumu Pārejas noteikumu 1.punktu ir paredzēts, ka likuma 46.pants, kas nosaka ierobežoto resursu datu bāzu izveidošanu un uzturēšanu, stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. Minētais ir paredzēts tādēļ, ka pašreiz nav iespējama likuma 46.panta dotā uzdevuma izpilde. Šis pants nav saistīts ar ES tiesību aktiem.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Noteikumi nodrošinās Radio un televīzijas likuma normu atbilstību Elektronisko sakaru likumam. Noteikumos ir precizēta terminoloģija atbilstoši radiofrekvenču spektra lietošanas nosacījumiem, kas minēti Elektronisko sakaru likumā.
Pieņemti noteikumi “Grozījums likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Atsevišķi noteikumos “Elektronisko sakaru likums” regulētie jautājumi sasaucas ar likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” noteikto regulējumu. Tādējādi nepieciešams grozīt minēto likumu, lai tiktu nodrošināta noteikumiem “Elektronisko sakaru likums”. Noteikumi paredz noteikt, ka dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu ir tiesīgas šādas amatpersonas: ja pārkāptas elektronisko sakaru nozari regulējošo normatīvo aktu prasības — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vai tās pilnvarota amatpersona.

Noteikumi, kuri pieņemti parastajā kārtībā.

Pieņemts rīkojums “Par S.Veģeri”.
Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.
Rīkojums paredz saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu izglītības un zinātnes ministram ar 2004.gada 16.aprīlī atbrīvot Sarmīti Veģeri no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra amata, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “a” apakšpunktu.
Pieņemti “Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā”.
Noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus par ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Valsts nodevas likmes ir šādas: biedrības vai nodibinājuma reģistrācija (tajā skaitā pārveidoto bezpeļņas organizāciju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ierakstīšana reģistrā) ? 8 lati; statūtu grozījumu reģistrācija ? 6 lati. Ieraksts par biedrības vai nodibinājuma reorganizāciju: ja pēc reorganizācijas rodas jauna biedrība vai nodibinājums, par katru jaunizveidoto biedrību vai nodibinājumu – 8 lati; pārējos gadījumos par katru reorganizācijā iesaistīto biedrību vai nodibinājumu ? 6 lati, kā arī citu ierakstu izdarīšana un ierakstu izmaiņas reģistrā par biedrību vai nodibinājumu ? 4 lati; reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšana ? 2 lati.
Valsts nodevu maksā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas un pieteikumam pievieno valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā.
Valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā nemaksā: ja biedrībā apvienoti invalīdi, bāreņi vai daudzbērnu ģimenes; ja biedrības mērķis ir bērnu un skolēnu sporta pasākumu organizēšana; ja ieraksts ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; ja ieraksts izdarāms, pamatojoties uz valsts iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.
Pieņemti noteikumi “Darījumu veikšanas ar piena kvotām, to administrēšanas, kontroles un soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka piena kvotu darījumu (pirkums, noma, dāvinājums, mantošana, pārveidošana un atteikšanās) veikšanas, administrēšanas un kontroles, kā arī ar piena kvotu administrēšanu saistīto soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību.
Piena kvota ir noteikts termiski neapstrādāta piena pārdošanas apjoms kvotas gadā (2004.gadā kvotas gads ir no 1.maija līdz 31.martam).
Nacionālajai rezervei paredz ne mazāk par 1% no piegādes kvotas apjoma un ne mazāk par 1% no tiešās tirdzniecības kvotas apjoma.
Pienam, ko piena ražotājs izmanto pašpatēriņam (pārtikai vai lopbarībai), piena kvotu nenosaka.
Ar piena kvotu administrēšanu saistītos jautājumus risina komisija septiņu cilvēku sastāvā. Komisijā ir pārstāvji no piena ražotāju asociācijām, piena pārstrādātāju organizācijām, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas un datu apstrādes centrs”, Lauku atbalsta dienesta. Komisijas personālsastāvu apstiprina zemkopības ministrs. Komisijai ir šādas funkcijas: izvērtēt piena ražotāju iesniegumus par piena kvotām; izvērtēt piena pircēju atbilstību noteiktajām prasībām un piešķirt tiem tiesības iepirkt pienu; izskatīt iesniegumus par piena kvotas piešķiršanu vai palielināšanu no piena kvotas nacionālās rezerves; izskatīt un izvērtēt Ciltsdarba valsts inspekcijas iesniegtos dokumentus par: kvotas apjoma precizēšanu piena ražotājam; noteikumos minētā apstiprinājuma apturēšanu piena pircējam.
Zemkopības ministrija apstiprināto piena pircēju sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Piena ražotājs piešķirtās kvotas ietvaros var: slēgt līgumus ar vienu vai vairākiem pircējiem; slēgt līgumu par visu vai daļu no piegādes kvotas; mainīt piena pircēju, ja savstarpējā līgumā nav atrunātas citas saistības.
Piena ražotājs par katru tam piešķirto kvotas veidu aizpilda: piegādes kvotas piena uzskaites žurnālu; tiešās tirdzniecības kvotas piena uzskaites žurnālu. Tiešās tirdzniecības kvotas īpašnieki reizi ceturksnī līdz katra nākamā mēneša 15.datumam iesniedz Datu centrā atskaiti par tiešās tirdzniecības kvotas izpildi.
Pieņemti “Noteikumi par atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā, atkritumu eksportu un tranzītu”.
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde veic Padomes regulā (EEK) Nr.259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās minētās kompetentās iestādes funkcijas.
Lielrīgas reģionālā vides pārvalde pēc pieprasījuma sniedz informāciju par atkritumu ievešanas pārstrādei, eksporta un tranzīta kārtību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments